Personal names in Latvian families from Būtingė and Šventoji in the 20th–21st centuries

Straipsniai / Articles 139 DAIGA STRAUPENIECE Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārais institūts Pētniecības jomas: dialektoloģija, onomastika, valodu kontakti. DOI: https://doi.org/10.35321/all82-07 PERSONVĀRDI BŪTIŅĢES UN SVENTĀJAS LATVIEŠU DZIMTĀS XX–XXI GADSIMTĀ Asmenvardžiai latvių šeimose iš Būtingės ir Šventosios XX–XXI amžiuose ANNOTATION The article covers the most popular Latvian personal names in the borderline area of Lithuania in the early 20th century. The ancient tradition of giving names in Kurzeme is explained, which is also noticeable in the Būtingė and Šventoji native. A study has been performed in the dynamics of personal names in 4 generations of 10 Latvian-born families in Būtingė and Šventoji. KEYWORDS: personal name, tradition, Latvians from Būtingė and Šventoji, dynamics, 20th–21st century. ANOTACIJA Straipsnyje nagrinėjami populiariausi XX a. pradžios Lietuvos pasienio regiono latvių asmenvardžiai. Aiškinama senovinė vardų suteikimo tradicija Kuržemėje, kuri yra taip pat pastebima tarp Būtingės bei Šventosios vietinių gyventojų. Tyrimo metu buvo analizuojama 4 kartų asmenvardžių dinamika dešimtyje latvių šeimų iš Būtingės ir Šventosios. ESMINIAI ŽODŽIAI: asmenvardis, tradicija, latviai iš Būtingės ir Šventosios, dinamika, XX–XXI a. Būtiņģes un Sventājas latvieši, kas agrāk veidoja kompakti apdzīvotu teritoriju Lietuvas ziemeļrietumos pie Baltijas jūras, viņu valoda, kultūrvēsturiskās tradīcijas un dzīvesveids iekļaujas Dienvidrietumkurzemes, īpaši Rucavas, DAIGA STRAUPENIECE 140 Acta Linguistica Lithuanica LXXXII kultūrtelpā. Būtiņģes un Sventājas latviešu valodā, kas iekļaujas kuršu subtrāta teritorijā, joprojām pamanāma senāko valodas īpatnību lietojuma noturība visu paaudžu leksikā. Tomēr gandrīz veselu gadsimtu atrodoties Lietuvas kultūrtelpā, ir vērojamas izmaiņas šo iedzīvotāju identitātes sajūtā (nacionālās piederības raksturojumā, kultūras un lingvistiskās attieksmes raksturojumā), kas nospiedumus atstājušas arī personvārdā – indivīda identifikatorā –, kas „ir mūsu identitāte un simbols“ (PMLP). Daivas Sinkevičūtes (Daiva Sinkevičiūtė) 2015. gada pētījumā par Lietuvas latviešu personvārdiem atzīts, ka „populārākie personvārdi, kas doti Lietuvas latviešiem, biežāk tiek pielāgoti lietuviešu valodas gramatiskajai sistēmai“ (Sinkevičūte 2015: 20). Tam ir objektīvs izskaidrojums. Personvārda reģistrēšanai atbilstoši dzimtās valodas (latviešu) tradīcijām pēc Latvijas–Lietuvas robežkonvencijas noslēgšanas 1921. gadā Palangas novadā netika pievērsta atbilstoša uzmanība. Kretingas Dzimtsarakstu nodaļas izdotajās dzimšanas apliecībās latviešu bērnu un vecāku vārdi tika ierakstīti atbilstoši lietuviešu valodas gramatiskajai sistēmai, piem., Jānis → Jonas, Andrejs → Andrius, Anna → Ona, Katrina → Kotrina u. c. Tātad šajā gadījumā vārda ārējais noformējums norāda tikai uz indivīda dzimšanas vietu. Tomēr jāizceļ kāda īpatnība: latviešu sabiedrībā savstarpējā saskarsmē tika lietots personvārda latviskais variants, t. i., Jānis, Andrejs, Anna, Katrina u. c. Tas nozīmē, ka nesakrita personvārda rakstu forma ar tā lietojumu ikdienā (ģimenē, latviešu sabiedrībā). Latviešu ģimenēs paralēli tika izmantoti divi personvārdi: formālais, t. i., lietuviešu personvārds, un neformālais, t. i., latviešu personvārds, piem., Ona – Anna, Kotrina – Katrīna, Kristina – Kristīne, Jonas – Jānis, Andrius – Andrejs, Simonas – Sīmanis, Laimondas – Laimonis. Sieviešu personvārdi ir universālāki, „latviešu meiteņu vārdi mazāk nekā puišu atspoguļo latviešu un lietuviešu valodu iezīmes un atkarību no dzimšanas vietas» (Sinkevičūte 2015: 21). Daudzos gadījumos to lietojums abās valodās var pat neatšķirties, piem., Inga, Rita, Sandra. Pētījuma mērķis ir noskaidrot personvārdu statiku un dinamiku Būtiņģes un Sventājas latviešu dzimtās XX–XXI gadsimtā un pārliecināties, vai senā Dienvidrietumkurzemes tradīcija – bērnam dot krustvecāku vai vecāku vārdu – ir saglabājusies. XX gadsimta sākumā šajos 2 ciemos reģistēti visvairāk latviešu: 1922. gadā Sventājas ciemā bija reģistrēti 334 latvieši (LVVA/1313/2/214/41), Būtiņģes ciemā – ap 600–700 latviešu (Mežs 2007: 169). Tomēr tas ir visai sarežģīts process datu ieguves dēļ. Pirmkārt, XX gadsimtā latviešu apdzīvotās vietas Kurzemes dienvidrietumos skārušas politiskas pārmaiņas: 1921. gadā 20. martā tika parakstīta robežkonvencija starp Latviju un Lietuvu, kā rezultātā Būtiņģes, Sventājas un citi ciemi līdz Palangai tika pievienoti Lietuvai. Tām sekoja arī administratīvas izmaiņas: Rucavas pagasta Būtiņģes ciems sākotnēji tika iekļauts Darbēnu pagastā, Straipsniai / Articles 141 Personvārdi Būtiņģes un Sventājas latviešu dzimtās XX–XXI gadsimtā vēlāk – Palangas pilsētas teritorijā, 1972. gadā Sventājas ciems – Palangas pilsētas teritorijā (Mežs 2007: 170–172). Ja salīdzina latviešu skaitu mūsdienu Palangas pilsētas robežās, tad 1920. gadā bija 36% latviešu, 1959. gadā – 11%, 1970. gadā – 6%, 1989. gadā – 2%, 2011. gadā – 1% (Straupeniece 2018: 30). Lai izsekotu 2 konkrētu ciemu ļaužu personvārdu gradācijai, Palangas novadā reģistrētie latviešu personvārdi var veidot pētījuma fonu jeb salīdzinošo materiālu, bet nevar tikt izmantots kā vienīgais datu ieguves avots. Otrkārt, statistikas dati ne vienmēr uzrāda patieso ainu par piederību pie konkrētas tautības. Īpaši tas novērojams Būtiņģes un Sventājas latviešu 3. un 4. paaudzē, kur vērojama indivīda identificēšanās vairāk ar pamatnāciju, t. i., lietuviešiem, nevis izcelsmi. Treškārt, XX gadsimtā Būtiņģes un Sventājas latviešu dzimtas vairs nedzīvo vienkopus tikai Palangas novadā, bet ir izkliedētas pa visu Lietuvu. Tāpat XX gadsimta 60. gados liela daļa Būtiņģes un Sventājas vidējās paaudzes latviešu pārcēlās uz dzīvi Latvijā, īpaši uz industriāli attīstīto Liepāju (Straupeniece 2015: 61). Tas nozīmē, ka Būtiņģes un Sventājas latviešu dzimtu dati meklējami abās valstīs, mūsdienās – pat vairākās valstīs. Lai iegūtu statistiskos datus par personvārdiem, autore izvēlējās 10 Būtiņģes un Sventājas latviešu dzimtas un apzināja šo cilvēku personvārdus četrās paaudzēs abās valstīs. Par salīdzināmo kontekstu tika izmantoti tautskaites dati, Būtiņģes luterāņu baznīcas kristību, iesvētību, kāzu ieraksti, 2008.–2019. gadu ekspedīciju lingvistiskie materiāli, vietējo iedzīvotāju dzīvesstāsti un personīgie kontakti (raksta autore ir 3. paaudzes Būtiņģes un Sventājas latviete, kas dzimusi un augusi Latvijā). Lai īstenotu pētījumu – noskaidrot personvārdu statiku un dinamiku un pārliecināties par vārddošanas tradīcijas spēku –, izvirzīti šādi uzdevumi: a) ekscerpēt XX gs. Būtiņģes un Sventājas personvārdus, izmantojot dažādus avotus, b) noskaidrot personvārdu došanas tradīciju Lejaskurzemes novadā un dzīvotspēju, c) raksturot priekšvārdu dinamiku 10 Būtiņģes un Sventājas dzimtās. XX GADSIMTA BŪTIŅĢES UN SVENTĀJAS PERSONVĀRDI Kuršu kultūras biedrības vadītājs Miķelis Balčus savā grāmatā No Sventājas pagātnes (Iš Šventosios praeities, 2016) norāda, ka 1922. gadā Palangas novada iedzīvotāju sarakstā ir fiksēti 632 luterticīgi iedzīvotāji (303 vīrieši, 329 sievietes). Pavisam kopā reģistrēti 20 dažādi vīriešu un 26 dažādi sieviešu personvārdi. DAIGA STRAUPENIECE 142 Acta Linguistica Lithuanica LXXXII Vīriešiem 91% gadījumu bijis raksturīgs viens no septiņiem vārdiem – Andrejš, Ansas, Jānis, Juris vai Jurģis, Mārtins, Miķelis, Niklavs. No tiem vispopulārākais bijis personvārds Jānis (32%) un Miķelis (21% gadījumu), citi – mazāk kā 13%. Savukārt luterticīgajām sievietēm 1922. gadā 91% gadījumu bijuši tādi vārdi kā Anna, Ilze, Katrina, Ķērsta, Marģieta, Marija. Vispopulārākie vārdi bija Anna (28%), Marģieta (21%) un Ķērsta (19%). Citi sieviešu personvārdi minēti mazāk kā 11% gadījumu (Balčius 2016: 60). Tāpat kā Palangas novadā, arī Latvijā XIX gs. un XX gs. sākumā vispopulārākie personvārdi ir bijuši Jānis un Anna (Bušs 2003: 19). No Palangas novada populārākajiem septiņiem vīriešu personvārdiem biežāk bija sastopama latviešu valodai raksturīgākā vīriešu dzimtes galotne -s vai -is. Tikai vienam personvārdam Ansas bija galotne -as, kas raksturīga lietuviešu valodas gramatiskajai sistēmai. Būtiņģes draudzes dokumentos ir fiksētas divas vārda formas: Ansas un Ansis. Personvārds Ansas atrodams XX gs. 40. gadu Būtiņģes baznīcas laulību reģistru datos: Ansas (tēvs – Ansas, māte – Margrieta) dzimis 1915. gadā, luterticīgs, latvietis, Lietuvas pavalstnieks, Palangas pagasta Mancišķes ciema iedzīvotājs. Līdzās šim ierakstam 1962. gada baznīcas reģistrā ir fiksēta arī vārda latviskais personvārds Ansis (Silvijas tēvs). Latvijas iedzīvotājiem mūsdienās nav reģistrēts personvārds Ansas (sk. Personvārdu datu bāze; pmlp.gov.lv): ir konstatēti 813 vienvārda personvārdi Ansis un 2 nelokāmas formas personvārdi Anssi. Tāpat uzmanību pievērš vēl dažu XX gs. 20. gadu vīriešu personvārdu – Andrejš, Mārtins, Niklavs rakstība. Ir pamats domāt, ka tas ir neprecīzs vārda pieraksts tā fonētiskā skanējuma vai rakstu atveides dēļ. To apliecina arī vārdu formu varianti baznīcas grāmatas ierakstos XX gs. 40. gados: Andrējs / Andrejs, Martiņš, Niklavs / Niklāvs, 40.–50. gados – Albērts / Alberts. Līdzīgi var runāt par atsevišķu sieviešu personvārdu, kā Anna / Ana, Katrina / Katrīna, Malle / Māle, Margieta / Marģete, rakstu valodas atveidi. Personvārdu pieraksta formas Ana, Māle, Marģete fiksētas tikai XX gs. 60. gados. 2011. gada tautskaites datos norādīts, ka tikai 4 jaundzimušajiem Lietuvā dots vārds Ana (Sinkevičūte 2015: 20). Daudzas ziņas – kādi personvārdi bija raksturīgi Būtiņģes draudzes latviešiem un kādi personvārdi tika lietoti ģimenē – sniedz Būtiņģes draudzes dokumenti: kristību, iesvētību un laulību ieraksti. Protams, te nav rodami visi dati (piedalīšanās kristīgajās ceremonijās ir indivīda brīva griba, īpaši padomju laikos), taču tas sniedz priekšstatu par galvenajām tendencēm. Būtiņģes draudzes dokumentos, pievēršot uzmanību indivīda dzimšanas vietai, ir redzams, ka XX gadsimta 30. gados puišiem tika doti tādi personvārdi kā Alberts, Andreis / Andrējs, Arturs, Arvīds, Jānis, Valdis, meitenēm – Anna, Dzintra, Katrina, Kristīna, Laima, Lidija, Straipsniai / Articles 143 Personvārdi Būtiņģes un Sventājas latviešu dzimtās XX–XXI gadsimtā Marija, Olga u. c. Redzams, ka jaunākajai paaudzei tiek saglabāti tādi populāri personvārdi kā Andrejs, Jānis, Anna, Katrina, Marija. Ziņas par XX gadsimta 40. gados dzimušajiem bērniem ir plašākas. Te rodams daudzveidīgāks Būtiņģes un Sventājas ciemu iedzīvotāju personvārdu klāsts. Bez stabilajiem un tradicionālajiem zēnu vārdiem – Andrejs, Jānis, Juris, Miķelis, Niklāvs – ir reģistrēti arī citi vārdi, kā Albērts, Alfrēds, Edvards, Edvīns, Gotfrīds, Ivars, Laimonis, Rolands, Valdis, Vilis, Vilnis. Citāda aina paveras ar sieviešu personvārdiem: 40. gados meitenēm netiek doti populārākie 20. gadu vārdi. Būtiņģes draudzes dokumentos ir reģistrēti šādi personvārdi: Alīsa, Alma, Ausma, Austra, Berta, Dalija, Dzidra, Hilda, Laima, Lidija, Lilija, Livija, Lonija, Marta, Milda, Mirdza, Silvija, Velta, Vija, Vilma, Zelma, Zenta, Zigrīda. Ir redzams, ka 20.–30. gados noturīgi kļūst tādi personvārdi kā Valdis, Laima, Lidija. XX gadsimta 50. gados nav fiksēti populārākie vīriešu personvārdi. 40.– 50. gados dominē vārds Alberts, ir reģistrēti arī vārdi Edvards un Imants. Sieviešu vārdu izvēlē vērojama stabilitāte: 40.–50. gados populārākie sieviešu vārdi Būtiņģē un Sventājā ir Ausma, Austra, Lilija, Lonija, Silvija, Vilma. Baznīcas ierakstos ir fiksēti arī tādi vārdi kā Elma, Elvīra, Erna, Hermīne. Tālāk Būtiņģes un Sventājas latviešu kopienas personvārdu tradīciju līkločiem izsekot ir grūtāk un sarežģītāk. Tas saistīts ar pierobežas latviešu kopienas sašķelšanos un izklīšanu: „padomju varas gados, īpaši XX gs. 60. gados, daudzi Būtiņģes, Sventājas latvieši pārcēlās uz dzīvi Latvijas pusē“ (Straupeniece 2015: 61). Tie bija gan Lietuvas latvieši ekonomiski aktīvā vecumā, kas pārcēlās uz Latviju darba dēļ, gan veselas ģimenes, kuras pauda vēlmi nodrošināt bērniem izglītību latviešu valodā. Ne vienmēr Būtiņģes un Sventājas pēcteči, kas devās uz Latviju vai citām Lietuvas pilsētām, aktīvi uzturēja attiecības ar Būtiņģes draudzi. Neskatoties uz to, „vēl XX gs. 60.–80. gados ieraksti baznīcas grāmatā veikti latviešu valodā“ (Straupeniece 2018: 26). Tā iespējams vēl uzzināt personvārdus, kuri funkcionēja pierobežas latviešu kopienā. XX gs. 80. gados iesvētībās tika reģistrēti jaunieši ar šādiem personvārdiem: Aivars, Alfrīds, Arvīds, Edvīns, Elmars, Erīks, Ernests, Harījs, Ilmārs, Ivars, Jānis, Ziedonis. Savukārt meitenēm bija raksturīgi tādi personvārdi kā Aina, Cilda, Dzidra, Elvīra, Inara, Ingrida, Irēna, Iveta, Leonija, Liena, Lolita, Rasma, Silvija, Valija, Velta. Ir jāatzīst, ka līdz XX gs. 80. gadiem Būtiņģes draudzē tika reģistrēti un saglabāti personvārdi tieši tā, kā tie tika lietoti vietējās latviešu kopienas saziņā. Pēc tam, nomainoties baznīcas mācītājam, ieraksti draudzes dokumentos tika veikti lietuviešu valodā. To apliecina arī personvārdu ieraksti, kas veikti atbilstoši lietuviešu gramatiskajai sistēmai, tātad arī atbilst oficiālo dokumentu – dzimšanas apliecības, pases u. c. – ierakstiem. 90. gadu iesvētību dokumentos reģistrēti tādi personvārdi kā Alfredas, Edgaras, Ernestas, Evaldas, Vilius. Tas izraisa disonansi ar iepriekš veiktajiem ierakstiem: ja kristību dokumentos DAIGA STRAUPENIECE 144 Acta Linguistica Lithuanica LXXXII persona bija Vilis, Jura dēls, tad iesvētību dokumentos šī pati persona ir Vilius, Jurijaus sūnos ‚dēls‘. Sporādiski, konkrētāk 2001. gada iesvētību lapā, ir redzami arī personvārdi – Aivars, Evalds – ar galotni -s. Pētot personvārdu dinamiku, O. Bušs ir atzīmējis, ka 90. gados Latvijā vairs nav bijuši sastopami tādi vārdi, kas bija populāri XX gs. sākumā vai vidū (Bušs 2003: 46). Šī atziņa attiecināma arī uz personvārdu izvēli latviešu kopienā Lietuvā: no populārākajiem XX gs. 20. gadu vīriešu un sieviešu personvārdiem Būtiņģē un Sventājā netiek pārmantots neviens. Atsevišķos gadījumos pētījumu apgrūtina nekonsekventi atspoguļotais personvārda ieraksts vietējās draudzes dokumentos. Līdzīgi par to raksta Ilga Jansone, pētot Ērģemes evanģēliski luteriskās draudzes ierakstus (Jansone 2018: 114). Tā kā Būtiņģes baznīcas ierakstus veica kāds no vietējās latviešu kopienas, kurš nebija mācījies latviešu skolā, tad dažkārt personvārds vietējās draudzes dokumentos atveidots izrunas ietekmē. Tā personvārda Andreis / Andrejš atveidi ietekmējusi izloksnes īpatnība: līdzskaņu s un j savienojums aiz diftongiem un gariem patskaņiem rada skaņu š. Pēc līdzības ar vārdiem dziedātaiš, kalēiš, mācītāiš, vadītāiš, kur izskaņas -ējs, -tājs izrunā pārvēršas par -eiš // -ēiš, -taiš // -tāiš (sk. Straupeniece 2018: 63). Dažreiz vērojams garumzīmju lietojums, piem., Albērts, Erīks, Harījs, vai nelietojums, piem., Elmars, Inara, Ingrida, Livija, kas neatbilst latviešu valodas personvārdu tradīcijai. PERSONVĀRDU DOŠANAS TRADĪCIJA UN DZĪVOTSPĒJA LEJASKURZEMES NOVADĀ Jau tautasdziesmās, kas pierakstītas Lejaskurzemē, apdziedāta kūmu (krustvecāku) loma bērna vārda izvēlē, piem.: Kur kūmiņas kavejàsa, Ka tàs lēti nepārbrauca? Aiz kalniņa kavejàsa, Pādei vārdu dalijàsa. (LD 1372-1 Virga) Šorīt muti nomazgaju Rakstitâja glāzinâ: Šorīt pādei vārdu jēmu Rakstitâja grāmatâ. (LD 1369-0, Nīca, Tosmare) Trīs dieninas es staigaju, Pādei vārda mekledama; Pādei vārdu es dabuju Baznickunga grāmatâ, Baznickunga grāmatâ Devitâja lapinâ. (LD 1368-3, Gavieze, Skulte) Kur, kūmiņas, jādijàt Nosvīdušus kumeliņus? - Bijàm Dieva baznicâ, Pādei vārdu meklejàm. Atradàmi pādei vārdu Baznickunga grāmatâ Devitâi lapiņâ Desmitâi pantiņâ. (LD 1368-1, Gramzda, Smaiži) Straipsniai / Articles 145 Personvārdi Būtiņģes un Sventājas latviešu dzimtās XX–XXI gadsimtā Senā Lejaskurzemes tradīcija – saukt pādi kūmas vārdā – bija aktuāla vēl XX gs. sākumā. Par kūmām bieži izvēlējās vistuvākos cilvēkus – brāļus, māsas –, kas nepieciešamības gadījumā varētu uzņemties atbildību par bērniņu. Rucavā, arī Būtiņģē un Sventājā meitenei bija 2 krustmātes, puikam bieži lika 1 krustmāti un 1 krusttēvu, bieži tas nebija precēts pāris, bet lika gan no vienas, gan no otras radu puses. Nereti vienā ģimenē divām māsām vai brāļiem varēja būt ne tikai viens uzvārds, bet arī personvārds. Tā varēja notikt, ja abām ģimenes atvasēm par kūmu ņēma cilvēkus, kuriem bija viens un tas pats vārds (piem., vīr.: Andrejs, Jānis, Juris; siev.: Anna, Katrīna, Margrieta u. c.) vai vienu un to pašu cilvēku. Lai bērnus pēc tam atšķirtu, vecākais ieguva citu vārdu (iesauku), piem., Nuže (no Annas), Ķērsta (no Kristīnes), Malle (no Marijas) u. c. Būtiņģes un Sventājas materiālos šādi fakti, ka vienā ģimenē diviem bērniem būtu dots viens un tas pats vārds krustvecāku dēļ, nav konstatēts. Taču ir gadījumi, kad bērnam tiek dots krustvecāka vārds (vai arī tie nejaušības dēļ sakrituši), piem., Andrejs, Alfrēds, Jānis, Zenta. Reizēm bērnam doti 2 vārdi: viens – vecāku izvēlēts vārds, otrs – par godu krustvecākiem. Abi vārdi var būt reģistrēti oficiāli, piem., Kristīne Zenta, Andrejs Arturs, kur pirmais ir krustvecāku vārds. Ir gadījumi, kad krustvecāku vārds ir neoficiālais vārds, dēvējot to par baznīcas vārdu. Tā kādā dzimtā bērniem otrais vārds iegūts kristību rituālā: Arturs (Miķelis), Rolands (Miķelis), Ziedonis (Niklāvs), Ārija (Katrīna). Viena no Būtiņģes un Sventājas latviešu tradicionālām vērtībām ir bijusi personvārda nodošana nākamajām paaudzēm. Pētot Būtiņģes draudzes dokumentus, šādus piemērus XIX gs. beigās un XX gs. var atrast: Miķelis (1894) Miķeļa dēls Sventājas ciemā, Juris (1916) Jura dēls Palibģeru ciemā, Jānis (1918) Jāņa dēls Sventājas ciemā, Miķelis (1924) Miķeļa dēls Būtiņu ciemā, Jānis (1924) Jāņa dēls Sventājas ciemā, Miķelis (1925) Miķeļa dēls Palibģeru ciemā, Miķelis (1925) Miķeļa dēls Būtiņu ciemā, Jānis (1925) Jāņa dēls Pasvenču ciemā. Kādas Sventājas dzimtas ciltskokā XX gs. var izsekot, ka personvārds Miķelis ir bijis vismaz 3 paaudzēs: vectēvs Miķelis, tēvs Miķelis, dēls Miķelis. Daudzās dzimtās tradīcija – tēva vārdu dot vecākajam (arī citam) dēlam – novērojama vismaz 2 paaudzēs līdz XX gs. vidum. Visbiežāk tie ir tādi personvārdi kā Andrejs un Jānis. Dažkārt tas attiecināms arī uz sieviešu personvārdiem – Anna un Katrina –, kad mātes vārdā tiek nosaukta vecākā meita. Reizēm personvārds dzimtas ietvaros netiek mantots tieši, bet pastarpināti, t. i., bērnam tiek dots mātes (tēva) brāļa vai māsas vārds, piem., Alfredas (mātes brālis Alfrēds), Miķelis, Vilmārs (2. vārds). Bērnam tiek dots arī vectēva vai vecmāmiņas personvārds: dēls tiek nosaukts par godu vectēvam Rūdolfam, kas gājis bojā jūrā, vai meita Kotryna Lietuvā nosaukta par godu Sventājas vecmammai Katrinai. Mūsdienās bērni visbiežāk iegūst vecāku izvēlētu vārdu, un tā izvēles kritēriji var būt dažādi. Var teikt, ka mūsdienās reti saglabāta senā vārddošanas DAIGA STRAUPENIECE 146 Acta Linguistica Lithuanica LXXXII tradīcija, kad bērnam tiek dots tēva, mātes vai krustvecāku vārds. Pētot personvārdu došanas tradīcijas, svarīga ir arī klāt pievienotā vērtība – vēstījums, kurā aktualizēti vārddošanas gadījumi saistībā ar dzimtas vēsturi un tradīcijām. PRIEKŠVĀRDU DINAMIKA BŪTIŅĢĒ UN SVENTĀJĀ ČETRU PAAUDŽU GRIEZUMĀ: 10 DZIMTU PIEMĒRI Personvārdu dinamikas pētījumam tika izraudzītas 10 Būtiņģes un Sventājas dzimtas1, aplūkojot katras dzimtas personvārdus četrās paaudzēs. Tas ļauj aplūkot šīs latviešu kopienas priekšvārdu tradīcijas un izmaiņas. Jāatzīmē, ka visām latviešu dzimtām pirmsākumi meklējami Būtiņģē un Sventājā, kas vēlāk, pēc 2. paaudzes, sazarojušies gan Latvijas, gan Lietuvas pusē. Pētījumā izmantota aptauja, kurā apkopoti dzimtas personvārdi. Visbiežāk vecākās un vidējās paaudzes personvārdi tika nosaukti latviskajā variantā, kas apliecināja iepriekš minēto: latviešu sabiedrībā dzīvo neoficiālais personvārds. Pavisam kopā tika aplūkoti 170 personu vārdi: vec. p. – 24, vid. p. – 46, jaun. p. – 54, visjaun. p. – 52. Vecākā paaudze pēc tautības bija latvieši, tā veidojusies „XX gs. 20. gadu sākumā – laikā, kad Būtiņģe un Sventāja tika pievienota Lietuvas valstij“ (Straupeniece 2018: 33). 24 vecākās paaudzes cilvēkiem bija raksturīgi 10 personvārdi (sk. 1. tabulu): 11 vīriešiem tika izmantoti tikai 4 dažādi personvārdi, kā Andrejs, Jānis, Juris, Miķelis, savukārt 13 sievietēm – 6 dažādi personvārdi, kā Anna, Katrina, Ķērsta / Kristīne, Margrieta, Marija. 1 tabula. Populārākie vecākās paaudzes personvārdi un to skaits Vīriešu personvārdi Sieviešu personvārdi Jānis 5 Anna 4 Andrejs 3 Margrieta 3 Miķelis 2 Katrina 3 Juris 2 Ķērsta / Kristīne 2 Tas sasaucas ar iepriekš aplūkoto parādību, ka šie personvārdi XX gs. 20. gados bija visbiežāk sastopami. Lai arī šie personvārdi vēlāk tika pielāgoti lietuviešu 1 Pētījumā tika izraudzītas tādas Būtiņģes un Sventājas latviešu dzimtas, par kurām bija iespējams savākt kvalitatīvus datus četrās paaudzēs gan Lietuvā, gan Latvijā. Straipsniai / Articles 147 Personvārdi Būtiņģes un Sventājas latviešu dzimtās XX–XXI gadsimtā valodai, par primāro autore uzskatījusi personas un viņu radinieku viedokli par viņa identitāti, tātad arī personvārdu. Vidējā paaudze, kas dzimusi Būtiņģē un Sventājā XX gs. vidū, pēc tautības ir latvieši. Šī paaudze ir izjutusi personvārda dubultošanos: skolā, poliklīnikā, oficiālajās iestādēs viņiem piedēvēja lietuvisko personvārdu, ģimenē, baznīcā, latviešu sabiedrībā – latvisko personvārdu. Šajā gadījumā tika fiksēti latviskie personvārdi. Vidējās paaudzes 46 pārstāvjiem kopumā bija raksturīgi 30 personvārdi: 21 vīrietim tika doti 12 dažādi personvārdi, kā Alfrēds, Andrejs, Artūrs, Āris, Edvards, Edvīns, Ernests, Jānis, Miķelis, Rolands, Rūdolfs, Ziedonis. Daži personvārdi – Jānis, Andrejs, Artūrs, Rūdolfs, Edvīns – tiek ielikti vairākiem jaundzimušajiem (sk. 2. tabulu). Savukārt 25 sievietēm raksturīgi 18 dažādi personvārdi, kā Aina, Anna (arī 2. vārds), Ausma, Ārija, Hermina, Ināra, Jautra, Kate, Katrina, Kristīne, Liena, Lilija, Lonija, Marija, Rasma, Velta, Vija, Zenta (2. vārds). Vispopulārākie sieviešu vārdi 10 latviešu dzimtās ir Ausma, Velta, Anna, Lilija. 2 tabula. Populārākie vidējās paaudzes personvārdi un to skaits Vīriešu personvārdi Sieviešu personvārdi Jānis 7 Ausma 3 Andrejs 2 Velta 3 Artūrs 2 Anna 2 (arī 2. vārds) Rūdolfs 2 Lilija 2 Edvīns 2 Jaunākā paaudze dzimusi XX gs. 70.–90. gados, šo cilvēku personvārdu klāsts ir daudzveidīgs, mazāk novēroti vienādi personvārdi. Pavisam 54 cilvēkiem bija raksturīgi 49 personvārdi: 31 vīrietim tika doti 27 dažādi personvārdi, 23 sievietēm – 22 personvārdi. Tā kā šīs paaudzes vienas dzimtas cilvēki ir dzimuši gan Latvijā, gan Lietuvā, tas atspoguļojas arī personvārda rakstībā. Latvijā dzimušajiem 19 vīriešiem tika doti 15 dažādi personvārdi, kā Ainars, Anrijs, Bruno, Dzintars, Edmunds, Emīls, Elviss, Helmuts, Imants, Jānis, Mārtiņš, Ronalds, Vilnis, Vilmārs, Vitālijs. 4 reizes tika dots vārds Jānis, 2 reizes – Vilnis. Lietuvā dzimušajiem 12 vīriešiem tika doti 12 dažādi personvārdi, kā Algis, Alfredas, Andrius, Arturas, Edgaras, Edvinas, Evaldas, Giedrius, Jonas, Laimondas, Oskaras, Vladas. Latvijā dzimušajām 7 sievietēm tika doti 7 dažādi personvārdi, kā Dace, Daiga, Ināra, Inga, Inta, Maija, Laima, savukārt Lietuvā dzimušajām 16 sievietēm tika doti 16 dažādi personvārdi, piem., Daiva, Diana, Ieva, Inga, Irma, Karolyna,