Regional Studies for the Education of the Future Teachers: The Potential of Southern Kurzeme

BENDRINĖ KALBA 94 (2021) http://journals.lki.lt/bendrinekalba ISSN 2351-7204 LIENE MARKUS-NARVILA Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts IEVA OZOLA Liepājas Universitāte REĢIONĀLISTIKAS PĒTĪJUMI TOPOŠO SKOLOTĀJU IZGLĪTĪBAI: Potenziale der Dividenkurzem 1 ATSLĒGVĀRDI: Sprachwissenschaft, Regionalwissenschaft, Dialektwissenschaft, Auslese, Schulbildung. ANOTĀCIJA Rakstā aplūkots reģionālistikas pētījumu potenciāls topošo skolotāju izglītībā, kā arī sniegtas atsevišķas regionālās rekomendācijas reģionālistikas pētījumu izmantošanai kombinēto mācību priekšmetu satura dažādošanai kompetencēs balstītajā izglītībā, kuras īstenošana sākta Latvijas izglītības sistēmā. Raksta Ziel: basierend auf Dienvidkurzemes lingvistischem izpētē, die Empfehlung dieses Untersuchungsergebnisses radošai nutzen topošo skolotāju izglītošanā, entwickelnot caurviju prasmes. Raksta uzdevumi: 1) izvērtēt līdz šim veikto Dienvidkurzemes valodas pētījumu potenciālu topošo humanitārās jomas skolotāju izglītošanā; 2) sniedzot atsevišķus piemērus, offenat regionalālistikas Forschungspunkt potenziālu kombiniertemu Lehrvormetu satura dažādošanā jaunajā mācību modelī. Ievadā aprakstīta raksta aktualitāte, Ziele, Untersuchungsmethoden und Aufgaben. Dienvidkurzemes Sprachenforschungen topošo humanitārās jomas skolotāju izglītošanā sniegts ieskats regionalistikas pētījumos Liepājas Universātē, aprakstīts, kā veidojama topošo skolotāju interese par regionalistikas pētījumiem. Raksta in der zweiten Hälfte Regionalistikas Forschung Potenzials kombiniertem Lehrvormatu satura izstsrādē bietet einzelne Empfehlungen, wie regionalistikas Untersuchungen kombiniertem Lehrvormatu saturā. Nobeigumā doti būtiskākie secinājumi un ieteikumi. Zusammenfassung Der Artikel befasst sich mit dem Potenzial der Regionalstudien in der Ausbildung zukünftiger Lehrer und gibt gesonderte Empfehlungen für die Verwendung der Regionalstudien zur Diversifizierung der Lehrkräfte. 1 Raksts izstrādāts Valsts pētījumu programmas projektā Latviešu valoda (Nr. VPP-IZM-2018-2-0002). LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālistikas pētījumi topošo skolotāju izglītībai: Dienvidkurzemes potenziāls | 2 doi.org/10.35321/bkalba.2021.94.10 BENDRINĖ KALBA 94 (2021) http://journals.lki.lt/bendrinekalba ISSN 2351-7204 Inhalt kombinierter Fächer in der kompetenzbasierten Bildung, deren Umsetzung im lettischen Bildungssystem begonnen wurde. The aim of the article is, after the evaluation of existing studies of Southern Kurzeme language, Empfehlungen zur Einbeziehung der Ergebnisse dieser Studien in die Ausbildung von Schülern und zukünftigen Lehrern durch die Entwicklung ihrer transversalen Fähigkeiten zu geben. in der Ausbildung Tasks of the article: 1) to assess the potential of the Southern Kurzeme studies carried out so far zukünftiger Geisteswissenschaftslehrer; 2) das Potenzial von Regionalstudien bei der Diversifizierung des Inhalts von kombinierten Fächern im neuen Lernmodell durch die Bereitstellung von separaten Beispielen zu identifizieren. Die Einleitung beschreibt die Aktualität, den Zweck, die Studienmethoden und die Aufgaben des Artikels. Der erste Teil des Artikels "Die südlichen Kurzeme-Sprachstudien in der Ausbildung zukünftiger Geisteswissenschaften-Lehrer" gibt einen Einblick in die Regionalstudien an der Universität Liepāja und beschreibt, wie das Interesse zukünftiger Lehrer an Regionalstudien geweckt werden sollte. Der zweite Teil des Artikels "Das Potenzial der regionalen Studien für die Entwicklung des Inhalts der kombinierten Fächer" enthält separate Empfehlungen zur Einbeziehung regionaler Studien in den Inhalt der kombinierten Fächer. Am Ende des Artikels finden sich die wichtigsten Schlussfolgerungen und Empfehlungen. IEVADs Pētījuma aktualitāti nosaka pārmaiņas Latvijas izglītības sistēmā un Valsts izglītības satura centra īstenotais projekti Kompetenču pieeja mācību saturā (PI 2019), kura mērķis ir izstrādāt, aprobēt, pēctecīgi ieviest Latvijā tādu vispārējās izglītības saturu unju mācīšanai vecumā no pirmsskolas gadiem līdz vidusskolai, kā rezultātā skolēni gūtu dzīvei mūsdienās nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes (sk. PP 2019). Kompetenz für die Förderung der Integrität des Wissens, wie auch für die entsprechenden Schulen, ist ein komplexer Vorgang. Ar jauno mācību satura model tiek saskaņotas izmantojot daudzveidīgus resursus, mazinot mācību priekšmetu nošķirtību. skolotāju izglītības programmas, no 2020. Deshalb haben auch die Universitäten (turpmāk LiepU) eine neue Modelle für die Zulassung von Studien vorgesehen, die einen Kurs integrieren, um die dažādu mācību priekšmetu skolotāju sagatavošanai. Arī latviešu valodas un literatūras skolotāju Wissenswürdigkeit der Menschen zu verbessern. Die regionalistischen Untersuchungen bestimmen die Aktualität des Bildungskontexts auch UNESCO Konvencija par nemateriālā kultura mantojuma reģionālie aspekti”, kurā jāattīsta pētnieciskās iemaņas noteikta sociolekta vai reģiolekta izpētē, LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālistikas pētījumi topošo skolotāju izglītībai: Dienvidkurzemes potenziāls | 3 doi.org/10.35321/bkalba.2021.94.10 BENDRINĖ KALBA 94 (2021) http://journals.lki.lt/bendrinekalba ISSN 2351-7204 saglabāšanu: nemateriālais kultura mantojums ir arī mutvārdu tradīcijas un izpausmes, ieskaitot valodu kā nemateriālā kultura mantojuma nesēju (Konv.MSNK 2003; NKML 2016). Atbilstoši Konvencijai nemateriālais kultūras mantojums ne tikai jādokumentē, jāpēta, jāsaglabā, jāsargā, bet auch jāpopularizē un jānodod nākamajām paaudzēm, it īpaši ar formālās un neformālās izglītības palīdzību. Līdz gadam 2021. no Dienvidkurzemes reģiona Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma Vērtību sarakstā iekļauta tikai Rucavas tradicionālā kultūrtelpa, kas pārstāv vairākas jomas, arī valodu kā nemateriālā kultūras mantojuma nesēju (RTK 2018). Regionale Identitätsfragen aktualisiert auch die administrative territoriale Reform (Administrativo teritoriju un apdzīvoto vietu likums spēkā stājies 2020. gada 23. juni), kas lielāku, ekonomiski spēcīgāku novadu veidošana un to robežu saglabāšanas iedzīvotāju procesā izraisīja diskusijas arī par kultūrvēsturisko novadu identitātes. Vienlaikus Latvijas valsts prezidents Egils Levits rosināja izstrādāt arī Latviešu vēsturisko zemju likumu, uzsverot: Katrā latviešu vēsturiskajā zemē ir savas unikālas un atšķirīgas latvietības iezīmes, tradīcijas, valodas paveidi, kā arī savdabīga kultūrvēsturiskā vide. Latvietības iezīmju daudzveidība, divas latviešu rakstu valodas tradīcijas, latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskā vide un to ilgtspēju veicinošās vietējo kopienu uzturētās kultūrtelpas ir latviešu nācijas kopēja bagātība, kas iriski atbalstāma un attīstāma (Levits 2020a). Das ist Raksta-Zweck. Balstoties Dienvidkurzemes lingvistischem izpētē, sniegt rekomendacijas šo pētījumu rezultātu radošai izmantošanai topošo skolotāju izglītošanā, attīstot caurviju prasmes. Balstoties Dienvidkurzemes lingvistischem izpētē, sniegt rekomendacijas šo pētījumu rezultātu radošai izmantošanai topošo skolotāju izglītošanā, attīstot caurviju prasmes. Salīdzinājumam WERTvoll. Lebendige Dialekta an Bayerischen Schulen” (2019) [MundART WERTvoll. Dzīvotspējīgie dialekti Bavārijas skolās] rezultāti, kas apkopo gan teorētiskās nostādnes, gan izmantoti Vācijā (Bavaria) durchgeführt Studie MundART izstrādā un adaptē metodiku, kā izlokšņu piem., tādās mācību programmās kā „Dialektālais vārdu krājums”, „Teātris”, „Literatūra un radošā rakstīšana”, „Dialektu ģeogrāfija” (Dialektgeographie), „Radošais dizains” (Kreatives materiālus radoši izmantot skolās, arī pilsētas skolās, Gestalten), Mūzika, Kulinārija (sk. MundART WERTvoll 2019). LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālistikas pētījumi topošo skolotāju izglītībai: Dienvidkurzemes potenziāls | 4 doi.org/10.35321/bkalba.2021.94.10 BENDRINĖ KALBA 94 (2021) http://journals.lki.lt/bendrinekalba ISSN 2351-7204 Raksta-Aufgaben: 1. Izvērtēt līdz šim veikto Dienvidkurzemes valodas pētījumu potenciālu topošo humanitārās jomas skolotāju izglītošanā; 2. Sniedzot atsevišķus piemērus, offenat regionalālistikas Untersuchungsvermögens kombinierte Lehrvormetu satura dažādošanā jaunajā mācību modelī. Rakstā izmantoti 20. Gs. 2. puses un 21. gs. sākuma Dienvidkurzemes izlokšņu materiāli: 1) LiepU Kurzemes Humanitārā institūta Dienvidkurzemes ekspedīciju Rucavā un Sventājā (20042005), Rucavā (20062007), Nīcā (20082009, 2011), Virgā un Bunkā (20132014), Priekules novadā (2018) atšifrētā daļa (apvidvārdu kartotēka, tekstu manuskripti), kā arī Mana novada valoda: Lejaskurzeme (2004), Rucavā, tur Paurupē… Etnogrāfija, folklora, valoda” (2007, atk. izd. 2008), „No Sventājas līdz Ancei: Latviešu izloksnes Rietumkurzemes piekrastē 20. gs. beigās / 21. gs. sākumā” (2008) publicētie Dienvidkurzemes izlokšņu Text; 2) Universität Lettlands Latviešu valodas institūta (turpmāk LU LaVI) Apvidvārdu kartotēka, kurā pārstāvētas visas Dienvidkurzemes izloksnes (vairāk nekā 510000 vienību); öffentliches Studium 3) LU LaVI projekta „Latviešu valodas dialekti 21. gadsimtā: sociolingvistisks aspekts” Avoti vēl neizsīkst: Latviešu valodas dialekti 21. gadsimtā (2016), in dem es ap 70 lpp. Bārtas un Rucavas Textu. (Bärtas und Rucavas Textu) 20. gs. 2. un 21. gs. Informationen nur teilweise entsprechen den traditionellen Dialektologien teicēja pazīmēm. Vairs nav möglichama pat vecākās paaudzes informanta piederība tikai vienam pagastam (izloksnei): vecāku ģimene pārcēlusies vai pārcelta (to īpaši ietekmējušas 2. pasaules kara beigas Kurzemē, kā arī kolektivizācija, pāreja no viensētas uz ciemata), informants ieguvis izglītību vidusskolā, augstskolā, strādājis pilsētā u centru c. Materiālu vākšanai institūta 21. gs. ekspedīcijās katrā no pagastiem (izloksnēm) intervēti izmantotas galvenokārt sociolingvistiskās metodes: aptauja, intervija. Kurzemes Humanitārā arī kultūras un izglītības darbinieki, novadpētnieki, folkloras un etnogrāfisko kopu vadītāji un dalībnieki. Pētījuma metodes: 1) Dokumentu analīze regionālistikas Studie im Kontext. Lai noskaidrotu projektā Skola 2030 izstrādāto mācību priekšmetu iedalījumu mācību jomās, kā arī pamatnostādnes par kompetentču pieejas būtību un starppriekšmetu saikni, tika veikta projekta vietnē ievietoto mācību satura, metodisko norādījumu un materiālu analīze. Lai noskaidrotu regionālistikas LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālistikas pētījumi topošo skolotāju izglītībai: Dienvidkurzemes potenziāls | 5 doi.org/10.35321/bkalba.2021.94.10 BENDRINĖ KALBA 94 (2021) http://journals.lki.lt/bendrinekalba ISSN 2351-7204 aspektu lomu topošo skolotāju izglītības jaunajā modelī, tika analizēti LiepU ESF projekta Nr.8.2.1.0/I/002 Studiju programmu fragmentācijas samazināšana LiepU profesionālā bakalaura studiju programmas Skolotājs materiāli. Identifizierte satura-thematische Gruppen, in denen das kombinierte Lehrvorhaben satura dažādošanā möglichama regionalistikas materiale verwendet wird; 2) Qualitative Analyse des Izlokšņu-Materials. Nach der Ausbildung satura tematisko grupp identifizierung (piem., apģērbs, ēdieni, darbi un darbarīki, augu un dzīvnieku nosaukumi) no Dienvidkur materialzemes language kolektionen (sk. sprach materiāla avotu aprakstu) atlasīti šīs grupas leksikas un izlokšņu tekstu paraugi. 1. DIENVIDKURZEMES VALODAS PĒTĪJUMI TOPOŠO HUMANITĀRĀS JOMAS SKOLOTĀJU IZGLĪTOŠANĀ Valsts pētījumu programmas Latviešu valoda (20182021) apakšprojektā Reģionālistika turpināta Dienvidkurzemes izlokšņu izpēte, kas LiepU Zusammenarbeit ar LU Latviešu valodas institūtu (turpmāk LU LaVI) norit jau 20 gadu. Es ist nicht möglich, ohne Forscher zu arbeiten (Brigita Bušmane, Benita Laumane, Liene Markus-Narvila, Ieva Ozola u. c.) Zusammenarbeit mit Studenten, Schülern, Bibliotheken, Dienvidkurzemespēt un anderen Interessierten in der Forschung. Piem., Baltijas jūras piekrastes izlokšņu tekstu krājumā No Sventājas līdz Ancei: Latviešu izloksnes Rietumkurzemes piekrastē 20. gs. Beigās 21. gs. Anfang (NSLA 2008) publiziert im Izlokšņu tekstu vākšanā un atšifrēšanā piedalījušies 26 Liepājas studenti. Šādu Studie Teilnehmern tas häufig ir personiski nozīmīgs Arbeit, jo saistās ar dzimtās vietas izloksni kā paša Studie Teilnehmernieka lokālās identitäten iezīmi. Blakus wissenschaftniskam devumam šādi Untersuchungen stärina katra Studie Teilnehmern Identität un pašwertējumu. Studenti gūst apliecinājumu, ka auch paši ir unikālu zināšanu avots, un tas dod zusätzliche motivation studijām. Vispirms studentiem jāiegūst pamatzināšanas un izpratne par latviešu valodas reģionālo dalījumu, jārod atbildes uz pamatjautājumiem: Kas ir dialekts, kas ir izloksne, kāpēc tās radušās, vai arvien pastāv u. tml. Also, wir verstehen das nicht. Šīm atbildēm noder ne tikai latviešu dialektoloģijas akadēmiskie pētījumi, piem., Martas Rudzītes Latviešu LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālistikas pētījumi topošo skolotāju izglītībai: Dienvidkurzemes potenciāls | 6 doi.org/10.35321/bkalba.2021.94.10 BENDRINĖ KALBA 94 (2021) http://journals.lki.lt/bendrinekalba ISSN 2351-7204 dialektoloģija” (1964), „Darbi latviešu dialektoloģijā” (2005), bet arī elektroniskie mācību izdevumi, piem., Latviešu valodas aģentūras izdevumi Latviešu valodas rokasgrāmata (VRGr), kurā ir dialektoloģijai veltīta daļa, E-pupa elektronische latviešu-sprachen-Wörterbücher (sk. E-pupa) u. c. Diese Ressource wird von den Forschern der Branche und den Doktoren genutzt, die Ressourcen sind hauptsächlich für Schüler und andere Interessenten bestimmt, aber die akademische Arbeitserfahrung des Autors zeigt, dass sie bestimmt werden, dass die Schüler in der Schule studieren: Lai noskaidrotu un nostiprinātu pamatjēdzienus, pārbaudītu competci, veicot testus un uzdevumus. Ekspeditionen vākumi ir pamats izlokšņu, izlokšņu grupu un dialektu aprakstiem, aplūkojot galvenās leksiskās, fonētiskās, morfoloģiskās, pagaidām retāk sintaktiskās īpatnības. Studierende, lauka Untersuchungen arbeitenjot zusammen mit erfahrenen Forschern, apgūst intervēšanu, Anketēšanu un citus materielle Sprachen vākšanas paņēmienus. Diemžēl jaunajā latviešu valodas un literatūras skolotāju studiju programmā nav paredzēts laiks (kredītpunkti) dialektoloģijas praktikumam, arī kursā Latviešu un literatūras sociālie un reģionālie valodas aspekti laika trūkuma dēļ būs sarežģīti ieplānot ar lauka praksi pētījumu saistītus uzdevumus. Radniecīgajā studiju kursā Latviešu folklora kā viens no praktisko darbu uzdevumiem ir iekļauts tikai neliels folkloras materiālu vākums. Deshalb, evaluiert izstrādāto jauno studiju kursu saturu, kā arī teorijas un prakses līdzsvaru tajos, nepieciešama diskusija par praksē balstītu studiju formu īpatsvara palielināšanu. Kā liecina LVDAf III karte (sk. 1. att.), publicēto izlokšņu aprakstu un plašāku pētījumu pārklājums visā Latvijā joprojām nav vienmērīgs, tāpēc topošajiem skolotājiem tas var kļūt par ierosmi gan pašu darbam studiju laikā, gan skolēnu rosināšanai turpmākajos darba gados. Labais diese Kartes Überklājums Dienvidkurzemē ir auch LiepU Forschung un studentu iesaistes Resultatäts, jedoch auch te rodamas mazītas pēt izloksnes, piem., par Dunikas izloksni Lietuvas pierobežā nav ne apraksta, ne plašāku publicētu vai nepublicētu pētījumu. 21. gs. pieaug sociolingvistisko metožu un paņēmienu izmantojums, piem., LU LaVI aspekts (20132016), kas ir pirmais plašākais sociolingvistiskas ievirzes dialektologi īstenojuši projektu „Latviešu valodas dialekti 21. gadsimtā: sociolingvistisks pētījums par dialektu dzīvotspēju Latvijā (sk. Stafecka, Markus-Narvila 2016). Diese Studie war nur für den Fall Rucava vorgesehen. Iegūti ne tikai dažādu paaudžu runas paraugi, bet noskaidrota arī izpēti – tika veidota izlokšņu izlase, kurā Dienvidkurzemi pārstāvēja divas izloksnes – Bārta un iedzīvotāju attieksme pret dzimto izloksni kā savas identitātes zīmi, pētīts izloksnes lietojums dažādās saziņas situācijās, izloksnes dzīvotspējas saikne ar saimnieciskās un kulturelles LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālistikas pētījumi topošo skolotāju izglītībai: Dienvidkurzemes potenziāls | 7 doi.org/10.35321/bkalba.2021.94.10 BENDRINĖ KALBA 94 (2021) http://journals.lki.lt/bendrinekalba ISSN 2351-7204 Lebenscentriem skolas, iestādēm, baznīcu. So wie in Lettland auch in diesem traditionellen Izlokšņu Gebiet kaum nemaz nav pētīta dažādu paaudžu saziņas valoda, projektā fiksētas un skaidrotas dažādu paaudžu runas atšķirības. Apzināta izlokšņu dinamika, noskaidrojot, kuras izloksnei raksturīgās īpatnības saglabājušās visu paaudžu runā, cik lielā mērā runātājiem ir pazīstami vārdi, kas šajās izloksnēs reģistrēti 20. gs. Vidū […] latviešu valodas dialektu aptaujas laikā (aptauju anketu paraugus sk. Stafecka, Markus-Narvila 2016: 501[…]510). Lietuvā šādu sociolingvistisku pētījumu, kas aptver visus izlokšņu punktus (Projekte Šiuolaikiniai geolingvistikos tyrimai Lietuvoje: punktų tinklo optimizacija ir interaktyvioji tarminės informacijos sklaida2013), veicis Lietuviešu valodas institūts: konstatēti, vājie un jau iznīkušie izlokšņu punkti, reģiolektu un stiprnien regionu standartušanās (Mikulė veidoitė, Meiliitė 2014). 1. ATT. Izlokšņu publisierte Beschreibung un plašāko Studie Karte (LVDAf 2013: III Karte, 198). 21. gs. Dialektologie (ģeolingvistika) ir noch vielpusīgāka, deshalb jaunu metožu ienākšana latviešu dialektoloģijā ļautu dialektu iepazīšanu un izpēti studiju programās padarīt interesantāku gan tiem studentiem, kas kādā izloks dzimnē runāt prot, gan tiem, kamtas saiknes ar tradicionālajām izloksnēm vairs nav dzīvas. Viena no šādām metodēm ir perceptīvā dialektoloģija (21. gs. jau izmantota lietuviešu ģeolingvistikā, sk., piem., Aliūkaitė 2020; LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālistikas pētījumi topošo skolotāju izglītībai: Dienvidkurzemes potenziāls | 8 doi.org/10.35321/bkalba.2021.94.10 BENDRINĖ KALBA 94 (2021) http://journals.lki.lt/bendrinekalba ISSN 2351-7204 Brazaitienė 2020). Diese Methode ist vorgesehen für verschiedene Sprachen, Sprachen, die man annimmt, die man sprachlich betrachtet, die man auswertet, die man auswertet. Latviešu A kuo tu reģionālistikā ieskatu šai metodoloģijā un lauka pētījuma rezultātos, skaidrojot folklingvistikas (folk linguistics) būtību un pētījumu virzienus, sniedz, piem., Sanita Lazdiņa (Martena) rakstā vari izskaidruot volūdu? Folklingvistika jeb nevalodnieku devums valodniecībā (Baltinavas lauka pētījuma piemērs) (Lazdiņa 2014). Dienvidkurzemē šādi Untersuchungen pagaidām dialekti 21. veikti epizodiski un tikai izlases veidā – daļēji iekļaujoties LU LaVI projektā „Latviešu valodas Jahrhundert: soziolingvistische Aspekte veiktajās aptaujās. Pieaug tādu topošo latviešu valodas un literatūras skolotāju īpatsvars, kam saikne ar tradicionālajām izloksnēm (latviešu valodas reģionālajiem variantiem) ir minimāla vai tās nav vispār. Parems, ka šādu studentu īpatsvars urbanizācijas rezultātā palielināsies arī Latvijā, tostarp Kurzemē. Deshalb, no vienas puses, pieaug vajadzība pēc daudzveidīgiem izlokšņu materiāliem un pētījumiem: ne tikai tradicionālie zinātniskie raksti, monogrāfijas, izlokšņu vārdnīcas, dialektu atlanti, bet auch izlokšņu ieraksti, videomateriāli, attēli, kasē ilustr 21. gs. studentiem nepazīstamas lauku dzīves, dabas u. c. reālijas. Arvien aktuālāka ir topošo skolotāju izpratnes veidošana par latviešu klasiskajā literatūrā tēloto lauku vidi un tās apzīmēšanai lietotajiem apvidvārdiem: Literaturstudien kursu docētāji nevar iztikt bez regionalistikas pētījumiem. Apvidvārdi iekļaujas arī mūsdienu latviešu literārajos tekstos, piem., Valda Rūmnieka un Andreja Miglas romānā Kuršu vikingi (Rūmnieks, Migla) Jūrpilī (mūsdienu Grobiņa) 9. gs. Runātā valoda netiek imitēta, bet Rietumkurzemes vidi palīdz veidot daudzveidīgs kursismus lietojums (teksta uztverei to druk), piem., klanga ‘vilnis, denkts ‘spēcnis, 1998 cns u.s. Dienvidkurzemes leksika iepazīstama, lasot Noras Kalnas, Olafa Gūtmaņa dzeju vai Jēkaba Janševska kultūrvēsturisko romānu Dzimtene, kur lietotas tādas Dienvidkurzemes izloksnēm raksturīgas leksēmas kā anti ‘uzacis, āzenis ‘dienvidumu všēj, gandriet ‘rs ‘stārķis, gotena ‘tele, jauna govs, neelis ‘slikta rakstura, skutuls ‘biezboda, tīre ‘putra u c. (p. s. sk., Bušš 2004: 7375; 2018). Vācijā Bavārijas zemes skolās īstenotajā dialekta dzīvotspējas projektā skolēni rosināti darboties gan tradicionālās radošās darbības formās, piem., iestudēt teātra izrādi dialektā, gan veidot dzejas slamu, improvizāciju, attīstīt radošo rakstīšanu dialektā, veidot videoklipus (MundART WERTvoll 2019: 9). Neviens no šiem uzdevumiem nav iespējams, ja skolēni iepriekš nav iepazinuši izloksnes leksiku, izrunas un tekstveides īpatnības. LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālistikas pētījumi topošo skolotāju izglītībai: Dienvidkurzemes potenciāls | 9 doi.org/10.35321/bkalba.2021.94.10 (Bild mit der Aufzeichnung) BENDRINĖ KALBA 94 (2021) http://journals.lki.lt/bendrinekalba ISSN 2351-7204 Apvidvārdu nozīmju skaidrošanai gan topošie skolotāji, gan skolēni izmanto dažādas Die Wortschrift. To paredz arī elektroniskie mācību resursi, piem., Latviešu valodas kuras nodaļā „Dialektoloģija” 5. uzdevums dialektālās leksikas iepazīšanai jau dod norādi uz rokasgrāmata, elektronisko latviešu valodas vārdnīcu tezaurs.lv (sk. 2. att.). Tā kā uzdevumā iekļauti apvidvārdi, kas nosauc Latvijas reģioniem specifiskus ēdienus, kurus skolēni un studenti nav ēduši, bez piedāvātās vārdnīcas izmantošanas uzdevums nav paveicams. parasti 5. Ieraksti vārdu, kas braucht vielepunktes statt! Uzdevuma veikšanai verwendet vietni tezaurs.lv! Nr. der Apvidvārds Ēdiena raksturojums 1. Ķiļķeni Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar vai 2. Staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju . 3. Drebene gaļu. Galerts, Gaļa. 4. Biguzis Was ist das? Miltu 5. Pīle Tīre vai kartupeļu 6. Kuģelis ēdiens ar. Das ist 7. Kreķens Cepts-Pilz. Das ist 8. Žūre Ich bin Miežu. 9. Žildiņi Biez. 10. Rīvētu-Sacepums. Jaun. Was ist los? Uzsildīts, atsulots, kein kā gatavo sieru. 2. ATT. […]Latviešu valodas rokasgrāmatas[…] nodaļas […]Dialektoloģija[…] 5. Aufgaben für die Kenntnis der Dialekt-Leksikas (VRGr). Dienvidkurzemes izlokšņu Untersuchungen festgestellt, ka pagastos, kur arbeitet etnogrāfische kolektīvi, folkloras un tradīciju kopas, auch bērnu folkloras grupas, priekšnesumiem vai tūristu izklaidēšanai tiek radīti teksti (performances), apzināti blīvēti tādi izloksnes elementi (izrunas atšķirības, vārdi, kuros vārdformas), kādus ikdienas runā vairs nedzird vai sporādiski LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālistikas pētījumi topošo skolotāju izglītībai: Dienvidkurzemes potenziāls | 16 doi.org/10.35321/bkalba.2021.94.10 BENDRINĖ KALBA 94 (2021) http://journals.lki.lt/bendrinekalba ISSN 2351-7204 AVOTI UN LITERATŪRA (Vereinigtes Königreich) Aliūkaitė Daiva 2020: Die Erzählung eines naiven Schätzers oder die Verbreitung der Perzeptuellen Dialektologie in der litauischen Dialektforschung. […] Litauische Dialektologie Profile: Probleme und Ergebnisse, herausgegeben von D. Mikulėnienė. Vilnius: at: http://lki.lt/wp-content/uploads/2021/01/KIDP6.pdf. DOI doi.org/10.35321/eLietuvių kalbos institutas, 249[…]266. Das Institut ist ein Institut für Sprache und Literatur, das in Vilnius ansässig ist. Verfügbar pub.8.Probleme-und-Finden. Brazaitienė Laura 2020: Forschung zur Perzeptuellen Dialektologie in Litauen: Subjektive Variation of Lithuanian Language Area in Relation to Objective Variation. – Lithuanian Dialektologische Dialektologie Profile: Probleme und Ergebnisse, red. D. Mikulėnienė. Vilnius: Lietuvių kalbos institutas, 267[…]291. Erhältlich unter: httplki.lt/wp-content/uploads/http:2021/01/KIDP6.pdf. DOI.org/10.35321/e-pub.8.Probleme und Finden. Bušmane Brigita 2004: Lejaskurzemes izlokšņu bagātības J. Janševska Romānā Dzimtene. (Buschmane Brigita 2004: Lejaskurzemes izlokšņu bagātības J. Janševska romānā Dzimtene. […] Mana novada valoda: Lejaskurzeme, zin. rot. B. Laumane. Was ist das? Liepāja, Liepa, 61[…]80. Bušmane Brigita, Markus-Narvila Liene 2016: Kārļa Mīlenbaha, Jāņa Endzelīna un Edītes Hauzenbergas-Šturmas Latviešu valodas vārdnīcā ietvertā Lejaskurzemes leksika mūsdienu kontekstā. Valsts valodas komisijas Raksti, 8. Rīga: Zinātne, 78[…]109. Pieejams: https: www.president.lv/storage/items/PDF://VVK%208_Latviesu%20valodas%20vard nica.pdf. E-pupa […] Elektronisches lateinländisches Wörterbuch […]E-pupa[…]. Pieejams: http://epupa.valoda.lv. Das ist Konv. NKMS 2003: Konvencija par nemateriālā kultura mantojuma saglabāšanu, 2003. Die Konvention über nematerielle Kultur mantojuma, 2003 Pieejams: https://likumi.lv/ta/lvlv/starptautiskie-ligumi/id-1533-konvencija-parnemateriala-kulturas-mantojuma-saglabasanu. Laumane Benita 1973: Zivju nosaukumi in der lateinamerikanischen Sprache, Rīga: Zinātne. Laumane Benita 1996: Zeme, jūra, zvejvietas: Zvejniecības leksika Latvijas piekrastē, Rīga: Das ist Zinātne. Laumane Benita 2004: Uzvārdu un vietvārdu liecības par den Bewohnern von Lejaskurzemē. […] Mana novada valoda: Lejaskurzeme, zin. rot. B. Laumane. Was ist das? Liepāja: LiePA, 212[…]227. Laumane Benita 2005: Smalki lija zelta lietus: Dabas parādību nosaukumi latviešu valodā, Liepāja: LiePA. LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālistikas pētījumi topošo skolotāju izglītībai: Dienvidkurzemes potenciāls | 17 doi.org/10.35321/bkalba.2021.94.10 BENDRINĖ KALBA 94 (2021) http://journals.lki.lt/bendrinekalba ISSN 2351-7204 Laumane Benita 2013: Jūra latviešu valodā un folklorā: etnolingvistiskais aspekts. Liepāja: LiePa. Laumane Benita 2015: Vēju un vētru grāmata: Dabas parādību nosaukumi latviešu valodā, 2. Liepaja: Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Laumane Benita 2017: Bārtas mājvārdi. (Bärten-Benita 2017: Bärten-Müzwärdi) Bārtas dzīpari: valoda, kultūra, tradīcijas, ļaudis, atb. rot. E. Lāms und A. Helviga. Liepāja: LiepA, 101[…]173. Die LaVI-Matte. LU Latviešu valodas institūta Dienvidrietumkurzemes izlokšņu materiāli. Lazdiņa Sanita 2014: A kuo tu vari izskaidruot volūdu? Folklingvistika jeb nevalodnieku devums valodniecībā (Baltinavas lauka pētījuma piemērs). Baltu Filoloģija 23(2), 5174. Levits Egils 2020a: Latviešu vēsturisko zemju likums. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/324253latviesu-vesturisko-zemju-likums. Levits Egils 2020b: Likumprojekta […]Vēsturisko zemju likums[…] Anotācija. Pieejams: https://www.president.lv/lvmedia/4771.download. LiepU-Matze. Die Universitäten von Leipzig liefern die Materialien für den Dienst. LVDAf 2013 […] Latviešu valodas dialektu atlants. Fonētika, sast. Ich weiß nicht, was du sagst. A. Sarkanis. Was ist das? LU: Latviešu valodas institūts. (Lietwische Spracheninstitute) 2019: Mācīšanās iedziļinoties. 2030 Schola Pieejams: https: www.skola2030.lv/lvistenosana/macibu-pieeja/macisanas-iedzilinoties. Mikulėnienė Danguolė, Meiliūnaitė Violeta 2014: XXI a. Pradžios lietuvių tarmės: geolingvistinis ir sociolingvistinis tyrimas (žemėlapiai ir jų komentarai), Vilnius: Briedis. MS 2019: Mācību saturs. (Mācību saturs) ist ein englisches Buch, das im Jahr 2019 veröffentlicht wurde. Skola 2030: Pieejams: https: www.skola2030.lv/lv/macibusaturs/macibu-satura-pilnveide/pilnveides-principi. MundART WERTvoll 2019: MundART WERTvoll. Lebendige Dialekta an Bayerischen Schulen. Handreichung, München: Bayerisches Staatsministerium für Unterricht und Kultus. Erhältlich unter: https: www.bestellen.bayern.de/application/eshop_app000001?SID=734250936&AC TIONxSESSxSHOWPIC(BILDxKEY:%2705000204%27,BILDxCLASS:%27Artikel%2 7,BILDxTYPE:%27PDF%27). Das ist eine sehr gute Idee. NKML 2016: Gesetz über nichtmaterielle Kultur-Mantojuma. Pieejams: NSLA 2008: No Sventājas līdz https://likumi.lv/ta/en/en/id/285526-intangible-cultural-heritage-law. Ancei: Latviešu izloksnes Rietumkurzemes piekrastē 20. gs. Beigās 21. gs. oder Zunächst, Sast. Liene Markus-Narvila, das ist rot. Benita Laumane. Was ist das? Liepaja: Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. Liepa. LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālistikas pētījumi topošo skolotāju izglītībai: Dienvidkurzemes potenziāls | 18 doi.org/10.35321/bkalba.2021.94.10 BENDRINĖ KALBA 94 (2021) http://journals.lki.lt/bendrinekalba ISSN 2351-7204 Petre Biruta 2018: Olafa Gūtmaņa dzejas vārdi: lietvārdi, Liepāja: LiePA. PI 2019: Verwandlung der Gründe. 2030 Schola Pieejams: https: www.skola2030.lv/lv/macibusaturs://macibu-satura-pilnveide/nepieciesamibas-pamatojums. 2019: Par Projekt. 2030 Schola Pieejams: https://www.skola2030.lv/lvpar-projekt. RBsviests […] Rucavas baltais sviests, 2018. Pieejams: httpsec.europa.eu/info/food-farmingfisheries://food-safety-and-quality/certification/quality-labels/geographical-indicationsregister/details/EUGI00000014904. RTK 2018: Rucavas tradicionālā kultūrtelpa. RTK: Rucavas tradicionālā kultūrtelpa. RTK: RTK: RTK: RTK: RTK: RTK: RTK: RTK: RTK: RTK: RTK: RTK: RTK: RTK: RTK: RTK: RTK: RTK: RTK: RTK: RTK: RTK: RTK: RTK: RTK: RTK: RTK: RTK: RTK: RTK: RTK: RTK: RTK Nichtmaterielle Kulturen-Saraksts. Mutvārdu tradīcijas un izpausmes, ieskaitot valodu kā nemateriālā kultura mantojuma nesēju. Pieejams: httpsnematerialakultura.lv/Elementi/rucavas-tradicionala-kulturtelpa2018. Rudzīte Marta 1964: Latviešu dialektoloģija, Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. Rudzīte Marta 1964: Latviešu dialektoloģija, Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. Rudzīte Marta 2005: Darbi latviešu dialektoloģijā, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. Rūmnieks Valdis, Migla Andrejs 1998: Kuršu vikingi, Rīga: Zvaigzne ABC. Er ist ein Mitglied der Zvaigzne. Stafecka Anna, Markus-Narvila Liene 2016: Avoti noch neizsīkst. Latviešu valodas dialekti 21. Jahrhundert, Rīga: LU Latviešu valodas institūts. VRGr […] Latviešu valodas rokasgrāmata. Pieejams: http://valodasrokasgramata.lv. VvTalka – Vietvārdu talka, 2017. Pieejams: http://www.lulavi.lv/datubazes/vietvardu-talka. Gauta 2021 11 und 22 Priimta 2021 12 28 LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālistikas pētījumi topošo skolotāju izglītībai: Dienvidkurzemes potenziāls | 19 doi.org/10.35321/bkalba.2021.94.10 BENDRINĖ KALBA 94 (2021) http://journals.lki.lt/bendrinekalba ISSN 2351-7204 REGIONAL STUDIES FOR THE EDUCATION OF THE FUTURE Lehrer: Das Potenzial des südlichen Kurzemes Zusammenfassung The systematic research of Southern Kurzeme subdialects continues more than 20 years. Es ist oft eine persönlich bedeutende Arbeit für die Forschungsteilnehmer (Studenten, Lehrer, Studierende der lokalen Überlieferung usw.), weil es sich auf einen Unterdialekt ihres Geburtsortes als Merkmal der lokalen Identität des Teilnehmern bezieht. Neben dem wissenschaftlichen Beitrag stärken solche Studien die Identität und das Selbstwertgefühl jedes Teilnehmern. Ziel des Artikels ist es, nach der Evaluierung bestehender Studien über die südliche Kurzeme-Sprache Empfehlungen für die Einbeziehung der Ergebnisse dieser Studien in die Ausbildung von Schülern und zukünftigen Lehrern durch die Entwicklung ihrer transversalen Fähigkeiten zu geben. Aufgaben des Artikels: 1) Beurteilung des Potenzials der bisher durchgeführten Studien des Südlichen Kurzemes in der Ausbildung zukünftiger Geisteswissenschaften Lehrer; 2) das Potenzial von Regionalstudien bei der Diversifizierung des Inhalts von kombinierten Fächern im neuen Lernmodell durch die Bereitstellung von separaten Beispielen zu identifizieren. Die Einleitung beschreibt die Aktualität, den Zweck, die Studienmethoden und die Aufgaben des Artikels. Der erste Teil des Artikels "Die südlichen Kurzeme-Sprachstudien in der Ausbildung zukünftiger Geisteswissenschaften-Lehrer" gibt einen Einblick in die Regionalstudien an der Universität Liepāja und beschreibt, wie das Interesse zukünftiger Lehrer an Regionalstudien geweckt werden sollte. Der zweite Teil des Artikels "Das Potenzial der regionalen Studien bei der Entwicklung des Inhalts der kombinierten Fächer" enthält separate Empfehlungen zur Einbeziehung regionaler Studien in den Inhalt der kombinierten Fächer. Am Ende des Artikels finden sich die wichtigsten Schlussfolgerungen und Empfehlungen. Die Forschung zu regionalen Sprachtypen, ihren Ursprüngen, Veränderungen, dem Verhältnis zwischen Subdialekt und geschriebener Sprache kann nicht nur im Inhalt der Vorlesungen, sondern auch in der Persönlichkeitsentwicklung und im Studium zukünftiger Lehrer der lettischen Sprache und Literatur auf verschiedene Weise genutzt werden. Traditionell sind die Studierenden an Feldstudien, der Verarbeitung und Digitalisierung bereits bestehender publications, etc. Thus, the research methods in dialectology are learned in practice. In Latvia LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālistikas pētījumi topošo skolotāju izglītībai: Dienvidkurzemes Potenzials | 20 doi.org/10.35321/bkalba.2021.94.10 BENDRINĖ KALBA 94 (2021) http://journals.lki.lt/bendrinekalba ISSN 2351-7204 Sprachsammlungen, der Entschlüsselung von Aufnahmen und der Vorbereitung der begonnenen aspects of humanities into one study course. Such an integrated approach is to be supported, Lettischsprache und -literatur beteiligt. Das Studiemodell des Lehrers sieht vor, mehrere zu integrieren. Die Umsetzung des neuen Studienprogramms wurde jedoch erst im Herbst 2020 begonnen. proposals of teaching staff and researchers. Hauptergebnisse: 1) Im neuen Bildungsmodell haben die verschiedenen Fächer der künftigen Lehrer regionale Studienpotenzial nicht nur in den Geisteswissenschaften, sondern auch in anderen Bildungsbereichen wie Naturwissenschaften, Technologie, Sozialund Zivilbildung. 2) Es ist notwendig, den Inhalt neuer Studien zu überwachen und zu verbessern, um optimale Beziehungen zwischen Theorie und Praxis zu finden, ohne die Traditionen der Feldstudien zu verlieren; 3) Die entwickelten Beispiele (z. B. Bezeichnungen von Werkzeugen, Bezeichnungen regionaler Gerichte, Bezeichnungen der Elemente der regionalen Kostüme) bestätigen, dass die Zusammenarbeit zwischen Forschern und Lesern der Regionalstudien mit Lesern aus anderen Bildungsbereichen die interdisziplinären Verbindungen im Studienprozess vertiefen und ihn persönlicher machen kann. Schlüsselwörter: Sprachwissenschaft, Regionalwissenschaft, Dialektologie, Subdialekt, Lehrerbildung. LIENE MARKUS-NARVILA Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts Kalpaka Boulevard, Rīga LV-1050, Lettland [E-Mail geschützt] IVA OZOLA (in der französischen Sprache) Liepājas Universitāte Lielā iela 14, Liepaja, Lettland [E-Mail geschützt]