O-celmi ar nāseņa infiksu un sto-celmi Latgales dienvidaustrumu izloksnēs

ind id ji = for. IC Shakes L = he "ka r) li: i Fo IN Wik. rie 4 1 + ey (4, tē = (> - a tu? ai is ci mizā 2 ta R IK S M7 IEEE SEER Lar C0 RE Se Ie SE į“ BALTU KALBU VEIKSMAŽODŽIO TYRINĒJIMAI S g LIETUVOS "TSR UM OKS LV AXADEMIYA | bū _ā oo -rttttb Kota A Pot pe GE irae tot Si MRL Ca TNT AES PATS bira Eo Peas i a ABA A Pēr cual Mad < em Darton IU, Within Vaasa BROT WE gr Ver one i < age PERG i oes ad Sa zs: led Br M. RUDZĪTE ALT VE Phebe s Bin < rr ruil “A al 12 NR : ignite te LER TV To, aE ole 8B. — OCELMI AR NĀSEŅA INFIKSU UN sto-CELMI iki: Reign be Tid aa LATGALES DIENVIDAUSTRUMU IZLOKSNES = "ps Baltu valodās ar vienādu nozīmi ir o-celmi ar nāseņa infiksu un sto-celmi'. Fi it 5 Verbi ar tā veidotu tagadni gandrīz visi ir intransitīvi. Saknes zilbē tiem ļoti bieži — a ir zudumpakāpe*. o-celmi ar nāseņa infiksu ir sastopami arī radu valodās, bet i = IVA sto-celmi ārpus baltu valodām nav droši pārstāvēti. Tāpēc ir pamats domāt, ka dk: | sufikss -stbaltu valodās nav mantots no tālākas pagātnes, bet ir izveidojies tikai Je šo valodu grupā”. Taču tiklab lietuviešu, kā arī latviešu valodā tas ir ļoti dzīvīgs, (= ar tendenci stāties citu sufiksu vietā, veidojot tagadnes celmu intransitīviem verii biem. Šī tendence nav vienādi spēcīga ne abās minētajās valodās, ne arī šo valoi Py . - . v = ve . v — jie . wv Į “ du atsevišķās izlokšņu grupās. Plašāku lietošanas sfēru sto-celmi ir ieguvuši latķi r viešu valodā. Latviešu valodā sto-celma tagadne ir ne tikai tādas saknes struktūvēra . . . ww -— . . - i A a ras verbiem, kam lietuviešu valodā ir ar sufiksu -stveidota tagadne?, bet arī veras . biem, kam saknes beigās ir īsa patskaņa savienojums ar r, /, j un v, piem., bifst, tē | bira, bit „fallen“, silst, sila, silt „warm werden“, list, lija, lit „strēmen, regnen*, ini = 4 ie 1 gi KS AKA Ce as L Mis om — gilt grūst, gruva, grat ,zusammenfallen®. Lietuviešu literārajā valodā un daļā izlokstl: nu šādiem verbiem tagadnē ir saglabāts senākais o-celms ar nāseņa infiksu: bjIma Jų ra, biro, birti, šyla, šilo, šilti, lyja, lijo, lyti, griūva, griūvo, griūti. Tikai viena lietuĘ. viešu izlokšņu daļā verbi ar šādu saknes struktūru ir tagadnes sf0-celmi*. i Ls xe Ji Latviešu valodā o-celmi ar nāseņa infiksu patlaban var būt tikai tādi verbi, Ėt m kam saknē aiz īsa patskaņa seko kāds troksnenis. No patskaņiem šo verbu saknē gah visbiežāk ir sastopams u, retāk i, a, e, saknes beigās visbiežāk ir nebalsīgie slēdzejās" if ni k, p, t, retāk balsīgie — g, b, d. Tie verbi, kam aiz īsa saknes patskaņa sekojis Es | s vai z, latviešu valodā tāpat kā lietuviešu valoda no o-celmiem ar nāseņa infiksu a 1 Chr. S. Stang, Das slavische und baltische Verbum, Oslo, 1942, 132. lpp.; J. Otrebski, Ra. Gramatyka jezyka litewskiego, t. 2., Warszawa, 1965, 320. — 321.lpp.; J. Endzelīns, Baltu vagt į F lodu skaņas un formas, Rīgā, 1948, 190. lpp. iz + J. Endzelīns, op. cit., 188. un 190. lpp. Pike ea * E. Hauzenberga-Sturma, Erginzende Bemerkungen zum baltischen -staPrāsens, | PSE ngen; zum, D: Rr Lakis * va a. grām.: Donum Balticum, Stockholm, 1970, 180. lpp. ~~ * Chr. S. Stang, op. cit., 132. —133. lpp. LA Bika (Kaju * Z. Zinkevičius, Lietuviy dialektologija, Vilnius, 1966 (tekstā — LD), 337.—338. a, Ipp.; K. Morkūnas, Ryty aukštaičiy pietinés tarmés morfologija, grām.: Lietuviy kalbos graser. ai matikos tyrinėjimai, Vilnius, 1969 (tekstā — LKK XI), 134. Ipp.; A. Jonaitytė, Dubingių tarmė, kz 4 La) grām.: Dubingiai, Vilnius, 1971 (tekstā — Dub.), 230.—231. lpp.; Lietuvių kalbos gramatika, = J 2.1. Morfologija, Vilnius, 1971, 224.—225. lpp. tuja (veto! Mkrbiro em wing ryt Se oe M RETR 182 U “Ce ISS SE CE SE Ma Reig Šā La Mk fe aa Daks" SERA a x = = i? *. |- "F < 1 EET ] - «ilu * of vi aki ll ds; TE ea Lu? ša" + ils ET Se salai ao - mr rą Pi SE «ij i ft Wy JĀ Jai m L iki , L A tic" iret) sk ti) ah hk Av 2 bara gl ig PE Bi = Ia - y= Th i Ti, yi. KC hig = r SWEET TT E I= ši Mm a a er i) 5 +] poe X ri i is lā it ādā + g F KS ni Gut kos ae iE a AER CVE JE ĒRA ri kļūvuši par sto-celmiem, piem., kūst, kusa, kust „,schmelzen, tauen", dziēst, dziti sa, dzist „erlēschen**. Tais) ių i oe 2 . kr. Kaut arī latviešu valodā ir ap 90 verbu, kam tagadnē ir o-celms ar nāseņa inkia fiksu?, latviešu literārajā valodā no tiem ir pazīstami kādi 30 (neieskaitot darinā- | © jumus ar priedēkļiem). Arī latviešu valodas izloksnēs šādu verbu skaits svārstās starp 20 un 35° Š M Izņēmums šai ziņā ir vairākas dziļās augšzemnieku izloksnes, ko runā LatgahE les dienvidu un dienvidaustrumu stūrī. Zvirgzdenē, Pildā, Nirzā un citās šā novaJ X da izloksnēs o-celmi ar nāseņa infiksu ir tikai kādi 5 — 7 verbi. Lielākā daļa versk bu, kas latviešu valodā mēdz būt o-celmi ar nāseņa infiksu, ja izloksnē vispār ir x el . . . . . p. | lietojami, te ir tagadnes sto-celmi. Aid bi Ne Saknes zilbes vokālisma ziņā šiem sto-celmiem veidojas divas grupas. Lat- — gales dienvidaustrumu daļā šiem verbiem tagadnē ir tas pats vokālis, kas infinitirile Bad ' “ = gti A= : va, piem., brukst, bruka, brukt’ ,herabrutschen“ Kaunatā, Nirzā, Pilda, Zvirgz- = — denč. Latgales dienvidrietumu daļā šiem sto-celmiem palaikam tagadnes un infinitīva saknes zilbes vokālisms nesaskan, jo tagadnē ir o-celmiem ar nāseņa in- ¥ — fiksu gaidamais vokalis, piem., briukst® Galēnos, brdukst®* Varkava (no brūkst), bru- = || , ara ka, brukt . (1 Augšzemnieku rakstu vajadzībām 1933. gadā Rēzeknē izdota P. Stroda ,,Pareizraksteibas vērdneica*. Vairākiem verbiem, kam latviešu literārajā valodā, oe lejzemnieku izloksnēs un augšzemnieku izloksnēs Vidzemē un Ziemeļlatgalē ta- — gadn€ ir o-celms ar nāseņa infiksu, šai vārdnīcā augšzemnieku rakstu valodai par normu izvirzīta sto-celma tagadne. 4 ? du Iegūtā materiāla robežās ir iespējams sniegt nelielu ieskatu par o-celmu ar = Ir x poh ay Š0 . F . = . | — nasepa infiksu un sto-celmu lietošanu Latgales dienvidu daļas izloksnēs. Latviešu | Ae . . . Tn . — v_- - + . - wr - - - > - kr — lingvistiskaja literatūrā šai parādībai līdz šim veltīts maz uzmanības. Salīdzināšakr nai ir izmantoti arī dažu Ziemeļlatgales izlokšņu dotumi. [53 Lai izvairītos no atkārtojumiem un padarītu vieglāk uztveramu analizējamo Ki. ai - ē . . T . =») Vara ” . R - - “a Vārdu, vispirms ir minēts infinitivs bez augšzemnieku izloksnēm raksturīgajiem a fonētiskiem pārveidojumiem: drupt, nevis drupt’ vai drupt', smakt, nevis smakt Kira vai smokt'. <) biki lime Jai = ; on Parasti ir minēta tagadnes 3. personas forma. Ja tani parādās augšzemnieku izloksnēm raksturīgi fonētiski pārveidojumi, tad vispirms šī forma sniegta senāF i an = - . . . . . - © kaja skaņu sastāvā pustrekniem taisniem burtiem. Aiz > zīmes seko kursīvā IE La . . - "S 9 - a konkrētās izlokšņu formas, piem., Ibrūkst > bryukst* Kalupē, Nautrēnos, ini Ai F = — brdukst* Vārkavā. ia Ž Chr. S. Stang, op. cit., 132. lpp.; J. Endzelīns, Latviešu valodas gramatika, Rīgā, El i 1951 (turpmāk un tekstā — Lgr.), 762.—763, lpp. at *" P. Arumaa, Von der Eigenart des Ablauts und der Diathese im Baltischen, — ZfsIPh, XXVI, 125. lpp. Talka 8 Latviešu valodas pareizrakstības vārdnīca, Rīgā, 1951. * K. Draviņš, V. Rūķe, Verbalformen und undeklinierbare Redeteile der Mundart von Stenden, Lund, 1958, 11.—12. lpp.; S. Rage, Ērģemes, Lugažu un Valkas izloksnes fonētika un morfoloģija, — Valodas un literatūras institūta Raksti, 8, Rīgā, 1964, 93.—94. lpp.; M. Graudiņa, Laidzes un Kandavas izloksne, — turpat, 210.—211. lpp. F, dei kiai | at R < Tr Oti a mk Ca ira ary a Tas CP, | a il "ii Be iL | pl. 7 I Ev imi r 4, F oe "| al a = F m” tdi aki“ Fr nl . It if "+ | r_ hy - = Led — [a A | Br atsi pē ry Fo] tea N į Ci: sl M šį jin jā šā + BE a L PARK: iet av . T ri = TE) a: si. dvd RR IE SE aiti VĒ da Tila Āri pla RA CER TRY te CE SESE Eg ee at NL ant. Pain iais Ei KR is 0 aa as SY Liga Jis Ja aiz izloksnes nosaukuma nekāds avots nav minēts, tad ir izmantoti autom res materiāli, kas iegūti, iztaujājot nosaukto izlokšņu pārstāvjus", No avotiem iegūtās formas var būt sniegtas arī viensk. 1. personā. Ja attiecīEi gajā avotā tās jau ir bijušas pārceltas senākajā skaņu sastāvā, tās nodrukātas taiswo niem burtiem, piem., brūkstu Varakļānos EH I 245. + Vairākās izloksnēs ir paralēli lietojamas tagadnes formas. Nirzā, piem., no iv katra verba ir sastopamas tagadnes formas ar -/- un -H-. No verba brukt tur ir a tagadnes formas brukst || brugļa || brugņa. Pildā un citur ir tagadnes formas ar ig, -Į-: brukst || brugļa. Lai nesaraibinātu šo pārskatu par o-celmu ar nāseņa infiksu i Eni un sto-celmu lietošanu, paralėlformas ar -/- resp. -pnav rādītas. i By 2 Lai parādītu, kurš celms — o-celms ar x infiksu vai sto-celms — aplūkojamā Ride novadā ir lietojams, ir izveidots saraksts, kurā ietverti tie šais izloksnēs sastopamie K kr verbi, kam latviešu valodā ir konstatēts tagadnes o-celms ar nāseņa infiksu; kā arī Bi tie verbi, kam šis celms paplašināts ar -st-, Verbi ir grupēti 4 grupās pēc saknes — zilbes vokālisma. Katras grupas robežās kārtojums ir alfabētisks. ial oa < uf CER Set" Galea 0. Towgion,, Sati x dik uke Agiotā. Hei a AL SAN ali Tail < gl i rake” ! Hetabrutestion: Son streichen* SUA Slsaust Td M zi brūk > briuk* Galēnos, bryuk? Stirnienē, Šķilbēnos, bršuk* Līvānos saaa — britkstu Varakļānos EH I 245, brūkst > briukst? Galēnos, bryukst Strods 61, ut {hed į bryukst* Kalupē, Nautrėnos, br3ukst*? Varkava | il ! brukst Aulejā EH I 245, Aglonā, Kaunatā, Nirzā, Pilda, Zvirgzdenē, uzst) brukst > izbrukst „greif tan“ Andrupenē, Ezerniekos t fiba < čupt „greifen, gewinnen® = rezi 0 ~~ cap > čžup* Aglonā, Galēnos, Stirnienē, čyup Strods 66 ji VAR: a: pst > čšupst* Vārkavā os Ca Te čupst Kaunatā, Zvirgzdenē, apčupst „fūhlt* Nirza, „verliert das Bewusstia © ein“ Pilda Ais wi drupt „,brēckeln, krūmeln* E Samm akli gi bar vet drip > dryup* Kalupē Rek. 256, droup® Līvānos "avto, -temlsly ati i = driipst > drjupst* Kalupē Rek. 256, Nautrēnos pinti J KE drupst Aizkalnē, Ezerniekos, Kaunatā, Nirzā, Pildā, Zvirgzdenē, Strods 71 Pt" duzt „entzweigehen* eri ia dūst Kaldabruņā, Skaistā, Varakļānos EH I 345 > djusr® Kalupē, Stirnienē, tī rs. sadūst > sadyust Strods 152, džust* Vārkavā, sadžust* Līvānos riet) dust Aglonā, Andrupenē, sadust Aizkalnē, Ezerniekos, Kaunatā - ris 10 Par savu dzimto izloksni ziņas ir sniegušas filoloģijas studentes: V. Stupāne (Aglona), pē I. Zaharāne (Aizkalne), J. Rapša (Andrupene), R. Ruduka (Bērzpils), V. Kūliņa (Galēni), Ē. LozTE. da (Kalupe), I. Čulča (Kārsava), R. Gudreniece (Kaunata), A. Ribaka (Kaunata), V. Seile (Li- —— vāni), S. Gavare (Vārkava), V. Patmalniece ( Zvirgzdene); bez tam ziņas sniegušas vēl šādas perso2 F į nas: prof. H. Mauriņa (Nautrēni), doc. E. Soida (Nirza), filol. zin. kand. A. Breidaks (Pilda), — skolotāja A. Skutele (Stirniene), filol. zin. kand. B. Reidzāne (Šķilbēni). Par Baltinavas, Bērz- — iF gales, Ezernieku, Ozolaines un Rēznas izloksni ziņas iegūtas no studentu diplomdarbiem, bet par ZUS. p. Kalupes izloksni arī no A. Reķēnas kandidāta disertācijas (tekstā — Rek.). Autore sirsnīgi pa- — teicas visiem palīgiem. fey ge g as A Bor Me i ST ha EE A ISO ESE a HE ETS ih ats bs SEAS RE ip VIS ais Mari SR i: i RE nil a k mas 245 Ee Ti CE nika au rly or LI Ure ust CR 2 sa AEE Meta Cag | 8 I MS A] RR ataa ei "i. "TDI | La hi Li "I ri ¥ he 1 * - ar | K = ow de = ca or Fuats 1 = i tą 4 ri = U Le” ras ka. Ala Lara „zvēieiekeit, Hitiēm", akzkēšt tes — Ll grust „glimmen, schwelen, kohlen* ~~ ool "M 7 EE a , [S ils 3 ria ŠĪ Tha CE grūst > gryust Strods 80, grjust* Bērzpilī, Stirnienē, Šķilbēnos THRE oF S = = aT A 5 A 145 iy KR ra. 8RHSt: Bērzgalē EH I 411, Aglonā, Andrupenē, Kārsavā, Kaunatā, Pildā, i r. ia Zvirgzdenē | aršstid, Na Bove, šias i — jukt „auseinandergehen; wahnsinnig werden“ dined sity smokīvd meio sak jūk > jiuk® Galēnos, Nautrēnos, Šķilbēnos, jauk® Līvānos 3 J a a 1 jūkst > jyukst Strods 87, jiukst* Aizkalnė, Bėrzpili, Kalupē Rek. 256, KrāsTR, Fo lava FBR XII 39, Stirnienē, jšukst* Vārkavā T : Had Jjukst Aglona, Andrupenē, Bērzgalē, Ezerniekos, Kārsavā, Kaunatā, Nirzā, © Pilda, Zvirgzdenē EH I 566 | oi) 8 ji ; Šai just „fūhlen, empfinden“! Lit jūt > jyut Strods 87, jyut* Pilda, jiut* Aizkalnē, Kalupē Rek. 255, Nautrēnos, | BIE a i a r Ee be: Nirzā, Šķilbēnos, jšut* Vārkavā rs ti: ngjūst er sods : kit WT 38 ai nizylqug ants: $e me daw, Ari vigi nūjyus 2 ią ; Var 1; Vv dum ri, $ N intiepdopatar gs raliai atnailiojos, padi — klupt „stolpern M. bri i PIE! +) klip > kljup* Nautrēnos, klyup* Kalupē Rek. 256, klšup* Līvānos — tai Sig klūpst > kfyupst* Kalupē Reķ. 256, k/šupst* Vārkavā R F (7 fa R = Mo © klupst Kaunatā, Nirzā, Pildā, Zvirgzdenē, Strods 93 ri T atimta "arų pr | Sēnndēe:vārtgivs x radarai apklust „still werden, verstummen* lā ai “a a ~~ apklast > apklaust Vārkavā vē mē >I TIP ao LER eat par =. rim apklust Ezerniekos, Pilda, Nirza had Goršiyja VE Brulsd dvi a uk I saknupt resp. sakņupt „sich ducken“ ia K sakņūp > sakņiup* Kārsavā rā nai inte. ania dadauds vesi Wi i Tn Ska - a) = xXx 9 - - į rij vāki sakņūpst > sakriiupst* Kalupē, saknčupst* Vārkavā : a — saknupst Galēnos, Kaunatā, Nirzā, Zvirgzdenē, saknupst Aglonā, Andrupenē 3 mā kust „schmelzen, tauen“ | a kūst > Kiust* Bērzpilī, Kalupē FBR XVIII 47, kyust* Šķilbēnos, kyust Strods [oa | Pi 3 P [Fl 100, kšust * Vārkavā X” > Tia . - + = . - . . . { Ry kust Andrupenē, Nirza, Pilda, Zvirgzdenē, izkust > iskust Ezernickos —— | ~~ piekust „ermūden” - 1 — piekiist > pikiust* Galēnos, Bērzpilī, Kalupē, Kārsavā, Stirnienē, pik just’ | m Škilbėnos, pikčust* Vārkavā 3 Lm piekust > pikust* Aglonā, Andrupenē, Ezerniekos, Kaunatā, Kārsavā, PilJ vija dā, pīkust Strods 134 tr mai Mariai terminai Aa | — (ap)lukt „schlaff herabhāngen* WY auth £21 zbotīš Morisu < tata HA Allg = 3 gi ik] k pi i: _apļūk > ap/iuk* Aglonā Jean, as ui. Li (ap)ļūkst > Jiukst* Kārsavā, apļčukst* Vārkavā imedlokui: Glreāāb evs ut ā al ri j a apļukst Andrupenē, Aglonā, Galénos, Zvirgzdené 4 ik atlupt „sich 18sen, abgehen* ku a A) rr ae api in | T Tag T V 2 rą roy 3 2 Tuvā cy v ’ Te 3 4 J. atlūp > atljup St atloup Livanos lb nt i gh , ; ” Hak vai : atlūpst > atlyupst* Kalupē, atlaupst* Varkava Ey siika LA olkokuse 1 + atlupst Aglonā, Kaunatā, Zvirgzdenē ilgi oeižinīky wide audze 1 L į = =, PV ake m ram * * ji | N Daudzās augšzemnieku izloksnēs šo mantoto verbu ir izspiedis aizguvums čustavāt. gt 4 "TE 23 C var a do $n ā iš EAR EE PL EL dh I | Tā 4 Fi: v mal J CIK Lu citra 7 « ip T = = 1 g So FN Tali + IE Lt MHL, Mal = BT SE «1 Er šv x il ae "za fir ka | Kai) į Tt : AF He aL S55 arā padai L AS jį io Li ara aa niai B Lera bi mukt skerabrutščhenė se He apėldikaat?" Azinos x Mg Lilis, WL por mūk > mjuk * Bērzpilī, Galēnos, Nautrēnos, Šķilbēnos, Kalupē Reķ. 255, Jer, RE mšuk* Līvānos elt = © mikst Varakļānos EH I 830 > moukst* Kalupē Rek. 255, mjyukst?* Vārkavā i ķi AR mukst Aglonā, Kaunatā, Kārsavā FBR XII 56, Nirza, Zvirgzdenē, Strods oh muzt , stumpf werden (von Zāhnen)* saitas 5) note PL Hie kā mūstu Vārkavā, Varakļānos ME II 676 Milošą Ai Elio m Gai ath i art plukt „abfarben“ 4) 2 ~~ plak > p/yuk* Bērzpilī, Galēnos, Šķilbēnos, p/yuk* Kalupē Reķ. 256, pluk® Vīts M m Livanos AH iš at plūkst > p/vukst* Kalupē Rek. 256, nuoplūkst > nūplyukst Strods 124 Tal HE plukst Aglonā, Andrupenē, Ezerniekos, Kārsavā, Kaunatā, Nirza, Pildā, bi) Zvirgzdends cl short wp < visor CL abenaku <. mūs sarukt „schrumpfen* AEs. ; J i, bustas ARO ti: T | yd sarūk > sariuk* Galēnos, Kārsavā Tā są! pi Lk Es Fa vii a Earl sarūkst > sardukst* Vārkavā rā Yarkļūdas. Lr 146 2 sarukst Aglonā, Kaunatā, Zvirgzdenē As ās ds { Ley. Kā) : i i M Liu "niedzbidrāi" wih F zu sprukt „sich losen, losgehen, fortlaufen Ci a sprūk > spriuk* Bērzpilī, Galēnos, spryuk* Kārsavā, Stirnienē, Šķilbēnos, Sa) HLF sprouk* Līvānos ra IIA <. 4 4 dēļi ral sprūkst > spryukst Strods 163, spršukst* Varkava a = Sti he 1 etal! sprukst Aglonā, Andrupenē, Kaunatā, Nirza, Pilda, Zvirgzdenē — ati piespugt „sich blāhen* grāvet, | Vikos Cu TX 358 a T I AE piespūgst > pispyugst Strods 135 BRAGG A, šuolgA inā x "bud re Bh t a. kvaztādi 22L oši Soule „zonšlsū "pā sust „schmoren, gebāhnt werden rap sūt > sjut* Baltinavā, Bērzpilī, Galēnos, Kalupē Rek. 255, Rēznā, Šimienē, | mi: Ci Šķilbēnos, sšut* Līvānos via i Aa "m, X oy sist > syust Strods 167, sšust* Varkava T AT ri] sust Aglonā, Andrupenē, Aulejā EH II 604, Bērzgalē, Ezerniekos, Kārsavā, KS IFA NĒ Kaunatā, Nirzā, Pildā, Zvirgzdenē A šļukt „rutschen, gleiten* | Šā šļūk > šļiuk* Bērzgalē, Bērzpilī, Galēnos, Kalupē Reķ. 256, Kārsavā, šfjuk* taja ah Baltinavā, Šķilbēnos, §/éuk® Līvānos “IE ki a šļūkst > šfiukst* Kalupē Reķ. 256, Stirnienē, š/ēukst* Vārkavā jak aš < šfukst Aglonā, Andrupenē, Ezerniekos, Kaunatā, Nirzā, Pildā, Zvirgzdenē, Ap Strods 171 Hp AEs ir) he aE šmukt „sich verbriithen, sich streichen* pas, AG Hoe Eo, dake tākā šmūk > šmyuk* Bērzpilī, Galēnos, Rēznā, Kalupē Reķ. 255, šmšuk* Līvānos rija. šmūkst > šmjyukst* Kalupē Reķ. 255, Rēznā, Stirnienē, šmšukst* Vārkavā — fi tą šmukst Aglonā, Andrupenē, Kaunatā, RA Pilda, Zvirgeder®, Strods m. iš šprukt „sich lēsen, losgehen, fortlaufen* — nA vat Shy Ton ig is kr 8 šprūk > špryuk* Kalupē Reķ. 256 jas ptu ——_— a i a Bt ide 4 vis Rams Reb Fad fol Sigs! i < Fuga i hm g Be SEES Eh a es Re EE IEM — trupt „zerbrēckeln* 177007 Šohion ei Mi seat syst, bis 5: al trūpst > tryupst* Stirnienē ibaa žiū ijā 1 K a. trupst Aulejā EH II 699, Zvirgzdenē, aptrupst Aglonā TR Shute Pda," trust „struppig werden“ I Taiki A il j trūst > tryust* Bērzpilī, Šķilbēnos, muotrūst > nutršust* Vārkavā + An S a. hi trust Kārsavā, aptrust Aglonā, Andrupenē, Zvirgzdenē gi ; i tuk „fett werden; fett werdend verenden" TD 5. Sp ją © (ap)tik > aptjuk* Aglonā, Galēnos, tūku* Aulejā EH II 701 a. CES li | aptūkst > aptyukst* Bērzpilī, Kalupē oc og tukst Aulejā EH II 701, Kārsavā, Kaunatā, Nirzā, aptukst Andrupenē, Pilda Va zust „verloren gehen, verschwinden" a. zūd > zjut? Galēnos, Kalupē Reķ. 255, Stirnienē, Šķilbēnos, zdut* Var- — ti kavā L = — zist > zyust Strods 190, muozūst > nūzyust Strods. 126: Stirnu, D zust Aglonā, Zvirgzdenē gavute,. la i | a Atuat“, pein” a T ēka Shuler < fies a ® 4 bu Se lp pj 2. Verbi ar i saknē | ir ais adi izd KU "dribt „zerbrēckeln* — airē ARDEA Fiat = | © drib > drēipš Šķilbēnos MESPal tel dak, me, ; vs dribst > drypst Pilda, Šķilbēnos, Zvirgzdenē np eg iy ae uk Lota Wey ne : k r a Āsi dript „Zerreissen, sich abtragenTM wg „CAT hone rekūyvyu < solārija is AK: apdripst > apdrypst Kārsavā, Nirzā šas Ai A Be tą M Gals „fallen“ : 2 be krīt > krēit* Aglonā, Andrupenē, Baltinavā, Bērzgalē, Bērzpilī, Ezerniekos, R ķi Galénos, Kalupē Rek. 255, Kārsavā, Kaunata, Nira, Dilga, Sumicne, | | apt Šķilbēnos, Vārkavā, Zvirgzdenē, Strods 97 į maids RE Smt x Ca ; A — lipt „kleben” jai tiks a TH L Rg A lip > čip* Baltinavā, Bērzpilī, Skilbénos HE lipst > "ēipst* Baltinavā, Aglonā, Galēnos, Kalupē Reķ. 255, Līvānos, Réz- —— r nā, Stirnienē, Vārkavā, leipst Strods 105 2 1 kd A lipst > /ypst Aglonā, Aizkalnē, Andrupenē, Kārsavā, Kaunatā, Nirzā, Pildā, sa 1 R Zvirgzdenē, dalypst Ezerniekos 4 į d Kalupē blakus /ēipst* lietojamā forma "ip* laikam ir pārņemta no literārās i a i valodas. A | 5 ik paru Sa a FA Gali odu < Pi ge: a mīt Strods’ 113 iA dane zodsumssi saogvikīā g ĒOGIBA. LAAN pie 3 Hs nuomizt „stumpf werden (von Zāhnen)" tek | i. 24 Rosy 2h īss nuomīst > nwhéist® Vārkavā, nūmīzt Strods 123 sig „odinag doz, Puro ul. M nuomist > namyst® Šķilbēnos, Nirzā tind “natok = ant a i _mikt „vergehen, verkommenTM BAe, < ary | Fs Eh nikst > neikst Strods 105, ričikst* Kaunatā, Kalupē, Vārkavā Vežu (raj | ia nikst > nykst Aglona, Ezerniekos, Nirza tv Ararat Samet doe, tivrgi a apnikt „iūberdrissig werden“ i fof Saules Srtuj < fing (i | agatilk > aprēik? Bērzpili, Rēznā | lt aus varas Ha | ||» sm iL i. Ē | ; 2 sit a Rand ts VVS Es vads AMA a DEIVA ST pa S Fi YR) rin, IM J (gra? < 3 r ai ag yp | om (ik Fs A 2, ti) ili „Alkų R ss T us M ai A 5 Tri. Maino i kai ei a Se ier i BR 44 DHE + BR 1 hE RC.) LIE nnn a 3)? = is Eh t I ght ika m mē ar il» S = ka Er apnikst > apneikst Strods 51, apriéikst® Aizkalnē, Kalupē, Līvānos, Rēznā, gay - Ca Stirnienē, Vārkavā nimas“ i U - . _ z - - i - " - m J N fa Rta ~~ apnikst > apnykst Andrupenē, Kārsavā, Kaunatā, Nirzā, Zviggzdenē ||| ||| r, Ta ii t nra atsl. X 4 rai ira“ atnikt „7?* ghd © Atia ob lh atnik > atričik* Kalupē Reķ. 256 = | ‘muddy. dhe bz x atnīkst > atričikst* Kalupē Reķ. 256 say P Žas ias Ku < rikt „gerinnen* Pl sias as el ji A ; Asi ati rikst > rykst Nirza TE Li od fer} Okas AUS saitai; Eline al sikt ,,versiegen, fallen“ Li ad x a 4 "== zz a i Ce t > rā - yf als ge i TT sai ti = siol pi ie) sīkst > $čikst* Vārkavā — Eika by SRE id dee M pi a as Mau kvtdrīv. Pd *dtmtn < Siloso — ir snigt „schneien in gr YS Ane ai] =. 3 or > EY [= pi Lī * kilo T Peal snig > $ričik* Kārsavā ——————- , ei kanos ia dt rā snigst > snykst Aglonā, Andrupenē, Pilda, Zvirgzdenē EH II 543 at ad že r kit iztikt „auskommen* CL Alio rašo hand =. “rois ps «terms ao gh Her Letti 1 0... iztik Soiree VAIRAVE ©, rut Saud) eth reso Nias | nuotikt „geschehen* i: ka is: nuotik > nut'čik* Kalupē, Kaunatā, Vārkavā, Varakļānos Lgr. 746 S: Sa T - Nf 9 - - mat «= = nuotikst > nut'čikst* Vārkavā 3 ay patikt „gefallen* he. al patīk > pat'čik* Aizkalnē, Aglonā, Andrupenē, Bērzpilī, Galēnos, Kaunatā, S ki - Līvānos, Nirzā, Pildā, Stirnienē, Šķilbēnos, Vārkavā ; AR fas 3 | R ji patīkst > pat'čikst* Varkava au akto sat) | id AP satikt „sich vertragen* Via - x ‘ime ts = = m i iai satik > sat'ėik* Nirzā, Pilda, Zvirgzdenē, Viškos Ceļi IX 388, Kaunatā, na . a IJ a STI Bērzpilī, Dagdā Lgr. 746 yo pi tikt „werden“ st tik > 7'¢ik® Aizkalnē, Aglonā, Andrupenē, Bērzpilī, Galēnos, Kaunatā. Lia, SL] Pa teniss 145 tenienā ŠLiiks 5 "= . I ua salpa. Vānos, Nirzā, Pilda, Stirnienē, Šķilbēnos, Vārkavā un citur, 4 S iy i wish / LS T V us F ASL dining īve K REE Ane A ERE . Verbi ar a sakné ARTI A vaik Sb IR DSL rā: (Mk |. can J a es lakt „trinken* ik Ga . - ll luok > lūk* Andrupenē, Bērzpilī, Ezerniekos, Kalupē Reķ. 255, Kaunatā, ARS Līvānos, Rēznā, lūk Strods 101 aci gi = plakt resp. saplakt „zusammenfallen, schrumpfen* vi šv > SIE. rą sapluok > saplik® Aglonā, Galēnos, Kārsavā, Līvānos vaike By Ti sapluokst > saplūkst? Vārkavā 1 habs] i RU (sa)plakst > plokst Nirza, Pilda, Zvirgzdenē, Strods 136, — ef ti kr" saplokst Bērzgalē, Kaunatā flan JHE aną tl Srablalsi Said au prast „kd6nnen, verstehen ** 1a 285 be Jo „PASI Ei „LTE Ry HE pruot > prūt* Aglonā, Andrupenē, Baltinavā, Bērzgalē, Bērzpilī, Galēnos. aiš Kalupē Reķ. 255, Kaunatā, Kārsavā, Nirza, Līvānos, Pildā, Stirnienē, vikis ui Zvirgzdenē ap Mio ms ss X adc i sd Le . : aa 12 Sīkāk par šā verba tagadni Lgr. 746. lpp. nis ky radon pAsinmonis! ha 32 x ŠĮ Ā | x gas 7 | Vs S. vs R esi hata C.) Se I IE Tr E Sha Sika. fic. Atia Aaaa ii ni) vii AEK. ye Eu LE IR ata pe kuoka) suks ES Tf a en aE jā ui Tai M ah rai ral A is kra i į "al lai "ie A) . "Bi Ēri |4 | Js ji ss a2 "bi he Sy CL EE Rl Se Se ae CO Sp pe © 7 es Kiečiai ar r pili k m Ka ao a Ce Mr See i niai os r“) ES | kd rs S 3B i ER en fs KE ai Se - 5) saprast „verstehen, kėnnen“ | ~~ sapruot > saprūt Strods 154, saprtt* Andrupenē, Aglonā, Baltinava, Bērz- = sb LE y galē, Bērzpilī, Galēnos, Kaunatā, Kārsavā, Nirzā, Pildā, Stirnienē, Zvirgz- | Ry denē, Vārkavā a ra na 3 pa Sid will ie st tādu bi ; 2 "I: IET UTT i k k. oh 2 k ai 4 1 a ow SO „V es vas sian. aidā dan, pn < five | ~~ ruok > rūk Strods 144, ruk® Andrupenē, Baltinava, Bērzpilī, Kalupē Rek. wy 1 „OPT - - - - 255, Kaunatā, Līvānos, Rēznā, Vārkavā ēd r a eid dejā ! — smakt keine Luft bekommen* if S viki a“ ik? Baltinava, Bērzgalē, Bērzpilī, Kārsavā, Līvā kd = ~~ *smuok > smik? Baltinavā, Bērzgalē, Bērzpilī, Kārsavā, Līvānos i pair = Ek ol © aizsmuok > aizsmūk? wird heiser'* Andrupenē, Šķilbēnos asa , Vidi: _muosmuokst > nusmukst® „erstickt* Varkava _smakst > smokst Kalupē Reķ. 257, Kaunatā, Nirzā, Pilda, Zvirgzdenē, piedalā smakst > pismokst ,,wird dumpf, muffig* Strods 135 ~~ smik > smyuk Strods 160, smyuk* Stirnienē, sasmūk > sasmyuk* wird & 3 3 - — | A muffig“ Galēnos : "ru ey . . - x ‘ - - . - . . V sa — smūkst > smyukst® Kalupē, smdukst? Vārkavā, aizsmūkst > aizsmyukst „wird i it | heiser“ Strods 48, nuosmūkst > nūsmyukst „„erstickt“ Strods 125 a tapt „werden“ AX witizta oa tuop > tip Strods 175, tup* Bērzgalē, Kalupē Rek. 255 wo ar al ede tip > tyup* Stirnienē — | | "vetikatem,, ey t ri ad) š foi A dis ai i! “ Jā, sy het SR dnlāksiā "Aso © Hwy © = i hy li zagt „stehlen ei oi aa tg a =) V. | oh Ee rl zuog > zūg Strods 188, zuk* Aglonā, Andrupenē, Baltinavā, Bērzpilī, Ezer_niekos, Galēnos, Kaunatā, Kārsavā, Kalupē, Līvānos, Nirzā, Pilda, StirLEE Z nienē, Šķilbēnos, Vārkavā, Zvirgzdenē ta ane, Ja sai I LA AL ; KOS Juri A) Ugu | dv x plaišnos; cal: Rey. 2 4. Verbi ar e saknē - iais | U ME" ¥ y v4 į Y U. [ į a | A Seer Fi TRE EA | Sulednih is» < Nr dzist ,.erloschen Pdp ea mete an TET TAL et PRR dziest > dzīst Strods 73, ģist* Kalupē Rek. 257, Ezerniekos, Zvirgzdenē, Vārm kava, Stirnienē, Skilbētonnē, Cu», «bad esi Gijs Living, Bee © i wo ķi EF "p= į jo a i i Cal — dzist > 3yst Nirza, Pilda end £0 = 17) | ir SE «9 i i Kiras Eanes, "i a A 1 ARP dah Andra, Kirins Bet LU Pi ba šiest > gist Sutods 77 bet MiowRl Sail kādu © fed aiztikt „anrūhren; erreichen* Tt a — aiztiek > dist'ik* Aglonā, Andrupenē, Galēnos, Kalupē, Kaunatā, StirnieRFS lit na, Varkava. 14 ri, = viss „sākā . . . = . - . . - ai aki Tādējādi Latgales dienvidaustrumu izloksnēs o-celmi ar nāseņa infiksu mēdz i k būt verbi just, krist, lakt,-prast, rakt, tapt, -tikt, zagt. Ievērojot to, ka ne visi šie verurā bi katrā izloksnē ir pazīstami, o-celmu ar nāseņa infiksu dažās izloksnēs ir paviuz — sam maz. Nirzā, piem., pie šās verbu grupas pieder just, krist, -prast, -tikt, zagt, jo verbu tapt vecā paaudze tur nelieto, bet ar nozīmi ,,lakt* lieto verbu /akatēt, ar nozīmi ,rakt“ — raust. Līdzīgi arī Pilda. Ka ju a] Iy j i s 2 4 + . pē. i sto-celmu tur, kur palaikam mēdz būt o-celms ar nāseņa infiksu, sastop šur tur arī lejzemnieku izloksnēs un augšzemnieku dialekta rietumu izloksnēs. Daži he IE ok Ui Ei "LE X tak, ll ld! e m = = nll Be; "akli A || „Sa k es == T i Mm i Va NE; izrāde tā U 128 Ee Fh iL T ANN Lo SEE Rt Mo En) 1 Er 5 He = "aa ft TARY 4 į a Shs g my eat RS ah st a ir A S „T | Lu; fa Lom F cy ST | Em sai 4 "5 Ginti I Li "ai ! p. Mari KF" a Y ae cu "< Tirai kiro «s T= 3 7d T) eu Pa ša [5 S "al Elia i V i Tt al GF m= rr, S a A Ikos]! i pig ai. Ti iai | of wi d ku i bis m "Lai ¢ | ri i - Pr Dr EF gol i ily rng + “ya auž vi rua sirdis - 4 i . t a Si LSS Kri saitų E ad Ba 7h Kai pe a romai ETS -— Li, i I, vē ese @t pl V a oo po Ea ps RPE 7 ig fi D U | i ul bm os a_l gts A bass. fi — XT Ira b m” kis vietai ITU; ‘i ve! -— - hs he PS i (0 <a eg gr Si 5: a Vi oT vita V i < 422 «X 4 li re Ri A 423 x -- 482 y Tina ai į! A i 343 j 26 į ią 2 | % |; 428 A 488 i vi <: ii Aika a 427 ( 483 WE pe? oo 431 4 J 7) 2 a. rā ķi -” 6 i 494 ( r. as vi 362 \ 435 549 N Če) kt pē "su 5 ) ® 498 5, ša i KS 363 . / O as is 15 r T= + =, ķi 370 v 9 \ 501 ki a. tag 4547 C 5020 4 = | PE Šā ļ (EE oh ts 155 305 RER Es 5 roan 452 < rai -— i Sk = M J CM "zs IP X < | RS kr Nay 458 bal = OR Ke g) ay = ais , o Ha urga CU V ja A JE Ft Gates „zb į Pāli 4 siretagiefi Fa FREE Naty į J p i tie pind OK LY praidloit1 strat SR as | dl mF < DER ARB MC! „iegiai HK BR ee SO a TIM ir veidais RR I gti 00 ama 3 «i ry ao bu" |. k akių ai ET FL ooh Sp I EERE ras Rt | BLY dion Ng OR gr Sr Tanio RA Sy BB hi I. dēš TĀ a A hari oe ty td a | a tat dy i AS ju va, a F "1 fad i „Pasas ao Sa na nai TR CT 4 CGS SIM Ti 5 x jie. i hd ih | LAs hh oa hol he Ę a) et 0 5 A [I za Ko ĪSTĀ ts: = iai LA” tų pi "dk