Personal names in Latvian families from Būtingė and Šventoji in the 20th–21st centuries

S aipsniai / A icles 139 DAIGA STRAUPENIECE Uni e si és e é ablissemen s d'enseignemen supé ieu des Ku zemes Pē niecības jomas: dialec ologie, onomas ique, langue à con ac e . Il s'agi d'un p oje de loi qui a é é app ou é pa le Pa lemen eu opéen e le Conseil. Le p oje de loi a é é app ou é pa le Pa lemen eu opéen e le Conseil. PERSONVĀRDI BŪTIŅŠES UN SVENTĀJAS LATVIEŠU (Na ions unies pou la Le onie) DZIMTĀS XXXXI GADSIMTĀ Asmen a džiai la ių šeimose iš Bū ingės i Š en osios XXXXI amžiuose (les noms des pe sonnes qui on é é uées dans les a en a s) No a ion à l'appui L'a icle cou e les noms pe sonnels le ons les plus populai es dans la égion on aliè e de la Li uanie au débu du XXe siècle. L'ancienne adi ion de donne des noms en Ku zeme es expliquée, ce qui es égalemen pe cep ible dans le Bū ingė e Š en oji na i . Une é ude a é é éalisée su la dynamique des noms pe sonnels dans 4 géné a ions de 10 amilles d'o igine le one à Bū ingė e Š en oji. KEYWORDS: nom pe sonnel, adi ion, Le ons de Bū ingė e Š en oji, dynamique, XXe e XXIe siècle. ANOTACIJA (nomb e de memb es du g oupe) S aipsnyje nag inėjami populia iausi XX a. p adžios Lie u os pasienio egiono la ių asmen a džiai. Aiškinama seno inė a dų su eikimo adicija Ku žemėje, ku i y a aip pa pas ebima a p Bū ingės bei Š en osios ie inių gy en ojų. Ty imo me u bu o analizuojama 4 ka ų asmen a džių dinamika dešim yje la ių šeimų Bū išingės i Š en osios. ESMINIAI ŽODŽIAI: asmen a dis, adicija, la iai iš Bū ingės i Š en osios, dinamika, XX[…]XXI a. Il a é é c éé en 2001 e es ac uellemen en cou s de éalisa ion. Bū iņģes un S en ājas la ieši, kas ag āk eidoja kompak i apdzī o u e i o iju Lie u as ziemeļ ie umos pie Bal ijas jū as, iņu aloda, kul ū ēs u iskās adīcijas un dzī es eids iekļaujas Dien id ie umku zemes, īpaši Ruca as, DAIGA STRAUPENIECE 140 Ac a Linguis ica Li uanica LXXXII kul ū elpā. Il s'agi d'une édi ion de l'Ac e linguis ique li uanique LXXXII. Bū iņģes un S en ājas la iešu alodā, kas iekļaujas ku šu sub ā a e i o ijā, jop ojām pamanāma senāko alodas īpa nību lie ojuma no u ība isu paaudžu leksikā. Il es égalemen possible de ou e des cou s de langue la e dans le e i oi e de la Li uanie. Cependan , il s'agi d'une é olu ion des iden i és des habi an s de la Li uanie, qui se ca ac é ise pa des ca ac é is iques na ionales, cul u elles e linguis iques, qui se ca ac é ise pa des a i udes indi iduelles, qui se ca ac é ise pa des iden i és indi iduelles e qui se ca ac é ise pa des symboles. Dai as Sinke ičū es (Dai a Sinke ičiū ė) 2015. gada é udié pa les pe sonnages le ons le ons a zī s, ka populā ākie pe son ā di, kas do i Lie u as la iešiem, biežāk iek pielāgo i lie u iešu alodas g ama iskajai sis ēmai (Sinke ičū e 2015: 20). Il y a une explica ion objec i e. Pe son ā da egis aēšauzmanība. Pe son ā da nai a bils oši dzim ās alodas (la iešu) adīcijām pēc La ijas–Lie u as obež- kon encijas noslēgšanas 1921. gadā Palangas no adā ne ika pie ē s a a bils oša egis aēšauzmanība. Pe son ā da egis aēšauzmanība. Pe son ā da egis aēšauzmanība. Pe son ā da egis aēšauzmanība. Pe son ā da egis aēšauzmanība. Pe son ā da egis aēšauzmanība. Pe son ā da egis aēšauzmanība. K e ingas Dzim sa aks u nodaļas izdo ajās dzimšanas apliecībās la iešu bē nu un ecāku ā di ika ie aks ī i a bils oši lie u iešu alodas g ama iskajai sis ēmai, piem., Jānis → Jonas, And ejs → And ius, Anna → Ona, Ka ina → Ko ina u. c. Donc dans ce cas, la o me ex é ieu e n'indique qu'un lieu de naissance indi iduel. Cependan , il au choisi une épa ni é: dans la socié é la e, l'in e médiai e saska smē ika lie o s pe son ā da la iskais a ian es, c'es -à-di e, Jānis, And ejs, Anna, Ka ina u. c. Tas nozīmē, ka nesak i a pe son ā da aks u o ma a ā lie ojumu ikdienā (ģimenē, la iešu sabied ībā). Il s'agi d'une o me de ex e pe sonnelle éc i e pa une pe sonne éc i e. La iešu ģimenēs pa alēli ika izman o i di i pe son ā di: o mālais, . i., lie u iešu pe son ā ds, un ne o mālais, . i., la iešu pe son ā ds, piem., Ona Anna, Ko ina Ka īna, K is ina K is īne, Jonas Jānis, And ius And ejs, Simonas Sīmanis, Laimondas Laimonis. Sie iešu pe son ā di i uni e sālāki, la iešu mei eņu ā di mazāk nekā puišu a spoguļo la iešu un lie u iešu alodu iezīmes un a ka ību no dzimšanas ie as (Sinke ičū e 2015: 21). Il s'agi d'un e me qui es u ilisé dans de nomb euses langues le ones. Daudzos gadījumos o lie ojums abās alodās a pa nea šķi ies, piem., Inga, Ri a, Sand a. Il s'agi d'un e me qui es u ilisé dans de nomb euses langues. Pē ījuma mē ķis i noskaid o pe son ā du s a iku un dinamiku Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim ās XXXXI gadsim ā un pā liecinā ies, ai senā Dien id ie umku zemes adīcija bē nam do k us ecāku ai ecāku ā du i saglabājusies. Au débu de la XXe siècle, il y a ai deux egis es de illages dans le plus g and nomb e de La ians: 1922. S en ājas ciemā bija eģis ē i 334 la ieši (LVVA13/132/214/41), Bū iņģes ciemā ap 600700 la iešu (Mežs 2007: 169). Cependan , le p ocessus es ès compliqué en aison des données ob enues. P emiè emen , au XXe siècle, les La es on occupé des places Ku zemes dien id ie umos skā ušas poli iskas pā maiņas: en 1921. le 20 ma s Tika pa aks ī a obežkon encija s a p La iju un Lie u u, kā ezul ā ā Bū iņģes, S en ājas un ci i ciemi līdz Palangai ika pie ieno i Lie u ai. Tām sekoja a ī adminis a ī as izmaiņas: Ruca as pagas a Bū iņģes ciems sāko nēji ika iekļau s Da bēnu pagas ā, ēlāk S aipsniai a icles 141 e Pe son ā di Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim ās XX–XXI gadsim ā Palangas pilsē as e i o ijā, 1972. gadā S en ājas ciems Palangas pilsē as e i o ijā (Mežs 2007: 170172). Je compa ais le nomb e de La ians mode nes à la on iè e de la ille de Palangas, alo s que l'année é ai 36% la e, 1959. 11%, 1970. 6%, 1989. 2%, 2011. 1% (S aupeniece 2018: 1920. 30). Lai izseko u 2 conc e ciemu ļaužu pe sonal ā du g adācijai, Palangas no adā eģis ē ie la iešu pe sonal ā di a eido pē ījuma onu jeb salīdzinošo ma e iālu, be ne a ik izman o s kā ienīgais da u iegu es a o s. Au emen , les s a is iques ne mon en oujou s une pa ience qui n'es pas la même pou les biens e les aleu s conc è es. Īpaši as no ē ojams Bū iņģes un S en ājas la iešu 3. un 4. paaudzē, ku ē ojama indi īda iden i icēšanās ai āk a pama nāciju, . i., lie u iešiem, ne is izcelsmi. T eškā , XX gadsim ā Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim as ai s nedzī o ienkopus ikai Palangas no adā, be i izkliedē as pa isu Lie u u. Ce n'es pas le cas dans le cas de la Li uanie, où les pe sonnes âgées son plus nomb euses. De même au XXe siècle, dans les années passées, une g ande pa ie des Bū iņģes un S en ājas idējās paaudzes la iešu pā cēlās uz dzī i La ijā, īpaši uz indus iāli a īs ī o Liepāju (S aupeniece 2015: 61). Tas nozīmē, ka Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim u da i meklējami abās als īs, mūsdienās pa ai ākās als īs. Lai iegū u s a is iskos da us pa pe son ā diem, au o e iz ēlējās 10 Bū iņģes un Sen ājas la iešu dzim as un apzināja šo cil ēku pe son ā dus če ās paaudzēs abās als īs. Pa compa aison a ec le con ex e, on a u ilisé les da es de au skai es, Bū iņģes lu hé iennes de la basilique ch é ienne, ies ē ību, kāzu ie aks i, 2008.2019. l'expédi ion gadu linguis iques ma é iels, les condi ions de ie des habi an s ie namiens e les con ac s pe sonnels ( aks a au o e i 3. paaudzes Bū iņģes un S en ājas la ie e, kas dzimusi un augusi La ija). Lai īs eno u pē ījumu noskaid o pe son ā du s a iku un dinamiku un pā liecinā ies pa ā ddošanas adīcijas spēku , iz i zī i šādi uzde umi: a) un ex ai de XX gs. Bū iņģes un Sen ājas pe son ā dus, izman ojo dažādus a o us, b) noskaid o pe son ā du došanas adi ion Lejasku zemes no adā un dzī o spēju, c) aks u o p iekš ā du dinamiku 10 Bū iņģes un Sen ājas dzim ās. XXADSIMTA BŪTIŅŠES UN SVENTĀJAS Il es impo an de sa oi qu'il n'y a pas de di é ence en e les deux. Il s'agi d'une pe sonne. Le di ec eu du cou s d'associa ion cul u elle Miķelis Balčus dans son li e No S en ājas pagā nes (Iš Š en osios p aei ies, 2016) indique que l'année 1922 Palangas iedzī o āju sa aks ā i iksē i 632 lu e icīgi iedzī o āji (303 ī ieši, 329 sie ie- no ada es). Pa isam kopā eģis ē i 20 di é en s hommes e 26 di é en s noms de pe sonnali é des emmes. DAIGA STRAUPENIECE 142 Ac a Linguis ica Li uanica LXXXII, qui a é é publiée pa le Pa lemen eu opéen e le Conseil de l'Union eu opéenne Vī iešiem 91% des cas on é é ca ac é is iques d'un des sep mo s […] And ejš, Ansas, Jānis, Ju is ai Ju ģis, Mā ins, Miķelis, Nikla s. Il n'y a pas de e mes les plus populai es, comme Jānis (32%) e Miķelis (21% des cas), ci i […] mazāk kā 13%. En e anche, les emmes lu e iques en 1922 on é é 91% des cas comme Anna, Ilze, Ka ina, Ķē s a, Ma ģie a, Ma ija. Les plus populai es é aien Anna (28%), Ma ģie a (21%) e Ķē s a (19%). Les pe sonnes de la ille on des noms de mine. zāk kā 11% gadījumu (Balčius 2016: 60). Tāpa kā Palangas no adā, a ī La ijā XIX gs. un XX gs. sākumā ispopulā ākie pe son ā di i bijuši Jānis un Anna (Bušs 2003: 19). Il s'agi d'une en ep ise qui se si ue dans le sec eu de l'acie . No Palangas no ada populā ākajiem sep iņiem ī iešu pe son ā diem biežāk bija sas opama la iešu alodai aks u īgākā ī iešu dzim es galo ne -s ai -is. Il es égalemen connu sous le nom de Palangas no ada populā ākajiem sep iņiem ī iešu pe son ā diem biežāk bija sas opama la iešu alodai aks u īgākā ī iešu dzim es galo ne -s ai -is. Tikai ienam pe son ā dam Ansas bija galo ne -as, kas aks u īga lie u iešu alodas g ama iskajai sis ēmai. Il s'agi d'une langue qui es ès populai e dans le pays. Bū iņģes d audzes dokumen os i iksē as di as ā da o mas: Ansas un Ansis. Il s'agi d'un documen qui a é é édigé pa Ansas. Pe son ā ds Ansas a odams XX gs. 40. Il s'agi d'une pe sonne qui a é é a ê ée à cause d'un acciden de oi u e. Bū iņģes baznīcas laulību eģis u da us: Ansas ( ē s Ansas, mā e Ma g ie a) dzimis 1915. gadu, lu e icīgs, la ie is, Lie u as pa als nieks, Palangas pagas a Mancišķes ciema iedzī o ājs. Līdzās šim ie aks am 1962. gada baznīcas eģis ā i iksē a a ī ā da la iskais pe son ā ds Ansis (Sil ijas ē s). Il es égalemen connu sous le nom de Ansis (Sil ijas ē s). Les habi an s de la Le onie aujou d'hui ne son pas en egis és sous le nom de pe sonne Ansas (sk. Pe son ā du da u bāze; pmlp.go .l ): i kons a ē i 813 ien ā da pe son ā di Ansis un 2 nelokāmas o mas pe son ā di Anssi. L'a en ion es a i ée enco e su Daju XX s. 20. Le nom de la pe sonne du ga s […] And ejš, Mā ins, Nikla s éc i . I pama s domā , ka as i nep ecīzs ā da o mu pie aks s ā onē iskā skanējuma ai aks u a eides dēļ. To apliecina a ī ā du a ian i baznīcas g āma as ie aks os XX gs. 40. Il s'agi d'une e sion de la Bible qui a é é édigée pa des ch é iens. Les années: And ējs And ejs, Ma iņš, Nikla s Niklā s, 40, […]50. […] Albē s gados Albe s. […] Albē s gados Albe s. […] Albē s gados Albe s. […] Albē s gados Albe s. […] Albē s gados Albe s. […] Albē s gados Albe s. Il y a des a ié és de noms de pe sonnes de emmes di é en es, comme Anna Ana, Ka ina Ka īna, Malle Māle, Ma gie a Ma ģe e, aks u alodas a eidi. Pe son ā du pie aks a o mas Ana, Māle, Ma ģe e iksē as seulemen XX gs. 60. Il s'agi d'une o me de pe sonnali é qui a é é c éée à l'époque. C'é ai des années. 2011. gada au skai es da i no ādī s, ka ikai 4 jaundzimušajiem Lie u ā do s ā ds Ana (Sinke ičū e 2015) es une lis e de données su l'é a de la Li uanie. 20). Daudzas ziņas kādi pe son ā di bija aks u īgi Bū iņģes d audzes la iešiem un kādi pe son ā di ika lie o i ģimenē sniedz Bū iņģes d audzes dokumen i: k is ību, ies ē ību un laulību ie aks i. Bien sû , e na odami isi da i (piedalīšanās k is īgajās ce emonijās i indi īda b ī a g iba, īpaši padomju laikos), mais as sniedz p iekšs a u pa gal enajām endencēm. Bien sû , e na odami isi da i (piedalīšanās k is īgajās ce emonijās i indi īda b ī a g iba, īpaši padomju laikos), mais as sniedz p iekšs a u pa gal enajām endencēm. Bū iņģes d audzes dokumen os, pie ē šo uzmanību indi īda dzimšanas ie ai, i edzams, ka XX gadsim a 30. gados puišiem ika do i ādi pe son ā di kā Albe s, And eis And ējs, A u s, A īds, Jānis, Valdis, mei enēm Anna, Dzin a, Ka ina, K is īna, Laima, Lidija, Lidija, e c. Il es égalemen connu sous le nom de Bū iņģes d audzes dokumen os. S aipsniai a icles 143 e 143 Pe son ā di Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim ās XX–XXI gadsim ā Ma ija, Olga es une c. Redzams, ka jaunākajai paaudzei iek saglabā i ādi populā i pe son ā di comme And ejs, Jānis, Anna, Ka ina, Ma ija. Je suis un pe sonnage populai e, mais je suis aussi un pe sonnage populai e. Les années des en an s les plus âgés son plus la ges. Les équipes oden de nomb euses o mes de Bū iņģes un Sen ājas ciemu iedzī o āju pe son ā du klās s. Bezilajiem un adicionālajiem zēnu ā diem […] And ejs, Jānis, Ju is, Miķelis, Niklā s […] i eģis ē i a ī ci i ā di, kā Albē s, Al ēds, Ed a ds, Ed īns, Go īds, I a s, Laimonis, Rolands, Valdis, Vilis, Vilnis. Ci āda aina pa e as a sie iešu pe son ā diem: gados 40. mei enēm ne iek do i populā ākie 20. gadu ā di. Ci āda aina pa e as a sie iešu pe son ā diem: gados 40. mei enēm ne iek do i populā ākie 20. gadu ā di. Bū iņģes d audzes dokumen os i eģis ē i šādi pe son ā di: Alīsa, Alma, Ausma, Aus a, Be a, Dalija, Dzid a, Hilda, Laima, Lidija, Lilija, Li ija, Lonija, Ma a, Milda, Mi dza, Sil ija, Vel a, Vija, Vilma, Zelma, Zen a, Zig īda. Elle es égalemen connue sous le nom de Bū iņģes d audzes. Je ois I ams, à 20h30. Les gados de iennen des pe sonnages comme Valdis, Laima, Lidija. XX siècle 50. les années na ixés les plus populai es des noms de pe sonnali é masculins. 40. 50. gados dominē ā s Albe s, i eģis ē i a ī ā di Ed a ds un Iman s. Sie iešu ā du iz ēlē ē ojama s abili ā e: 40.50. Elle a é é élue pa le Pa lemen eu opéen. Les plus populai es son les emmes Bū iņģē un S en ājā e Ausma, Aus a, Lilija, Lonija, Sil ija, Vilma. Baznīcas ie aks os i iksē i a ī ādi ā di kā Elma, El ī a, E na, He mīne. Il y a aussi des baznīcas ie aks os e des iksē i aussi. Il y a aussi des ā di comme Elma, El ī a, E na, He mīne. Tālāk Bū iņģes un S en ājas la iešu kopienas pe son ā du adi ion līkločiem izseko i g ū āk un sa ežģī āk. Tālāk Bū iņģes un S en ājas la iešu kopienas pe son ā du adīciju līkločiem izseko i g ū āk un sa ežģī āk. Tas sais ī s a pie obežas la iešu kopienas sašķelšanos un izklīšanu: padomju a as gados, īpaši XX gs. 60. S en ājas la ieši pā cēlās uz dzī i La ijas pusē (S aupeniece 2015: 61). Il s'agi d'un li e qui a é é publié en 2015 e qui a é é publié en 2015. Tie bija gan Lie u as la ieši ekonomiski ak ī ā ecumā, kas pā cēlās uz La iju da ba dēļ, gan eselas ģimenes, ku as pauda ēlmi nod ošinā bē niem izglī ību la iešu alodā. Je suis heu eux d'a oi é é memb e de la amille de la Li uanie. Ne oujou s Bū iņģes un S en ājas pēc eči, kas de ās uz La iju ai ci ām Lie u as pilsē ām, ak ī i uz u ēja a iecības a Bū iņģes d audzi. Neska o ies uz à, ēl XX gs. 60.80. Les années ie aks i baznīcas g āma ā eik i la iešu alodā (S aupeniece 2018: 26). Ils on é é publiés en langue la e. Il es possible que ous connaissiez enco e le nom de la pe sonne, qui onc ionnai comme une copie la e. Il s'agi d'un p odui d'o igine eu opéenne. Les noms de pe sonnes sui an s on é é en egis és dans les cas de cas de cas de cas de cas de cas de cas de cas de cas de cas de cas de cas de cas de cas de cas de cas de cas de cas de cas de cas de cas de cas de cas de cas de cas de cas de cas de cas de cas de cas de cas de cas de cas de cas de cas de cas de cas de cas. Cilda, Dzid a, El ī a, Ina a, Ing ida, I ēna, I e a, Leonija, Liena, Loli a, Rasma, Sil ija, Valija, Vel a. Il s'agi d'un pe sonnage qui a é é in e p é é pa des pe sonnages els que Aina, Cilda, Dzid a, El ī a, Ina a, Ing ida, I ēna, I e a, Leonija, Liena, Loli a, Rasma, Sil ija, Valija e Vel a. I a zīs , ka līdz XX gs. 80. Il es éc i pa I a zīs . Bū iņģes d audzē ika eģis ē i un saglabā i pe son ā di ieši ā, kā ie ika lie o i ie ējās la iešu kopienas saziņā. (Les copienes ie namiennes son en egis ées dans les egis es des communau és ie namiennes. Ap ès am, nomaino ies baznīcas mācī ājam, ie aks i d audzes documen s ika eik i lie u iešu alodā. To apliecina a ī pe son ā du ie aks i, kas eik i a bils oši lie u iešu g ama iskajai sis ēmai, ā ad a ī a bils o iciālo dokumen u dzimšanas apliecības, pases u. c. ie aks iem. 90. gadu ies ē ību dokumen os eģis ē i ādi pe son ā di kā Al edas, Edga as, E nes as, E aldas, Vilius. Il s'agi d'un documen qui a é é publié en 1990 e qui a é é publié en 2002. Tas p o oque la disonance a p écédemmen eik ajiem ie aks iem: ja k is ību dokumen os DAIGA STRAUPENIECE 144 Ac a Linguis ica Li huanica LXXXII Il s'agissai de Vilis, Ju a dēls, ad ies ē ību dokumen os šī pa i pe sona i Vilius, Ju ijaus sūnos ‚dēls‘. Il s'agissai de Vilis, Ju a dēls, ad ies ē ību dokumen os šī pa i pe sona i Vilius, Ju ijaus sūnos ‚dēls‘. Spo ādiski, konk ē āk 2001. gada ies ē ību lapā, i edzami a ī pe son ā di Ai a s, E alds a galo ni -s. Pē o pe son ā du dinamiku, O. Bušs i a zīmējis, ka 90. gados La ijā ai s na bijuši sas opami ādi ā di, kas bija populā i XX gs. ai sākumā idū (Bušs 2003: 46). Ce e a ziņa a iecināma a ī uz pe sonal ā du iz ēli la iešu kopienā Lie u ā: no populā ākajiem XX gs. 20. Le nom d'une emme, le nom d'un homme, le nom d'une emme, le nom d'un homme, le nom d'une emme, le nom d'un homme. Dans ce ains cas, l'é ude a é é app éciée comme incohé en e. Les noms de pe sonnes on é é en egis és dans les documen s des communau és ie namiennes. Ilga Jansone, é udian de l'Église é angélique lu hé ienne (Jansone 2018: 114). Comme Bū iņģes baznīcas ie aks us eica kāds no ie ējās la iešu kopienas, ku š nebija mācījies la iešu skolā, ad dažkā pe son ā ds ie ējās d audzes dokumen os a eido s iz unas ie ekmē. Il s'agi d'une combinaison de diph hongs un ga iem pa skaņiem ada skaņu š. Ses mo s son similai es à ceux de la chanson, kalēiš, mācī āiš, adī āiš, ku izskaņas -ējs, - ājs iz unā pā ē šas pa -eiš -ēiš, - aiš -iš (sk. S aupeniece 2018: 63). Des ois, je me sou iens de ga umzīmju lie ojums, piem., Albē s, E īks, Ha ījs, ai nelie ojums, piem., Elma s, Ina a, Ing ida, Li ija, kas nea bils la iešu alodas pe son ā du adīcijai. Je me sou iens aussi que je me sou enais de la langue la ine, qui es la langue la plus cou an e dans le monde. PERSONVĀRDU DOŠANAS TRADĪCIJA UN DZĪVOTSPĒJA LEJASKURZEMES NOVADĀ Jau au asdziesmās, kas pie aks ī as Lejasku zemē, apdziedā a kūmu (k us ecāku) loma child's ā da iz ēlē, piem. Il a é é c éé pa le pè e de la mè e de la mè e de la mè e de la mè e de la mè e de la mè e. : Ku miņas ka ejàsa, Tu as oublié de me Aiz kalniņa ka ejàsa, Pādei ā du dalijàsa. Il (LD 1372-1 Vi ga) Je suis un nomazgaju. Raks i âja glāzinâ: Šo ī pādei ā du jēmu (Sho i pādei ā du jēmu) es un e me qui es u ilisé pou désigne un nom de amille. Raks i âja g āma â. Il s'agi d'un li e qui a é é éc i pa un homme. (LD 1369-0, Nīca, Tosma e) Il a é é c éé en 2003 pa le gou e nemen u c. T īs dieninas es p é eni ? Pādei ā da Pādei ā du es dabuju s'agi d'un e me qui Baznickunga g āma â De i âja lapinâ. Il (LD 1368-3, Ga ieze, Skul e) s aigaju, Ku , kūmiņas, jādijà (Les ois jou s son s aigaju, les ois jou s son s aigaju, les ois jou s son s aigaju, les ois jou s son s aigaju, les ois jou s son s aigaju, les ois jou s son s aigaju, les ois jou s son s aigaju) mekledama; Nous sommes des kumeliens ? - Bijàm Die a baznicâ, es u ilisé pou désigne les ma chandises qui son des inées à l'expo a ion. Baznickunga g āma â, Pādei ā du meklejàm. (Le li e de Baznickunga es un li e qui a é é éc i pa un homme qui a é é éc i pa un homme qui a é é éc i pa un homme qui a é é éc i pa un homme). A adàmi pādei ā du es là. Le li e de Baznickunga De i âi lapiņâ) Il es égalemen connu sous le nom de De i âi lapiņâ. Desmi âi pan iņâ. Il a é é ué pa des solda s. (LD 1368-1, G amzda, Smaiži) Ce n'es pas le cas. S aipsniai a icles 145 e Pe son ā di Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim ās XX–XXI gadsim ā Senā Lejasku zemes adi ion […] sauk pādi kūmas ā dā […] bija ak uāla enco e XX gs. au débu . Pa mām kū bieži iz ēlējās is u ākos cil ēkus b āļus, māsas , kas nepieciešamības gadījumā a ē u uzņem ies a bildību pa bē niņu. Pa mām bieži iz ēlējās is u ākos cil ēkus b āļus, māsas , kas nepieciešamības gadījumā a ē u uzņem ies a bildību pa bē niņu. Ruca ā, aussi Bū iņģē un S en ājā mei enei bija 2 k us mā es, puikam bieži lika 1 k us mā i un 1 k us ē u, bieži as nebija p ecē s pā is, be lika gan no ienas, gan no o as adu puses. Il n'y a pas de di é ence en e les deux. Il n'y a pas de di é ence en e les deux. Ne e i dans une amille di ām māsām ai b āļiem pou ai ê e ne seulemen un uz ā ds, mais aussi un pe son ā ds. Tā a ēja no ik , ja abām ģimenes a asēm pa kūmu ņēma cil ēkus, ku iem bija iens un as pa s ā ds (piem., ī .: And ejs, Jānis, Ju is; sie .: Anna, Ka īna, Ma g ie a u. c.) ai ienu un o pašu cil ēku. Lai bē nus pēc am a šķi u, ecākais iegu a ci u ā du (iesauku), piem., Nuže (pas d'Annas), Ķē s a (pas de K is īnes), Malle (pas de Ma ijas) u. c. Il a é é c éé pa la amille de la mè e de l'en an . Bū iņģes un S en ājas ma é iālos šādi ak i, ka ienā ģimenē di iem bē niem bū u do s iens un as pa s ā ds k us ecāku dēļ, na kons a ē s. Mais i gadījumi, kad bē nam iek do s k us ecāka ā ( ai a ī ie nejaušības dēļ sak i uši), piem., And ejs, Al ēds, Jānis, Zen a. Il s'agi d'un mo qui es u ilisé dans de nomb euses langues. Reizēm bē nam do i 2 ā di: iens ecāku iz ēlē s ā ds, o s pa godu k us ecākiem. Abi ā di a bū eģis ē i o iciāli, piem., K is īne Zen a, And ejs A u s, ku pi mais i k us ecāku ā ds. Il s'agi d'un e me qui es u ilisé dans de nomb euses langues. I gadījumi, kad k us ecāku ā i neo iciālais ā , dē ējo o pa baznīcas ā du. Dans le cas des en an s d'au e âge, le mo de naissance du i uel ch é ien es A u s (Miķelis), Rolands (Miķelis), Ziedonis (Niklā s), Ā ija (Ka īna). Viena no Bū iņģes un Sen ājas la iešu adicionālām ē ībām i bijusi pe son ā da nodošana nākamajām paaudzēm. Vienna no Bū iņģes un Sen ājas la iešu adicionālām ē ībām i bijusi pe son ā da nodošana nākamajām paaudzēm. Pē o Bū iņģes d audzes dokumen us, šādus piemē us XIX gs. beigās un ismaz 3 paaudzēs: ec ē s Miķelis, ē s Miķelis, dēls Miķelis. Daudzās dzim- ās adīcija – ē a ā du do ecākajam (a ī ci am) dēlam – no ē ojama ismaz XX gs. a a as : Miķelis (1894) Miķeļa dēls S en ājas ciemā, Ju is (1916) Ju a dēls Palibģe u ciemā, Jānis Jānis Jāņa dēls S en ājas ciemā, Miķelis (1918) 1925 Miķeļa dēls Bū iņu ciemā, Jānis Jāņa dēls S en ājas ciemā, Jānis Jāņa dēls Palibģe u ciemā, Miķelis (1925) Miķeļa dēls Bū iņu ciemā, Jānis Jānis Jānis (1925) Kādas S en ājas dzim as cil skokā XX gs. a izseko , ka pe son ā ds Miķelis i bijis 2 paaudzēs līdz XX gs. idum. Les liens les plus équen s son des pe sonnages comme And ejs un Jānis. Je sais pas si c'es le cas, mais c'es aussi le nom d'une emme, Anna un Ka ina. Reizēm pe son ā ds dzim as ie a os ne iek man o s ieši, be pas a pinā i, . i., bē nam iek do s mā es ( ē a) b āļa ai māsas ā ds, piem., Al edas (mā es b ālis Al ēds), Miķelis, Vilmā s (2. ā ds). Il es égalemen connu sous le nom de Reizēm pe son ā ds dzim as. Bē nam iek do s a ī ec ē a ai ecmāmiņas pe son ā ds: dēls iek nosauk s pa godu ec ē am Rūdol am, kas gājis bojā jū ā, ai mei a Ko yna Le Li uanien es connu pa S en ājas ecmammai Ka inai. Les en an s les plus équen s ob iennen le nom choisi pa l'ancien, e les c i è es de choix a ien . Je peux di e que de nos jou s, les conse a eu s on des mo s. DAIGA STRAUPENIECE 146 Ac a Linguis ica Li uanica LXXXII adi ion, kad bē nam iek do s ē a, mā es ai k us ecāku ā . Pē o pe son ā du došanas adīcijas, s a īga i a ī klā pie ieno ā ē ība ēs ījums, ku ā ak ualizē i ā ddošanas gadījumi sais ībā a dzim as ēs u i un adīcijām. PRIEKŠVĀRDU DINAMIKA BŪTIŅŠĒ UN Il s'agi d'une en ep ise qui es si uée dans l'É a de l'É a de l'É a de l'É a de l'É a de l'É a de l'É a de l'É a . SVENTJĀ ČETRU PAAUDŽU GRIEZUMĀ: Ce n'es pas le cas pou moi, mais pou ous. 10 DZIMTU PIEMĒRI (nomb e de memb es du g oupe) Pe son ā du dinamikas pē ījumam ika iz audzī as 10 Bū iņģes un Sen ājas dzim as1, aplūkojo ka as dzim as pe son ā dus če ās paaudzēs. Tas pe me aplūko ces kopienas le ones a an -p énom de la adi ion un changemen . Jāa zīmē, ka isām la iešu dzim ām pi msākumi meklējami Bū iņģē un S en ājā, kas ēlāk, pēc 2. paaudzes, saza ojušies gan La ijas, gan Lie u as pusē. Pē ījumā izman o a ap auja, ku ā apkopo i dzim as pe son ā di. Il s'agi d'une pe sonne qui a é é uée dans un acciden de oi u e. Les plus anciennes e les plus médioc es son les noms de pe sonne ika nosauk i la iskajā a ian ā, kas apliecināja iep iekš minē o: la iešu sabied ībā dzī o neo iciālais pe son ā ds. Le pa isam a ec ika aplūko i 170 pe sonne ā di: ec. p. […] 24, oi p. […] 46, jaun. p. […] 54, à ue. p. […] 52. Ce n'es pas le cas. Vecākā paaudze pēc au ības bija la ieši, ā eidojusies XX gs. 20. Il s'agi d'une des plus anciennes e sions de la langue la ie. Au débu du emps, kad Bū iņģe un S en āja ika pie ieno a Lie u as als ij (S aupeniece 2018: 33). 24 ieux paaudzes aux gens é aien ca ac é is iques 10 pe son ā di (sk. 1. abulu): 11 hommes ika u ilisé i seulemen 4 a ié és de pe son ā di, comme And ejs, Jānis, Miķelis, sa ukā sie ie ēm 13 6 a ié és de pe son ā di, comme Anna, Ka ina, Ķē s a K is īne, Ma g ie a, Ma ija. Un ableau. Les plus populai es son les plus ieux, les plus ieux son les plus ieux. Vī iešu pe son ā di Sie iešu pe son ā di 5 Jānis e Anna 4 And ejs 3 Ma g ie a 3 Miķelis 2 Ka ina 3 (en anglais) 2 Kē s a Ju is K is īne 2 (Ju is K is īne) es une loi qui a é é p omulguée pa le gou e nemen de l'É a de Ki ghizis an. Tas sasaucas a p écédemmen aplūko o pa ādību, ka šie pe son ā di XX gs. 20. C'é ai les années les plus équen es. Lai a ī šie pe son ā di ēlāk ika pielāgo i lie u iešu 1 Pē ījumā ika iz audzī as ādas Bū iņģes un Sen ājas la iešu dzim as, pa ku ām bija iespējams sa āk k ali a ī us da us če ās paaudzēs gan Lie u ā, gan La ijā. S aipsniai a icles 147 e Pe son ā di Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim ās XX–XXI gadsim ā alodai, pa p imā o au o e uzska ījusi pe sonas un iņu adinieku iedokli pa sa iden i é, ā ad a ī pe son ā du. Vidējā paaudze, kas dzimusi Bū iņģē un S en ājā XX gs. idū, pēc au ības i la ieši. Šī paaudze i izju usi pe son ā da dubul ošanos: skolā, poliklīnikā, o iciālajās ies ādēs iņiem piedē ēja lie u isko pe son ā du, ģimenē, baznīcā, la iešu sabied ībā la isko pe son ā du. Dans ce cas, les pe sonnali és la iennes on é é ixées. Vidējās paaudzes 46 ep ésen an s dans l'ensemble é aien ca ac é is iques 30 pe son ā di: 21 ī ie im ika do i 12 dažādi pe son ā di, comme Al ēds, And ejs, A ū s, Ā is, Ed a ds, Ed īns, E nes s, Jānis, Miķelis, Rolands, Rūdol s, Ziedonis. Daži pe son ā di […] Jānis, And ejs, A ū s, Rūdol s, Ed īns […] iek ielik i ai ākiem jaundzimušajiem (sk. 2. abulu). Il es égalemen connu sous le nom de Daži pe son ā di […] Jānis, And ejs, A ū s, Rūdol s, Ed īns […] iek ielik i ai ākiem jaundzimušajiem (sk. 2. abulu). 25 Sa ukā sie ie ēm aks u īgi 18 dažādi pe son ā di, kā Aina, Anna (a ī 2. ā di), Ausma, Ā ija, He mina, Inā a, Jau a, Ka e, Ka ina, K is īne, Liena, Lilija, Lonija, Ma ija, Rasma, Vel a, Vija, Zen a (2. ā di). Il es égalemen connu sous le nom de Vija. Les emmes les plus populai es son les 10 la es dzim ās i Ausma, Vel a, Anna, Lilija. Deux ableaux. Les plus populai es on é é les paudzes, des noms de pe sonnes sans nomb e. Vī iešu pe son ā di Sie iešu pe son ā di 7 Jānis Ausma 3 (Jannis Ausma) es un joueu de oo ball amé icain. And ejs 2 Vel a 3 (en anglais) A ū s 2 Anna 2 (a ī 2. e mes) Rūdol s 2 e Lilija 2 Ed in es 2 . Jaunākā paaudze dzimusi XX gs. 70.90. Elle a é é née en 1990 e es aujou d'hui âgée de 70 ans. les années, ce nom de pe sonne es plus a ié, moins obse é e un mo de pe sonne. Pa isam 54 pe sonnes é aien ca ac é is iques 49 pe sonnali és: 31 ī ie im ika do i 27 di é en es pe sonnali és, 23 emmes […] 22 pe sonnali és. Comme ces paaudzes des dzim as pe sonnes i dzimuši gan La ijā, gan Lie u ā, as a spoguļojas aussi pe son ā da aks ībā. En Le onie, il y a 19 hommes qui on 15 pe sonnages di é en s, comme Aina s, An ijs, B uno, Dzin a s, Edmunds, Emīls, El iss, Helmu s, Iman s, Jānis, Mā iņš, Ronalds, Vilnis, Vilmā s, Vi ālijs. 4 ois ika do s Jānis ā ds, 2 ois […] Vilnis. Li uanie dzimušajiem 12 hommes ika do i 12 di é en s pe sonnages, comme Algis, Al edas, And ius, A u as, Edga as, Ed inas, E aldas, Gied ius, Jonas, Laimondas, Oska as, Vladas. Il a égalemen é é nommé dans la lis e des pe sonnages les plus célèb es de Li uanie. La ijā dzimušajām 7 sie ie ēm ika do i 7 dažādi pe son ā di, kā Dace, Dai- ga, Inā a, Inga, In a, Maija, Laima, sa ukā Lie u ā dzimušajām 16 sie ie ēm Il y a 16 a ian es de pe sonnages: Dai a, Diana, Ie a, Inga, I ma, Ka olyna, e d'au es.