O-celmi ar nāseņa infiksu un sto-celmi Latgales dienvidaustrumu izloksnēs

ind id ji = para. IC Shakes L = he "ka li: r) i Fo IN Wik. rie 4 1 + ey (4, tē = (> - a tu? ai is ci mizā 2 ta R IK S M7 IEEE SEER Lar C0 RE Se Ie SE į“ PESQUISAS SOBRE O VERBO NAS LÍNGUAS BÁLTICAS S g LIETUVOS "TSR UM OKS LV AXADEMIYA | bū _ā oo -rttttb Kota A Pote pe GE irae tot Si MRL Ca TNT AES PATS bira Eo Ervilhas i a ABA A Pēr cual Louco < em Darton IU, Dentro de Vaasa BROT WE gr Ver one i age < PERG oes i ad Sa zs: led Br M. RUDZĪTE ALT VE Phebe s Bin < rr ruil “A al 12 NR : acender te LER TV Para, ole aE 8B. — OCELMI AR NĀSEŅA INFIKSU UN sto-CELMI iki: Reinado be Maré aa LATGALES DIENVIDAUSTRUMU IZLOKSNES = "ps Nas línguas ar bálticas, o infixo ir nasal de ar temas em o tem um un significado igual ao de temas em sto'. Fi it 5 Verbos ar tā quase todos os intransitivos formam o ir presente. Na sílaba da raiz, eles muito frequentemente — a ir zudumpakāpe*. o infixo do ar radical -celmi ir também é encontrado em línguas aparentadas, mas i = os radicais IVA sto-celmi não são seguramente representados fora das línguas bálticas. Por isso, ir há motivo ka para | pensar que o sufixo -s não foi herdado nas línguas bálticas de no um passado mais ir remoto, mas se formou apenas Je šo no grupo linguístico”. Contudo, tanto no lituano como no letão ele é kā muito produtivo, apresentando a tendência de ir substituir outros (= ar sufixos, formando o radical do presente para verbos intransitivos. ii Šī essa tendência não é igualmenne te forte nas duas línguas ne mencionašo das, também na líni Py . -. v = ve. v —jie. wv Į “ em grupos dialetais separados. du Os temas em sto adquiriram um ir âmbito de uso mais amplo no letãoķi r na língua letã. No letão, o presente dos ir ne temas em sto apenas para verbos cuja estrutura da raiz é . . . ww -— . . - i A a no lituano ir ar sufixo -stveidota tagadne?, bet arī veras . biem, kam saknes beigās īsa patskaņa ir savienojums piem., bifst, ar r, /, j un v, tē | bira, bit „fallen“, silst, sila, silt „warm werden“, list, lija, lit „strēmen, regnen*, ini = 4 ie 1 gi KS AKA Ce as L Mis om — desmoronar, desabar, ruir ,cair®. Em parte da língua literária lituana e nos dialetos: para tais un verbos, no presente, conserva-se o nu antigo tema em o com infixo nasal: bjir ar Ima ra, Jų biro, birti, šyla, šilo, šilti, lyja, lijo, lyti, griūva, griūvo, griūti. Somente em uma parte dos Ę. dialetos lituanos os verbos apresentar am atualmente tal ir estrutura da raiz nos temas sf0*. i Ls xe Ji Na língua letã, os temas em o com infixo nasal podem atualmente ser apenas verbos que têm na raiz, depois de uma vogal curta, alguma consoante. No com vogais šo na raiz verbal gah é mais frequenteir mente u, encontrado com menor frequência i, a, e, no final da raiz, mais frequentir emente as oclusivas surdas" if ni k, p, t, mais raramente as sonoras — g, b, d. Aos verbos cuja vogal-raiz curta era seguida, ou, tal como em Es | s letão, aos z, temas em o da língua kā lituana, por um no infixo ar nasal a 1 Chr. S. Stang, Das slavische und baltische Verbum, Oslo, 1942, 132. p. ; J. Otrebski, Ra. Gramatyka jezyka litewskiego, t. 2., Varsóvia, 1965, 320. — 321.lpp. ; J. Endzelīns, Baltu vagt į F lodu skaņas un formas, Rīgā, 1948, 190. lpp. iz + J. Endzelīns, op. cit., 188. un 190. lpp. Pike ea * E. Hauzenberga-Sturma, Ergänzende Observações sobre o báltico -staPresent- | e, PSE ngen; para, D: Rr Lakis * va a. gram. : Donum Balticum, Estocolmo, 1970, 180 pp. ~~ * Chr. S. Stang, op. cit., 132. —133. pp. LA Bika (Kaju * Z. Zinkevičius, Lietuviy dialektologija, Vilnius, (no 1966 texto — LD), 337.—338. a, pp. ; K. Morkūnas, Ryty aukštaičiy pietinés tarmés morfologija, gram. : Lietuviy kalbos graser. ai áticas tyrinėjimai, Vilnius, (no 1969 texto — LKK XI), Ipp. ; 134. A. Jonaitytė, Dubingių tarmė, kz 4 La) grām. : Dubingiai, Vilnius, 1971 (tekstā — Dub. ), lpp. 230.—231. ; Lietuvių kalbos gramatika, = J 2.1. Morfologia, Vilnius, 1971, 224.—225. lpp. tuja (veto! Mkrbiro em wing ryt Se oe M RETR 182 U “Ce ISS SE CE SE Ma Reig Šā La Mk fe aa Daks" SERA a x = = i? *. |-"F < 1 EET] -«ilu * de vi aki ll ds; TE ea Lu? ša" ils + ET Se salai ao - mr rą Pi SE «ij i ft Wy JĀ Jai m L iki , L A tic" iret) ti) sk ah hk Av 2 bara gl ig PE Bi = Ia - y= Th i Ti, yi. KC hig = r SWEET TT E I= ši Mm a a er i) 5 +] poe X ri i is lā it ādā + g F KS ni Gut kos ae iE a AER CVE JE ĒRA ri kļūvuši par sto-celmiem, piem., kūst, kusa, kust „,schmelzen, tauen", dziēst, dziti sa, dzist „erlēschen**. Tais) ių i oe 2. kr. Embora em letão haja cerca de 90 verbos cujo radical no presente tem um infixo nasal o?, na língua literária letã são conhecidos cerca de 30 deles (sem contar os derivados com prefixos- ). © jumus ar priedēkļiem). Também nos dialetos da língua letã, o número desses verbos oscila entre 20 un 35° A exceção a esse respeito são vários dialetos profundos do alto-letão, falados no canto meridional e sudeste de Latgale. Em Zvirgzdene, Pilda, Nirza e outros dialetos deste distrito, os radicais em o com infixo nasal são apenas cerca de 5 —7 verbos. A maioria dos verbos que na língua letã costumam ser radicais em o com infixo nasal, se é que no dialeto há בכלל x el.. .. . p. | utilizáveis, aqui são agora radicais em sto. Aid bi No que diz respeito ao vocalismo da sílaba-raiz, esses radicais em sto formam dois grupos. Na parte sudeste de Latgale, esses verbos têm no presente a mesma vogal que no infinitivo Bad ' “ = gti A=: va, por exemplo, brukst, bruka, brukt’,herabrutschen“ em Kaunata, Nirza, Pilda, Zvirgz- = —dene. Na parte sudoeste de Latgale, nesses verbos da classe sto, o vocalismo da sílaba-raiz do presente e do infinitivo nem sempre coincide; no presente, para os jo verbos da ir classe o, o ar vocalismo esperado do infixo nasal é, por exemplo, briukst® em Galēni, brdukst- ®* em Vārkava (de brūkst), bruara ka, brukt. = || , (1 Para as necessidades da escrita dos augšzemnieki, em 1933 foi publicado em Rēzekne o dicionário de ortografia de P. Strods, „Pareizraksteibas vērdneica“. Para vários verbos que, na língua literária letã, nas variedades de fala dos lejzemnieki e nas variedades dos augšzemnieki da Vidzeme e de Ziemeļlatgale, têm no presente uma classe o com infixo nasal, neste dicionário foi proposta como norma para a língua escrita dos augšzemnieki a forma do presente da classe sto. 4 ? Dentro dos limites do material obtido, é possível oferecer uma breve visão geral sobre a classe o com = Ir x poh ay Š0. F. =. | —o infixo nasal e o uso da classe sto nas variedades da parte sul de Latgale. Letão | Ae... Tn. —v_--+. wr - --> kr — na literatura linguística, pouca atenção foi dedicada até agora a esse fenômeno. Para a comparação, também foram utilizados dados de alguns dialetos do norte de Latgale. [53 Para evitar repetições e tornar mais facilmente compreensível o objeto analisado Ki. ai ē.. T. =») Vara ”. R --“a A palavra, primeiramente, é mencionado o infinitivo sem as transformações fonéticas em a características dos dialetos de terras altas: drupt, em vez de drupt’ ou drupt', smakt, em vez de smakt Kira vai smokt'. <) biki lime Jai =; em Parasti ir minēta tagadnes 3. personas forma. Ja tani parādās augšzemnieku izloksnēm raksturīgi fonētiski pārveidojumi, tad vispirms šī forma sniegta senāF i an = -..... - © kaja skaņu sastāvā pustrekniem taisniem burtiem. Aiz > zīmes seko kursīvā IE La. . -"S 9 e formas dialetais específicas, por exemplo, Ibrūkst > bryukst* em Kalupē, Nautrēnos, ini Ai F = —brdukst* em Vārkavā. ia Ž Chr. S. Stang, op. cit., p. ; 132. J. Endzelīns, Latviešu valodas gramatika, Rīgā, El i 1951 (doravante e no texto —Lgr.), pp. 762.—763, em *" P. Arumaa, Von der Eigenart des Ablauts und der Diathese im Baltischen, —ZfsIPh, XXVI, p. 125. Talka 8 Latviešu valodas pareizrakstības vārdnīca, Rīgā, 1951. * K. Draviņš, V. Rūķe, Formas verbais e partes do discurso indeclináveis do dialeto de Stende, Lund, 1958, 11.—12. p. ; S. Rage, a fonética e a morfologia dos dialetos de Ērģeme, Lugaži e Valka, —Anais do Instituto de Língua e Literatura, 8, Riga, 1964, 93.—94. p. ; M. Graudiņa, o dialeto de Laidze e Kandava, —no mesmo lugar, 210.—211. p. F, dei kiai | at R < Tr Oti a mk Ca ira ary a Isso CP, | a il "ii Be iL | pl. 7 I Ev imi r 4, F oe "| al a = F m” tdi aki“ Fr nl . It if "+ | r_ hy - = Led — [a A | Br atsi pē ry Fo] tea į Ci: sl M šį N jin jā šā + BE a L PARK: iet av. T ri = TE) a: si. dvd RR IE SE aiti VĒ da Tila Āri pla RA CER TRY te CE SESE Eg ee at NL ant. Dormente iais Ei KR is 0 aa as SY Liga Se nenhuma Ja fonte for mencionada após o nome do dialeto, foram utilizados materiais da autora, ir obtidos por meio do m interrogatório de representantes dos dialetos mencionados- ", As formas obtidas das fontes também podem ser apresentadas no singular. Na 1.ª pessoa. Se, na fonte correspondente, elas já tiverem sido transferidas para a composição sonora mais antiga, são impressas em letras retas, por exemplo, brūkstu em Varakļānos EH I 245. + Em vários dialetos, são usadas paralelamente formas do presente. ir Em Nirzā, por exemplo, no iv katra verba ir sastopamas tagadnes formas ar -/un -H-. No verba brukt tur ir a tagadnes formas brukst brugļa brugņa. || || Pildā un citur ir tagadnes formas ar ig, -Į-: brukst brugļa. || Lai nesaraibinātu šo pārskatu par o-celmu nāseņa ar infiksu i Eni un sto-celmu lietošanu, paralėlformas ar -/resp. -pnav rādītas. i By 2 Lai parādītu, kurš celms o-celms — infiksu vai ar x sto-celms aplūkojamā — Uma lista criada para ir uso em ir Ride, que inclui os verbos encontrados nestes dialetos e para os quais foi K kr constatado, na língua letã, um radical do presente com infixo nasal; bem como os verbos Bi cujo radical é ampliado ar -st-, Verbos ir agrupad4 os em grupos de — acordo com o vocalismo da sílaba-raiz. A ordenação dentro de cada grupo é alfabética. ial oa < uf CER Set" Galea 0. Towgion,, Sati x dik uke Agiotā. Olá a AL SAN ali Cauda < gl i ancinho” ! Hetabrutestion: Son streichen* SUA Slsaust Td M zi brūk briuk* Galēnos, > bryuk? Stirnienē, Šķilbēnos, bršuk* Līvānos saaa britkstu — Varakļānos EH I 245, brūkst > briukst? Galēnos, bryukst Strods 61, ut {hed į bryukst* Kalupē, Nautrėnos, br3ukst- *? Varkava | il ! brukst em Auleja EH I 245, Em Aglona, Kaunata, Nirza, Pilda e Zvirgzdene, uzst) brukst izbrukst > „greif tan“ Em Andrupene t e Ezernieki < fiba čupt „greifen, gewinnen® = rezi 0 ~~ cap > čžup* Em Aglona, Galēni e Stirniene, čyup Strods 66 ji VAR: pst a: > čšupst* Vārkavā os Ca Te čupst Kaunatā, Zvirgzdenē, apčupst „fūhlt* Nirza, „verliert das Bewusstia © ein“ Pilda Ais wi drupt „,brēckeln, krūmeln* E Samm akli bar vet gi drip > dryup* Kalupē Rek. 256, droup® Līvānos "avto, -temlsly ati i = driipst > drjupst* Kalupē Rek. 256, Nautrēnos pinti J drupst KE Aizkalnē, Ezerniekos, Kaunatā, Nirzā, Pildā, Zvirgzdenē, Strods 71 Pt" duzt „entzweigehen* eri ia dūst Kaldabruņā, Skaistā, Varakļānos EH I 345 > djusr® Kalupē, Stirnienē, tī rs. sadūst > sadyust Strods 152, džust* Vārkavā, sadžust* Līvānos riet) dust Aglonā, Andrupenē, sadust Aizkalnē, Ezerniekos, Kaunatā ris 10 Informações sobre seu dialeto nativo foram ir fornecidas pelas estudantes de filologia: V. Stupāne (Aglona), pē I. Zaharāne (Aizkalne- ), J. Rapša (Andrupene), R. Ruduka (Bērzpils- ), V. Kūliņa (Galēni), Ē. Loz-TE. da (Kalupe), I. Čulča (Kārsava), R. Gudreniece (Kaunata), A. Ribaka (Kaunata), V. Seile (Livāni), S. —— Gavare (Vārkava), V. Patmalniece (Zvirgzdene); além disso, as seguintes pessoas também forneceram informações: prof. H. Mauriņa (Nautrēni- ), doc. E. Soida (Nirza), filol. candidata em ciências A. Breidaks (Pilda), — professora A. Skutele (Stirniene), filol. zin. kand. B. Reidzāne (Šķilbēni). Sobre Baltinavas, Bērz- — iF gales, Ezernieku, Ozolaines un As informações sobre o dialeto de Rēzna no foram obtidas para os trabalhos de conclusão de curso dos estudantes, mas sobre ZUS. p. Também no dialeto de Kalupe no A. da dissertação do candidato Reķēnas (no texto — Rek. ). A autora agradece sincera- — mente a todos os ajudantes. fey ge g as A Bor Me i ST ha EE A ISO ESE a HE ETS ih ats bs SEAS RE ip VIS ais Mari SR i: i RE nil a k mas 245 Ee Ti CE nika au rly or LI Ure ust CR 2 sa AEE Meta Cag | 8 I MS A] RR ataa ei "i. "TDI | La hi Li "I ri ¥ he 1 * ar | K = ow de = ca or Fuats 1 = i tą 4 ri = U Le” ras ka. Ala Lara „zvēieiekeit, Hitiēm", akzkēšt tes — Ll grust „glimmen, schwelen, kohlen* ~~ ool ils ria "M 7 EE a , [S 3 ŠĪ Tha CE grūst > gryust Strods 80, grjust* Bērzpilī, Stirnienē, Šķilbēnos THRE oF S = = aT A 5 A 145 iy KR ra. 8RHSt: Bērzgalē EH I 411, Aglonā, Andrupenē, Kārsavā, Kaunatā, Pildā, i r. ia Zvirgzdenē | aršstid, Na Bove, šias i —jukt „separar-se; tornar-- se louco“ dined sity smokīvd meio sak jūk > jiuk® Galēnos, Nautrēnos, Šķilbēnos, jauk® Līvānos 3 J a a 1 jūkst > jyukst Strods 87, jiukst* Aizkalnė, Bėrzpili, Kalupē Rek. 256, KrāsTR, Fo lava FBR XII 39, Stirnienē, jšukst* Vārkavā T: Had Jjukst Aglona, Andrupenē, Bērzgalē, Ezerniekos, Kārsavā, Kaunatā, Nirzā, © Pilda, Zvirgzdenē EH I 566 | oi) 8 ji; Šai just „sentir, perceber“! Lit jūt > jyut Strods 87, jyut* Pilda, jiut* Aizkalnē, Kalupē Rek. 255, Nautrēnos, | BIE a i a r Ee be: Nirzā, Šķilbēnos, jšut* Vārkavā rs ti: ngjūst er sods: kit WT 38 ai nizylqug ants: $e me daw, Ari vigi nūjyus 2 ią; Var 1; dum ri, Vv $ N intiepdopatar gs raliai atnailiojos, padi klupt — „tropeçar M. bri i PIE! +) klip > kljup* Nautrēnos, klyup* Kalupē Rek. 256, klšup* Līvānos — tai Sig klūpst > kfyupst* Kalupē Reķ. 256, k/šupst* Vārkavā R F (7 fa R = Mo klupst © Kaunatā, Nirzā, Pildā, Zvirgzdenē, Strods 93 ri T atimta "arų pr | Sēnndēe:- vārtgivs x radarai apklust „ficar em silêncio, emudecer* lā ai “a apklast apklaust a ~~ > Vārkavā vē mē >I TIP ao LER eat par rim apklust =. Ezerniekos, Pilda, Nirza had Goršiyja VE Brulsd dvi a uk I saknupt resp. sakņupt „agachar-se“ ia sakņūp sakņiup* K > Kārsavā rā nai inte. ania dadauds vesi Wi i Tn Ska a) = xXx 9 -į rij vāki sakņūpst > sakriiupst* Kalupē, saknčupst* Vārkavā: a — saknupst Galēnos, Kaunatā, Nirzā, Zvirgzdenē, saknupst Aglonā, Andrupenē 3 mā kust „derreter, degelar“ | a kūst > Kiust* Bērzpilī, Kalupē FBR XVIII 47, kyust* Šķilbēnos, kyust Strods [oa | Pi 3 P [Fl 100, kšust * Vārkavā X” > Tia . - + = . - . . . { Ry kust Andrupenē, Nirza, Pilda, Zvirgzdenē, izkust > iskust Ezernickos ——| ~~ piekust „ermūden” -1 —piekiist > pikiust* Galēnos, Bērzpilī, Kalupē, Kārsavā, Stirnienē, pik just’ | m Škilbėnos, pikčust* Vārkavā 3 Lm piekust > pikust* Aglonā, Andrupenē, Ezerniekos, Kaunatā, Kārsavā, PilJ vija dā, pīkust Strods 134 tr mai Mariai terminai Aa | —(ap)lukt „pendurar frouxamente” WY auth £21 zbotīš Morisu < tata HA Allg = 3 gi ik] k pi i: _apļūk > ap/iuk* Aglonā Jean, as ui. Li (ap)ļūkst > Jiukst* Kārsavā, apļčukst* Vārkavā imedlokui: Glreāāb evs ut ā al ri j a apļukst Andrupenē, Aglonā, Galénos, Zvirgzdené 4 ik atlupt „soltar-- se, descer” ku a A) rr ae api in | T Tag T V 2 rą roy 3 2 Tuvā cy v ’ Te 3 4 J. atlūp > atljup St atloup Livanos lb nt i gh,; ” Hak vai : atlūpst > atlyupst* Kalupē, atlaupst* Varkava Ey siika LA olkokuse 1 + atlupst Aglonā, Kaunatā, Zvirgzdenē ilgi oeižinīky wide audze 1 L į = =, PV ake m ram * * ji | N Em muitos dialetos do alto letão, este verbo herdado foi substituído pelo empréstimo čustavāt. gt 4 "TE 23 C var a do $n ā iš EAR EE PL EL dh I | Tā 4 Fi: v mal J CIK Lu citra 7 « ip T = = 1 g So FN Tali + IE Lt MHL, Mal = BT SE «1 Er šv x il ae "za fir ka | Kai) į Tt: ara aa niai B Lera bi mukt skerabrutščhenė apėldikaat?" AF He aL S55 arā padai L AS jį io Li se He Azinos x Mg Lilis, por WL mūk mjuk > * Bērzpilī, Galēnos, Nautrēnos, Šķilbēnos, Kalupē Reķ. 255, Jer, RE mšuk* Līvānos elt = © mikst Varakļānos EH I 830 > moukst* Kalupē Rek. 255, mjyukst? * Vārkavā i ķi AR mukst Aglonā, Kaunatā, Kārsavā FBR XII 56, Nirza, Zvirgzdenē, Strods oh muzt, tornar-- se áspero (de dentes)* saitas 5) note PL Hie kā mūstu Vārkavā, Varakļānos ME II 676 Milošą Ai Elio m Gai ath i art plukt „desbotar“ 4) 2 ~~ plak > p/yuk* Bērzpilī, Galēnos, Šķilbēnos, p/yuk* Kalupē Reķ. 256, pluk® Vīts M m Livanos at AH iš plūkst > p/vukst* Kalupē Rek. 256, nuoplūkst > nūplyukst Strods 124 Tal HE plukst Aglonā, Andrupenē, Ezerniekos, Kārsavā, Kaunatā, Nirza, Pildā, bi) Zvirgzdends curto cl wp < visor CL abenaku <. mūs sarukt „encolher* AEs. ; J i, bustas ARO ti: T | yd sarūk > sariuk* Galēnos, Kārsavā Tā są! pi Lk Es Fa vii a Earl sarūkst > sardukst* Vārkavā rā Yarkļūdas. Lr 146 2 sarukst Aglonā, Kaunatā, Zvirgzdenē As ās ds {Ley. Kā) : i i M Liu "niedzbidrāi" wih F zu sprukt „soltar-- se, partir, correr para longe Ci a sprūk > spriuk* Bērzpilī, Galēnos, spryuk* Kārsavā, Stirnienē, Šķilbēnos, Sa) HLF sprouk* Līvānos ra IIA <. 4 4 dēļi ral sprūkst > spryukst Strods 163, spršukst* Varkava a = Sti he 1 etal! sprukst Aglonā, Andrupenē, Kaunatā, Nirza, Pilda, Zvirgzdenē —ati piespugt „inchar* grāvet, | Vikos Cu TX 358 a T I AE piespūgst > pispyugst Strods 135 BRAGG A, šuolgA inā x "bud re Bh t a. kvaztādi 22L oši Soule „zonšlsū "pā sust „assar, ser cozido rap sūt > sjut* Baltinavā, Bērzpilī, Galēnos, Kalupē Rek. 255, Rēznā, Šimienē, | mi: Ci Šķilbēnos, sšut* Līvānos via i Aa "m, X oy sist > syust Strods 167, sšust* Varkava T AT ri] sust Aglonā, Andrupenā, Aulejā EH II 604, Bērzgalē, Ezerniekos, Kārsavā, KS IFA NĒ Kaunatā, Nirzā, Pildā, Zvirgzdenē A šļukt „deslizar, escorregar* | Šā šļūk > šļiuk* Bērzgalē, Bērzpilī, Galēnos, Kalupē Reķ. 256, em Kārsava, šfjuk* taja e em Baltinava, Šķilbēni, §/éuk® em Līvāni “IE ki a šļūkst > šfiukst* em Kalupe Reķ. 256, em Stirniene, š/ēukst* em Vārkava jak aš < šfukst em Aglona, Andrupene, Ezernieki, Kaunata, Nirza, Pilda, Zvirgzdene, Ap Strods 171 Hp AEs ir) he aE šmukt „fermentar, esfregar-se* pas, AG Hoe Eo, dake tākā šmūk šmyuk* > Bērzpili, Galēni, Rēzna, Kalupe Reķ. 255, šmšuk* em Līvāni rija. šmūkst > šmjyukst* em Kalupe Reķ. 255, em Rēzna, Stirniene, šmšukst* em Vārkava — fi tą šmukst em Aglona, Andrupene, Kaunata, RA Pilda, Zvirgzedene®, Strods m. iš šprukt „soltar-se, partir, fugir correndo* — nA IVA Tímido Tonelada ig is kr 8 šprūk > špryuk* Kalupē Reķ. 256 jas ptu ——_—a i a Bt ide 4 vis Rams Reb Fad fol Sigs! i < Fuga i hm g Be SEES Eh a es Re EE IEM — trupt „esfarelar* 177007 Šohion ei Mi sistema de assentos, bis 5: al trūpst > tryupst* Stirnienē ibaa žiū ijā 1 K a. trupst Aulejā EH II 699, Zvirgzdenē, aptrupst Aglonā TR Shute Pda," trust „tornar-- se quebradiço“ I Taiki A il j trūst > tryust* Bērzpilī, Šķilbēnos, muotrūst > nutršust* Vārkavā + An S a. hi confia em Kārsava, confia em Aglona, Andrupene, Zvirgzdene gi ; i tuk „engordar; ficando gordo, perecer" TD 5. Sp ją © (ap)tik > aptjuk* em Aglona, Galēni, tūku* em Auleja EH II 701 a. CES li | aptūkst > aptyukst* Bērzpilī, Kalupē oc og tukst Aulejā EH II 701, Kārsavā, Kaunatā, Nirzā, aptukst Andrupenē, Pilda zust Va „perder-se, desaparecer" zūd zjut? a. > Galēnos, Kalupē Reķ. 255, Stirnienē, Šķilbēnos, zdut* Var- — ti kavā L = — zist > zyust Strods 190, muozūst > nūzyust Strods. 126: Stirnu, D zust Aglonā, Zvirgzdenē gavute,. la i | a Atuat“, pein” a T ēka Shuler < fies a ® 4 bu Se lp pj 2. Verbi ar i saknē | ir ais adi izd KU "dribt „zerbrēckeln* — airē ARDEA Fiat = | © drib > drēipš Šķilbēnos MESPal tel dak, me, ; vs dribst > drypst Pilda, Šķilbēnos, Zvirgzdenē np eg iy ae uk Lota Wey ne : k r a Āsi dript „Zerreissen, sich abtragenTM wg „CAT hone rekūyvyu < solārija is AK: apdripst > apdrypst Kārsavā, Nirzā šas Ai A Be tą M Gals „cair“ : 2 be krīt > krēit* Aglonā, Andrupenē, Baltinavā, Bērzgalē, Bērzpilī, Ezerniekos, R ķi Galénos, Kalupē Abrev. 255, Kārsavā, Kaunata, Nira, Dilga, Sumicne, apt | | Šķilbēnos, Vārkavā, Zvirgzdenē, Strods 97 į criada RE Smt x Ca ; A — lipt „colar” jai tiks a TH L Rg A lip čip* > Baltinavā, Bērzpilī, Skilbénos HE lipst > "ēipst* Baltinavā, Aglonā, Galēnos, Kalupē Reķ. 255, Līvānos, Réz- —— r nā, em Stirniene, Vārkava, leipst Strods 105 2 1 kd A lipst > /ypst Em Aglona, Aizkalne, Andrupene, Kārsava, Kaunata, Nirza, Pilda, sa 1 R Em Zvirgzdene, dalypst em Ezernieki 4 į d Em Kalupe, a forma /ēipst* usada ao lado "ip* provavelir mente no adotada i a i da língua literária. A | 5 ik paru Sa a FA Gali odu < Pi ge: mīt a Strods’ 113 iA dane zodsumssi saogvikīā g ĒOGIBA. LAAN pie 3 Hs nuomizt „tornar-- se embotado (de dentes)" tek | i. 24 Rosy īss 2h nuomīst nwhéist® > Vārkavā, nūmīzt Strods sig 123 „odinag doz, Puro ul. M nuomist > namyst® Šķilbēnos, Nirzā tind “natok = ant a i _mikt „perecer, definharTM BAe, ary < | Fs Eh nikst > neikst Strods 105, ričikst* Kaunatā, Kalupē, Vārkavā Vežu (paraíso | ia nikst > nykst Aglona, Ezerniekos, Nirza tv Ararat Samet doe, tivrgi apnikt „iūberdrissig a werden“ fof i Saules Srtuj < fing (i | agatilk > aprēik? Bērzpili, Rēznā | lt aus varas Ha | ||» sm iL i. Ē | ; 2 sit a Rand ts VVS Es vads AMA ti) ili a DEIVA ST pa S Fi YR) rin, IM J (gra? < 3 r ai ag yp | om (ik Fs A 2, „Alkų R ss T us M ai A 5 Tri. Maino kai i ei a Se ier i BR 44 DHE + BR 1 hE RC.) LIE nnn a 3)? = is Eh t I ght ika m mē ar il» S = ka Er apnikst > apneikst Strods 51, apriéikst® Aizkalnē, Kalupē, Līvānos, Rēznā, gay - Ca Stirnienē, Vārkavā nimas“ i U - . _ z - - i - " - m J N fa Rta ~~ apnikst > apnykst Andrupenē, Kārsavā, Kaunatā, Nirzā, Zviggzdenē ||| ||| r, Ta ii t nra atsl. X 4 rai ira“ atnikt „7? * ghd © Atia ob lh atnik > atričik* Kalupē Reķ. 256 = | ‘lamacento. dhe bz x atnīkst atričikst* > Kalupē Reķ. 256 dizer Žas P ias Ku < rikt „gerinnen* Pl sias as el ji A ; Asi ati rikst rykst > Nirza TE Li od fer} Okas AUS saitai; Eline al sikt,,versiegen, fallen“ Li ad x a 4 "== zz a i Ce t > rā - yf als ge i TT sai ti = siol ie) pi sīkst > $čikst* Vārkavā — Eika by SRE dee id M pi a as Mau kvtdrīv. Pd *dtmtn < Siloso — ir snigt „nevar in gr YS Ane ai] =. 3 ou > EY [= pi Lī * quilo T Peal snig > $ričik* Kārsavā ——————- , ei kanos ia dt rā neva > neva Aglonā, Andrupenē, Pilda, Zvirgzdenē EH II 543 at ad že r kit iztikt „dar-se bem* CL Alio escreve à mão =. “rois ps «termos ao gh Her Letti 1 0... iztik Soiree VAIRAVE ©, rut Saud) eth reso Nias | nuotikt „acontecer* é: nuotik nut'čik* i: ka > Kalupē, Kaunatā, Vārkavā, Varakļānos Lgr. 746 S: Sa T -Nf 9 - mat «= = nuotikst nut'čikst* > Vārkavā 3 ay agradar „agradar* ele. al gostar > de rapazes* Em Aizkalne, Aglona, Andrupene, Bērzpili, Galēni, Kaunata, S ki -Līvāni, Nirza, Pilda, Stirniene, Šķilbēni, Vārkava; AR fas patīkst pat'čikst* 3 | R ji > Varkava au akto sat) | id AP encontrar-se „dar-se bem* Via - x ‘ime ts = = m i iai satik sat'ėik* > Nirzā, Pilda, Zvirgzdenē, Viškos Caminhos IX 388, Kaunatā, na . a IJ a STI Bērzpilī, Dagdā Lgr. 746 yo pi tikt „werden“ st tik > 7'¢ik® Aizkalnē, Aglonā, Andrupenē, Bērzpilī, Galēnos, Kaunatā. Lia, SL] Pa teniss 145 tenienā ŠLiiks 5 "= . I ua salpa. Em Vānos, Nirzā, Pilda, Stirnienē, Šķilbēnos, Vārkavā e un em outros lugares, 4 S iy i desejo / LS T V us F refeição ASL īve K REE Ane A ERE. Verbi ar a sakné ARTI A vaik Sb IR DSL rā: (Mk |. can J a es lakt „trinken* ik luok lūk* Ga . - ll > Em Andrupenē, Bērzpilī, Ezerniekos, Kalupē Reķ. 255, Kaunatā, ARS Līvānos, Rēznā, lūk Strods 101 aci gi = plakt resp. saplakt „coincidir, encolher* vi šv > SIE. rą sapluok > saplik® Aglonā, Galēnos, Kārsavā, Līvānos vaike By Ti sapluokst > saplūkst? Vārkavā 1 habs] i RU (sa)plakst > plokst Nirza, Pilda, Zvirgzdenē, Strods kr" saplokst 136, — ef ti Bērzgalē, Kaunatā flan JHE aną tl Srablalsi Said au prast „kd6nnen, verstehen ** 1a 285 be Jo „PASI Ei „LTE Ry HE pruot prūt* > Aglonā, Andrupenē, Baltinavā, Bērzgalē, Bērzpilī, Galēnos. aiš Kalupē Reķ. 255, Kaunatā, Kārsavā, Nirza, Līvānos, Pildā, Stirnienē, vikis ui Zvirgzdenē ap Mio ms ss X adc i sd Le . : aa 12 Mais detalhes šā sobre o presente do verbo Lgr. 746. lpp. nis radon ky pAsinmonis! ha 32 x ŠĮ Ā | x gas 7 | Vs S. vs R esi hata C.) Se I IE Tr E Sha Sika. fic. Atia Aaaa ni) ii vii AEK. ye Eu LE IR ata pe kuoka) suks ES Tf a en aE jā ui Tai M ah rai ral A is kra i į "al lai "ie A) . "Bi Ēri saprast |4 | Js ji ss a2 "bi he Sy CL EE Rl Se Se ae CO Sp pe © 7 es Kiečiai ar r pili k m Ka ao a Ce Mr See niai i r“) os ES | kd rs S 3B i ER en fs KE ai Se - 5) „verstehen, kėnnen“ sapruot | ~~ saprūt > Strods 154, saprtt* Andrupenē, Aglonā, Baltinava, Bērz- = sb LE y galē, Bērzpilī, Galēnos, Kaunatā, Kārsavā, Nirzā, Pildā, Stirnienē, Zvirgz- | Ry denē, Vārkavā a ra na 3 pa Sid will ie st tādu bi ; 2 "I: IET UTT i k k. oh 2 k ai 4 1 a ow SO „V es vas sian. aidā dan, pn < cinco | ~~ ruok rūk > Strods 144, ruk® Andrupenē, Baltinava, Bērzpilī, Kalupē Rek. wy 1 „OPT --- - 255, Kaunatā, Līvānos, Rēznā, Vārkavā ēd r a eid dejā ! —não consegue respirar* if S viki a“ ik? Baltinava, Bērzgalē, Bērzpilī, Kārsavā, Līvā kd = ~~ *smuok > smik? Baltinavā, Bērzgalē, Bērzpilī, Kārsavā, Līvānos i pair aizsmuok aizsmūk? = Ek ol © > fica rouco'* Andrupenē, Šķilbēnos asa , Vidi: _muosmuokst > nusmukst® „sufoca* Varkava _smakst > smokst Kalupē Reķ. 257, Kaunatā, Nirzā, Pilda, Zvirgzdenē, piedalā smakst pismokst > ,,fica abafado, mofado* Strods 135 ~~ smik > smyuk Strods 160, smyuk* Stirnienē, sasmūk > sasmyuk* wird & 3 3 - — | A bolorento“ Galēnos : "ru ey . . - x ‘ - - . - . . V sa — smūkst > smyukst® Kalupē, smdukst? Vārkavā, aizsmūkst > aizsmyukst „torna-se i it | rouco“ Strods 48, nuosmūkst > nūsmyukst „„sufocado“ Strods 125 a tornar-se „tornar-- AX se“ oa witizta > tuop tip Strods 175, tup* Bērzgalē, Kalupē Abrev. 255 wo ar al ede tip tyup* > Stirnienē — | | "vetikatem,, ey t ri ad) š foi A dis ai i! “ Jā, het sy dnlāksiā SR "Aso © Hwy © = i hy li zagt „stehlen ei oi aa tg a =) V. | oh zuog zūg Ee rl > Strods 188, zuk* Aglonā, Andrupenē, Baltinavā, Bērzpilī, Ezer_niekos, Galēnos, Kaunatā, Kārsavā, Kalupē, Līvānos, Nirzā, Pilda, StirLEE nienē, Z Šķilbēnos, Vārkavā, Zvirgzdenē ane, sai I LA ta AL; KOS Ja Juri A) Ugu | dv x plaišnos; cal: Rey. 2 4. Verbi ar e saknē iais - | U ME" ¥ y v4 į Y U. [į a | A Vidente Fi TRE EA | Sulednih is» < Nr dzist,.erloschen Pdp ea mete an TET TAL et PRR dziest > dzīst Strods 73, ģist* Kalupē Abrev. 257, Ezerniekos, Zvirgzdenē, Vārm kava, Stirnienē, Skilbētonnē, Cu», «bad esi Gijs Living, Bee © i wo ķi EF "p= į jo a i i Cal dzist — > 3yst Nirza, Pilda end £0 = 17) | ir SE «9 i i Kiras Eanes, "i a A 1 ARP dah Andra, Kirins Bet LU Pi ba šiest gist > Sutods 77 bet MiowRl Sail kādu fed aiztikt © „anrūhren; erreichen* aiztiek dist'ik* Tt a — Aglonā, > Andrupenē, Galēnos, Kalupē, Kaunatā, StirnieRFS lit na, Varkava. 14 ri, = viss „sākā. .. =. -.. ai aki Assim, nos dialetos do sudeste de Latgale, os radicais em o com infixo nasal tendem a ocorrer nos verbos just, krist, lakt, -prast, rakt, tapt, -tikt, zagt. k Ievērojot to, ka ne visi šie verurā katrā izloksnē bi pazīstami, o-celmu ir nāseņa infiksu ar dažās izloksnēs paviir uz — sam maz. Nirzā, por exemplo, a este grupo de verbos pertencem just, krist, -prast, -tikt, zagt, pois a geração mais velha não usa o verbo tapt, mas, com o significado de „lakt“, usa o verbo /akatēt, e com o significado de „rakt“ — raust. Da mesma forma, Pilda. Ka ju a] Iy j i s 2 4 + . pē. i O tema em -sto, que por algum tempo costuma ter o ar tema em -o com infixo nasal, também é encontrado aqui e ali nos dialetos das terras baixas e nas variedadhe IE es ocidentais do dialeto das terras altas. Daži ok Ui Ei "LE X tak, ll ld! e m = = nll Be; "akli A || „Sa k es == T i Mm i Va NE; izrāde tā U 128 Ee Fh iL T ANN Lo SEE Rt Mo En) 1 Er 5 He = "aa ft TARY 4 į a Shs g my comer RS ah st a ir A S „T | Lu; fa Lom F cy ST | Em sai 4 "5 Ginti I Li "ai ! p. Mari KF" a Y ae cu "< Tirai kiro porco ai. «s T= 3 7d T) eu Pa ša [5 S "al Elia i V i Tt al GF m= rr, S a A Ikos]! i Ti iai | of wi d ku i bis m "Lai ¢ | ri i - Pr Dr EF gol ily rng i + “ya auž rua sirdis vi - 4 i . t a Si LSS Kri saitų E ad Ba 7h Kai pe a romai ETS -— Li, i I, vē ese @t pl V a oo po Ea ps RPE 7 ig fi D U | i ul bm os a_l gts bass. A fi — XT Ira b m” kis vietai ITU; ve! ‘i -— - hs he PS i (0 <a eg gr Si 5: a Vi oT vita V i < 422 «X 4 li re Ri A 423 x -- 482 y Tina ai į! A i 343 j 26 į ią 2 | % |; 428 A 488 i vi <: ii Aika a 427 ( 483 WE pe? oo 431 4 J 7) 2 a. rā ķi -” 6 i 494 ( r. as vi 362 \ 435 549 N Če) kt pē "su 5 ) ® 498 5, ša i KS 363 . / O as is 15 r T= + =, ķi 370 v 9 \ 501 ki a. tag 4547 C 5020 4 = | PE Šā ļ (EE oh ts 155 305 RER Es 5 ruão 452 < rai -— i Sk = M J CM "zs IP X < | RS kr Nay bal 458 = OR Ke g) ay = ais , o Ha urga CU V ja A JE Ft Portões „zb į siretagiefi 4 em pāli Fa GRÁTIS Naty į J p i empate pind OK LY praidloit1 strat SR as | dl mF < DER ARB MC! „iegiai HK BR ee SO a TIM ir veidais RR I gti ama 00 3 «i ry ao bu" |. k akių ai ET FL ooh Sp I EERE ras Rt | BLY dion Ng OR gr Sr Tanio RA Sy BB hi I. dēš TĀ a A hari oe ty td a | a tat dy i AS ju va, a F "1 desaparecer i „Passas ao Sa na nai TR CT 4 CGS SIM Ti 5 x jie. i hd ih | LAs hh oa hol he Ę a) et 0 5 A [I za Ko ĪSTĀ ts: iai = LA” tų pi "dk