BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
LIENE MARKUS-NARVILA
La ijas Uni e si ā es La iešu alodas ins i ū s
IEVA OZOLA
Liepājas Uni e si ā e
REĢIONĀLISTIKAS PĒTĪJUMI TOPOŠO SKOLOTĀJU IZGLĪTĪBAI:
Po enziali di di idencu ze
1
ATSLĒGVĀRDI: linguis ica, egionālis ika, dialek oloģija, izloksne, skolo āju izglī ība.
ANOTĀCIJA
Raks ā aplūko s eģionālis ikas pē ījumu po enciāls opošo skolo āju izglī ībā, kā a ī snieg as a se išķas
egionācijas ekomendālis ikas pē ījumu izman ošanai kombinē o mācību p iekšme u sa u a dažādošanai
kompe encēs bals ī ajā izglī ībā, ku as īs enošana sāk a La ijas izglī ības sis ēmā. Raks a mē ķis:
bals o ies Dien idku zemes ling is iskajā izpē ē, snieg ekomendācijas šo pē ījumu ezul ā u adošai
izman ošanai opošo skolo āju izglī ošanā, a īs o cau iju p asmes. Raks a uzde umi: 1) iz ē ē līdz šim
eik o Dien idku zemes alodas pē ījumu po enciālu opošo humani ā ās jomas skolo āju izglī ošanā; 2)
sniedzo a se išķus piemē us, a klā eģionālis ikas pē ījumu po enciālu kombinē o mācību p iekšme u
sa u a dažādošanā jaunajā mācību modelī. Iāe ad ap aks ī a aks a ak uali ā e, mē ķis, pē ījuma
me odes un uzde umi. P imajā daļā Dien idku zemes alodas pē ījumi opošo humani ā ās jomas skolo āju
izglī ošanā snieg s ieska s eģionālis ikas pē ījumos Liepājas Uni e si ā ē, ap aks ī s, kā eidojama
opošo skolo āju in e ese pa eģionālis ikas pē ījumiem. Raks a nella seconda pa e Regionālis ikas
pē ījumu po enciāls kombinē o mācību p iekšm u sa u a izs s ādē snieg as a se išķas ekomendācijas, kā
eģionālis ikas pē ījumus iekļau kombinē o mācību p iekšme u sa u ā. Nobeigumā do i bū iskākie
secinājumi un consigliumi.
Riassun o
L'a icolo esamina il po enziale degli s udi egionali nella o mazione dei u u i insegnan i e o nisce
accomandazioni sepa a e pe l'uso degli s udi egionali pe la di e si icazione dei
1
Raks s izs ādā s Vals s pē ījumu p og ammas p ojek ā La iešu aloda (N . VPP-IZM-2018-2-0002).
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 2
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
con enu o di ma e ie combina e nell'is uzione basa a sulle compe enze, la cui a uazione è s a a
inizia a nel sis ema educa i o le one.
The aim o he a icle is, a e he e alua ion o exis ing s udies o Sou he n Ku zeme language,
o ni e accomandazioni pe l'inclusione dei isul a i di ques i s udi nell'is uzione degli alunni e dei u u i
insegnan i s iluppando le lo o compe enze as e sali. nella o mazione dei u u i insegnan i di scienze
Tasks o he a icle: 1) o assess he po en ial o he Sou he n Ku zeme s udies ca ied ou so a
umane; 2) iden i ica e il po enziale degli s udi egionali nella di e si icazione del con enu o delle ma e ie
combina e nel nuo o modello di app endimen o o nendo esempi sepa a i.
L'in oduzione desc i e l'a uali à, lo scopo, i me odi di s udio e i compi i dell'a icolo. La p ima pa e
dell'a icolo […]The Sou he n Ku zeme language s udies in he educa ion o u u e humani ies eache s[…]
o nisce una isione degli s udi egionali all'Uni e si à di Liepāja, desc i endo come l'in e esse dei u u i
insegnan i pe gli s udi egionali do ebbe esse e a o. La seconda pa e dell'a icolo "Il po enziale degli
s udi egionali nello s iluppo del con enu o delle ma e ie combina e" o nisce accomandazioni sepa a e
pe l'inclusione degli s udi egionali nel con enu o delle ma e ie combina e. Alla ine dell'a icolo sono
ipo a e le p incipali conclusioni e accomandazioni.
IEVADS
Pē ījuma ak uali ā i nosaka pā maiņas La ijas izglī ības sis ēmā un Vals s izglī ības sa u a cen a
īs eno ais p ojek i Kompe enču pieeja mācību sa u ā (PI 2019), ku a mē ķis i izs ādā , ap obē ,
pēc ecīgi ie ies La ijā ādu ispā ējās izglī ības sa u u unju mācīšanai ecumā no pi msskolas
gadiem līdz idusskolai, kā ezul ā ā PP skolēni gū u dzī ei mūsdienās nepieciešamās zināšanas, p asmes
un a ieksmes (sk. PP 2019). Kompe enčuja pa edz eicinā noza u in eg i ā i, kā a ī a bils oši skolēna
ecumam isinā kompleksus uzde umus, A jauno mācību sa u a modeli iek saskaņo as skolo āju
izman ojo daudz eidīgus esu sus, mazino mācību p iekšme u nošķi ību.
izglī ības p og ammu, no 2020. Tāpēc gada a ī Liepājas Uni e si ā ē ( u pmāk LiepU) sāk a jauna
modeļa ap obācija s udijas ienā ku sā iekļauē ai āku humani ā ides zinā ņu aspek us, piem.,
dažādu mācību p iekšme u skolo āju saga a ošanai. A ī la iešu alodas un li e a ū as skolo āju
egionalis ika (dialek oloģija) iekļaujas ku sā s udija uni as li e a ū as uni as uni as uni as izjo zino
lokālās alodas kolekciju kolekciju kolekciju aijai e i o iālajai g upai sociai eido un p e en i
eģionālie aspek i”, ku ā jāa īs a pē nieciskās iemaņas no eik a sociolek a ai eģiolek a izpē ē,
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 3
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
p e en imi. Reģionālis ikas pē ījumu ak uali ā i izglī ības kon eks ā nosaka a ī UNESCO Kon encija
pa nema e iālā kul ū as man ojuma saglabāšanu: nema e iālais kul ū as man ojums i a ī mu ā du
adīcijas un izpausmes, ieskai o alodu kā nema e iālā kul u a man ojuma nesēju (Kon .MSNK 2003;
NKML 2016). A bils oši Kon encijai nema e iālais kul ū as man ojums ne ikai jādokumen ē, jāpē a,
jāsaglabā, jāsa gā, be a ī jāpopula izē un jānodod nākamajām paaudzēm, i īpaši a o mālās un
ne o mālās izglī ības palīdzību. Līdz gadam 2021. no Dien idku zemes eģiona La ijas nema e iālā
kul ū as man ojuma Vē ību sa aks ā iekļau a ikai Ruca as adicionālā kul ū elpa, kas pā s ā
ai ākas jomas, a ī alodu kā nema e iālā kul ū as man ojuma nesēju (RTK 2018).
Reģionālās iden i ā es jau ājumus ak ualizējusi a ī La ijas adminis a ī i e i o iālā e o ma
(Adminis a ī o e i o iju un apdzī o o ie u likums spēkā s ājies 2020. gada 23. jūnijs), kas lielāku,
ekonomiski spēcīgāku no adu eidošana un o obežu no eikšanas p ocesu iedzī o āju iz aisīja
diskusijas a ī pa kul ū ēs u isko no adu iden i ā es saglabāšanu. Vienlaikus La ijas als s
p eziden s Egils Le i s osināja izs ādā a ī La iešu ēs u isko zemju likumu, uzs e o : Ka ā
la iešu ēs u iskajā zemē i sa as unikālas un a šķi īgas la ie ības iezīmes, adīcijas, alodas
pa eidi, kā a ī sa dabīga kul ū ēs u iskā ide. La ie ības iezīmju daudz eidība, di as la iešu
aks u alodas adīcijas, la iešu ēs u isko zemju kul ū ēs u iskā ide un o ilg spēju eicinošās
ie ējo kopienu uz u ē ās kul ū elpas i la iešu nācijas kopēja als ība, kas i iski a bals āma un
a īs āma (Le i s 2020a). Il obie i o di Raks a. Bals o ies Dien idku zemes linguis iciskajā izpē ē,
snieg ekomendācijas šo pē ījumu ezul ā u adošai izman ošanai opošo skolo āju izglī ošanā,
a īs o cau iju p asmes. Salīdzinājumam izman o i Vācijā (Ba a ia) è s a a condo a una ice ca
MundART izs ādā un adap ē me odiku, kā izlokšņu ma e iālus adoši izman o skolās, a ī pilsē as
WERT oll. Lebendige Dialek a an Baye ischen Schulen” (2019) [MundART WERT oll.
Dzī o spējīgie dialek i Ba ā ijas skolās] ezul ā i, kas apkopo gan eo ē iskās nos ādnes, gan
skolās, Ges al en), Mūzika, Kulinā ija (sk. MundART WERT oll 2019).
piem., ādās mācību p og ammās kā „Dialek ālais ā du k ājums”, „Teā is”, „Li e a ū a un
adošā aks īšana”, „Dialek u ģeog ā ija” (Dialek geog aphie), „Radošais dizains” (K ea i es
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 4
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
Raks a uzde umi: 1. Iz ē ē līdz šim eik o Dien idku zemes alodas pē ījumu po enciālu
opošo humani ā ās jomas skolo āju izglī ošanā; 2. Sniedzo a se išķus piemē us, a klā
eģionālis ikas pē ījumu po enciālu kombinē o mācību p iekšme u sa u a dažādošanā jaunajā
mācību modelī.
Raks ā izman o i 20. gs. 2. 21. gs. iniziuma Dien idku zemes izlokšņu ma e iali:
1) LiepU Ku zemes Humani ā ā ins i ū a Dien idku zemes ekspedīciju Ruca ā un S en ājā
(20042005), Ruca ā (20062007), Nīcā (20082009, 2011), Vi gā un Bunkā (20132014), P iekules no adā
(2018) a ši ē ā daļa (ap id ā du ka o ēka, eks u manusk ip i), kā a ī Mana no ada
aloda: Lejasku zeme (2004), Ruca ā, u
Pau upē… E nog ā ija, olklo a, aloda” (2007, a k. izd. 2008), „No S en ājas līdz Ancei:
La iešu izloksnes Rie umku zemes piek as ē 20. gs. beigās / 21. gs. sākumā” (2008) publicē ie
Dien idku zemes izlokšņu es o;
2) Uni e si à della La ia La iešu alodas ins i ū a ( u pmāk LU LaVI) Ap id ā du ka o ēka, ku ā
pā s ā ē as isas Dien idku zemes izloksnes ( ai āk nekā 510000 ienību); publicē ais pē ījums
3) LU LaVI p ojek a „La iešu alodas dialek i 21. gadsim ā: socioling is isks aspek s”
A o i ēl neizsīks : La iešu alodas dialek i 21. gadsim ā (2016), ku ā iekļau s ap 70 lpp. Bā as un
Ruca as es o. 20. gs. 2. un 21. gs. in o man i solo pa i pa i co ispondono alle adizionali
diale ologie eicēja pazīmēm. Vai s na iespējama pa ecākās paaudzes in o man a piede ība
ikai ienam pagas am (izloksnei): ecāku ģimene pā cēlusies ai pā cel a ( o īpaši ie ekmējušas 2.
pasaules ka a beigas Ku zemē, kā a ī kolek izācija, pā eja no iensē as uz ciema a), in o man s
iegu is izglī ību idusskolā, augs skolā, s ādājis pilsē ā u cen u c. Ma e iālu ākšanai ins i ū a
21. gs. ekspedīcijās ka ā no pagas iem (izloksnēm) in e ē i a ī kul ū as un izglī ības da binieki,
izman o as gal enokā socioling is iskās me odes: ap auja, in e ija. Ku zemes Humani ā ā
no adpē nieki, olklo as un e nog ā isko kopu adī āji un dalībnieki.
Pē ījuma me odes:
1) Analisi documen ale egionale e analisi del con es o. Lai noskaid o u p ojek ā Skola 2030
izs ādā o mācību p iekšme u iedalījumu mācību jomās, kā a ī pama nos ādnes pa
kompe en ču pieejas bū ību un s a pp iekšme u saikni, ika eik a p ojek a ie nē ie ie o o
mācību sa u a, me odisko no ādījumu un ma e iale analīze. Lai noskaid o u egionālis ikas
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 5
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
aspek u lomu opošo skolo āju educa ion jaunajā modelī, ika analizē i LiepU ESF p ojek a
N .8.2.1.0/I/002 S udiju p og ammu agmen ācijas samazināšana LiepU p o esionālā bakalau a
s udiju p og ama Skolo ājs ma e iāli. Iden i ica i g uppi ema ici di sa u a, in cui è possibile
u ilizza e ma e iali egionalis ici combina i con a gomen i dida ici di sa u a;
2) Analisi quali a i a del ma e iale Izlokšņu. Dopo l'is uzione sa u a ema isko g up
iden i icazione (piem., apģē bs, ēdieni, da bi un da ba īki, augu un dzī nieku nosaukumi) no
Dien idku ma e ialen alodas kolekcijām (sk. alodas ma e iāla a o u ap aks u) a lasī i šīs
g upas leksikas un izlokšņu eks u pa augi.
1. DIENVIDKURZEMES VALODAS PĒTĪJUMI TOPOŠO HUMANITĀRĀS JOMAS
SKOLOTĀJU IZGLĪTOŠANĀ
Vals s pē ījumu p og ammas La iešu aloda (20182021) apakšp ojek ā Reģionālis ika u pinā a
Dien idku zemes izlokšņu izpē e, kas LiepU sada bībā a LU La iešu alodas ins i ū u ( u pmāk LU
LaVI) no i jau 20 gadu. Tas nebū iespējams bez pē nieku (B igi a Bušmane, Beni a Laumane, Liene
Ma kus-Na ila, Ie a Ozola u. c.) collabo azione a s uden iem, skolo ājiem, biblio ekā iem,
Dien idku zemespē un ci iem zain e esē iem pē niekiem en uzias iem. Piem., Bal i jū as piek as es
izlokšņu eks u k ājumā No S en ājas līdz Ancei: La iešu izloksnes Rie umku zemes piek as ē 20.
gs. Beigās 21. gs. sākumā (NSLA 2008) pubblica o izlokšņu eks u ākšanā un a ši ēšanā piedalījušies
26 Liepājas s uden i. Šādu pē ījumu dalībniekiem as bieži i pe soniski nozīmīgs da bs, jo sais ās
a dzim ās ie as izloksni kā paša pē ījuma dalībnieka lokālās iden i ā es iezīmi. Blakus zinā niskam
de umam šādi pē ījumi s ip ina ka a pē ījuma dalībnieka iden i à un paš ē ējumu. S uden i gūs
apliecinājumu, ka a ī paši i unikālu zināšanu a o s, un as dod ul e io e mo i azione s udijām.
Vispi ms s uden iem jāiegūs pama zināšanas un izp a ne pa la iešu alodas eģionālo
dalījumu, jā od a bildes uz pama jau ājumiem: Kas i dialek s, kas i izloksne, kāpēc ās
adušās, ai a ien pas ā u. ml. Quindi non capiamo i pama jēdzieni. Šīm a bildēm node ne
ikai la iešu dialek oloģijas akadēmiskie pē ījumi, piem., Ma as Rudzī es La iešu

LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 6
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
dialek oloģija” (1964), „Da bi la iešu dialek oloģijā” (2005), be a ī elek oniskie mācību
izde umi, piem., La iešu alodas aģen ū as izde umi La iešu alodas okasg āma a (VRG ), ku ā i
dialek oloģijai el ī a daļa, E-pupa elek oniskā la iešu alodas ā dnīca (sk. E-pupa) u. c. Šo esu su
adīšanā piedalījušies noza es pē nieki un docē āji, essi des ina i p incipalmen e skolēniem un
ci iem in e esen iem, be aks a au o u akadēma da ba pie edze liecina, ka ie no eik i izman ojami
opošo skolo āju s udijās: lai noskaid o u un nos ip inā u pama jēdzienus, pā baudī uci, eico
es us un uzde umus kompe en. Ekspedīciju ākumi i pama s izlokšņu, izlokšņu g upu un dialek u
ap aks iem, aplūkojo gal enās leksiskās, onē iskās, mo oloģiskās, pagaidām e āk sin ak iskās
īpa nības. S uden i, lauka ice che la o jo insieme a espe i ice ca o i, apgūs in e ēšanu,
anke ēšanu un ci us ma e iale linguis ico ākšanas paņēmienus. Diemžēl jaunajā la iešu alodas un
li e a ū as skolo āju s udiju p og amā na pa edzē s laiks (k edī punk i) dialek oloģijas
p ak ikumam, a ī ku sā La iešu un li e a ū as sociālie un eģionālie alodas aspek i laika ūkuma
dēļ būs sa ežģī i ieplāno a lauka p aksi pē ījumu sais ī us uzde umus. Radniecīgajā s udiju
ku sā La iešu olklo a kā iens no p ak isko da bu uzde umiem i iekļau s ikai neliels olklo as
ma e iālu ākums. Pe an o, alu ando izs ādā o nuo o s udio ku su sa u u, kā a ī eo ijas un
p akses līdzs a u ajos, nepieciešama diskusija pa p aksē bals ī u s udiju o mu īpa s a a
palielināšanu.
Kā liecina LVDA III ka e (sk. 1. a .), publicē o izlokšņu ap aks u un plašāku pē ījumu pā klājums isā
La ijā jop ojām na ienmē īgs, āpēc opošajiem skolo ājiem as a kļū pa ie osmi gan pašu
da bam s udiju laikā, gan skolēnu osināšanai u pmākajos da ba gados. Labais šīs ka es
pā klājums Dien idku zemē i a ī LiepU pē ījumu un s uden u iesais es ezul ā s, omē a ī e
odamas mazī as pē izloksnes, piem., pa Dunikas izloksni Lie u as pie obežā na ne ap aks a, ne
plašāku publicē u ai nepublicē u pē ījumu. 21. gs. pieaug socioling is isko me ožu un paņēmienu
izman ojums, piem., LU LaVI aspek s (20132016), kas i pi mais plašākais socioling is iskas ie i zes
dialek ologi īs enojuši p ojek u „La iešu alodas dialek i 21. gadsim ā: socioling is isks
pē ījums pa dialek u dzī o spēju La ijā (sk. S a ecka, Ma kus-Na ila 2016). Ques o s udio
p e ede a solo l'inciden e di Ruca a. Iegū i ne ikai dažādu paaudžu unas pa augi, be noskaid o a a ī
izpē i – ika eido a izlokšņu izlase, ku ā Dien idku zemi pā s ā ēja di as izloksnes – Bā a un
iedzī o āju a ieksme p e dzim o izloksni kā sa as iden i ā es zīmi, pē ī s izloksnes lie ojums
dažādās saziņas si uācijās, izloksnes dzī o spējas saikne a saimnieciskās un kul ū as kul ū as
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 7
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
dzī es cen iem skolu, ies ādēm, baznīcu. Tā kā La ijā līdz šim adicionālo izlokšņu e i o ijā
gand īz nemaz na pē ī a dažādu paaudžu saziņas aloda, p ojek ā iksē as un skaid o as dažādu
paaudžu unas a šķi ības. Apzinā a izlokšņu dinamika, noskaid ojo , ku as izloksnei aks u īgās
īpa nības saglabājušās isu paaudžu unā, cik lielā mē ā unā ājiem i pazīs ami ā di, kas šajās
izloksnēs eģis ē i 20. gs. Vidū la iešu alodas dialek u ap aujas laikā (ap auju anke u pa augus sk.
S a ecka, Ma kus-Na ila 2016: 501510). Li uania di ques o s udio socioling is ico, kas ap e isus
izlokšņu punk us (p oge i Šiuolaikiniai geoling is ikos y imai Lie u oje: punk ų inklo op imizacija i
in e ak y ioji a minės in o macijos sklaida2013), eicis Lie u iešu alodas ins i s: kons a ē i, ājie
un jau iznīkušie izlokšņu punk i, eģioniolek u un s ip u egion ušanās (Mikulė eidoi ė, Meiliu ė 2014).
1. ATT. Izlokšņu publicē o ap aks u un plašāko pē ījumu ka e (LVDA 2013: III ka e, 198). 21. gs.
dialek oloģija (ģeoling is ika) i ēl daudzpusīgāka, āpēc jaunu me ožu ienākšana la iešu
dialek oloģijā ļau u dialek u iepazīšanu un izpē i s udiju p og amās pada ī in e esan āku gan iem
s uden iem, kas kādā izloksnē unā p o , gan iem, kam as saiknes a adicionālajām izloksnēm dzim
na ai s dzī as. Viena no šādām me odēm i pe cep ī ā dialek oloģija (21. gs. jau izman o a
lie u iešu ģeoling is ikā, sk., piem., Aliūkai ė 2020;
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 8
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
B azai ienė 2020). Ques o me odo p e ede un di e so pa adigma linguis ico, l'assunzione della lingua,
l'a eggiamen o linguis ico del una o e, la alu azione dell'esplo azione del sogge o. La iešu A kuo
eģionālis ikā ieska u šai me odoloģijā un lauka pē ījuma ezul ā os, skaid ojo olkling is ikas
( olk linguis ics) bū ību un pē ījumu i zienus, sniedz, piem., Sani a Lazdiņa (Ma ena) aks ā
u a i izskaid uo olūdu? Folkling is ika jeb ne alodnieku de ums alodniecībā (Bal ina as lauka
pē ījuma piemē s) (Lazdiņa 2014). Dien idku zemē šādi pē ījumi pagaidām dialek i 21. gadsim ā: aspe i
eik i epizodiski un ikai izlases eidā – daļēji iekļaujo ies LU LaVI p ojek ā „La iešu alodas
socioling is isks eik ajās ap aujās. Pieaug ādu opošo la iešu alodas un li e a ū as skolo āju
īpa s a s, kam saikne a adicionālajām izloksnēm (la iešu alodas eģionālajiem a ian iem) i
minimāla ai ās na ispā . Pa ems, ka šādu s uden u īpa s a s u banizācijas ezul ā ā palielināsies
a ī La ijā, os a p Ku zemē. Tāpēc, no ienas puses, pieaug ajadzība pēc daudz eidīgiem izlokšņu
ma e iāliem un pē ījumiem: ne ikai adicionālie zinā niskie aks i, monog ā ijas, izlokšņu ā dnīcas,
dialek u a lan i, be a ī izlokšņu ie aks i, ideoma e iāli, a ēli, kasē ilus 21. gs. s uden iem
nepazīs amas lauku dzī es, dabas u. c. eālijas. A ien ak uālāka i opošo skolo āju izp a nes
eidošana pa la iešu klasiskajā li e a ū ā ēlo o lauku idi un ās apzīmēšanai lie o ajiem
ap id ā diem: s udi di le e a u a ku su docē āji ne a iz ik bez eģionālis ikas pē ījumiem.
Ap id ā di iekļaujas a ī mūsdienu la iešu li e ā ajos eks os, piem., Valda Rūmnieka un And eja
Miglas omānā Ku šu ikingi (Rūmnieks, Migla) Jū pilī (mūsdienu G obiņa) 9. gs. unā ā aloda ne iek
imi ē a, be Rie umku zemes idi palīdz eido daudz eidīgs ku sismu lie ojums ( eks a uz e ei o
d uk nozīme), piem., klanga ‘ ilnis, denk s ‘spēc, 1998 cns u. Dien idku zemes leksika iepazīs ama,
laso No as Kalnas, Ola a Gū maņa dzeju ai Jēkaba Janše ska kul ū ēs u isko omānu Dzim ene,
ku lie o as ādas Dien idku zemes izloksnēm aks u īgas leksēmas kā an i ‘uzacis, āzenis
‘dien idumu ējš, gand s ‘s ā ķis, go ena ‘ ele, jauna go s, neelis ‘slik a aks u a, sku uls ‘biezoda,
ī e ‘pu a u c. (p.s. sk., piem., Buš 2004: 7375; 2018). Vācijā Ba ā ijas zemes skolās īs eno ajā dialek a
dzī o spējas p ojek ā skolēni osinā i da bo ies gan adicionālās adošās da bības o mās, piem.,
ies udē eā a iz ādi dialek ā, gan eido dzejas slamu, imp o izāciju, a īs ī adošo aks īšanu
dialek ā, eido ideoklipus (MundART WERT oll 2019: 9). Ne iens no šiem uzde umiem na iespējams, ja
skolēni iep iekš na iepazinuši izloksnes leksiku, iz unas un eks eides īpa nības.
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 9
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
Ap id ā du nozīmju skaid ošanai gan opošie skolo āji, gan skolēni izman o dažādas
delle ā dnīcas. To pa edz a ī elek oniskie mācību esu si, piem., La iešu alodas okasg āma a,
ku as nodaļā „Dialek oloģija” 5. uzde ums dialek ālās leksikas iepazīšanai jau dod no ādi uz
elek onisko la iešu alodas ā dnīcu ezau s.l (sk. 2. a .). Tā kā uzde umā iekļau i ap id ā di,
kas nosauc La ijas eģioniem speci iskus ēdienus, ku us skolēni un s uden i pa as i 5. Ie aks i
na ēduši, bez piedā ā ās ā dnīcas izman ošanas uzde ums na pa eicams.
ā du, kas nepieciešams daudzpunk es ie ā! Uzde uma eikšanai u ilizza ezau s.l ie nami a!
Non si applica.
Ap id ā ds Ēdiena
aks u ojums
1.
Ķiļķeni
Klimpas, ko ga a oja no miežu, k iešu, e āk udzu mil iem,
ā ī iem a ai
2.
S aks
G auzdē u, sag ūs u kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju
.
3.
D ebene
gaļu. Gale s, gaļa.
4.
Biguzis
Mil u ai ka upeļu
5.
Pīle Tī e
è a . Il cep s
6.
Kuģelis
pildījums. Il Biez.
7.
K eķens
Rī ē u sacepums.
8.
Žū e
Miežu, pe a o e.
9.
Žildiņi
Io sono Jaun.
10.
Uzsildī s, a sulo s, no kā ga a o sie u.
2. ATT. La iešu alodas okasg āma as nodaļas Dialek oloģija 5. uzde ums dialek ālās leksikas
iepazīšanai (VRG ).
Dien idku zemes izlokšņu pē ījumos kons a ē s, ka pagas os, ku da bojas e nog ā iskie
kolek ī i, olklo as un adīciju kopas, a ī bē nu olklo as g upas, p iekšnesumiem ai ū is u
izklaidēšanai iek adī i eks i (pe o mances), apzinā i blī ē i ādi izloksnes elemen i (iz unas
a šķi ības, ā di, ku os ā d o mas), kādus ikdienas unā ai s nedzi d ai spo ādiski
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 16
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
AVOTI UN LITERATŪRA
Aliūkai ė Dai a 2020: La na azione di un s ima o e ingenuo o la di usione della
diale ologia pe ce i a nella ice ca dei diale i li uani. […] P o ili di diale ologia li uana:
p oblemi e isul a i, ed. D. Mikulėnienė. Vilnius: Lie u ių kalbos ins i u as, 249[…]266.
a : h p://lki.l /wp-con en /uploads/2021/01/KIDP6.pd . DOI doi.o g/10.35321/e-
Disponibile pub.8.p oblemi-e- o amen o.
B azai ienė Lau a 2020: Rice ca sulla diale ologia pe ce i a in Li uania: p o ili di diale ologia
Va ia ion o Li huanian Language A ea in Rela ion o Objec i e Va ia ion. – Li huanian
diale ale sogge i a: p oblemi e isul a i, ed. D. Mikulėnienė. Vilnius: Lie u ių kalbos ins i u as,
267291. Disponibile all'indi izzo: h plki.l /wp-con en /uploads/www2021/01/KIDP6.pd .
DOI.o g/10.35321/e-pub.8.p oblemi-e- ice ca.
Bušmane B igi a 2004: Lejasku zemes izlokšņu bagā ības J. Janše ska omānā Dzim ene. […]
Mana no ada aloda: Lejasku zeme, zin. osso. B. Laumane. Liepāja, Liepa, 61[…]80. Bušmane
B igi a, Ma kus-Na ila Liene 2016: Kā ļa Mīlenbaha, Jāņa Endzelīna un Edī es
Hauzenbe gas-Š u mas La iešu alodas ā dnīcā ie e ā Lejasku zemes leksika
mūsdienu kon eks ā. Vals s alodas komisijas Raks i, 8. Rīga: Zinā ne, 78[…]109. Pieejams:
h ps: www.p esiden .l /s o age/i ems/PDF://VVK%208_La iesu%20 alodas%20 a d
nica.pd .
E-pupa […] Elek oniskā la iešu alodas ā dnīca […]E-pupa[…]. Pieejams:
h p://epupa. aloda.l . Il Kon . NKMS 2003: Con enzione pe la conse azione della cul u a
nema e iale, 2003. Pieejams:
h ps://likumi.l / a/l l /s a p au iskie-ligumi/id-1533-kon encija-pa nema e iala-kul u as-man ojuma-saglabasanu.
Laumane Beni a 1973: Zi ju nosaukumi la iešu alodā, Rīga: Zinā ne. Laumane Beni a 1996:
Zeme, jū a, z ej ie as: Z ejniecības leksika La ijas piek as ē, Rīga:
Zinā ne.
Laumane Beni a 2004: Uz ā du un ie ā du liecības pa iedzī o ājiem Lejasku zemē. […] Mana
no ada aloda: Lejasku zeme, zin. osso. B. Laumane. Liepāja: LiePA, 212227. Laumane Beni a 2005:
Smalki lija zel a lie us: Dabas pa ādību nosaukumi la iešu alodā, Liepāja:
LiePA.

LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 17
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
Laumane Beni a 2013: Jū a la iešu alodā un olklo ā: e noling is iskais aspek s. Liepāja: LiePa.
Laumane Beni a 2015: Vēju un ē u g āma a: Dabas pa ādību nosaukumi la iešu alodā, 2.
Liepaja: Liepa.
Laumane Beni a 2017: Bā as māj ā di. Bā as dzīpa i: aloda, kul ū a, adizioni, ļaudis, a b.
osso. E. Lāms, A. Hel iga. Liepāja: LiepA, 101[…]173.
Il appe ino LaVI. LU La iešu alodas ins i ū a Dien id ie umku zemes izlokšņu ma e iāli.
Lazdiņa Sani a 2014: A kuo u a i izskaid uo olūdu? Folkling is ika jeb ne alodnieku de ums
alodniecībā (Bal ina as lauka pē ījuma piemē s). Bal u Filoloģija 23(2), 5174. Le i s Egils 2020a:
La iešu ēs u isko zemju likums. Pieejams:
h ps://likumi.l / a/id/324253la iesu- es u isko-zemju-likums.
Le i s Egils 2020b: Likump ojek a […]Vēs u isko zemju likums[…] ano ācija. Pieejams: h ps:
www.p esiden .l /l media/4771/download. Il appe ino. […] Uni e si à di Leipzig Se izi di
cu zemes izlokšņu ma e iali. LVDA 2013 Diale o della lingua le one a lan s. Fonē ika, sas . A.
Sa kanis. LU: is i u i di lingua le one di Riga.
2019: Mācīšanās iedziļino ies. 2030 Skola Pieejams: h ps:
www.skola2030.l /l is enosana/macibu-pieeja/macisanas-iedzilino ies. Mikulėnienė Danguolė,
Meiliūnai ė Viole a 2014: XXI a. p adžios lie u ių a mės: geoling is inis i socioling is inis
y imas (žemėlapiai i jų komen a ai), Vilnius: B iedis. 2019: Mācību sa u s. Skola 2030:
Pieejams: h ps:
www.skola2030.l /l /macibusa u s/macibu-sa u a-piln eide/piln eides-p incipi. Munda
WERT oll 2019: Munda WERT oll. Lebendige Dialek a e le scuole ba a esi. Hand eichung,
Monaco di Ba ie a: Baye isches S aa sminis e ium ü Un e ich und Kul us.
Disponibile su: h ps: www.bes ellen.baye n.de
applica ion/eshop_app000001?SID=734250936&AC
TIONxSESSxSHOWPIC(BILDxKEY:%2705000204%27,BILDxCLASS:%27A ikel%2
7,BILDxTYPE:%27PDF%27). È s a o pubblica o da BILDxTYPE:%27PDF%27
NKML 2016: Legge sulla conse azione delle cul u e non ma e iali. Pieejams: NSLA 2008: No S en ājas
h ps://likumi.l / a/en/en/id/285526-in angible-cul u al-he i age-law.
līdz Ancei: La iešu izloksnes Rie umku zemes piek as ē 20. gs. Beigās 21. gs. Iniziamo, sas . Liene
Ma kus-Na ila, zin. osso. Beni a Laumane. - Cosa c'è? Liepaja: Liepa.
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 18
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
Pe e Bi u a 2018: Ola a Gū maņa dzejas ā di: lie ā di, Liepāja: LiePA. 2019: Pe mo i i di
as o mazione. 2030 Skola Pieejams:
h pswww.skola2030.l /l /macibusa u s://macibu-sa u a-piln eide/nepieciesamibas-pama oju-
ms. 2019: Pa p ojek u. 2030 Skola Pieejams: h ps://www.skola2030.l /l pa -p ojek u.
RBs ies s […] Ruca as bal ais s ies s, 2018. Pieejams:
h psec.eu opa.eu/in o/ ood- a ming ishe ies:// ood-sa e y-and-quali y/ce i ica ion/quali -
y-labels/geog aphical-indica ions egis e /de ails/EUGI00000014904.
RTK 2018: Ruca as adicionālā kul ū elpa. […] Sa cis i cul u ali non ma e iali. Mu ā du
adizioni un izpausmes, ieskai o alodu kā nema e iālā kul u a man ojuma nesēju.
Pieejams: h psnema e ialakul u a.l /Elemen i/ uca as- adicional-kul u elpa-
2018.
Rudzī e Ma a 1964: La iešu dialek oloģija, Rīga: La ijas Vals s izde niecība. Rudzī e
Ma a 2005: Da bi la iešu dialek oloģijā, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. Rūmnieks Valdis,
Migla And ejs 1998: Ku šu ikingi, Rīga: Z aigzne ABC. S a ecka Anna, Ma kus-Na ila Liene
2016: A o i anco a neizsīks . La iešu alodas dialek i 21. gadsim ā, Rīga: LU La iešu
alodas ins i ū s.
VRG […] Le one lingua manuale. Pieejams: h p:// alodas okasg ama a.l .
V Talka – Vie ā du alka, 2017. Pieejams: h p://www.lula i.l /da ubazes/ ie a du- alka.
Gau a 2021 11 e 22
P iim a 2021 12 28
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 19
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
REGIONAL STUDIES FOR THE EDUCATION OF THE FUTURE
INSIGNATORI: il po enziale del KURZEME me idionale
Riassun o
The sys ema ic esea ch o Sou he n Ku zeme subdialec s con inues mo e han 20 yea s.
Spesso è un la o o pe sonalmen e signi ica i o pe i pa ecipan i alla ice ca (s uden i, insegnan i,
s uden i di adizione locale, ecc.) pe ché è lega o a un subdiale o del lo o luogo di nasci a come
ca a e is ica dell'iden i à locale del pa ecipan e. Ol e al con ibu o scien i ico, ali s udi
a o zano l'iden i à e l'au os ima di ogni pa ecipan e.
L'obie i o dell'a icolo è, dopo la alu azione degli s udi esis en i sulla lingua Ku zeme me idionale,
o ni e accomandazioni pe l'inclusione dei isul a i di ques i s udi nell'is uzione degli alunni e dei
u u i insegnan i s iluppando le lo o compe enze as e sali. Compi i dell'a icolo: 1) alu a e il
po enziale degli s udi sul Ku zeme me idionale e e ua i ino a nella o mazione dei u u i
insegnan i di scienze umane; 2) iden i ica e il po enziale degli s udi egionali nella di e si icazione del
con enu o delle ma e ie combina e nel nuo o modello di app endimen o o nendo esempi sepa a i.
L'in oduzione desc i e l'a uali à, lo scopo, i me odi di s udio e i compi i dell'a icolo. La p ima pa e
dell'a icolo […]The Sou he n Ku zeme language s udies in he educa ion o u u e humani ies
eache s[…] o nisce una isione degli s udi egionali all'Uni e si à di Liepāja, desc i endo come
l'in e esse dei u u i insegnan i pe gli s udi egionali do ebbe esse e a o. La seconda pa e
dell'a icolo "Il po enziale degli s udi egionali nello s iluppo del con enu o delle ma e ie combina e"
o nisce accomandazioni sepa a e pe l'inclusione degli s udi egionali nel con enu o delle ma e ie
combina e. Alla ine dell'a icolo sono ipo a e le p incipali conclusioni e accomandazioni.
La ice ca sui ipi egionali di lingua, le lo o o igini, i lo o cambiamen i, il appo o a il subdiale o
e la lingua sc i a può esse e u ilizza a in a i modi nello s iluppo della pe sonali à e negli s udi dei
u u i insegnan i di lingua e le e a u a le one, non solo nel con enu o delle lezioni.
T adizionalmen e gli s uden i sono coin ol i in s udi sul campo, elabo azione e digi alizzazione delle
collezioni linguis iche già esis en i, decodi ica delle egis azioni, p epa azione del modello di
publica ions, e c. Thus, he esea ch me hods in dialec ology a e lea ned in p ac ice. In La ia
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Po enziali di se izi ku zemes | 20
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
s udio del insegnan e di lingua e le e a u a le one p e is o pe in eg a e di e si, ma
aspec s o humani ies in o one s udy cou se. Such an in eg a ed app oach is o be suppo ed,
l'implemen azione del nuo o p og amma di s udio è inizia a solo nell'au unno del 2020, quindi pe la
pe ezione della quali à del p og amma ichiede il moni o aggio dell'espe ienza e
p oposals o eaching s a and esea che s.
Conclusioni p incipali: 1) Nel nuo o modello educa i o le a ie ma e ie dei u u i insegnan i hanno un
po enziale non solo nelle scienze umane, ma anche nell'acquisizione di al i campi educa i i, come le
scienze na u ali, la ecnologia, l'educazione sociale e ci ile; 2) È necessa io moni o a e e miglio a e il
con enu o dei nuo i s udi pe o a e elazioni o imali a eo ia e p a ica senza pe de e le
adizioni degli s udi sul campo; 3) Gli esempi s iluppa i (ad esempio nomi di s umen i, nomi di pia i
egionali, nomi di elemen i dei cos umi egionali) con e mano che la coope azione a ice ca o i e
le o i degli s udi egionali con le o i di al i campi educa i i può app o ondi e i legami
in e disciplina i nel p ocesso di s udio, endendolo più pe sonale.
KEYWORDS: linguis ica, s udi egionali, diale ologia, subdiale o, o mazione degli insegnan i.
LIENE MARKUS-NARVILA
La ijas Uni e si ā es La iešu alodas ins i ū s
Kalpaka bul a is, Rīga LV-1050, Le onia
[email p o ec ed] [email p o ec ed]
IVA OZOLA
Liepājas Uni e si ā e
Lielā iela 14, Liepaja, Le onia
[email p o ec ed] [email p o ec ed]