scieee Science in your language
[en] (orig)

Daži vērojumi Latvijas PSR dienvidrietumu daļas toponīmikā

Read accessible full text

Daži vērojumi Latvijas PSR dienvidrietumu daļas toponīmikā

Author: V. Dambė
Year: 1963
Source: https://journals.lki.lt/actalinguisticalithuanica/article/download/1927/2028
Pa e
BST
US
Ven e
a
VA
LHBOORTYERAOGS)
eA
Ui
Sa)
Maks
dpe
VE
Be
BP
RO
WO
Se
Te
S
RT
Mein
KS)
OE,
UAT
ECAR
De
eB
ein
ko
o>
A
DAZI
VEROJUMI
LATVIJAS
PSR
DIENVIDRIETUMU
DALAS
TOPONIMIKA
V .
DAMBE
Apska ama
e i o ija
iz audzi a
no
Bal ijas
ji as
k as a—
Ruca as
— ie umos
lidz
Musas
upei
esp.
Ce auks ei
aus umos,
ap u eni
lidz
Liepajai,
Sk undai,
Saldum,
Dobelei,
Jelga ai
ziemelos,
misu
kaimin epublikai—Lie u as
PSR—
dien idos.
Tu ak
apziméjo
saska i
a
Lie u u,
jasaka,
ka
apska ama
e i o ija
s iepjas
Sei
no
K e ingas
ajona
lidz
Pas aJa
ajonam
(péc
1956.
g.
ka es).
Miné as
e i o ijas
ie umu
dala
laika
p iek§
13.
gs.,
.
i.,
p iekS
acu
o dena
ienakSanas,
dzi ojusi
ku Si,
aus umu
dala
—
zemgali.
Péc
smagajim
un
ne eiks-
migajam
b i ibas
cinam
13.
gs.
beigds
zemgali
izklidu’i
un
izklidina i.
Péc
alodas
liecibam
secinams,
ka
dala
i
apme usies
a i
kad eizéjas
ku Su
e i o ijas
dien idu
dala
ga
agadéjo
Lie u as
obeZu,
a skai o
dazus
no adus,
piem.,
Ruca u,
Duniku,
Nig andu.
Tadu
domu
sa a
laika
iz eicis
jau
J.
Endzelins
FBR
V
9
aks a
,,Piezimes
pa
zemgaju
a du
un
dialek u“.
A i
péc
oponimikas
ma-
e ialiem
i
doma
aps ip inajusies.
P o ams,
ka
jau
kad eizéja ku siskaja
e i o ija,
e
blakus
zemgaliskajam
ipa nibam
i
sas opama
a i
iena
o a
ku siska
ipa niba,
piem.,
iens
o s
ie a ds
i
a
i i
ku sisko
au osillabiskas
skanu
kopas
-i -
paga inajumu
lidzskana
p iekS4
ai
as
okala
alaku
pa eidojumu,
ka
-bi ze
(ne
-bi ze)
me
P iekulé
U
IV
95,
Zié nu degsna
(ne
Zi nu-)
me
Sa inos
U
IV
156.
Sa ka
sends
Zemgales
cen a
ap
agadéjo
Dobeli
13.
gs.
beigas
i
ieplidu’i
la gali
esp.
la ieSi,
péc
am
kad
uz a é ie
zemgali
no
u ienes
bija
padzi i
ai
aizbégusi.
Sai
ap idi
iena
o a
zemgaliem
aks u iga
ipa niba
a
bi
zudusi
un
izpaus ies
daza
laba
la ieSu
ipa niba.
La ijas
PSR
dien id ie umu
dajas
oponimika,
ku a
ie e a
a i
hid onimika,
a spogulojas
1)
ku siskas
ipa nibas
i i
ku siskajos
ap idos;
2)
zemgaliskas
ipa -
nibas
zemgaliskajos
ap idos
un
3)
lie uyju
alodas
ie ekmes
i
ipaSi
ga
Lie u as
obeZu.
247
i.
KURSISKAS
UN
ZEMGALISKAS
IPATNIBAS
1.
Vokaju
ga ums
au osillabiska
p icks
un
anap ikse
Viena
no
aks u igakajim
ku gu
alodas
Ipa nibim
i
seno
isumu
paga i-
najums
au osillabiska
un
sekojoSa
lidzskana
p ick%a.
To
jau
sen
a zinis
J.
Endzelins
(ska .
La.
g .
2.
§
5,
64.
§
65.
§).
Ja
la ieSu
li e a aja
aloda
a
un
e
s iep i
un
k i oSi
in oné i
pa é sas
pa
d
un
é ,
be
lauz a
in onacija
ne ada okala
ga umu,
ad
ku siskajas
izloksnés
ga i
iz una
ka
s iep i
un
k i oSi
in oné os
a ,
e ,
a
a i
lauz i
in oné os,
pie
am
Ku sas
dien id ie umos
paga ina
a i
i
un
wu
au osillabiska
un
sekojoSa
lidzskana
p iek8a
nea ka igi
no
in ona-
cijas.
Bez
am
Sis
i
un
a
ie im
pa é Sas
pa
ie
un
wo .
Ta,
piem.,
ku
skanu
kopa
a ,
und:
Ba a
(u
E
IL
161,
bij.
pagas s
E
II
38;
sal.
lie .
Ba u a
u
Luk
159;
zemgaliskajas
izloksnés:
Ba ’ a,
Ba a a),
Va nupis
u
Ruca a
U
IV
99
(lie .
Va nupSs
bij..Bi zu
pag.
Lki;
zemgaliskajas
izloksnés:
Va ’nupe),
Sa e®
u
Aiz ikos
U
IV
18
k
(lie .
Sa é
u
bij.
Gi kalna
pag.
Lki;
zemgaliskajas
izloksnés
bi u:
Sa ’ e)
u.
c.
A
skanu
kopu
e ,
piem.,
Bé zniéki?
z
Ciece é
U
IV
113
(zemgaliski
bi u:
Be ’znieki),
Cé ps
z
Asi é
U IV
13
(zemgaliski:
Ce ’ps),
Pé kuéns*
z
Asi ®
U
IV
13,
Ruca a
U
IV
97
k
(zemgaliski:
Pe ’kudns),
Zebé ksi®
z
Ciece é
U
IV
113
(zemgajiem:
Zebe ksi).
:
A
skanu
kopu
i :
Gi kales
(li e a aja
aloda:
Dzi kales-)
g a is
Ruca a
U
IV
99
(sal.
lie .
Gi upis
u
Luk
167),
Malki e
di
Ruca a
U
IV
99
(li e a aja
aloda:
Malkci e
ai
Malci e),
Z i bulis
z
Ruca a
U
IV
97
(li e a aja
aloda:
Z i bulis;
sal.
lie .
Z i blis
Diz).
A
skanu
kopu
u :
Ki a
maja
z
Ruca a
U IV
96,
Kué Si
(jeb
Ku si)
z
Ciece é
U
IV
113
(li e a aja
aloda
un
zemgaliskajas
izloksnés:
Ku i),
Pu s
z
Nig anda
U
IV
47
(li e a aja
aloda
Pu s),
Ju gu
muiza
Nig anda
U
IV
47
(li e a aja
aloda:
Ju gu-).
Ku siskaja
e i o ija
ikai
a se ikos
gadijumos
zemgalisko
izlokSnu
un
Lie u as
obeZas
u uma
saglabajies
pa skanu
isums,
piem.,
Ruca a
Bd?bina
maja
U
IV 97
(sagaidama
Ba bina-
ie ),
S éF éns?
z
Asi é
U
IV
13
(S ée ens
ie a)
u.
c.
Tu p e im
pa
pasu
aks u igako
zemgaju
alodas
pazimi
jamin
okalu
pi ma néjais
isums
au osillabiskajos
sa ienojumos
a
konsonan a
p iek§a
esp.
seno
isumu
saglabaSana.
I
ipa’i
senak
Sis
okaju
pi ma néjais
isums
bijis
sais i s
a
anap iksi,
.
i.,
isas
okaliskas
skanas
iesp audumu
aiz
- .
Tagad
ikdienas
sa unas
aloda
anap ikse
bieZi
zudusi
ai
zid,
a i
pi ma néjie
isumi
pielagojas
li e as
alodas
iz unai,
jo,
kul i as
limenim
s auji
celo ies,
li e a as
alodas
ie ekmé,
ko
dzi d
adio
un
ele izijas
aidijumos
un
ko
micas
skolas,
izloksnu
Ipa nibas
s auji
ziid.
A i
iendcéji
no
ci u ienes
eicina
izlokSnu ipa nibu
zuSanu.
Tikai
pa’u
ecako
iedzi o aju
un
pi mskolas
ecuma
bé nu
aloda,
ka
a i
ie a dos
un
uz a dos
él
é ojama
endence
saglaba
pi ma néjos
isumus
un
anap iksi.
Anap iksi
pa
iespéjamu
sena
zemgalu
dialek a
pazimi
uz adijis
J.
Endzelins,
piem.,
La.
g .
2.
§
d
un
66.
§),
La ie§u
alodas
skanas
un
o mas!
2.
§
d
un
>
Riga,
1938.
248
64.
§.
I
ie as
gan
kad eizéja
zemgau
e i o ija,
piem.,
ka
jau
iep iek§
saci s,
diezgan
pla8a
loka
ap
Dobeli,
ku
8adu
pa adibu
nepazis .
Domajams,
ka
Sei
bis
ieceJojusi,
la gali
jeb
la ieSi
no
élakas
La gales,
Vidzemes
e i o ijas.
Tu p e im
kad eizéjas
Ku su
zemes
dien idu
dala
anap ikse
pazis ama,
ku ,
ka
saci s,
ispadsmi aja
gadsim a
bis
apme uSies
uz
dzi i
zemgaji.
Zemgalisko
ap idu
ie a dos
pi ma néjie
isumi
a odami
ecakajos
pie aks os,
piem.,
1811.
g.
Dzaks é
aks i s
maj a ds
,,Ka eckle“,
be
1835.
g.
a
ie a
jau
»Ka kle“
U
V
403=Ka kli,
1811.
g.
Eleja
z
»,Tsche esi,
élak
Ce si
U
V
406,
1811.
un
1835.
g.
Jaunpili
esp.
Smukas
jeb
Rem é
»Ju ake“
U
V
485
—
élak
Tu ki
(2),
19. gs.
beigis
p|
Blidené
,,Ba abala“
B
U
V
470,
élak
Ba ’balas.
T isdesmi ajos
gados pi ma néjos
isumus
zemgaliskaja
e i o ija
apziméjis
J.
Plakis.
sa a
uni e si a es
izdo ajé
ie a du
k ajuma.
Anap ikses
okdlis
a i
ad
biezi
bijis
ik
iss,
ka
a
k ali a e
na
kons a é a.
Tagad
anap ikse
él
g i ak
uz e-
ama,
jo
bieZi
i
pilnigi
zudusi
ai
a s ajusi
ikai
niecigas
pédas.
Pa
o
au o e
pa liecinajusies
1961.
g.
asa a,
péc
as oniem
gadiem
a ka o i
aps aigajo
ipisko
Zemgales
izloksnes
e i o iju—Blideni
sends
Zemgales
ie umos.
Tikai
iena
eca
mamuja
sii ija
pie
sa as
d audzenes
un
eica,
lai
ejo
pie
S embe egenes,
ko
isi
ci i
sauc
pa
S embe ’geni
ai
S embé geni.
Japiezimé,
ka
di desmi ajos
gados
isi
u ienieSi
e
undja
anap iksi
likumsaka igi
un
diezgan
skaid i.
Vél
1953,
gada
anap ikse
bija
biezi
dzi dama.
T isdesmi o
gadu
uz aks ijumos
iesp aus o
okaju
k ali a e
islabak uz e a
zemgaliskaja
e i o ija,
kas
a odas
senaja
Ku su
zemé,
piem., Eze é,
Ku sisos,
Ruba
u.
c.
Ta:
Va nas
z
Eze é
U
IV
115
»»Va nas“,
Be ®zi
z
Ku sigos
U
IV
129
,,Bé zi*,
Ve éa
lieknis
Eze é
U
IV
116
»Ve Sa-“,
Ve 'mji
z
Ku sigos
U
IV
129
,,Vé mji*,
-bi ’ze
me
Ruba
U
IV
150
»»-bi ze“,
Z i buji
z
Eze é U
IV
115
»Z i bu i*,
Ju ’gu
muiza
Eze é
U
IV
115
»»Ju gu-“,
-pu s
p|
Ba a
U
IV 69
spu s.
~
Senaja
Zemgales
e i o ija
jau
30.
gados
anap ikses
okdlis
uz e s
ne-
skaid ak.
I
ie as,
ku
a
k ali a i
izde ies
uz e ,
piem.,
Anneniekos
i
Alspe ‘ enes
il s
U
V
456
,,A spe enes‘,
Lielpla oné
z
S a ki
U
V
426
»S a ki“,
me
-pu ys
U
V
427
,,-pu s*,
Zalenickos
z
Ke ksji
U
V
451
»Ke ks]i
jeb
Ke ksji*,
di
Va u
dikis
U
V
451
,,Va zu-“
u.
c.
Pa éjas
ie as
anap ikse
apzimé a
ai
nu
a
mazo
apg iez o
e,
kas
ap ada
isu,
nep ecizu
skanu,
piem.,
Biks os
u
Be ’ze
U
V
468
,,Bé ze“,
Blidené
S a *ka
dikis
U
V
469
,,S a ka-“,
Les ené
z
Spi ’gas
U
V
486
,,Spi gas“,
Vilcé
z
Zi ni
U
V.
443
,,Zi ni<:
u.
c.,
ai
apzimé s
ikai
a iecigo
au osillabisko
skanu
isums,
piem.,
Biks os
p]
-kda kli
U
V
468
,,-ka kli,
Vecaucé
di
GéF is
U
V
463
»Ge is*
u.
c.
P&c
piecdesmi o
gadu
La ijas
PSR
Zina nu
akadémijas
Valodas
un
li e a-
ia as
ins i ii a
ekspediciju
ma e ialiem
p ecizéjas
no adi,
ku
él
anap ikse
mazak
ai
ai ak
dzi dama
un
ku
A
zudusi,
a s ajo
ie u
li e a as
alodas
iz unai.
Anap ikse
ai ak
ai
mazak
skaid i,
bieZak
ai
Te ak
lie o a,
saklausi a
a i
ai akas
ie as,
pa
ku am
lidz
Sim
nebija
zinu,
piem.,
[lé,
Penkulé,
Snike é,
Uk os,
Vadaks @,
Vilc?
—senas
Zemgales
e i o ija—un
e i
Saldus
ap idus
dien idaus umu
daJa
—
senas
Ku sas
_ e i o ija.
Ekspedicijas
na
izde ies
ai s
saklausi
anap iksi
Aiz ikos,
Ba a,
Bunka,
Embi es
dien idos,
G amzda,
Sa inos,
249
Vainodé
—senas
Ku sas
e i o ija
—
un
Pla oné
—
senis
Zemgales
e i o ija,
ku
senak
anap ikse
bijusi
pazis ama.
Vai
anap ikses
skana
bijusi
isu
iendada,
na
d o8i
nosakams.
J.
Endzelins
La.
g .
66.
§
saka,
ka
daZas
ie ds,
piem.,
Eze é,
Nica,
Vi ga,
a
bijusi
no -
mala
a
skana,
be
ci u ,
lieléko
iesu
aiz
e
—pa isam
iss
e,
aiz
a ,
i ,
u —
iss
a,
e ak
iss
e,
Re i
anap iksé
saklausi s
iss
i,
piem.,
Lielpla oné.
Vie am,
piem.,
S u elé,
Vecaucé,
anap ikses
okaJa
nok asa
na
bijusi
nosakama.
Péc
iipigam
s udijam
Blidené
secina s,
ka
aiz
au osillabiska
,
kas
seko
péc
a,
iesp auz
isu
a,
piem.,
BaF*bala
p|
p
,,Ba bala‘,
péc
i—isu
a,
daz eiz
e,
Bi ezi
z
p
,,Bi zi“,
S i *nu
ai
S i enu
pla ele
p|
p
,,S i nu-“,
aiz
e,
kas
anap-
ikses
ie ekmé
ienmé
i
pla s
—isu
pla o
e—
Be ze
u
p
»Bé ze“,
péc
u—
isu
a,
piem.,
Ve@buFga
me
p
,,Vébu ga“.
Ci as
ie &s
zemgaliskaja
e i o ija,
ja
anap ikses
okaJa
nok asa
saklausima,
a
daZam
a iacijam
é ojamas
lidzigas
izpausmes.
Aiz
au osillabiska
a
pa as i
iesp aus s
iss
a,
ikai
e umis,
piem.,
Ku siSos,
dzi dé s
pa aléli
a iss
e,
piem.,
Ka ‘klini
z
U
IV
129
,,Ka klini*.
Aiz
e
iesp auz
gan
a,
piem.,
Ke *ks]i
z
Za-
Jeniekos
U
V
451
,,Ke ks i
ai
Ke ks i*,
gan
Sau o
e,
piem.,
Ve *mji
z
Ku sigos
U
IV
129
,,Vé mji*,
gan
pla o
e,
piem.,
Be zi
z
Ku sigos
U
IV
129
»»Bé zi*.
Péc
i
é ojams
gan
iesp aus ais
a,
piem.,
Si ‘sninas
z
Eze é
U
IV
115
5»
Si sni-
nas“,
gan
e,
piem.,
Bi ‘zniéki?
z
Ruba
U
IV
149
,,Bi zenieki‘,
gan
pla ais
e,
piem.,
Gi i
mz
Nica
U
IV
86
,,Gi i“,
gan
i,
piem.,
Spi 'gis
uz a ds
Nica
U
IV
87
,,Spi gis“.
Aiz
u
pa as i
dzi dams
a,
piem.,
Bu bas
z
Nica
U
IV
86
»»Bu bas**,
be
daz eiz
a i
e,
piem.,
u pa
Nica
U héni?
U
IV
86
,,U beni“,
un
pla ais
e,
piem.,
-pu ys
Ku si8os
U
IV
130
,,-pu s“.
Blidené
isskaid ak
isd
iesp aus é
pa skana
a
nok asa
dzi dama
aiz
u .
Blidenes
un
daudzu
ci u
zemgalisko
izlokSnu
ipa niba
i
ipaSi
sends
Zemgales
e i o ija
un
as
u uma,
piem.,
Au os,
Biks os,
Ilé,
Jaunpili,
Lielaucé,
Ruba,
Vadaks é
u.
c.,
i
él
ada,
ka
au osillabiska
iz una
dzi dama
a i
in onacija,
Ja
a ieciga
zilbe
sako néji
(a i
li e a ajé
aloda)
iz unajama
a
s iep o
ai
lauz o
in onaciju,
be
in onaciju
nemana,
ja
zilbe
k i o¥i
in oné a,
piem.,
Ka @ a u
kalns
ka,
-sa ¢gs
mzs,
be
Da *za
dikis
di
Blidené
p.
BieZi
au osillabiskie
a
un
e ,
Ja
s iep i
un
k i oSi
in oné i,
iegis
li e a as
alodas
okaju
ga umu.
Su
u
_
kad eiz
ados
gadijumos
él
a i
saglabaju’as
anap ikses
a skanas,
kau
okalis
kju is
ga S,
piem.,
Penkulé,
ZaJeniekos
u.
c.
2.
Tau osillabiskais
n
Ka
jau
aiz adijis
J.
Endzelins
La ie§u
alodas
g ama ika
2.
§
c,
83.
§,
ku Si
sa a
aloda
saglabajugi
au osillabisko
n,
kas
la galu
esp.
la ieSu
aloda
zudis.
Vie a dos
Sis
n
pilna
mé i
a balsojas.
P o ams,
a
ka
ka a
ap idi
no ikusi
nemi iga
iedzi o aju
kus iba,
ieniem
aizejo ,
ci iem
ienako ,
un
gimenés
iepliduSi
ci u
no adu
Jaudis,
ie a dos
konsek en i
isos
gadijumos
nea spo-
gujojas
ka
nupa
miné a
ipa niba,
a
a i
ci as,
be
send
ku su
endence
i
él
agad
nomanama.
Pa
o
neliecina
gan
ie
ie a di,
kam
pama a
aizgu umi
no
ge maniem
un
libieSiem,
kados
au osillabiskais
n
médz
saglaba ies
a i
la ieSu
( .
i.,
isas
la ieSu n cijas)
alodi,
piem.,
Elandes
bu ka
mz
Nig anda
U
IV
47
<y.
Elend,
Li das*
mz
Nici
U
IV
86,
Li idas
majas
z
Pé koné
U IV
91,
250
Li idene®
p|
Sk unda
U
IV
159,
Li denes
p|
Lu inos
U
IV
134< .
Linde:
sal.
a i
ig.
Lindi
c.
I
zinams,
ka
au osillabiskais
n
ne
ikai
ku Su,
be
isa
la iegu
aloda
i .
saglabajies
a i
aizgu umos
no
lie u ju
alodas,
ka,
piem.,
La iku is
U
IV
73
jeb
La kuci
E
Il
38
z
Dunika,
La ku is
z
Ruca a
E
II
44,
La iku i
mz
Nica
U
IV
86;
sal.
lie .
Lankudiy
kaimas
c
Klaipédas
ajona
La s
779,
.
lie .
p
Lanku is
un
p .
p
Lanku
T au m
51
s.
.
Lanku .
Tomé
bij.
ku su
no ada
i
ik
daudz
ie a du
a
saglaba o
au osillabisko
n,
ka
isus
os
pa
aizgu umiem
uzska i
ne a am.
Te
sas opam,
piem.,
a du banda
—
Bandas
kalns
Aizpu é
E
II
5,
Ba idenes neap
B inkos
E
Il
11,
p|
Emba é
U
IV
32,
Ba denicku
sudmalas
Pé koné
U
IV
91
u.
c.:
ba ida
I
1
,,das
dem
Knech e
om
Wi e
als
Lohn
zuge eil e
S iick
Feld
ode
die
Aussah
da au *
ME, kam
ada
lie .
banda
|
Diz,
w
Banda
s
bij.
Smal u
pag.
Apg
539,
p .
Bandayn
un
Bandun
Ap
16
u.
c.
Tam
a bils u
la gaju
esp.
la ieSu
e i o ija
*buoda.
Va du
lanka
paSu
pa
se i,
a asinajumos
un
a du
kopas
odam
ie a dos
kadas
60
ie as
ku siskaja
ide’,
piem.,
La ka
p|
(un
neap)
Laz&
U
IV-45,
E
II
18,
Nig anda
U
IV
48
u.
c.,
La ikas
da zs
la
Ruca a
p,
La ksézi?
z
Du bé
E
Il
39;
sal.
lie .
Janka
Diz,
Lanka
la
bij.
Panemunes
pag.,
p]
bij.
Balninku
pag.,
s
bij.
Imb ada
pag.,
Lanka
p|
bij.
Panemuna
pag.,
La ikakiemis
c
bij.
K uona
pag.,
La ikupis
u
bij.
Sedas
pag.
u.
c.
Lki,
Lankos
Lauko
kaimas
c
Plunges
ajona
La s
779,
p .
Lankaym
Ap .
82.
Sal.
a i
baznicsla u
Janka
.»Mee busen,
Tal,
Wiese“,
k .
ayxa
,,Biegung,
K iimmung,
Wiesen-
ode
Waldland
eine
Flussk iimmung,
Hohlweg,
Tal“,
po.
gka
,,Wiese“
LeW
339.
La iski
e
a bils u
Juoka
a ds.
Plis
liela
upe
Ve a
E
Il
158=lie .
Ven a
Lki,
Ruca a
i
maja
Mejica
E
I
44,
Gaikos
Me cu
pja a
U
IV
121
k,
Vecpili
Me éu
pu s
U
IV
105
un
ci u
amlidzigi
da inajumi.
Is i
la iski
ba u
—
*mieca,
*miece;
sal.
lie .
ménké
Diz,
LeW
436.
Su
u
a i
Ku sa
sas opams
ie a dos
a ds
linga,
piem.,
Liga
ez
Nogalé
E
Il
118,
Li igas
dikis
Zan é
U
IV
239
k,
,,Linge“
z
1858.
g.
G obinad
U
IV
81
un
Pé kon®
U
IV
93.
Va dam
Jinga
a
a bils
mums
pazis amais
me amais
iks
Jinga,
kas
laikam
<lib.
ling
jeb
linga
LW
195,
198
esp.
ig.
ling
,,mpaija
(me amais,
linga)*
J.
Tamm
285,
be
84
a da
sakne
a
bi
a i
a
pa i,
kas
lie u ju
a da
Ji gin i,
linguo i
Diz,
.
i.
la iexu
»ligo ,
ligo ies“,
ai
lingé
1
,,liks s‘“
Diz;
sal.
a i
LeW
331
s.
.
idigy i.
I
mums
pilsé a
Sk unda,
kas
is i
la iski
bi u
*Sk ida.
Sei
miné i
ikai
dazi
piemé i:
Tadu
i
daudz,
un
ie
bals a
J.
Endzelina
a zinumu
pa
au osillabiska
n
saglabajumu
ku Su
un
inu
péc e u
aloda.
Pa
seno
zemgalu
alodas
ipa nibam
maz
aks i s.
Te
minami
iep iek§
no adi ie
J.
Endzelina
a zinumi
pa
okala
isumu
au osillabiskajos
sa ienojumos
a
konsonan a
p iek’a,
P.
Smi a
minéjumi
pa
k,
g
izpausmi
k,
g
eida
aks a
,,Pa
zemgalieSu
un
sélu
au ibu‘’
FBR
I
48
skk
un
K.
Bigas
piezimes
pie
8i
P.
Smi a
aks a
—
Kalba
i
Seno é
I
85.
Péc
sikas
ipiskas
zemgalu
ienas
izloksnes
ie as
—
Blidenes
— ie a du
analizes
un
o
izpla ibas
no eik¥anas
2
Ly
I
2,
308.
Ipp.
s.
.
li idas?.
Dalai
8adu
ie a du
pama a
a
bi
a i
lie .
e ba
Jjs i
sakne,
kas
sas opama,
piem.,
lie .
a asinajumos
lindyné,
lindyné
»Schlup winkel,
Un e -
schlup ,
Ve s eck"
LeW
377
s. .
Jjs i.
Sal.
a i
lie .
Li idyné
pu
bij.
Va nu
pag.
Lki,
Lin-
dynés me
bij.
Vidukles
pag.
Lki,
Li idyné
pu
bij.
Va nu
pag.
Lki
u.c.
5
Ska .
L
I
2,
256—258.
¥
251

isa
La ijas
PSR
e i o ija
V.
Dambe
akadémikim
J.
Endzelinam
el i aja
jubilejas
aks u
k ajuma
1959.
g.
izsacijusi
domu,
ka
a bi
i
iesp&jams
uzska i
pa
zemgaju
alodas
ipa nibu
au osillabiska
n
-saglabaSanos
apa
ka
lie uyju,
senp i’u
un
ku Su
aloda,
p e s a a
la gaju
esp.
la ieSu
alodai.
I ,
p o ams,
+
s a p
Sejienes
ie a diem
a i
iens
o s
ads,
ku
au osillabiskais
n
zudis
ai
sas opamas
pa aléli
abas
o mas
—a
au osillabisko
m
un
bez
a,
piem.,
Ludkene
jeb
Liocene
p|
p,
be
Lankas
me
p,
La ikas
pl
p
(sal.
lie .
Janka
u.
c.;
ska .
iep iek8),
Rinka(s)
s au s
jeb
Rika
s au s
s
un
p|
p
(sal.
lie .
Rinkai+mu
bij.
Me kines
pag.
Lki,
Rinky
ienkiemis
Nemen ines
ajona
La s
907)
u.
c.
Daja
i
aizgu umu,
ku
au osillabiskais
n
palicis
likumsaka igi,
piem.,
aizgu umi
no
ge manu
alodém,
ka
B a da inene
p|
p<l .
b andewin,
G éncu
k uogus
<y.
G enze,
Ruiidale
p|< ly.
undél
,,was
k eis é mig
gemach
is ‘“*
MnW
Il
531.
Pa is
aizgu umu
i
no
libieSu
alodas
—
/ ini+z
p,
I inu
eze s
p<lib.
nnd
,,cinschla en*
LW
73,
uw’
,,Schla *
LW
452,
Kajiga u
kalns
p<lib.
kanga
,,wellen oé mige
Bodene héhung
(im
Walde)“*
LW
112.
Pa
li uanismu
jauzliko
maj a ds
B i iki
E
I
143
un
p:
lie .
b ink i
Diz,
LeW
53
(s.
.
b angis),
Lz
I
863
ai
b inkis
Lz
1
861,
Liz
126.
Kadiem
8
Blidenes
ie a du
pama a diem
a
au osillabisko
n
pa aléles
sas opamas
lie u ju
aloda,
piem.,
jau
iep iek§
miné &
banda,
lanka,
a i
Ba idzene
Pp]
p<ba iga
ME
(sal.
lic .
bangd
Diz,
LZ),
Bu ici
z
E
I
143
un
p
(sas opams
péc
lidzSinéjam
zinam
7
ie as
ku siskaja,
7
zemgaliskaja
e i o ija;
sal.
lie .:
bu ikis
jeb
bumkis
Lz
1
953,
954).
Te
él
minami
ie a di:
E icene
p]
p:
lie .
enki io i
Liz,
éng i
Diz;
Gi i e enes
p|
p:
lie .
gi i a as
Diz
(la.
dzi i a s
esp.
dzi a s
ME);
I diu
maja+z
p:
lie .
i igs i
LeW
10
s.
.
angus,
i gz i
Diz,
ing i
Diz,
ingis
Diz;
Ve i e u
kalns
p:
lie .
én e is
DIZ
u.
c.
Kadiem
9
Blidenes
ie a diem
a
au osillabisko
n
na
ieSas
pa aléles
lie u ju
aloda,
piem.,
Dinki
z
E
Il
143
k:
la.
duokis
ME
jeb
duocis
,,sals
auks“
(?),
J i a
kalns
p:
p
In e
s.
.
Ind ikis
Ulmana
a dnica
351,
Ju igainis
Pp]
p:
la.
Jigaipi
(ka
z
Penkulé
E
I
81):
la.
jdgs
ME
(lie .
jimgas
Dlz),
Kle ices
z
E
Il
143
k:
la.
kliecis
,das
Un e e
eines
B o laibes,
wenn
es
gli schig,
schlie ig
is ‘
ME,
kliekis
|
,,eine
gli schige,
schlie ige
Masse,
schwe e
Lehmboden*,
2
,,unausgebackenes,
schlie iges
B o ‘
ME,
saklieké ies
,,gli schig,
schlie ig
we den‘
ME
(?);
Plu ci
z
E
I 132
un
p:
la.
pliicis
,,sag
man
on
einem
Menschen,
de
ganz
du chnass
( e egne )
is ‘
EH
(sal.
a i
lie .
plink i
4
Diz);
Pu ikas
P| p,
Rinkas-
pl],
s
(ska .
iep iekS)
u.
c.4
Daudzi
Sie
Blidené
a odamie
a di
sas opami
ie a dos
a i
ci as
zemgaliskajas
e i o ijas.
Bez
am
ci u
zemgaliskaja
idé
apa
sas opami
daudzi
a di
a
au osillabisko
nm,
no
ku iem
lielu
daju
ne a
uzska i
pa
aizgu umiem.
Pieminésim
ikai
daZus.
Ta
Vecaucé
i
Aliges
z EB
IL
129,
A igu
pu s
lle
U
V 480,
Agi
z
Bé zé
E
II
72,
A igenes
p|
Bé zé
U
Y
388
un
p
u.
c.
Vedas
doma ,
ka
e
a bils
lie .
angis
Diz,
la.
uédze
ME,
p .
angis,
la inu
anguis
LeW
10
s.
.
angis.
Sis
a ds
sas opams
a i
dazas
ie és
Zieme| idzemé
(piem.,
A igis
pu
Sélos
p,
z
Ge os
E
I
92,
Ajgi
z
Te neja
E
I
107,
Aga
kalns
la
Séos
p,
A igene
Bu nieku
eze a
kak s
un
A gi is
+
ez,
la.,
pu
un+z
Sélos
p,
A gi is
z
Rencénos
E
I
101
u.
c.
LwI
1s.
.
aiiges),
‘
Tu ak
pa
Siem
a diem
V.
Dambe
aks a
,,Blidienes
ie a di
ka
paga nes
liecinie-
ki"
akad.
J.
Endzeinam
el i aja
Raks u
k ajuma,
Riga,
1959,
436—438.
252
ku
as
a
bi
sas a ims
a
ig.
hang
,,cy po6“
J.
Tamm
85,
be
na
neiespé-
jams,
ka
a i
u
kad eiz
bijuSi
zemgali,
ku u
alodas
pédas
palikuSas
ie a dos.
Tam
pa
labu
una
a i
daja
ci u
ie a du,
no
ku iem dai
él
Sai
aks a
alak
miné i,
un
daZas
ci as
alodas
liecibas,
kas
Sei
u ak
ne iks
apska i as.
Aiz adigu
ikai
uz
nea isina o
la ieSu
alodas
idus
dialek a
esp.
aks u
alodas
apgabala
‘izcel8anas
p oblému.
Vidus
dialek a
izloksnes
3ké so
La ijas
PSR
e i o ijas
idieni
no
ziemelaus umiem
uz
dien id ie umiem,
ie e o
se i
Vidzemes
idienes
un
Zemgales
ap idus.
Pa as i
domajam,
ka
kop§
13.
gs.
La galé
un
Vidzemé
(a skai o
libisko
e i o iju
ie umos)
i
dzi oju’i
la gali
jeb
la iedi®,
kas
13.
gs.
péc
zemgalu
saka es
i
iepliduSi
a i
Zemgales
idiené,
un
inu
aloda
bijusi
pa
pama u
idus
dialek a
izloksném.
Tomé
odas
jau ajums,
ai
$i
idus
dialek a
iz eidé
na
bi iska
nozime
ieSi
zemgaliem,
kas
sa a
laika
bi u
dzi ojusi
a i
Vidzemé.
Zemgalé
i
ikai
iens
dialek s,
be
la galu
esp.
la ieSu
péc e iem
—
di i:
idus
dialek a
josla,
kas
diezgan
lidziga
Zemgales
izloksném,
un
s ip i
a Ski igais
augSzemnieku
dialek s.
Dalu
aug’zemnieku
alodas
pa adibu
a
izskaid o
a
élakam
ie ekmém,
be
daJu
ne.
Tapéc
i
zinams
pama s
doma ,
ka
zemgaju
ie ekme
Vidzemé
i
kad eiz
bijusi
ie é ojama.
Kad
un
cik
liela
skai a
ini
u
bi u
nondkuSi,
d oSu
zinu
na — ai
13.
gadsim eni
bégo
péc
saka es
b i ibas
cinds
ai
o dena
izsi i i,
ai
a i
nonaku’i
u
daudz
ag ak.
Z.
de
Lanua
(Gillebe
de
Lannoy)
15.
gs.
sikuma
sa a
celojuma
ap aks a®
min
zemgalus
a i
ceJa
no
Rigas
lidz
Na ai.
Pédéjos
pa is
gadu
desmi os
a heologi
zemgaju
p oblému
Vidzemé
na
pé iju8i.
T isdesmi ajos
gados
zemgaju
uzkalninu
kapi
i
a kla i
Vidzemé
Liels aupé,
Vecpiebalga,
K apé,
K imulda,
Keipené,
Liga né,
Ni au é’,
.
i.
e i o ija
uz_dien id ie umiem
no
iep ieks
miné as
Angu
a aSanas
e i o ijas.
Sie
a zinumi
na
apSaubi i,
un
La ijas
PSR
a heologi
E.
un
R.
Sno es
i
pa liecina i,
ka
ie
ieSam
i
zemgalu
kapi,
ka
konsul acija
sacija
La ijas
PSR
Zina nu
akadémijas
Vés u es
ins i i a
a heologe
E.
Sno e.
Ka
ku siskaja,
a
zemgaliskaja
idé
un
Vidzemé
i
ipaSi
ga
ji malu
ie a dos
i
sas opams
a ds
enge.
Ja
Vidzemé
un
jaunaka
laika
a i
Su
u
Ku zemes
zieme|daja®*
as
a
bi
sais éms
a
jii as
zi inu
— engi
,,clupea
ha engus
L“
ME,
kas
lie .
s imala,
s imulé,
s imelé
,,mello a
ulga is“*
LeW
923
(ku
uzska i s
pa
iespéjamu
aizgu umu
no
acu
alodas)
un
kam
a bils
lib.
e/ig®,
ad
Zemgales
un
pa éjas
Ku sas
enge
a
o
nekada
zina
nay
sais ama,
jo
paSu
‘zi inu
e
pa as i
sauc
pa
s imalu,
apa
ka
lie u ju
aloda,
ai
ie am
pa
silkanu®,
Dazi
Sejienes
ie a du
piemé i:
Re ge
+mu
Zeb ené
E
II
139,
5
Ska .
La ijas
e i o ijas
13.
gs.
ka i
La ijas
PSR
és u é
I
s a p
68.
un
69.
Ipp.,
Riga,
1953.
©
Publicé s
F.
G.
Bunge.
A chi
ii
die
Geschich e
Li -
Es h-
und
Cu lands,
V,
Do -
pa ,
1847,
171.
7
Zinas
péc
,,La ijas
és u e",
I,
1,
Riga,
1938,
106.
§
Piem.,
S azdé
ZA
Valodas
un
li e a i as
ins i i a
ap id a du
ka o éka,
Dzi ciema
EH,
Kanda a,
Laidzé
péz
ZA
Valodas
un
li e a i as
ins i i a
zin.
lidzs .
M.
G audinas
é ojumiem.
®
Ka
aiz adi s
ME
s. .
enge,
as
a
bi
aizgu ums
no
la iesu
alodas
esp.<
.
He-
ing
a
ku Sy
s a pniecibu.
Sal.
a i
LW
333.
10
Ka,
piem.,
Ven spili,
Popé EH
s. .
ei
ge;
ko igé s
péc
M.
G audinas
e ojumiem.
253
u>Te e é
E
Il
158
k,
kad eiz
pagas a
dala
Eze é
U
IV
116,
Re iges
muiza
+mu
Ruba
U
IV
149,
Rejiges
pla a(s)
Bukai§os
U
V
392,
Mezmuiza
U
V
418
u.
d.
c.
Sais
ie as
a ds
e ige
i
pa isam
a
ci u
nozimi.
Vie im
e
pa
e igi
sauc
g a u,
piem.,
Nica.
Vie am
nozime
él
na
noskaid o a.
Sal.
lie .
Re gé
u
bij.
Zaga es
pag.
Lki
un
e g i
LeW
719.
Dazus
ci us
piemé us
a
au osillabisko
n
ska .
alak
{,
g
apska a.
3.
Kk,
€>c,
dz
un
k,
g
Pa
ku sisku
ipa nibu
J.
Endzelins
La.
g .
2.
§
c
un
87.
§
uzska ijis
c
un
dz
k,
g
ie a".
Vie a dos
as
liela
mé a
aps ip inas.
Te
odam
Ce kuoni
pgd
un
Ce ikudpas?
c
Pé koné
L y
I
1:
lie .
ke k i
DIZ,
Ce ujus
z
Edolé
E
TI
148:
lie .
ken uljs
LZ
V
572.
Bij.
pag.
un
+mu,
cp
p
i
Ci a a
E
II
‘i,
kam
a bi
a bils
lie .
ky iss
LZ
V
874;
apa
Nica®
jeb
Nice?
E
Il
41
(senak:
»Nica a‘
La ieSu
A izés
1826,9
sludinajuma)
un
u
Nica®
( esp.
Ba as
lejasgals)
E
I
161,
kam
ada
lie .
Nyki
u
bij.
Paeze éla
pag.
Lki,
Nykis
wu
bij.
Su iliska
pag.
Lki
(Nyka>Nemuna,
Nykis>Laudé,
Ne ezi,
Nemuna,
Nyki é
>
Nemuna
Luk
185
k).
Sas opam
Ruca u
bij.
pag.,
+mu
E
II
44,
45,
cp
p:
lie .
Rikia a.
A odam
Dzembes*
z
Ci a a
E
II
11:
lie .
Gembiné
u
Lki,
Gembaialio
kaimas
c
Lazdiju
ajoné,
Gembiskiy
kaimas
c
Jona as
ajona
La s
698.
I
Dzé e
bij.
pag.
un
mu
E
I
13,
Dzé es
dikis
di
Pu msa os
U
IV
53,
Dzé eni
z
Dunika
E
I
38,
Nica
E
Il
41:
lic .
gé é
Dlz,
Ge iy
kaimas
c
un
- ienkiemis
Jona as
ajona,
Ge ény
kaimas
c
Ali us,
Ukme ges,
Lazdiju,
Vilkijas
ajona
La s
700
(sal.
a i
L
I
1
s.
.
dzé e);
Dzi a e
i
+mu
Ap ikos
E
ll
7,
Dzia a i
z
P ickulé
E
Il
42,
Dzi i a ciems
¢
Dzé é
U
IV
29,
Dzin a nieki
z
Pé koné
E
Il
42
u.
c.:
lie .
gi i a as
Diz,
Gi a as
u
Luk
167
k,
Gin a y
kaimas
c
K e ingas
un
Linku as
ajona
La s
702.
Dzi kalis
i
di
un
ez
Vé galos
E
Il
23
un
47,
Dzi kaju?
ciems
i
Nica
p
(Lw
I
1):
lie .
Gi kaliai
c
Klaipédas
un
Sedas
ajona
La s
704.
Tamlidzigu
piemé u
pie adijumam
i
Jo i
daudz.
Ka
i
zemgaliskaja
idé?
Te
i
ie é ojams
daudzums
ie a du
a
ku giem
un
i
ipasi
la ieSiem
nepa as u
,
g,
kas
ne
isi
izskaid ojami
ka
pa as ie
aizgu umi,
ku
ie
bi u
no mali.
Vedas
doma ,
ka
e
i
saglabajusies
kada
Jo i
sena
zemgalu
alodas
pazime,
a
ko
ini
biju’i
u aki
lie u jiem
un
senp aSiem
neka
ku Si,
kas
bal u
x,
g
no eik aja
pozicija
pa é uSi
pa
c,
dz
apa
ka
la gali
jeb
la iesi.
J.
Endzelins
La ieSu
alodas
g ama ika
89.
§
d
izsakas,
ka
lielaka
dala
o mu
a
neka nu
x,
g
i
laikam
pa nem a
no
lie u yju
alodas
ai
kada
ci a
( agad
izmi uSa)
bal u
dialek a.
No eik ék
a éSo
sp ies ,
ja
biSo
zindms
$0
o mu
geog a iskais
izpla ijums
un
isi
La ijas
ie a di.
P.
Smi s
iep ick§
aiz adi aja
aks a
min
indu
a du,
kas
oné iski
na
ne
is i
la iski,
ne
ku siski,
ne
lie u iski,
pie
am
kons a é,
ka
nezinama
izmi usi izloksne
bi u
jameklé
ie’i
*!
Ani
k,
g
ie a,
kas
a odas
pala alu
pa skanu
p ieksa.
12
Ja
ne
no
.
zanken.
13
FBR
I
48,
.
254
ap
Zemgali,
ku
saglabaju ies
ie a di:
Ieka a
jeb
Jeca a
( y.
Ekau)**,
Ke klinu
eze s*,
Ragene
(h onikis
Racken),
Angi
u.
c.
K.
Baga
Kalba
i
Seno e
I
85
saka a
a
P.
Smi a
domu
aps id
Ragenes
a du,
be
pa
iespéjamu
uzska a
Teca as
a da
k
un
izsakas,
ka
Ke klinu
eze s
un
iep iek§
miné ie
Apgi
a é u
paus
pala alizé os
k,
g.
Be
zemgalu
izlokSnu
ma e ialu
akuma
dé]
p obléma
eso
pagaidim
nea isina a.
Péc
zemgaliskas
e i o ijas
ie a du
analizes
odas
zinams
pama s
secina ,
ka
iena
no
senas
zemgalu
alodas
ipa nibam
i
laikam
bijusi
k,
g>k,
g
un
ka
Si
ipa niba
ka
endence
ipiskajaés
zemgaliskajas
izloksnés
i
dzi a
él
agad,
kau
jau
13.
gs.
dokumen os
i
sas opamas
a i
o mas,
ku
gaidama
{,
g
ie a
adies
¢,
dz,
piem.,
,,S agnum
Au zil‘"8,
ja
ya ds
na
salik enis,
un
dazi
ci i.
Blidenes
ie a du
analizé!”
a klajas,
ka
pa is
a diem
(ap
2%)
a
k,
g
i
libiska
cilme
—
p|
Pukene
p<lib.
puk’k’
ai
pu ' ’
,puke“
LW
319
sk,
a ba
z
Beki
E
Il
132<lib.
bdkkd
,,ble *
LW
35.
Ap
29%
no
a diem
a
k,
g
mekléjama
cilme
lejs acu
un
idus
lejs acu
aloda,
piem.,
K agenes
di,
p|:
k agis
I
,,hdlze ne
D ei uss
zum
Si zen,
Ges ell,
um
e was
da au
zu
s ellen
und
legen’
ME
< ly.
Sch age
,,Ges ell
(aus
zwei
pa
gek euz en
Beinen),
z.
B.
ein
Sagebock,
Tonnenun e sa z
u.
dgl.“
MnW
IV
132
ai
k agis
Il
,,Schindmah e,
al e
Mensch‘
< .
dial.
k agge
ME;
Ki es
dikis
P|
p< i .
ki
,,Zank,
S ei ,
K ieg*
MnW
II
467;
S éki
la
p< l .
s eke
1
,,S ich,
linea‘
MnW
IV
429,
2
,,S ick,
S ang,
Schnu ’
MnW
IV
430
u.
c.
Pa is
a di
ie3i
sas a ami
a
lie u ju
alodu,
piem.,
B i ki
z
E
1
143
un
P<lie .
b ink i
Diz,
LZ
I
863
ai
b inkis
Lz
1
861,
Giézenes
p|
p<lie .
gie# i
(2)
Lz
Ill
294.
Ap
29%
a diem
a bils o’as
o mas
odamas
lie u ju, la ieSu,
ka
a i
ci as
indoei opiesu
alodas,
piem.,
Buki
z
E
I
143
a é u
bi :
la.
bucis
I
ME=buks
»Bock“
ME
< l .
Buck
,,Bock“
MnW
I
443,
be
Blidené
bukis
a i
ka
ME
s.
.
»Ge ass,
wo in
Salz
ges ossen
und
gehal en
wi d“;
oné iski
e
a bils
bucis
IL
aus
Weiden u en
ge loch ene
Se zko b“‘
ME
un
lie .
bikis
»ges ick es
Fische -
ne z“
LeW
63;
Ge des
s au s
s
p,
kam
oné iski
a bils
la.
Dzé dupi e
(>Gauja
p)
Lw
I
1,
lie .
Ge da
pl
bij.
T e u
pag. Lki,
Ge dziy
kaimas
c
Saku
ajona
La s
699:
Lugene
p|
p:
luga
IL
,,quebbige
Mo as masse
an
zuwachsenden
Seen‘
ME
ai
juga
»geleea ige
Masse,
Muss“
ME,
lie .
liiigas,
liigynas,
li ig né
Diz,
li ig(n)as
Lew
379,
sla u
aysica!®
,,P ii ze,
Lache“,
uk .
iza,
senk ie u
luza,
u
JIaca
>
Velikaja,
slo énu
liza,
éehu
Jouze,
senéehu
size
Téca a
(léca e
jeb
Jécu e)
u>Lielupé
(augigala
a i:
leka a,
leka a
jeb
Jeka e)
E
Il
157,
l@ca a
(Ozolniekos)
U
V
441,
lécu e
(Ga ozé)
U
V
409,
lega a
un
leke s”
(Dau-
dzesé)
U
V
321,
léke e
jeb
léke s
(Sé ené)
U
V
362,
léke e
(Tau kalné)
U
V
374,
Ieca a
(jeb
Ieki e
Ku mené)
U
V
339,
sc
p,
+mu
un
pag.
Ell
30
k.
'S
Ke kligi+mu
Z a dé
E
II
107,
Ke klinu®
eze s
u pa
p.
'®
Li -,
Es h-
und
Cu landisches
U kundenbuch
nebs
Reges en.
He ausgegeben
on
D .
F .
G.
on
Bunge,
I
Band,
Re al,
1853,
545
Ipp.
432.
sen aks a
(1272.
g.
7.X).
+7
Ska .
iep iek§
ci é o
V.
Dambes
,,Blidienes
ie a di
ka
paga nes
liecinieki"
427
skk.
'S
Sal.
a i
Lugi
z
Kalnciema
E
II
79,
Lugenieki
z
Béné
E
II
130,
Lugi is
p|
Valgundé
U
V
450,
.
i.
zemgaliskaja
ide.
HH.
M.
Wlanckui,
B.-B.
Hsanos,
T.
B.
Wanckas,
Kpa kui
s umoao nueckni
CioBapb
pyccko o
sspika,
Mockpa,
1961,
187.
255
+k
la
°
la.
La.g .
La s
Lew
lie .
li .
al.
lib.
Ipp.
pag.
Pag.
ap .
piem.
p .
p
ska .
skk
s
8.
V.
i
Tiz
T au m
UIV
—
J.
Tamm,
Ees i- ene
séna aama ,
Tallinn,
1955.
—
nocae
Kako o-s60
ToloHHMHMecKO O
Ha3BaHHA
HH
cNOBa
OOosHaYaeT
HenpaB-
nennyio
(bopmy
(nonpapxy).
—
izbijis
k ogs
(6bisiiaa
Kop4Ma).
—
k ie u
(pyccknil).
—
lauks
(None).
—
la iegu
(aaTbi cKni)).
—
J.
Endzelins,
La iesu
alodas
g ama ika,
LVI,
Riga,
1951.
—
Lie u os
TSR
adminis acinis- e i o inis
suski s ymas,
Vilnius,
1959.
—E.
F aenkel,
Li auisches
e ymologisches
W6 e buch,
Gé ingen.
—
lie u ju
(anTosckuil).
—
li e a aja
aloda
(au epa ypHEii
351K).
—
libieSu
(mBckuii).
—
ma e idli
,Lie u iy
kalbos
i
li e a i os"
ins i a a.
—J.
Ry e is,
Lie u iskai-la iskas
Zodynas,
Riga,
1929,
—
lappuse
(c pan un a).
—
Lie u os
TSR
upiu
kadas as.
I
dalis.
Vilnius,
1959.
—L.
Ke unen,
Li isches
Wé e buch,
Helsinki,
1938.
—
lejs acu
HHDKHe-HemenKHii).
—
J.
Endzelins,
La ijas
PSR
ie a di,
I,
1
Riga,
1956;
I,
2
Riga,
1961.
—
Lie u iy
kalbos
Zodynas.
Lie u os
TSR
Moksly
akademija.
Lie u iy
kalbos
i
li e a i os
ins i u as,
Vilnius,
III
1956,
IV
1957,
V
1959.
;
—X.
Milenbaha
un
J.
Endzelina
La iedu
alodas
a dnica,
I-IV,
Riga,
1923—1932.
—
meds
(sec).
—
XK.
Schille
und
A.
Liibben,
Mi el-niede deu sches
Wé e buch,
I—V,
Mins e
in
Wes .,
B emen,
1875—1880.
—izbijusi
muiza
(6 ipuee
HMeHHe).
—
siksaimnieciba
(MeaKoe
xossiicTBo).
—
meisa gmaja
(ycaqb6a
s1ecHHKa).
—
TOMOHHMHYeCKOe
Ha3BaHHe,
KOTOPoe
He
B3ATO
HH
H3 H3
anni
A.
Suz3enuna,
HH
H3
YHHBePCHTeTCKHX
H3qaHHi ,
HO
KoTOpoe
AaHoO
Kem-71H60
Apy HM.
—
pagas s
(Bosoc e).
— V.
Salnais
un
A.
Maldups,
Pagas u
ap aks i
(Onucanua
Bouoc-
Teli),
Riga,
1935.
—
piemé am
(HanpxMep).
—
pla a
(y ).
—
polu
(moackui).
—
senp igu
(apesnenpyccui ).
—
pe son a ds
(HMs).
—
salidzini
(cpapun).
—
s adnieku
ciema s
(pa6ounii
nocesox).
—
ska ies
(cMoTpH).
—
sekojosas
lappusés,
sekojosos
gados
(H
Ha
CAeAyIOUIMX
CTpaHHIax,
B
CAC-
ayioulHe
obl).
—
s au s
(pyueii).
—
sub
oce.
—
il s
(MocT).
—
,Tau a
i
Zodis",
Kaunas,
1923
skk.
—R
T au mann,
Die
al p eussischen
Pe sonennamen,
Go ingen,
1925.
—
up(i le
(Pexa,
pewKa).
—
La ijas
Uni e si a es
Raks i
(Filologijas
un
iloso ijas
akul a es
se ija),
IV
séjums,
N .
1:
J.
Plakis,
La ijas
ie u
a di
un
la ieSu
pa-
a di,
I
dala
Ku zemes
a di,
Riga,
1936.
261

Vkasa eab
ynOMaAnHyTHX
opoposB
(4
mecT)
B
Bugaseme
26
Og e
(pilsé a)
312
Ni au e
229
Zali e
128
Babi e
316
Vecpiebalga
230
Misa
197
Liels aupe
321
Kas ane
233
Mezo ne
203
K imulda
322
Keipene
234
Code
206
Adazi
338
K ape
235
Bauska
209
Ropazi
168
Sesa a
236
Vecsaule
221
Og esgals
169
S i ene
242
Rundale
286
Len¢i
224
Teca a
243
slice
305
Liga ne
228
Salgale
244
Ce auks e
HEKOTOPHBIE
HABJIIOXEHHA
HAL
TOMOHWVMHKON
o o-3ANAJHOHM
4YACTH
JIATBUMCKOM
CCP
B.
JAMBE
Pesz wme
Pacema puBaemas
TeppHTopHa
npoc apae cs
oT
3amagHo o
moGepexkbA
Baa uiicko o
mops
o
pexu
Mycbi
Ha
BocToKe,
mpH6au3zuTe bHo
no
JIne-
nau,
Cxpynan ,
Cangyca,
Jlo6ene,
En appi
Ha
cepepe,
JIuToscKol
CCP
na
o e
(cM,
mpHa aemyW
kapTy).
B
sanaguo i
uac H
yKa3aHHoii
TeppH opua
B
nepuog
no
XIII
B.
2H-
aM
KypuIH,
B
BOcTOUHO!
—
3em aubl.
Tlocae
pas poMa
HeMeLKHM
OpAeHOM
BO
BpeMaA
OcBOGOAUTeJIbHO
GopbOn!
B
KoHUe
XIII
B.
3em aabi
pas6pesHcb
CaMH
HAM
Obi
paso HaHbl.
A3bikoBble
aHHble
CBHeTeABCTBy!OT
O
TOM,
uTO
YaCTb
3EMPaIOB
OCTaaCb
Ha
CBOHX
M@CTAX,
YaCTh
NOCeMMNACh
TAaKKe
B
10X%KHOM
“ACTH
NpexkuHeli
TeppHTOpHH
Kypieii,
a
WeHTp
ApeBHei
Sem ase
oxono
Jlo6ene
3anaau
Aa anbi,
un
aap.
Ha
paccma pHBaemoli
Tep-
PHTOpuH
HaGmogaloTcA
sA3bIKOBLIe
OCOOeHHOCTH
Kak
MpexHe o
MeCTHOTO
HaceeHHA,
Tak
H
MpHllembues.
B
ToMoHuMHKe
o-3anaqHo
uac u
JlaTBHi cKol
CCP,
c
HaqpoHH-
MHKOMi
BKMOUNTeEMLHO,
OTpaxkaioTca
1)
KyplickHe
ocoOeHHOCTH
B
4HCTO
KYplWCKHx
MecTax,
2)
sem asipcKne
oco6eHHOCTH
B
3€M aIbCKUX
MeCTAX
H
3)
BaAHAHHe
AHTOBCKO O
A3bIKa,
OCOGCHHO
61M3
AMTOBCKOH
TpaHHubl.
Onno
u3
HanGomee
XapakTepHbIX
KyPUICKHX
OCOOeHHOCTeH
ABAeTCA
yAaunenue
ApeBHUX
KpaTKoc eii
nepexq
TaBTOcHANaGHYeCKUM
F
C
Tocwe-
AyiOuluM
co macHbIM:
a ,
(a ),
a
>a ,
(a ),
a
(uanp.,
Ba a,
Sa e?
u
zp.),
e ,
(e ),
e >é ,
(é ),
é
(nanp.,
Cé ps,
Pé kuéns?
u
gp.),i >i
nan
ie ,
(uanp.,
Gi kales?-,
Z i bulis,
Zié nu-
u
ap.),
u >a
wau
uo
(uanp.,
Kd -
§a-,
Pi s,
Kué si
u
ap.).
:
Camoii
xapakTepHoii
seM aspeKoli
YepTOl
ABAAeTCH
HCKOHHaA
Kpa -
KOCTb
TlaCHBIX
Mepex
TaBTOCHNAGHYeCKHM
F C
MOCTeAYIOUMM
CO aCHBIM,
Mpuyem
OcoGeHHO
paubille
9Ta
NepBOHAYabHaA
KPAaTKOCTh
TacHbIx
6pis a
cpa3aHa
C
aHalTHKCoM,
T.
e.
BCTaBKOii
KpaTKHX
TlacHbIX
Mocde
F,
HaMp.,
263
Va nas
,,Va nas“,
Ve sa-
,,Vé sa-“,
-pu s
,,-pu s
ap.
Tlocae
as-
TOCHINa6HYecKo oO
A
OGObIYHO
Pa3sBHUBaeTCA
KPaTKOe
a,
Moce
e
—
a
HI
y3KOe
HH
WHpoKoe
e,
nocne
i
—
a
HIM
y3Koe
HIM
WHpoOKOe
e,
Hau
i,
MOC-
ae
u
—
a.
Kypuickoii
ocoGenHocTbio
ABAAeTCH
TakKxKe
COXpaneHHe
TaBTOCHAMaOH-
yecKO O
m,
yTpa eHHO O
B
MaT a IbCKOM,
HJM
WaTbILICKOM,
A3bIKe,
Hanp.,
Bandas-
(no-na eimicKu
Obi0
Obl:
*buodas),
Lanka:
na .
luoks,
Menca:
na .
*mieca,
Sk unda
(no-na piuicKu
6Ei10
6b:
*Sk ida),
Ven a
(no-aa-
TBILICKH
6b110
6b:
*Vie a)
u
zp.
A anu3
MeCTHBIX
Ha3BaHMii
3eM asbcKOl
TeppHTOpHH
nosBoAKeT
mpea-
NOOKHTb,
YTO
OCOSeHHOCTHIO
A3bIKa
3CMFasOB
ObWIO
COXpaHeHHe
TaBTO-
cuua6uyecko o
n
Tak
Xe,
KaK
B
JIHTOBCKOM,
ApeBHeMpyccKOM
H
KYypUICKOM
A3ZbIKe,
B
MPOTHBONOMOXKHOCTH
AaTTaMbCKOMY,
JIM
AaTBILICKOMY,
Tak
Kak
CpeQH
3eWIHHX
TONOHHMHYCCKHX
Ha3BaHHii
MHOFO
COB
c
TaBTOcHAabu-
yeCKOM
7,
KOTOpPble
HHaYe
HeJIb3H
OObACHHTb,
Hanp.,
Dunki:
sa .
duocis,
Ju igainis
:
Jagaini,
Rinkas-
:
na .
Rika
(s)
u
xp.
Kypuickoli
ocoGenHocTbio
Hano
cuHTaTb
nepexon
k,
&>c,
dz,
nanp.,
Cenkuone,
Ruca a,
Dzé e,
Dzi kalis
u
Ap.,
B
TO
BpeMA
Kak
Ha
3eM aJib-
CKOH
TeppHTOPHH
OTMeyaeTCH
MHOMKECTBO
MECTHLIX
Ha3BaHHli
C
HEOOIUHBI-
MH
JIA
Kypuieli
u
naTbumeli
k,
g,
43
KOTOpbIX
He
BCe
MOXKHO
CYUHTATb
3anM-
CTBOB@HHAMH,
C
3aKOHOMepHbiMH
Kk,
g,
nanp.,
Dugis:
ma .
dudzis,
Ge ’-
bums
:
na .
Dzé bene,
Ma ’kene
:
na .
Ma cene,
Pluokis
:
na .
pluocis
u
ap.
V1
8
sem ambcKoii
cpege
BcTpeualoTcaA
TONOHUMHUeCKHeE
HasBaHHA
Cc
C,
dz
wa
mec e
k,
g
u
y pa oii
ap ocusma6nuecko o
n,
HO
3TO
OObACHAeTCA
BJIHAHHEM
A3bIKa
NepeceeHUeB
H
JHTepaTypHO O
ASbIKa.
Be peyaiommecs
napa aesbuble
dopMbl
OGbACHAIOTCA
TaKxKe
BAHAHHeM,
nanp.,
La ika,
Liiokene
u
Li ocene,
Ieca a
u
Ieka a,
Rinkas
1
Rika-
u
ap.,
NpHyeM
B
OHOM
H
TOM
%Ke
CNOBe
TaBTOCHMaOHYeCKOe
NM
MOKeT
yTpayH-
BaTbCA,
a
&,
g
COXpaHATbCA
HH
HaoGopo :
K,
g>c,
dz,
a
Tap ocusnabu-
yeckoe
m
yTpaunpae cs,
nanp.,
Plu ici
u
ap.
Takxe
Ha
TeppuTOpHH
mzpes-
Heli
Kypcs
u
Bugseme
uHo ga
BCTpeyaloTca
TONOHHMHYeCKHe
Ha3BaHHA
C
k,
gM
TaB ocusa6uyeckuM
n,
Hanp.,
opomume
Kex eckaaxc
oxono
O pe,
Heno laleky
OT
Blagenua
ee
B
Jlay aBy,
4
4p.
MoxkxHo
nona a b,
uTO
B
3THX
MecTax
HekKO a
O6HTaNH
3emM ambl.
O
HeKOTOpbIx
MecTax
HMelOTcCA
Gonee
HJIH
MeHee
JocToBepHble
apxeoso nueckne
annie,
NOATBEpx*K
Laloul e
ITO
lipeanouowenne,
BMec e
c
TeM
BIOJHe yMecTeH
BOMpoc,
npHHaqexana
1M
CylleCTBeHHaA
POJb
HMCHHO
3eM a iaM
B
OOpa30BaHHH
cpesHema HIlIcKo O
WMalekTa
—
OCHOBbI
aTbILICKO O
MHTepaTypHO O
sA3bIKa.
Oco6eHHo
3acnyxKuBaeT
BHHMaHHA
pasHooOpasHoe
BAHAHHe
sMTOB-
CKO O
A3bIKa
B
TOMOHHMHKe
1OxKHOH
YacTH
yKa3aHHOi
TeppuHTopHH.
Bo-nep-
BbIX,
B
JICKCHK€
HaXOAHTCH
YaCTb
TeX
2Ke
CAMBIX
TOMOHHMHYeCKHX
Ha3Ba-
HHH HAH
CnoB,
470
H
B
JIMTOBCKOM
CCP,
nau
cooTBeTcTBeHHO
mpxenoco6-
JIGHHBIX
K
(POHETHYCCKHM
3AKOHOMEPHOCTAM
MATHIIICKOTO
A3bIKa,
HO
KOTO-
pple
He
BCTpeyaioTcA
B
MaTBIINCKOH
seKcuKe,
Hanp.,
Be id a-,
Bi ingu-®,
GeiSupis,
Gi ulu-,
-pejke
«6ono o»,
Vadaks s
u
np.
264
Bo-s opbix,
B
(OHETHKe
HaXO2MM
HHO Ma
3BYKH,
XapaKTepHble
AA
JIH-
TOBCKOFO
A3bIKa,
HO
He
Te,
KOTOpbIe
MOxKHO
GbwIO
Obl
oxkUZaTb
B
Kypce,
’
Hamp.,
g
BMecTo
dz:
Gelzi,
Geguds,
Ge is,
Gi upi
u
ap.,
&
BMecTO
Cc,
Halip.,
Kekilas,
Majki e,
Palaikis
u
np.
Taxxe
§
u
2
BcTpeyaio ca
BMecTe
Mpez-
noga aemo o
s
u
2,
nanp.,
Sal gni,
S i ene,
Mazais,
Z a de
u
ap.
B- pe bux,
B
Mopdoso uu
HaGsmAalOTCA
BAHAHHe
AHTOBCKOTO
ABbIKA,
Halip.,
HEKOTOpble
PeKH
H
PeyKH
HMeloT
(OpMy
My2KCKOTO
posa
B
MpoTH-
BONOAOKHOCTh
OOLINHOMY
JIA
MaTbIWICKOTO
A3bIKa
2KeHCKOMy
POAy,
Kak
Aiznakis,
Ligupis,
Vadaks s,
Va nupis
u
ap.
Uac o
yc aHaBanBaio cs
JMTOBCKHE
cy@uKcbl
c
(pbiekcueli,
KoTOpble
He
BCTpeyaloTCA
HH
CpeAH
KYPUICKHX,
HH
CpeAM
SeM aJIbCKHX
TOMOHHMHYeCKUX
Ha3BaHHi,
Hamp.,
-ine
BMecTo
-ene,
Kak
Hanp.,
Pag abine,
Pupine,
PudSines®
u
ap.
Ouenb
yacTo
nospasio es
-iske,
-iskis,
u o
cooTBe c ByeT
uTOBCKUM
-i5Ré,
-igkis,
nanp.,
Diédenixkes-,
KakiSkes-?,
Meis e iike,
Pumpu iske
wu
ap.
Be pesaio ca
ake
-ai is,
-aiSi
(n.
pl.),
u o
Ha
oc ambHol
TeppuTOpHH pecnyOIMKH
T04-
TH
oTcyTCTByeT,
Hanp.,
Lankai is,
Bukaigi,
Na aisi
u
ap.
U ax,
ToNOHMMHKa
1o o-3anaqHo
yacTH
JlaTBHiicKOA
CCP
o paxae
Kak
OcOSeHHOCTH
A3bIKOB
MpexKHHX
MleMeHHDIX
OObeAMHeHHi
—
Kypulei
1
3eM anoB
—
TaK
H
BuIMAHHe
coce He o
wHTOBCKO O
A3bIka.
Haiizenbi
He-
KOTOPBIe
PHMOTeTHYeCKHe
LaHHble
O
MPOHCXORLeHHM
AATHILICKOTO
CPeAHETO
jMameK a,
T. €.
O
MPOHCXOXMMeHHA
AZbIKa
MATBILICKOH
HapOAHOCTH,
a
TosAHee
HalHOHAAbHOTO
MaTbILCKOTO
ASHIK.
KELETAS
PASTABU
APIE
LATVIJOS
TSR
PIETVAKARIY
DALIES
VIETOVARDZIUS
V.
DAMBE
Reziume
Ti iamoji
e i o ija
esiasi
nuo
Bal ijos
ju os
aka inio pak aS¢io
iki
Misos
upés
y uose,
mazdaug
iki
Liepojos,
Sk undos,
Saldaus,
Duobelés,
Jelga os
Siau éje
i
Lie u os
TSR
sienos
pie uose.
Sios
e i o ijos
aka inéje
dalyje
iki
XIII
a.
gy eno
ku Siai,
y i-
néje
—
Ziemgaliai.
Vokieciy
o dino
su iuskin i
iSsi aduojamojoje
ko-
oje
XIII
a.
gale,
ziemgaliai
pa ys
isk iko
a ba
bu o
i8 aiky i.
Kalbos
duomenys
odo,
kad
dalis
ziemgaliu
pasiliko
sa o
k aS e,
dalis
apsigy-
eno
anks esnés
ku Siy
e i o ijos
pie uose.
Seno és
Ziemgalos
cen a
apie
Duobele
uzémé
la galiai,
a ba
la iai.
Ti iamojoje
e i o ijoje
pas e-
bima
i
anks y esniyju
ie os
gy en oju,
i
a ei iu
kalbos
ypa ybiu.
La ijos
TSR
pie aka iy
dalies
ie o a dziuose,
neiSki ian
i
an-
den a dziy,
a sispindi:
1)
ku siu
ypa ybés
g ynai
ku siskame
plo e;
2)
ziemgaliu
ypa ybées
ziemgaliu
plo e;
3)
lie u iy
kalbos
i aka,
ypac
a -
éiau
Lie u os
TSR
sienos.
265
Viena
bidingiausiy
ku sisky
ypa ybiu
y a
senujy
umpujy
balsiy
pailgéjimas
p ie3
au osilabinj
,
kai
po
jo
eina
p iebalsis:
a ,
(a ),
a
>
d ,
(a ),
G
(p z.,
Ba a,
Sd e®
i
k .),
e ,
(é ),
e
>é ,
(é ),
é
(p z.,
Cé ps,
Pé kudns?
i
k .),
i >i
a ba
ie ,
u >a
a ba
uo
(p z.,
Ki sa-,
Pi s,
Kud si
i
k .).
Budingiausia
ziemgaliska
ypa ybé
y a
senas
balsiy
umpumas
p ieS
au osilabini
,
kai
po
jo
eina
p iebalsis;
be
o,
ypa¢
anks¢iau
Sis
senasis
balsiy
umpumas
bu o
susijes
su
anap ikse,
.
y.
umpuju
balsiy
isp au-
dimu
po
,
p z.:
Va énas
,,Va nas“,
Ve Sa-
,,Ve sa,
-pu * s
_,,-pu s*
i
k .
Po
au osilabinio
a
pap as ai a si anda
umpas
a,
po
e
—a
a ba
siau as
a
pla us
e,
po
i
—
a
a
siau as
a
pla us
e,
a ba
i,
po
u
—
a.
Ku siska
ypa ybe
aip
pa
y a
la galiy,
a ba
la iy,
kalboje
isnykusio
au osilabinio
n
iSlaikymas,
p z.:
Bandas-
(la iskai
bi y:
*buodas),
La -
ka:la .
luoks,
Menca:
la .
*mieca,
Sk unda
(la iskai
bi y:
*Sk ida),
Ven a
(la iskai
bu y
:
*Vie a)
i
k .
Ziemgaliy
e i o ijos
ie o a dziu
analizé
leidzia
many i,
kad
ziem-
galiy
kalboje,
p ieSingai
negu
la galiy
a ba
lie u iy
kalboje,
bu o
au o-
silabinis
n
iSlaiky as,
kaip
i
lie u iu,
seno és
p isy
i
ku Siy
kalbose,
nes
Sios
e i o ijos
ie o a dziuose
y a
daug
zodziy
su
au osilabiniu
n,
ku iu
negalima
ki aip
paaiskin i,
p z.:
Dumki:
la .
duocis,
Ju igainis:
la .
Ja-
gaini,
Rinkas-:
la .
Rika(s)
i
k .
Ku Siy
ypa ybe
eikia
laiky i
&,
&
i ima
c,
dz,
p z.:
Cenkuone,
Ru-
ca a,
Dzé e,
Dzi kalis
i
k .,
kai
uo
a pu
ziemgaliy
e i o ijoje
y a
daugybé
ie o a dziy
su
ku Siams
i
la iams
nejp as ais
k,
g,
ku iuos
ne
isus
galima
laiky i
skoliniais
su
désningais
&,
£,
p z.:
Dugis
:
la .
dudzis,
Ge bums
:
la .
Dzé bene,
Ma kene
:
la .
Ma cene,
Pliokis
:
la .
pluocis
i
k .
I
ziemgaliy
plo e
su inkama
ie o a dziu
su
c,
dz
ie oje
k,
g
i
su
isnykusiu
au osilabiniu
n,
be
ai
paaiskinama
a ei iu
i
li e a i inés
kalbos
j aka.
G e iminés
o mos
aip
pa
paaiskinamos
s e ima
j aka,
p z.:
La ika,
Luokene
i
Luocene,
Ieca a
i
Ieka a,
Rinkas
i
Rika-
i
k .
be
ki a
ko,
ame
paciame
Zodyje
au osilabinis
n
gali
isnyk i,
o
&,
g
iSlik i
a ba
a i kS¢iai,
p z.,
Plu ici
i
k .
Taip
pa
seno és
Ku So
i
Vidzemés
e i-
o ijoje
ka ais
su inkama
ie o a dziy
su
&#,
&
i
su
au osilabiniu
n,
p z.:
piliakalnis
Ken eskalns
p ie
Uog és,
ne oli
jos
i ekéjimo
j
Daugu a,
i
k .
Galima
many i,
kad
Siose
ie ose
ki ados
gy eno
Ziemgaliai.
IS
kai
ku iu
ie yu
y a
5j
spéjima
pa i inanciy
daugiau
a
maziau
pa ikimy
a cheo-
loginiy
duomenu.
Todél
isai
pag is ai
galima
kel i
klausima,
a
i
iesu
la iy
li e a i inés
kalbos
pag indo
—
la iy
idu io
dialek o
susida ymo
p ocese
ziemgaliams
p iklausé
pag indinis
aidmuo.
Ypaé
e a
demesio
j ai iapusiska
lie u iy
kalbos
j aka
nu ody os
e i o ijos
pie inés
dalies
ie o a dziams.
Pi ma,
leksikoje
su inkama
dalis
ie o a dziy
a
zodziy,
okiu
pa
kaip
i ,Lie u os
TSR, a ba
p isi aikiusiy
p ie
la iu
kalbos
one ikos,
be
nesu inkamy
la iy
leksikoje,
p z.:
Be id-
a-
Ba ingu-?,
Geisupis,
Gi uju-,
-pe ke
,pelké",
Vadaks s
i
k .
An a,
one ikoje
ka ais
andame
ga su,
biidingy
lie u iy
kalbai,
be
ne
okiu,
kokiy
bu y
galima
lauk i
Ku Se,
p z.,
g
ie oje
dz:
Gelzi,
Geguis,
Ge is,
266

Gi upi
i
k .,
&
ie oje
c,
p z.,
Kekilas,
Ma ki e,
Palaigis
i
k .
Taip
pa
ie oje
laukiamy
s
i
z
su inkami
§
i Z,
p z.:
Sal éni,
S i ene,
Mazais,
Z a de
i
k .
T ecia,
mo ologijoje
i gi
pas ebima
lie u iy
kalbos
i aka,
p z.,
kai
ku ie
upiy
i
upeliy
a dai
u i
y iskosios
giminés
o mas,
no s
la iy
kalbai
bidinga
mo e iskoji
giminé,
p z.,
Aiznakis,
Ligupis,
Vadaks s,
Va nupis
i
k .
Daznai
kons a uojama
lie u iskos
p iesagos
i
galunés,
ku ios
nesu inkamos
nei
ku Siu,
nei
ziemgaliy
ie o a dziuose,
p z.,
-ine
ie oje
-ene
kaip,
p z.,
Pag abine,
Pupine,
Pudsines?
i
k .
Labai
daznai
pasi aiko
p iesagos
-i8ke,
-i8kis,
a i inkanCios
lie u iy
-i8ké,
-i8kis,
p z:
Diédeniskes-,
Kakiskes-,2
Meis e igke,
Pumpu iSke
i
k .
Su inkama
aip
pa
p iesagos
-ai is,
-aiSi
(dgs,
a d.),
ku iy
ki u
espublikoje
be eik
né a,
p z.:
Lankai is,
Bukai8i,
Na aisi
i
k .
Tuo
bidu
pie aka iy
La ijos
TSR
ie o a dziai
a spindi
i
senuju
genéiy
—
ku Siy
i
Ziemgaliy
—
kalby
ypa ybes,
i
kaimyninés
lie u iu
kalbos
i aka.
Ras a
duomenu,
padedan¢iy
i8ai8kin i
la iu
idu io
dialek o,
o
uo
pa iu
i
la iy
nacionalinés
kalbos
kilme.