Zemgales
séliskajas
izloksnés
pe sonu
ie niek a dus
es,
més
médz
iz una
a
Sau u
@-skayu,
daudzskai la
o mu
bieZi
undjo
saisina
pa
mes.
Vidzemé
es,
més
ie
bieZi
dzi d
as,
mas
||
mes,
se iski
izloksnés
ap
Madonu.
Japiezimé,
ka,
izlokSnu
pa s a jiem
undajo
li e a i,
bieZi
li e ds
alodas
pla a
@
ie a
i
Sau ais
2,
piem.,
eze s,
déls,
éys
u.c.
Ia
nakamaja
zilbé
seko
ela s
pa skanis
ai
di skanis
un
s a pa
na
j
ai
miks inajuma,
gand iz
isas
(ekspedicijas
ap e ajas)
séliskajais
izloksnés
médz
pa é s
a
pa
o.
Vidzemes
séliskajas
izloksnés
§84da
pa é Sana
iespéjama
a
ad,
ja
seko
g,
g,
k,
j,
¢,
d%,
§,
4%,
J,
m
sa ienojums
a
jebku u
pa skani
un
So
lidzskanu
p iekSa
na
,
/,
s,
p,
piem.,
gonc
(=
gans),
kokis
(=
kakis),
oka ejs
(=
aka éjs),
plo a
(=
pla a)
u.c.
Da%as
Vidzzmes
séliskajas
izloksnés
pa -
é Sanu
ne aucé
daZi
ci i
lidzskayu
sa ienojumi.
A i
piedéklos
un
p iedéklos
a
pa é s
pa
0;
pédéja
ipa niba
Zemgales
sé-
liskajas
izloksnés
i
gand iz
pilnigi
s eSa
pa adiba.
Ga as
d-skanas
ie a
Vidzemes
séliskajas
izloksnés
bie%i
i
i a
d-skana
(mésa),
kamé
Zemgales
pusé
dzi d
ai
nu
oa
(méa e)
—
isbiezik
—
aiuo
(mio e)
—
pédéjo
D ie é,
Pilskalné,
Beb ené,
daléji
a i
Sla é.
Iso
i-skagu
nepa eido,
izyemo
sa ienojumu
i ,
ko
pa é s
gan
pa
é ,
piem.,
z é bul’s
(=
z i bulis),
gan
pa
ie ,
piem.,
es
gie Zu
(=
es
dzi du).
Ga d
i-skana
pa eidojas
pa
ei
(lielakaja
izlokSyu
dala)
ai
ij.
Daz eiz
Sai
_
di skani
e7
i
Jo i
Sau a
e-skana,
piem.,
upéi e.
Dauga pils
ajona
séliskajas
izloks-
nés
pa s a a
ij
un
e7,
kamé
ap
Iliks i
jau
sakas
ei,
piem.,
éi s
(=
i s),
eic
(=
i s).
Vela u
y
él
dzi d
izloksnés
ap
Madonu
(oylks,
myza)
un
daléji
a i
Zemgalé
—
izloksnés
ap
Beb eni.
Zemgales
pusé
y-skanu
omé
is i
egula i
nelie o.
Viens
un
as
pa s
una ajs
o
pau
a du
pasaka
gan
a y,
gan
a
7.
Pa i
gal ena
oné iska
ipa niba,
kas
ski
Vidzemes
séliskas
izloksnes
no
Zem-
gales,
i
pa skanu
pala ala
pa skana,
kas
Dauga as
k eisaja
k as a
i
s eSa.
Vid-
zemes
séliskajas
izloksnés
a>¢g,
@>d*
ai
@,
u>u?,
uo<ué,
ja
seko
pala ali
pa ska-
ni
ai
di skani
un
s a pa
na
&, g, k,
g,j,
¢
dz,
§,
%,
/,
m.
Ja
miné ie
lidzskani
i
sa ienojuma
a
,
J;
m,
s,
2,
p,
b,
,
ad
paskaya
ies ajas
ne aucé i,
piem.,
gbi
(=
abi),
edi
(=
adi),
kelpi
(=
kalpi),
ui ki
(be
:
bluki),
seci
(=
saci ),
zuebi
(=
zuobi),
md*siza
(=
masina)
u.c.
Pa skaya
i
a i
b,
p,
m,
,
p iekSa,
ja
ie
bijusi
sa ienojuma
a
j,
kas
iz una
zudusi,
piem.,
skepa
(=
skapja),
Re a
(=
ka a),
ku' ma
(=
ku mja).
Bé zauné,
Sa kanos,
Lazdona
un
P auliend
a
médz
pa -
skayo
pa
a*,
un
gadijumos,
ku
a
jau
pa é s s
pa
0,
pédéjo
pa skano
pa
o*,
piem.,
s ops
(=
s abs),
s o*bi
(=
s abi),
mos
(=
mazs),
mo zigé
(=
mazin§)
u.c.
Zemgales
séliskajis
izloksnés
pa é $
ga o
d-skanu.
Lieclakaja
izlok&nu
dala
#
ie
un
ou,
piem., skdu d
(=
Skiinis),
cduka
(=
ciika),
sdunu
(=
Siiny,
.
i.,
Suju)
u.c.,
be
da%is
—
Beb ené,
D ie é,
Pilskalné
—
@
ie a
i
iu,
piem.,
bide
(=
bii ),
Iliiks e
(=
Lliiks e),
iddenc
(=
idens)
u.c.
Di skani
uo
Dauga as
k ei-
saja
k as a
pa é s
pa
@,
piem.,
gis
(=
guo s),
s s
(=
zuoss),
igas
(=
uogas)
u.
c.
Isa
u-skana
palieck
nemaini a,
izpemo
sa ienojumu
u ,
ko
dazka
pa é s
pa
wo ,
piem.,
kizo mis
(=
ku mis),
acu
ne
ienmé
un
ne
isos
a dos.
Di skana
ei
iz una
na
iscau
iendda,
Lielikaja
sélisko
izlokSqu
daja
o
und
a
pla u
¢,
piem.,
mgi a,
gikas,
méijas
u.c.,
be
dazas
izloksnés
(Beb ené,
187
Ekspedicijas
iegii s
p a s
ie a du
k ajums,
kopsumma
pa i
21000
ie u
nosaukumu.
No
iem
jaunu,
lidz
Sim
nezinamu
a du
i
15500.
A
Siem
a diem
a és
papildina
ins i i a
esoSos
ie a du
k ajumus
un
izlie o
os
u pmakaja
da ba
a
ie a diem.
Sa ak ajos
ie u
nosaukumos
i
daudz
alodnieciski
in e esan a.
Vie u
no-
saukumiem,
se iSki
iem,
kas
sayu
nosaukumu
saglabajusi
gadsim us
ilgi,
i
sa a
és u e.
In e esan i,
ka
Vidzemes
séliskaja
apgabala
i
ai aki
igauniskas
cilmes
nosaukumi.
Ta,
piem.,
Pa kulé
i
majas
Mus i
(ig.
mus
—
melns),
upe
Lisa
(ig.
piede a).
A i
pa s
Pa kules
a ds
(iz .
Pakile)
i
igauniskas
cilmes.
To
paSu
a
eik
pa
Pikdniem
—
maju
P auliena,
Mipgiem
—
maju
Ces ainé
u.c.
Sie
ie u
a di
liek
doma ,
ka
ap idii
a é u
eiz
bi
dzi ojusi
igauni.
Lie u as
pi obeZ4
daudzi
ie u
a di
i
a
lie u isku
cilmi.
Ta,
piem.,
Gi sené
i
meZs
I/gab ade.
Diezgan
lielajam
meZam,
kas
Ski
La iju
no
Lie u as,
gajis
cau i
Jo i
izb auk s
ce]§,
apéc
ajadzéjis
ilgi
ie
ai
b auk ,
lai
ik u
meZam
cau i.
Ga senes
izloksné
a du
iigs
lie o
a i
ga §
nozimé
apa
ka
lie u ieSu
aloda.
Ta
meZa
a da
a é u
bi
ie e a
a i
Si
nozime.
A i
pla a
Gé a
kak-
lis
i
nosauk a
lie u iski.
5i
pJa a
eso
Jo i
s aigna
un
apéc
aja
a o
icie
ikai
dzé es.
Lie u as
pie obeZ4
bez
am
daudz
m@ju
a du,
kas
beidzas
a
-iski,
piem.,
Bal iski,
Gi iski,
Ragauniski
u.c.
Jaa zimé,
ka
Jo i
daudzas
ie as
sa us
nosaukumus
iegu uSas
ai
nu
a a-
Sands
ie as
ai
kadas
ie ai
aks u igas
ipa nibas
dé].
Ta,
piem.,
Ga a
pla a
Asa é
i
Sau a,
ai akus
kilome us
ga a
pJa a,
kalns
Aza
mugu a
Pa kulé
i
pa-
smails
kalns,
kas
a gadina
42a
mugu u.
BieZi
sas opami
adi
nosaukumi
ka
Vilku
kalnips
Ces ainé,
ku
pa i
kalninam
s aigajuSi
ilki,
Ai u
licis
Asa é,
ku
ilki
bieZi
saplosijusi
ai as,
jo
im
nebijis
ku
bég .
Ces ainé
i
Sc adu
bi ze,
ku
dzi o
daudz
s azdu,
Vi umpu s
—
Jo i
s aigns
pu s,
is s
diinu
i ums,
pla a
Zu enica,
ku
eso
ik
slapj8,
ka
u
pa
zi is
dzi ojugas.
BieZi
ien
ie as
apziméjums
gadsim u
gai a
pa eidojies.
Ta
Lubana
kadu
ap idu
sauc
E gala.
Sai
ap idii
kad eiz
eso
biju3i
sas opami
é gli
un
agadéjais
nosaukums
acim edzo
adies
no
E g/u
gals.
Daz eiz
ie u
nosaukumam
izcelSands
na
ik
iegli
iedomajama.
Ta
Asa é
i
bijusi
pusmuiza
Pa malnieki.
Apmé am
pi ms
150
gadiem
a
sauk a
pa
G en-
ca u,
kas
i
la isko s
acu
G enzho .
Ta
ka
muizZina
i
pédéji,
kas
piede éjusi
Asa es
kungam,
iegli
a
sap as ,
kapéc
o
a
nosaukusi.
Tad
$i
muizZina
pa sauk-
a
pa
Pa malniekiem.
Dzi na u
Sai
ie nekad
neeso
bijis,
bez
am
Asa é
dzi -
ma as
sauc
pa
sudmalim,
ne
pa
pa malim.
Va bi
e
a ds,
ja
ien
as
na
nejausi
izdomi s,
célies
no
nosaukuma
Pa i
mala,
.
i.,
pie obeza?
Lo i
daudziem
ie u
a diem
i
saka s
a
kadu
no ikumu.
Ta,
piem.,
Asa é
i
Anéa
leja.
Sai
leja
klauSu
laikos
pakd ies
kads
Ancis,
kam
muiza
uzlikusi
ik
lielas
klauSas,
ka
inS
as
ne a éjis
pildi .
Kada
lauka
u pa
i
bed e,
ko
sauc
pa
Madalinu
—
u
ilks
saplosijis
mei eni.
Bed e
nosauk a
Sis
mei enes
a da.
Pa kulé
i
majas
Te]akas,
ku as
él
agad
a
dé é
apéc,
ka
pie
Sim
majim
gani i
muizas
eli.
Ka o gas
kalns
(Pa kulé)
sa u
nosaukumu
dabiijis
no
a,
ka
Sai
kalna
bijis
g i i
s ada
—
u
gajis
kd
ka o gd.
Ces ainé
i
Nuopii u
il s.
Aiz
il a
i
s a s
kalns,
ku
g ii i
uzkdp ,
apéc
jau
uz
il a
isi
nopiiSo ies,
zino ,
ka
p iekSa
i
smags
cela
gabals.
191
