O-celmi ar nāseņa infiksu un sto-celmi Latgales dienvidaustrumu izloksnēs

BALTU KALBU VEIKSMAZODZIO TYRINEJIMAI LIE T UV-OS TS R MOKS SLU AKADEMIIJA M. RUD ZITE O-CELMI AR NASENA INFIKSU UN sto-CELMI LATGALES DIENVIDAUSTRUMU IZLOKSNES Baltu valodas ar vienadu nozimi ir o-celmi ar nasena infiksu un sto-celmil. Verbi ar ta veidotu tagadni gandriz visi ir intransitivi. Saknes zilbé tiem Joti bieZi ir zudumpakape®. o-celmi ar nasena infiksu ir sastopami ari radu valodas, bet sto-celmi arpus baltu valodam nav droši parstavéti. Tapéc ir pamats domat, ka sufikss -sf- baltu valodas nav mantots no talakas pagatnes, bet ir izveidojies tikai So valodu grupa“. Tacu tiklab lietuviešu, ka ari latviešu valoda tas ir Joti dzivigs, ar tendenci staties citu sufiksu vieta, veidojot tagadnes celmu intransitiviem ver- biem. Si tendence nav vienadi spéciga ne abas minétajas valodas, ne ari šo valo- du atseviSkas izlokSnu grupas. Plasaku lietoSanas sféru sto-celmi ir ieguvusi lat- viešu valoda. Latviešu valoda sto-celma tagadne ir ne tikai tidas saknes strukti- ras verbiem, kam lietuvieSu valoda ir ar sufiksu -st- veidota tagadne?, bet ari ver- biem, kam saknes beigas ir isa patskana savienojums ar r, I, j un v, piem., bist, bira, birt „fallen“, silst, sila, silt warm werden“, list, lija, lit ,,stromen, regnen®, grist, gruva, grat ,,zusammenfallen®. LietuvieSu literaraja valoda un dala izloks- nu Sadiem verbiem tagadné ir saglabats senakais o-celms ar nasena infiksu: bj- ra, biro, birti, šyla, Silo, šilti, ljja, lijo, lyti, griūva, griūvo, griūti. Tikai viena lietu- viešu izlokšnu dala verbi ar šadu saknes struktūru ir tagadnes stfo-celmi*. Latviešu valoda o-celmi ar nūsena infiksu patlaban var būt tikai tadi verbi, kam saknč aiz isa patskana seko kūds troksnenis. No patskaniem šo verbu sakn@ visbiežak ir sastopams u, retūk i, a, e, saknes beigūs visbiežūk ir nebalsigie slédze- ni k, p, t, retak balsigie — g, b, d. Tie verbi, kam aiz isa saknes patskana sekojis § vai z, latviešu valoda tūpat ka lietuviešu valoda no o-celmiem ar nūsena infiksu * Chr. S. Stang, Das slavische und baltische Verbum, Oslo, 1942, 132. lpp.; J. Otrebski, Gramatyka jezyka litewskiego, t. 2., Warszawa, 1965, 320. — 321. Ipp.; J. Endzelins, Baltu va- lodu skanas un formas, Riga, 1948, 190. Ipp. * J. Endzelins, op. cit., 188. un 190. Ipp. * E. Hauzenberga-Sturma, Erginzende Bemerkungen zum baltischen -sta- Prisens, gram.: Donum Balticum, Stockholm, 1970, 180. Ipp. ¢ Chr. S. Stang, op. cit.,, 132. —133. Ipp. * Z. Zinkevičius, Lietuvių dialektologija, Vilnius, 1966 (teksta — LD), 337.—338. Ipp.; K. Morkūnas, Rytų aukštaičių pietinės tarmės morfologija, gram.: Lietuvių kalbos gra- matikos tyrinėjimai, Vilnius, 1969 (teksta — LKK XI), 134. Ipp.; A. Jonaitytė, Dubingių tarmė, gram.: Dubingiai, Vilnius, 1971 (tekstū — Dub.), 230.—231. Ipp.; Lietuvių kalbos gramatika, 2. t., Morfologija, Vilnius, 1971, 224.—225. Ipp. 187 ri klavusi par sto-celmiem, piem., kūst, kusa, kust ,,schmelzen, tauen“, dziėst, dzi- sa, dzist ,erloschen*s, Kaut ari latviešu valoda ir ap 90 verbu, kam tagadné ir o-celms ar nūsena in- fiksu?, latviešu literaraja valoda no tiem ir pazistami kadi 30 (neieskaitot darina- jumus ar priedékliem)®. Ari latviešu valodas izloksnés šadu verbu skaits svarstas starp 20 un 35° Iznémums Sai zina ir vairakas dzilas augSzemnieku izloksnes, ko rund Latga- les dienvidu un dienvidaustrumu stiri. Zvirgzdené€, Pilda, Nirza un citds ša nova- da izloksn@s o-celmi ar nasepa infiksu ir tikai kadi 5 — 7 verbi. Lielaka dala vei- bu, kas latviešu valoda médz būt o-celmi ar nasena infiksu, ja izloksné vispar ir lietojami, te ir tagadnes sto-celmi. Saknes zilbes vokdlisma zina Siem sto-celmiem veidojas divas grupas. Lat- gales dienvidaustrumu dala Siem verbiem tagadné ir tas pats vokalis, kas infiniti- va, piem., brukst, bruka, brukt' ,herabrutschen“ Kaunata, Nirza, Pilda, Zvirgz- denč. Latgales dienvidrietumu dala Siem sfo-celmiem palaikam tagadnes un in- finitiva saknes zilbes vokalisms nesaskan, jo tagadné ir o-celmiem ar nasepa in- fiksu gaidamais vokalis, piem., briukst®* Galénos, braukst* Varkava (no briikst), bru- ka, brukt'. Augszemnieku rakstu vajadzibam 1933. gada Rėzeknė izdota P. Stroda ,,Pa- reizraksteibas vordneica“. Vairakiem verbiem, kam latviešu literaraja valoda, lejzemnieku izloksnés un augšzemnieku izloksnés Vidzemé un Ziemellatgale ta- gadné ir o-celms ar nasena infiksu, Sai vardnica augSzemnieku rakstu valodai par normu izvirzita sro-celma tagadne. Negūta materidla robeZas ir iespėjams sniegt nelielu ieskatu par o-celmu ar nasepa infiksu un sto-celmu lietoSanu Latgales dienvidu dalas izloksnés. Latviešu lingvistiskaja literatūra šai paradibai lidz Sim veltits maz uzmanibas. Salidzinasa- nai ir izmantoti ari dazu Ziemel]latgales izlok$pu dotumi. Lai izvairitos no atkartojumiem un padaritu vieglak uztveramu analizéjamo vardu, vispirms ir minéts infinitivs bez augS$zemnieku izloksném raksturigajiem fonétiskiem parveidojumiem: drupt, nevis drupt’ vai drupt’, smakt, nevis smakt’ vai smokt'. Parasti ir min€ta tagadnes 3. personas forma. Ja tani paradas augSzemnieku izloksném raksturigi fonétiski parveidojumi, tad vispirms ši forma sniegta sena- kaja skanu sastava pustrekniem taisniem burtiem. Aiz > zimes seko kursivd konkrétas izlokšnu formas, piem., Ibrūkst > brjukst® Kalupé, Nautrénos, brdukst* Varkava. ¢ Chr. S. Stang, op. cit., 132. Ipp.; J. Endzelins, Latviešu valodas gramatika, Rigi, 1951 (turpmdk un teksta — Lgr.), 762.—763. Ipp. 7 P. Arumaa, Von der Eigenart des Ablauts und der Diathese im Baltischen, — ZfsIPh, XXVI, 125. lpp. * Latviešu valodas pareizrakstibas virdnica, Riga, 1951. * K. Dravins, V. Rilke, Verbalformen und undeklinierbare Redeteile der Mundart von Stenden, Lund, 1958, 11.—12. Ipp.; S. Rage, Ergemes, LugaZu un Valkas izloksnes fonétika un morfologija, — Valodas un literatūras institiita Raksti, 8, Riga, 1964, 93.—94. Ipp.; M. Graudi- na, Laidzes un Kandavas izloksne, — turpat, 210.—211. Ipp. 188 Ja aiz izloksnes nosaukuma nekūds avots nav minéts, tad ir izmantoti auto- res materiali, kas iegūti, iztaujajot nosaukto izlokšnu parstavjus??, - No avotiem iegūtas formas var būt sniegtas ari viensk. 1. persona. Ja attieci- gaja avota tas jau ir bijuSas parceltas senakaja skanu sastiva, tas nodrukitas tais- niem burtiem, piem., brikkstu Varaklanos EH I 245. Vairakas izloksn@s ir paraléli lietojamas tagadnes formas. Nirza, piem., no katra verba ir sastopamas tagadnes formas ar -/- un -p-. No verba brukt tur ir tagadnes formas brukst || brugla || brugna. Pilda un citur ir tagadnes formas ar -Į-: brukst || brugja. Lai nesaraibinatu šo parskatu par o-celmu ar nūsena infiksu un sto-celmu lietoSanu, paralélformas ar -/- resp. -p- nav raditas. Lai paraditu, kur§ celms — o-celms ar n infiksu vai sto-celms — apliikojama novada ir lietojams, ir izveidots saraksts, kura ietverti tie Sais izloksn&s sastopamie verbi, kam latviešu valoda ir konstatéts tagadnes o-celms ar nasepa infiksu, ka ari tie verbi, kam šis celms paplaSindts ar -st-. Verbi ir grupéti 4 grupas pec ‘saknes zilbes vokidlisma. Katras grupas robezas kirtojums ir alfabétisks. 1. Verbi ar ux sakné brukt , herabrutschen:; sich streichen* brik > briuk® Galénos, brjuk® Stirniené, Skilbénos, brduk® Livanos briksta Varak]anos EH I 245, brikst > briukst* Galénos, bryukst Strods 61, bryukst®* Kalupé, Nautrénos, brdukst®* Varkava brukst Auleja EH I 245, Aglona, Kaunata, Nirza, Pilda, Zvirgzdené, uz- brukst > izbrukst ,,greif tan“ Andrupené, Ezerniekos Čupt ,.greifen, gewinnen“ čūp > Jup® Aglona, Galénos, Stirnienč, čyup Strods 66 capst > čdupst? Varkava cupst Kaunata, Zvirgzdeng, apcupst „fūhlt“ Nirza, ,verliert das Bewusst- sein“ Pilda drupt „brockeln, kriimeln“ drip > dryup® Kalupé Rek. 256, drdup? Livanos drūpst > dryupst® Kalupé Rek. 256, Nautrénos drupst Aizkalnė, Ezerniekos, Kaunata, Nirza, Pilda, Zvirgzdenė, Strods 71 duzt „entzweigehen“ dist Kaldabruna, Skaista, Varaklanos EH I 345 > djus® Kalupė, Stirnieng, sadist > sadyust Strods 152, ddust®* Varkava, saddust® Livanos dust Aglona, Andrupené, sadust Aizkalné, Ezerniekos, Kaunati - 10 Par savu dzimto izloksni zipas ir snieguas filologijas studentes: V. Stupdne (Aglona), I. Zahardne (Aizkalne), J. Rapša (Andrupene), R. Ruduka (Bérzpils), V. Kiilina (Galéni), E. Loz- da (Kalupe), I. Čulča (Kūrsava), R. Gudreniece (Kaunata), A. Ribaka (Kaunata), V. Seile (Li- véni), S. Gavare (Varkava), V. Patmalniece ( Zvirgzdene); bez tam zinas sniegušas vėl šūdas perso- nas: prof. H. Mauripa (Nautréni), doc. E. Soida (Nirza), filol. zin. kand. A. Breidaks (Pilda), skolotaja A. Skutele (Stirniene), filol. zin. kand. B. Reidzane (Skilbéni). Par Baltinavas, Bérz- gales, Ezernieku, Ozolaines un Réznas izloksni zinas iegiitas no studentu diplomdarbiem, bet par Kalupes izloksni ari no A. Rekénas kandidata disertacijas (teksta — Rek.). Autore sirsnigi pa- teicas visiem paligiem. 189 grust „glimmen, schwelen, kohlen“ grist > gryust Strods 80, gryust? Bėrzpili, Stirnieng, Škilbėnos grust Bérzgale EH I 411, Aglona, Andrupené, Karsava, Kaunata, Pilda, Zvirgzdenė jukt „auseinandergehen; wahnsinnig werden“ jūk > jiuk® Galčnos, Nautrénos, Škilbėnos, jsuk® Livanos jūkst > jyukst Strods 87, jiukst* Aizkalnė, Bėrzpili, Kalupé Rek. 256, Kras- lava FBR XII 39, Stirnienė, jaukst* Varkava Jukst Aglona, Andrupené, Berzgalé, Ezerniekos, Karsava, Kaunata, Nirza, Pilda, Zvirgzdené EH I 566 just „fūhlen, empfinden*!! jut > jyut Strods 87, jpur® Pilda, jiut? Aizkalng, Kalupé Rek. 255, Nautrénos, Nirza, Skilbénos, jaur® Varkava nęjūst > najyust Strods 118, nuojust > nūjyust Strods 122 klupt „stolpern“ klap > klyup® Nautrénos, kiyup®* Kalupé Rek. 256, kl>up® Livanos klapst > klyupst®* Kalupé Rek. 256, kloupst® Varkava klupst Kaunata, Nirza, Pilda, Zvirgzdené, Strods 93 apklust „Still werden, verstummen* apklast > apkloust®* Varkava apklust Ezerniekos, Pilda, Nirza saknupt resp. sakpupt ,sich ducken* saknūp > sakniup® Karsava saknūpst > sakniupst® Kalup€, saknéupst* Varkava saknupst Galénos, Kaunata, Nirza, Zvirgzden€, saknupst Aglona, Andrupeng kust ,,schmelzen, tauen“ „kūst > Kiust® Beérzpili, Kalupé FBR XVIII 47, kyust® Skilbénos, kyust Strods 100, kbust?® Varkava kust Andrupené, Nirza, Pilda, Zvirgzdené, izkust > iskust Ezernickos piekust „ermūden“ piekiist > pikiust®* Galénos, Beérzpili, Kalupé, Karsava, Stirnieng, pikjust® Skilbénos, pikéust* Varkava piekust > pikust®* Aglona, Andrupené, Ezerniekos, Kaunatda, Karsava, Pil- da, pikust Strods 134 (ap)lukt „schlaff herabhūngen“ aplūk > apliuk* Aglona (ap)lukst > Jiukst* Karsava, aplėukst*? Varkava apjukst Andrupenė, Aglona, Galénos, Zvirgzdené atlupt „sich lésen, abgehen* atlip > at/jup® Skilbénos, atloup® Livanos atlipst > atlyupst? Kalupé, atloupst®* Varkava «+ atlupst Aglona, Kaunata, Zvirgzdené 11 Daudzas augSzemnieku izloksnés šo mantoto verbu ir izspiedis aizguvums custavat. | 190 mukt „herabrutschen“ mūk > mjuk * Bėrzpili, Galénos, Nautrénos, Skilbénos, Kalupé Rek. 255, mauk® Livanos mūkst Varak]anos EH I 830 > moukst* Kalupé Rek. 255, mijukst®? Varkava mukst Aglona, Kaunata, Karsava FBR XII 56, Nirza, Zvirgzdeng, Strods 115 muzt „stumpf werden (von Zihnen)* mustu Varkava, Varaklanos ME II 676 plukt „abfarben“ plik > plyuk® Bérzpili, Galénos, Skilbénos, pljuk? Kalupé Rek. 256, plouk® Livanos plikst > plyukst® Kalupé Rek. 256, nuoplikst > niiplyukst Strods 124 plukst Aglona, Andrupené, Ezerniekos, Karsava, Kaunata, Nirza, Pilda, Zvirgzdené sarukt ,,schrumpfen® sarūk > sariuk® Galénos, Karsava sarūkst > sardukst®* Varkava sarukst Aglona, Kaunata, Zvirgzdené sprukt sich losen, losgehen, fortlaufen* sprik > spriuk® Bérzpili, Galénos, spryuk® Karsava, Stirnieng, Skilbénos, sprauk® Livanos sprikst > spryukst Strods 163, spraukst®* Varkava sprukst Aglona, Andrupené, Kaunata, Nirza, Pilda, Zvirgzdené piespugt „sich blahen“ piespūgst > pispyugst Strods 135 sust „schmoren, gebūhnt werden“ sit > spur® Baltinava, Bėrzpili, Galénos, Kalupé Rek. 255, Rėznū, Stirniené, Škilbėnos, ssur? Livanos sist > syust Strods 167, sdust* Varkava sust Aglona, Andrupené, Auleja EH II 604, Bérzgalé, Ezerniekos, Karsava, ~ Kaunata, Nirza, Pilda, Zvirgzdeng Slukt , rutschen, gleiten* Slak > §/iuk® Berzgale, Bérzpili, Galénos, Kalupé Rek. 256, Karsava, ie Baltinava, Skilbénos, §/éuk® Livanos Slikst > š/iukst* Kalupé Rek. 256, Stirniené, šlėukst*? Varkava šlukst Aglond, Andrupen€, Ezerniekos, Kaunata, Nirza, Pilda, Zvirgzdeng, Strods 171 Smukt „sich verbrithen, sich streichen® šmūk > $§mpuk® Berzpili, Galénos, Rézna, Kalupé Rek. 255, smauk® Livanos šmūkst > §mjukst®* Kalupé Rek. 255, Rézna, Stirnieng, Smoaukst® Varkava šmukst Aglona, Andrupenė, Kaunata, Nirza, Pilda, Zvirgzdeng, Strods 171 Sprukt ,sich losen, losgehen, fortlaufen® Sprik > Spryuk® Kalupé Rek. 256 šprūkst > Spryukst® Kalupé Rek. 256 191 trupt .,zerbrockeln® trapst > tryupst® Stirniené trupst Auleja EH II 699, Zvirgzdeng, aptrupst Aglona trust ..struppig werden“ trisst > trjust® Bérzpili, Skilbénos, nuotriist > nutrdust® Varkava * trust Karsava, aptrust Aglona, Andrupeng, Zvirgzdené tukt ..fett werden; fett werdend verenden® (ap)tik > aptyuk® Agloni, Galénos, tūku* Auleja EH II 701 aptūkst > aptyukst® Bérzpili, Kalupé tukst Auleja EH II 701, Karsava, Kaunata, Nirza, aptukst Andrypers, Pilda zust ,.verloren gehen, verschwinden® zūd > zjur® Galénos, Kalupé Rek. 255, Stirnieng, Skilbénos, itd Vir- kava zūst > zyust Strods 190, nuozūst > nizyust Strods 126 cust Aglona, Zvirgzdeng 2. Verbi ar i sakné dribt ..zerbrockeln*™ drib > dréip* Skilbénos dribst > drypst Pilda, Skilbénos, Zvirgzdeng dript ..zerreissen, sich abtragen™ apdripst > apdrypst Karsava, Nirza krist „fallen“ krit > krėit? Aglona, Andrupené, Baltinava, Bėrzgalė, Bėrzpili, Ezerniekos, Galčnos, Kalupé Rek. 255, Kūrsava, Kaunata, Nirza, Pilda, Stirnieng, Skilbénos, Varkavd, Zvirgzdeng, Strods 97 = lipt „kleben“ lip > I'¢ip* Baltinava, Berzpili, Skilbénos lipst > I'éipst® Baltinava, Aglona, Galénos, Kalupé Rek. 255, Livanos, Rėz- na, Stirniené, Varkava, leipst Strods 105 lipst > Iypst Aglond, Aizkalng, Andrupeng, Karsava, Kaunata, Nirza, Pilda, Zvirgzdené, dalypst Ezerniekos Kalupé blakus /éipst® lietojama forma /'ip? laikam ir parpemta no literdrds valodas. mist mit Strods 113 nuomizt ,,stumpf werden (von Zūhnen)“ nuomist > nūrhėist? Varkava, nūmizt Strods 123 nuomist > numyst® Skilbénos, Nirza nikt ,,vergehen, verkommen* nikst > neikst Strods 105, riėikst? Kaunata, Kalupg, Varkava nikst > nykst Aglona, Ezerniekos, Nirza apnikt , iiberdriissig werden“ apnik > apnéik® Bėrzpili, Rėzna 192 apnikst > apneikst Strods 51, apriéikst® Aizkalnė, Kalupė, Livanos, Ré&zna, Stirnienė, Varkava apnikst > apnykst Andrupené, Kūrsava, Kaunata, Nirza, Zvirgzdené atnikt ,„?“ atnik > atnėik*? Kalupé Rek. 256 atnikst > atnėikst*? Kalupé Rek. 256 rikt „gerinnen“ rikst > rykst Nirza sikt ,,versiegen, fallen“ sikst > §éikst®> Varkava snigt „schneien“ snig > šnėik*? Karsava snigst > snykst Aglona, Andrupené, Pilda, Zvirgzdené EH II 543 iztikt ,,auskommen® iztik > ist’éik® Varkava nuotikt ,,geschehen® nuotik > nat'éik® Kalupé, Kaunata, Varkava, Varaklanos Lgr. 746 nuotikst > nūt'ėikst? Varkava patikt „gefallen“ Ą, patik > part'ėik* Aizkalnė, Aglona, Andrupeng, Bėrzpili, Galénos, Kaunata, Livanos, Nirza, Pilda, Stirniené, Skilbénos, Varkava patikst > pat'éikst®* Varkava satikt „sich vertragen* satik > sat’éik® Nirza, Pilda, Zvirgzdeng, Viskos Celi IX 388, Kaunata, Beérzpili, Dagda Lgr. 746 tikt „werden“ tik > t'ėik* Aizkalnė, Aglona, Andrupené, Berzpili, Galénos, Kaunata, Li- vanos, Nirzi, Pilda, Stirniené, Skilbénos, Varkava un citurl®. 3. Verbi ar a sakné lakt „trinken“ luok > lūk* Andrupené, Berzpili, Ezerniekos, Kalupé Rek. 255, Kaunata, Livanos, Rézna, lik Strods 101 plakt resp. saplakt ,zusammenfallen, schrumpfen* sapluok > saplik® Aglona, Galénos, Kirsava, Livanos sapluokst > saplukst®* Varkava (sa)plakst > plokst Nirza, Pilda, Zvirgzdenég, Strods 136, saplokst Berzgalé, Kaunata prast , konnen, verstehen® pruot > prūt* Aglona, Andrupeng, Baltinavi, BérzgalG, Bérzpili, Galénos, Kalupč Rek. 255, Kaunata, Karsava, Nirza, Livanos, Pilda, Stirnieng, Zvirgzdeng 1 Sikak par šū verba tagadni Lgr. 746. Ipp. 13. 902 193 saprast „verstehen, kėnnen“ sapruot > saprūt Strods 154, saprūt* Andrupenč, Aglond, Baltinava, Bėrz- galė, Bėrzpili, Galénos, Kaunata, Karsava, Nirza, Pilda, Stirniené, Zvirgz- dené, Varkava rakt „graben“ rook > ritk Strods 144, ruk® Andrupeng, Baltinava, Beérzpili, Kalupe Rek. 255, Kaunatda, Livanos, Rėzna, Varkava smakt , keine Luft bekommen® smuok > smuk® Baltinava, Bėrzgalė, Beérzpili, Karsava, Livanos aizsmuok > aizsmik® wird heiser“ Andrupeng, Skilbénos nuosmuokst > nusmukst® ,erstickt* Varkava smakst > smokst Kalupé Rek. 257, Kaunata, Nirza, Pilda, Zvirgzdené, pie- smakst > pismokst ,,wird dumpf, muffig“ Strods 135 smūk > smyuk Strods 160, smjuk® Stirnien€, sasmuk > sasmjyuk® wird muffig“ Galénos smiikst > smyukst® Kalupé, smdukst? Varkava, aizsmilkst > aizsmyukst , wird heiser“ Strods 48, nuosmūkst > nismyukst ,erstickt® Strods 125 tapt „werden“ tuop > tip Strods 175, tup* Bėrzgalė, Kalupč Rek. 255 tap > tyup® Stirniené zagt „Sstehlen“ zuog > zūg Strods 188, zūk? Aglona, Andrupen€, Baltinava, Berzpili, Ezer- niekos, Galénos, Kaunata, Karsava, Kalupé, Livanos, Nirza, Pilda, Stir- nienč, Skilbénos, Varkava, Zvirgzdené 4. Verbi ar e sakné dzist ,.erléschen® dziest > dzist Strods 73, jist* Kalupé Rek. 257, Ezerniekos, Zvirgzdeng, Var- kava, Stirniené, Skilbénos dzist > zyst Nirza, Pilda gist ,,ahnen, vermuten®? giest > gist Strods 77 aiztikt ,.anrithren; erreichen® aiztiek > aist'ik® Aglona, Andrupené, Galénos, Kalupé, Kaunata, Stirnie- né, Varkava. Tadėjadi Latgales dienvidaustrumu izloksnės o-celmi ar nasena infiksu médz būt verbi just, krist, lakt, -prast, rakt, tapt, -tikt, zagt. levérojot to, ka ne visi šie ver- bi katra izloksné ir pazistami, o-celmu ar nasepa infiksu dažas izloksnés ir pavi- sam maz. Nirza, piem., pie šas verbu grupas pieder just, krist, -prast, -tikt, zagt, jo verbu tapt veca paaudze tur nelieto, bet ar nozimi „Jakt“ lieto verbu /akatėt, ar nozimi „,rakt“ — raust. Lidzigi ari Pilda. sto-celmu tur, kur palaikam médz būt o-celms ar nasena infiksu, sastop Sur tur ari lejzemnieku izloksnés un augSzemnieku dialekta rietumu izloksnés. DaZi 194 13* 195 tūdi gadijumi ir registréti ari vecajas vardnicds un gramatikas. Taču nekur ši pa- radiba nav tada apjoma kū Latgales dienvidaustrumu izloksnčės**. Ari lietuviešu valodas austrumaukštaišu un dzūku izloksnės ir sastopama sto-celma tagadne verbiem ar isu saknes patskani troksnenu priekša, piem., dūps- ta || dumba, klipsta || klumpa u. c. Pašilė, Musninkos un citur LKK XI 134, /ips- ta|| lipa Zietela LD 338, smunksta Dubipgos Dub. 231. P. Aruma hipotézi, proti, ka verbiem ar isu saknes patskani tagadné sakot- nėji varétu būt bijusi abi celmu veidi — tiklab o-celmi ar nasepa infiksu, ka ari sto-celmi®, nevar pienemt, ja atzist, ka sto-celmi ir tipiski tikai baltu valodam. Varétu domat, ka sufiksa -st- izplatiSanas Sai novada ir saistita ar to, ka sto-celmi labak saglabajusi intransitivo nozimi neka o-celmi ar nūsena infiksu. Latgales dienvidaustrumu izloksn@s sastopamie o-celmi ar nasenpa infiksu patiesi vairuma ir transitivi verbi — just, lakt, -prast, rakt, zagt. sto-celmi Sai novada ir ari dazi citi verbi, kam citadi latviešu valoda ir kads cits tagadnes celms, piem., migt „einschlafen“ miegst > mikst* Kalupé, Varkava migst > mykst Andrupené, Ezernickos, Aglona, Kaunatid, Nirza, Pilda, Zvirgzdené; sal. Lgr. 733 un 752 stigt ,einsinken® stigst > stéikst® Varkava stigst > stykst Aglona, Kaunata, Zvirgzdeng, stygst Strods 165 (uz)augt „gross werden, wachsen® augst > aikst Andrupené uzaugst > izaūkst Andrupené, Zvirgzdeng, pieaugst > piaūkst* Zvirgzdeng blakus aūg > aūk; sal. aug, bet nūaugst Strods 57 un 121; sal. Lgr. 738 Slakt > , rutschen, glitschen® šlūkst > $/yukst Strods 171, šliukst*? Kaunata, Zvirgzdeng, šlėukst* Varkava; sal. Lgr. 769. Santrumpos Dub. — Dubingiai, Vilnius, 1971. EH — J. Endzelins un E. Hauzenberga, Papildinajumi un labojumi K. Milenbaha Latviešu valodas vūrdnicai, I, Riga, 1934-1938; II, Riga, 1938— 1946, FBR — Filologu biedribas Raksti, Riga, I — XX, 1921-1940. LD — Z. Zinkevičius, Lietuvių dialektologija, Vilnius, 1966. Lgr. — J. Endzelins, Latviešu valodas gramatika, Riga, 1951. LKK — Lietuvių kalbotyros klausimai, I — , Vilnius, 1957 — . Rek. — A. Rekéna, Kalupes izloksne. (Fonétika. Morfologija. Leksika.) Kandidata diserti- cija. Liepaja, 1962 (Manuskripts atrodas LPSR Zindtnu akadémijas Fundamentilaja bibliotéka). Strods — P. Strods, Pareizraksteibas vordneica, Rėzeknė, 1933. ZfsIPh — Zeitschrift fiir slavische Philologie, I — XX, Leipzig, 1924-1950; XXI — , Heidel- berg, 1951 — . 13 Lgr. 762.—763. lpp. 14 P, Arumaa, op. cit.,, 143. Ipp. 196 M. PV I3HMTE OCHOBbI HACTOSILLErO BPEMEHH C HHO®UKCOM -y- H CY®PHKCOM -s:- B TOBOPAX KOro-BOCTOYHOH YACTH JIATTAJIE Pe3ro Me B iarbinickOoM JIHTEPaTYPHOM A3BIKe HHCJIO TJIATOJIOB, HMEIOIIKX HacTosmee BpeMs, OGpa- 30BaHHOe C HHOHKCOM -n-, HeGoabwoe — OKOJIO 30, He CuKTAS 06pasoBammuii c mpedHKCAMH. IlpHGjin3HTeJIbHO CTOJIbKO K€ TaKHX TJIarojioB HMEeTCA H B rOBOPax, KpoMe i0ro-BOCTOYHOI uacrH Jlatrane. B sTHx roBopax macTosimiee BpeMsi C HHOHKCOM -n- COXpaHHJIH TJIarojiki just, krist, -prast, -tikt, zagt. Tam, rie BcTpeuaioTes raaroast lakt, rakt, tapt, H OHM HMEIOT HACTO- silee BpeMs C HHQHKCOM. BOJBIIECTBO TJIATOJIOB, KOTODEIE B JIATHIICKOM JHTEPAaTYPHOM S13Hl- Ke HMEIOT HacTosiuee BpeMs C HHOHKCOM, B 10ro-BOCTOYHOI uacTH JlaTrase HMEIOT HacTosmee Bpemst c cyddukcom -st-, Hanp., klupst (nurepatypHoe klip), drupst (nureparypuoe drip), lipst (nureparypuoe lip) UTA. B 3THX roBopax uyBCTByeTcs SKCHaHCHs cyddurca -st-, TakKe Kak H B YaCTH rOBOPOB JIHTOBCKOTO S3BIKA. Apeas pacnpoCTpaHeHHs TOTO ABJEHHS YaCTHYHO NOKa3bIBAaeT CXeMa, B KOTOPOil OTpaxeHa ¢opma 3 Jika HACTOSIIErO BpeMeHH OT rJaroJoB sust u lipt.