Synonymy and Polysemy in Latvian Philosophical Terminology

akis O of cv o Main LIETUVIU KALBOTYROS KLAUSIMAI, XXXI (1994) — | Gi gee KALBOS NOR MALIZACIJOS KLAUSIMAI attie eliec otra, Bepolusoa lute. Ce tits ely. ssi hela 0 nike iano scl Mpg asin In apinehė Is stain A LE Vata i | em ny sat g: 4 1 ei ra SELEY HEE S AVA IKERĖ S NB J a Av nie © SINONIMIJAS UN POLISĒMIJAS PROCESI iš j šios ois LATVIEŠU FILOZOFIJAS TERMINOLOGIJA Ju. ev Filozofijas terminoloģija kā viena no valodas apakšsistēmām lielākā vai mazākā a mērā ir pakļauta visiem tiem leksiski semantiskajiem procesiem, kādi darbojas va AE > literārās valodas leksikā. Te pievērsīsimies pašiem svarīgākajiem no tiem, proti, a: > sinonīmijai un polisēmijai. > k Gan sinonimija, gan polisēmija ir parādības, kas, terminus standartizējot, klasifi4 R © cėjamas kā negatīvas un traucē valodas zinātnisko precizitāti. Taču, neskatoties ši uz to, gan terminu fiksācijas sfērā (t. i. speciālajās vārdnīcās), gan terminu funkcioĀris © nēšanas sfērā sastopamies kā ar dažādiem nosaukumiem vienas parādības apzīi | mana, ta ari ar daudznozimigiem terminiem. a Šo leksiski-semantisko procesu klātesmi un noturību filozofijas terminoloģijā į bd zināmā mērā var izskaidrot ar šādiem ekstralingvistiskiem faktoriem. Pirmkārt, Ši £ Rn jēdzienu paškustību un diferienciāciju domāšanas procesā. Si parādība rod izpausmi | va Ula 387 visos valodas līmeņos un atspoguļojas arī šajā atsevišķajā valodas apakšsistēmā, dr] K m kāda ir filozofijas terminoloģija. Otrkārt, filozofija ir kultūras produkts. Kā visas žaliai ap jo ei spekulatīvās izziņas rezultāts filozofija ir dziļi internacionāla un nav brīva | ; ||: ES un šaiziņā tā nevar būt brīva no svešu valodu ietekmēm. Filozofijas leksika ir daudzu LES CE kultūru saskarsmes un pārmantotības produkts. Nacionālais un internacionālais = (zel, a Ū ge cieši savijies. Treškārt, filozofija nav folklora, bet gan atsevišķu personību un to dl | T ietekmē radušos skolu teorētiskās domas rezultāts. Vienpatīga personība vienam | 2 RE un tam pašam sistēmas robežās invariantam jēdzienam var rast citu, savādāku | Ša ala > i ēka formu jeb atdzīvināt kādu tautas apziņā jau aizmirstu vārdu, kā arī = fig 4 pit jau esošajam citu nozīmes niansi. i: Kk” — Ja valodas līmenī par sinonimiem var uzskatīt vienas vārdšķiras vārdus, kas | VI nozīmes ziņā ir tuvi jeb identi un kas izsaka vienu un to pašu jēdzienu, bet atšķiras 2 di ju pt “ar nozīmes niansēm vai ari stilistisko nokrāsu, tad terminoloģijas līmenī, t. i., noml) i ret teiktas zinātnes terminu sistēmā sinonīmi ir nozīmes ziņā identi vārdi. ķā | ja dē ES 3 vl Kā atzīmē latviešu valodniece A. Laua, tad „sinonīmu parasti nav terminiem, | oh 4 izņemot tos gadījumus, kad paralēli tiek lietoti internacionāli un latviski apzīmējuTirai Lg i vied Šī atziņa nenoliedzami būs pareiza attiecībā uz lielāko vairumu terminoloģisko | Pando =, sistēmu taču filozofijas terminoloģiskajai sistēmai piemīt savas īpatnības, kas izi | al a pauzas arī sinonīmijas ziņā. i 1 Lauā A. Latviešu leksikologija. Rīga, 1981. 191. lpp. | dl a + MT. Bol S. vz ei Sa (GER Unija As ass Ulan EE tei ve Domāšana — tas ir process. Domu ne tikai izteic ar vārda palīdzību, doma vārhet oF dā noformējas un pilnveidojas. Šī ideja, kuru mūsu gadsimta trīsdesmitajos gados mis pauda krievu psihologs Ļevs Vigotskis, skar ne tikai valodas atsevišķas parādības, ejā bet arī katras nacionālās vālodas lomu un nozīmi šīs nācijas pārstāvja domāšanā. i on Domasanas un valodas saistiba ir gan filozofu, gan psihologu, gan valodnieku es uzmanības lokā. Tieši terminoloģijā kā specifiskā leksikas slānī šī ciešā saistība starp kz gr jēdzienu un valodiskajiem izteiksmes līdzekļiem izpaužas visspilgtāk. Lietuviešu Āā filozofs R. Plečkaitis, apskatot šo kopsakaru, raksta: „Jēdziena veidošanas struktūaka rā ietilpst arī valoda, kurā konkrētais jēdziens ir noformulēts. Tieši tāpēc tad, kad Sl mēs sastādām nacionālās terminoloģiskās vārdnīcas, nacionālo terminu salīdzinā- — FY šana ar atbilstošajiem terminiem krievu valodā ir nepieciešams, bet ne vienmēr 4) pietiekams nosacījums. Ja, piemēram, jēdziens pirmoreiz tika formulēts angļu = Br valoda, tad jāanalizē arī atbilstošais angļu termins. Tieši tas arī būs viens no vēs2a turiskās pieejas aspektiem terminoloģijas zinātnē**, R. Plečkaiša doma vēlreiz — K vai pasvītro to ciešo saistību, kas pastāv starp jēdzienisko pasauli un vārdiskās esami- — r 4 bas pasauli. Valoda ir ne tikai līdzeklis kaut kā izteikšanai, bet arī tā viela, kurā VĒ go Sis kaut kas top. Tieši tādēļ nacionālās valodas ierobcZosana skar dziļākus nācijas die il] eksistences slāņus kā tikai tīri lingvistiskas izpausmes. is Teorētiskās domas attīstības gaitā rodas vairākas valodiskas zīmes viena un tā ~~ paša jēdziena izteikšanai. Noteiktā laika nogrieznī izveidojas sinonīmu rindas inFA variantu jēdzienu apzīmēšanai. Sinonīmiju latviešu filozofijas terminoloģijā var Ely apskatit gan no sinhronijas, gan diahronijas viedok]a. i Latviešu filozofiskās domas rašanās un attīstība saistās ar pagājušā gadsimta nl 60.—80. gadiem un jaunlatviešu darbību. Viens no redzamikiem jaunlatviešiem VĒ filozofisko sacerējumu popularizēšanā ir Kaspars Biezbārdis. Tieši ar viņa vārdu — saistās latviskās filozofiskās izteiksmes meklējumi. Centieni atrast atbilstošu lati 1 visku izteiksmes veidu un latvisku kāda jēdziena apzīmējumu neizbēgami novedis BS pie sinonīmisku apzīmējumu rašanās tajā stadijā, kad terminoloģija top un veidojās. kz Tā, piemēram, tādu jēdzienu kā „sajūtu orgāni*, terminoloģijas sākumstadijā Jat K. Biezbārdis izsaka ar šādiem sinonīmiskiem apzīmējumiem: „ārējie prāti*, „ārēTi To i jie jušanas prati“, „jušanas prati“, „jušanas spēki*. 20. un 30. gados latviešu filo2 zofijas leksikā šo jēdzienu izsacīja citu sinonīmu rinda, proti: „jutekļi*, „jūtekļi”, m) „jutekļa organi“, „sajūtu organi“, „maņu organi“. AE Vairāku filozofijā nozīmīgu terminu rašanos latviešu filozofiskajā literatūrā = iespējams attēlot šādi: noteiktā laikaposmā pastāv sinonīmu rinda (tie ir liteKelių raras valodas vārdi, kurus lieto terminoloģiskā nozīmē kāda noteikta filozofiska fay ls jēdziena apzīmēšanai un izteikšanai). No šīs sinonīmu rindas izdalās viens noteikts ia vārds kā visbiežāk lietotais konkrēta jēdziena apzīmētājs. Tālāk no šī termina jau MĒS var veidoties terminoloģiska ligzda, kas liecina par šī termina iesakņošanos filozo- — fijas terminoloģijas sistēmā. Mūsdienu latviešu filozofijas leksikā no pēdējās sinoiš ; nīmu rindas saglabājušies un tiek lietoti divi: „sajūtu orgāni* un „jutekli“, pie HA į * IlneurxaitTHoc P. O BLIABICHUN TOHATHIL B CBA3H C TepMHHOJIOTHYeCKOH paGoroif// BorE npocbI (PaspaBioriy Hay4HO-TEXHH4eCkOI TEPMHHOJIOTHH. Pura, 1973. C. 129000 6s ME ŠĀ. lakā, Riga, 2917, 46. I tā sk IEM ER ER i sta kais a cs et E Ar dinka Eater i TA an ki a S a kam pēdējais ir ieguvis prioritāti lietojumā gan funkcionēšanas sfērā, gan fiksāSi cijas sfērā. Prioritāte pēdējam ir tādēļ, ka tas ir viens vārds un tas izmantojams g vārddarināšanas modeļos un veido terminu ligzdu. Piemēram, filozofijas terminu Fed vārdnīcā minēti šādi termini: jutekliskais, jutekliba, juteklisks, jutekhn liskums, jutekliskā esamība, jutekliskā eksistence, jutekliskais Tos vērojums, jutekliskā uztvere?. „Juteklis“ un to atvasinājumi iekļauti tādos mi vārdkopterminos kā: jutekliskā pasaule, jutekliskā dzīve, juteklisks =i; Sil tēls, jutekliskas būtnes, jutekļu priekšmeti, juteklības ārējā vēroLA juma forma, juteklibas tira forma, jutekliskā vērojuma forma?, of Cits piemērs ar tādu filozofijas terminu kā „sapratne*. Sis vārds Milenbahain -Endzelina vārdnīcā atzīmēts ar norādi: neoloģisms. Vārdnīcas sastādīšanas laikā a pastāvēja šāda vispārlietojamās leksikas sinonīmu rinda: sapraša, saprata, io kl saprašana, sapratne, izpratne, arī saprate rakstnieka A. Upīša vārdig lietojumā. au ; Taču 1922.g. publicētajā zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā vārdi ,sapratne” | 6 un „sapratnisks* jau iekļauti filozofijas terminu saraksta®. Mūsdienu filozofijas HER terminoloģijas leksikā šis termins izveidojis noteiktu terminoloģisko ligzdu: sapIE ratne, iepriekšsapratne, praktiskā sapratne, spekulatīvā sapratne, Al NĪ | vērojošā sapratne, subjektīvā sapratne, sapratnisks prāts, sapratA$ ale nes filozofija. | = IPB) Viens no sinonīmijas avotiem filozofijas leksikā ir internacionālu vārdu aizgūķi 5) oe šana. Filozofijas terminoloģijā internacionālismu jautājumam ir īpaša vieta sakarā | | dā o ar to, ka filozofija kā zinātne ir dažādu nāciju kultūras saskarsmju rezultāts. Inter- | | a A nacionālismu analīze filozofijas terminoloģijā ir plašāka apskata vērta, tādēļ šeit _ aprobežosimies ar fakta konstataciju, ka 1987.g. publicētajā filozofijas un ētikas | | A ķi terminu krievu-latviešu vārdnīcā no apmēram 1200 sarakstā iekļautajiem terminiem — | tā EA 30 terminu ir iztulkoti paralēli ar internacionālu vārdu un latvisku apzīmējumu, | RES Vēl daži vārdi par sinonīmiem, kas atšķiras morfoloģiskā ziņā, bet jēdzieniski © ir identi. Tādi, piemēram, ir „pieredzes un „pieredzisks*, „līdzesamība” vai Mis | i ši dzāsesamība*. Šo pēdējo sastopam funkcionēšanas sfērā un tā rašanos, acīmredzot, | ji i i ietekmējis latviešu valodā esošais paraugs — „līdzāspastāvēšana”. | Šit Vienlaikus kā sinonīmi pastāv arī saliktentermini un vardkoptermini. Patlaban | pl filozofijas terminoloģijā vienlaicīgi eksistē kā „ūrėja pasaule", ta ari »arpasaule*, IE: Ms ka“ „pasaulės izpratne®, ta ari „pasaulizpratne“. Tāpat paralēli eksistē gan „klaA ik Le tējā esamiba" un „klatesamiba“, gan „pasaules uzskats” un „pasauluzskats“. | | Ai Tā kā latviešu valoda ir ļoti elastīga determinatīvo salikteņu darināšanā sintakIE a tiskā veidā”, tad šī parādība atspoguļojas arī filozofijas leksikā. Vērojama tendence | it. no vārdkoptermina pāriet uz salikteņterminu, jo no pēdējā vieglāk darināt terminu HF SRE 5 Sk.: Konsultants // Paliglidzeklis valodas praksē, 6. laid. Riga, 1987, 5.—33. lpp. Turpmāk: — Konsultants. IAA dai aaa ey ie | kt, 4 Sk.: Kants I. No vācu val. tulk. R. Kūlis. Rīga, 1990. vi oifdaldpe zēbair wenn 5. $k.: Upīts A. Vēstules. Rīga, 1977, 83. lpp. SARC AE SE 3 (V 6 Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. Rīga, 1922, 3. lpp. Kosronti % i js „7 Mūsdienu, latviešų literūras valodas gramatika, Riga! 1959. 1 sēj. ii Kada KOR S KE a DRE ERE sių i 4d 6; e Gt we K a Tee Tags ai ka ass ba 2 Rn ra Ee a hl ah Lu SR SR nli ip | av i ibe oF ee V By dn dā ME Ku TE (ac? Rr AL a XE aOR — VT PB T S i BE VS S SA RE SS S adris 4 S ių sp, ie ba ST A a B7 ligzdu. Piemēram, no minētā salikteņa „pasauluzskats* atvasināti šādi termini — Kri 3 „pasauluzskatiskie idedli“® un „pasauluzskata kategorijas”?. X Apskatīsim otru svarīgāko leksiski-semantisko procesu — polisēmiju. Daļa ijas valodnieku uzskata, ka polisēmija nav aktuāla, terminus standartizējot!?, taču toS mēr tā pastāv un ir leksikas attīstības dabisko likumu izpausme. Bai Prasība pēc terminu viennozīmības ir aktuāls jautājums arī filozofijas terminoC) loģijā. Piemēram, vācu filozofs V. Leibnics izvirzīja prasību, lai filozofijas termini in būtu tik precīzi kā matemātikas simboli. Taču šāda vēlme nevainagojās panākuEau miem, jo ir noteiktas likumibas, kas darbojas preti šai tendencei. triba Lai izprastu polisēmijas īpatnības filozofijas terminoloģijā, ir jāizprot to jēdzietL nisko sistēmu, kuru atspoguļo tās terminoloģija. Te svarīgi ir divi momenti: pirmtējā kārt, filozofija ir vēsturiska zinātne. Filozofija nav radusies tikai ar kādas noteikpb tas sabiedriskās iekārtas nodibināšanu un tās jēdzieni nav radušies vienā konkrēus tā laika posmā, bet gan ir sabiedriskās esamības vēsturiskās attīstības rezultāts. EC Otrkārt, filozofija nav viendabīga zinātne, bet sastāv no vairākiem un dažādiem CE virzieniem. Katrs filozofijas virziens atspoguļo noteiktu parādību cilvēku uzskatu m «Kk sistēmā. Tā piemēram, 20. gadsimtā pastāv gan marksistiskā filozofija, gan anali- (4 : tiska filozofija, gan hermeneitika un morales filozofija. Tatad, ne tikai diahroBs nijas līmenī, bet arī sinhronijas līmenī viena un tā pati valodiska zīme piepildās ar ~~ dažādu saturu. i Kā piemēru ņemsim vienu no centrālajiem terminiem filozofijā — „esamību”. des Pirmo filozofisko esamības koncepciju izvirzīja filozofi jau pirms Sokrāta, pēc Ak” t m šo jēdzienu apskatīja gan Platons, gan Aristotelis. Objektīvās pasaules attieciFink bam ar apziņu pieskārušies praktiski visi filozofijas virzieni un līdz ar to devuši in savas interpretācijas šim jēdzienam. Ja apskatām tikai 20.gs. definīcijas, tad redzam ieej atšķirības šī jēdziena interpretācijā salīdzinot, piemēram, marksistiskā virziena iv filozofiju un analītisko filozofiju. Pēdējā „esamību* traktē kā visam esošajam piei mītošu īpašību!!. Marksistiskajā filozofijā terminam „esamība* ir divas nozīmes. ge Vārds „esamība* eksistences nozīmē parādījās 19.gs. beigās jaunlatviešu izdevumā baita Uzskatāmības dēļ vispirms salīdzināsim vārda „esamība* semantiku kā vispārX uh lietojamās leksikas vārdu — kāds tas ir atspoguļots mūsdienu latviešu valodas skitų literārajā vārdnīcā, un kā terminu. tį ka Sakarā ar termina „esamiba“ daudznozimibu ir jārunā par vienu interesantu sj parādību, kas iezīmējas latviešu valodā. Termins „esamība* ir viens no filozofiBA jas pamatjēdzienu izteicējiem, tādēļ cilvēka doma te cenšas parprotamibu likvidēt. a Patlaban latviešu valodā jaušas tieksme „esamības* nozīmes "eksistence vispār” A is apzīmēšanai lietot atsevišķu vārdu — „esība*. Pašreizējā brīdī — 90.gadu sāi 4 * Sk.: Kūle M. Ceļš saprašanas labirintos. Rīga, 1989. 21. Ipp. 4 pirata! £4 Selle Si 1 Jļaunnenxo B. TI. Pycckas repmunonorua. M., 1977. C. 180. ai N Sk.: Lacey A. R. Dictionary of Philosophy. London, 1976. P. 16. ALE, | tā Sk.: Baltiņa M. Esamība, esība, esme, esotība. Grām.: Latviešu valodas kultūras jautāthe jumi. 13. laid. Rīga, 1977. 46. lpp. raitis 5d SL s. Er K Eh + mai Ce g. t „AKR . ICE A sai. LV LIELA RE Th SA er aga A dā i LORE Rahs LY SIE Sat Seti rae RET: iri Rē bing SOS < died Lait Mpm gans hear anās ibd, gan Ei KE a i pie ia J aukli en i ārli i ā . .e si! | pi i stoja : Terminologija ali ings | Ja t Ma ja | Er : | | vi T 1. Filoz. Neatkarīgi no apziņas pastāvošā, 1. Filozofijas jēdziens, kas apzīmē neatkarīgi | “a objektīvā pasaule, matērija. no apziņas pastāvošo objektīvo pasauli, | | tūr as! 2, Pastāvēšana, eksistence", gs rā jām materijų. | Ai lt | į ri 2. Pats visparigakais un abstraktākais jēdziens, (i fog: Fe tāsi T kas apzīmē kaut kā pastāvēšanu vispār!t. 5 kr | Esamiba un esiba iil EEA 374 a Ll iE a ie Vispārlietojamā leksika Terminoloģija "IN i a aaa | sa? id bedi 8 DC kā a! nc iš 1. Filoz. Objektīvā pasaule Pi” 1. Objektīvā pasaule K «i pe 1: 3 2. Eksistence, pastāvēšana =; esiba =n) 2, Eksistence, pastāvēšana vispār | : | ESE al £ S i - » 4 F . phe . . | | if 4 kumā šī parādība ir tikai valodas līmenī, nav ieguvusi strikti terminoloģisku sta- | NĒ Latviešu literārajā valodā vārdu „esība* ar nozīmi "eksistence, pastāvēšana” lietoja jau 20.—30.gados. Šo vārdu kā „esamības* sinonīmu ar nozīmi "eksistence FL ES es Ja J T ši vispār” sastopam toreiz arī latviešu filozofu sacerējumos. Piemēram: ri AV | eva T Srl Par vīrieti liecina viņa darbs, par sievieti — viņas esamība, viņas personība. 4 Bi oa Sieviete ir kā gaisma. „Gaismai nav jāpūlas, lai mirdzētu, un tomēr tās staros lieS: VIS ES : tā iš ai BAA Mita ROL ji CBIR giliai | 3 | itkā tas zied visās savās krāsās. Tā arī sieviete ietekmē bez piepūlēšanās, tikai izstarojot iv an = = - «15 o I HL apkārtnē savu esibu “13, Lo Par to, ka vārds „esība* cenšas iekarot termina statusu, liecina tā parādīšanās a A ne tikai funkcionēšanas sfērā, t.i. filozofu vārdlietojumā, bet arī terminu fiksācijas ny m - suši oe . . Yao . Pi wr A S AK. sfērā. Piemēri ar šī vārda lietojumu ar nozīmi "eksistence vispār” filozofiska rakstu- — Ta sacerējumos: RIE aja F = - os ell! y AES RI „tat Patiesi, Kosmoss ir mūsos un mēs esam tajā. Taču tikai tas, kurš apzinās šo i. F nedalāmību, ir spējīgs iekļauties kosmiskajā esībā visā tās pilnībā. poll: Sava daiļradē H. Rēriha mēģina rast atbildes uz cilvēces esības pamatjautaF er . . ; jet jumiem?®, mi . Sieh " = : = : Lara Eposs, raksta Šacs-Anins, poētiski atveido parādību plastisko sakārtojumu, cilvēku esības simetriju". | iai gets vod arā ejās, Bh EE ni asās tau 13 Mūsdienu Latviešu literārās valodas vārdnīca. Rīga, 1973. 2 sēj. 509. lpp. gira M Filozofijas vārdnīca. Riga, 1964. 111. Ipp. Es i 15 Mauriņa Z. Sieviškibas ideāls pagātnē un tagadnē. Grām.: Pārdomas un ieceres // Eseju a zi krājums. Rīga, 1934. 10. lpp. r Saleh 16 No Helēnas Rērihas vēstulēm (1929.—1938.) //Sieviete, 1990. Nr. 2. 4. lpp. R 17 Mauriņš A. Lāčplēsi — spaciistu vai temporalistu ? // Literatūra un Māksla. 1989 g. 23. O JA ši decembrī. omu EM. 57— + A XE anti bide 21 tani | ki 9 «i r f oN Wr f= „rasi = tā i ko jr. v= T r ( | "i 2 Deku. £ ŠĀ To SE i Ba [Fe mē Hine oo RULES ten oi cn RL TN e ols tā i A) er ha Fh mr By sr rs ns VIETU ry Sem i pA om A I a a a Uu UM GC CC ———————————————Ą) iC gi LE REE r PS us Ras = sc A REE O IES Ei! = SE he RY us kj et Kas attiecas un fiksācijas sfēru, tad jau minētajā krievu latviešu filozofijas un ētiTa Čj kas terminu vārdnīcā ir šādas atbilsmes: cy6kekTHBH0e HH4TO»XeCTBO — subjeksi) tiva neesiba, HH4YTOXHOCTb B ce6e — neesiba par sevi, HHYTOXE€CTBO, HH4TOX1% HOCTb — neesiba, niecibal®, eft LĪA Rakstot par vārda „esība** semantiku, nevar neminēt vēl vienu šī vārda ipatniaka! bu, kas atspoguļojas kā atsevišķa nozīmes nianse, proti, "eksistence kā atsevišķa Tų a subjektīva eksistence”. Šādu šī vārda iezīmi saklausījis un fiksējis mūsu Tautas — i dzejnieks Imants Ziedonis: | iki Esības sajūta cilvēkā ir mākslas vispirmā tēma. Latviešu valodā vārds „esība** Ža iegūst sevišku nozimes pastiprinajumu, jo varda „būt“ jega sakrit ar varda „es“ į tā jēgu. Šie vārdi, viens uz otru projicējoties, dod vārda „esība* daudznozīmīgu dzi- — : A! ļumu: es esmu tāpat, kā viss ir; viss ir ar mani, viss var parādīties caur mani'®. £5 Patlaban šāda nozīmes nianse nav fiksēta vārdnīcās, tā tikai jaušas kā iezīme, kā jos tendence, kas var arī izgaist. Tomēr šīs nianses dēļ, tulkojot DZ. Bérklija — angļu (<) subjektīvā ideālista darbus latviešu valodā, angļu „being“ atveidei ir bijis jāizmanto ci tieši „esība”, nevis „esamība”, kas mūsdienu valodā implicē eksistences objektīS vo raksturu?°, Tt Valoda ir pārvērtībās esoša un pastāvoša parādība. Mainas un pārvēršās ari il! filozofijas terminoloģija kā valodās apakšsistēma, atspoguļojot teorētiskās domas nets virzību un atsevišķu personu pasaulizpratni. Šīs izmaiņas lingvistikas līmenī atspoa guļojas kā filozofijas terminoloģijai piemītošās sinonīmijas un polisēmijas parā- — i dibas. eh oid a LAtviŲ FILOSOFIJOS TERMINIJOS SINONIMIJOS IR ~~ ci siglel amziaus) uigdīttāe SVS ARTS PROCESAT V V id A va EC «nasnļiticoilt pgainidi buf, Ris zimotīcA „stmumīdtūlšsg teli 1; ģen alo neat sthaikeizdal Santrauka į it 0 tā tr wi Ta Filosofijos terminiją kaip bendrinės kalbos pasistemj veikia tie patys leksiniai-semantiniai proAM cesai, kaip ir bendrinės kalbos leksika. Straipsnyje apžvelgiami svarbiausieji iš ju — sinonimija ir % df polisemija. i ai J Sinonimijos ir polisemijos atsiradima galima paaiškinti tuo, kad filosofija kaip mokslas ne R NĒ tik integruoja kitų mokslo disciplinų laimėjimus, bet kartu yra mokslas, kuriame plėtojasi pazin- — tiniai žmogaus sugebėjimai ir mokslo mintis, „Mintis ne tik išreiškiama, bet ir ikūnijama žodžiu“, ie — IV dešimtmetyje rašė rusų psichologas Levas Vygotskis. Šis psichologinis reiškinys yra susijęs MU Mis ne tik su kalbos sinonimijos ir polisemijos problemomis, bet ir su gimtosios kalbos reikšme žmogaus mastymui. Ik Pažangios filosofinės ir visuomeninés-politinés minties raida ir filosofijos literatūros latvių } k R kalba atsiradimas yra susijęs su jaunalatviy veikla VII—IX praėjusio amžiaus dešimtmetyje. KasHEL į paras Biezbardis, vienas iš žymiausių jaunalatvių, aiškino latvių skaitytojui filosofijos sąvokas. į! od: Kalbos raiškos priemoniy ir savoky susidūrimas, savokai reikšti tinkamo žodžio ieškojimas riai terminologijos kūrimosi ir formavimosi tarpsnyje sinonimija daro neišvengiamą. Keleto kalbinių — sa 18 Konsultants. 16. lpp. į "N Ziedonis I. Garainis, kas veicina vārīšanos. Riga, 1976. 70.lpp. Ey *0 Sk.: Bērklijs Dž. Traktāts par cilvēka izziņas principiem. Tris sarunas starp Hilasu un = iT Filonusu / No angļu val. tulk. Z. Ikere. Riga, 1990. a [ ik x rir a = goal "ta Pali 0 Ton R ts VIENI tas tt Meku mu pati AGE DE 23 ar Co EE I La ās a Startu dz. g Sr a Nt hi) A ātrs. | jas: O aria ATE Ip fd ae LANGE LA Eel ir. hee a npn aT V CSE. JU a 2 | BRICIS da MK 17 | SR išraišku, žyminčių vieną sąvoką, buvimas šiame etape neretai netgi neišvengiamas, kai turima | en! FAS galvoje filosofija, sudėtinga ir abstrakti mokslinio mąstymo sritis. Pavyzdžiui, sąvoka „jutimo or- | rit ganai“ latvių filosofijos leksikos kūrimosi metu buvo žymima tokiais sinonimais: ārējie prāti, | tur dd ārējie jušanas prāti, jušanas prāti, jušanas spēki. J Gv Galima skirti tokius dalies latviy filosofijos terminy kūrimo ir raidos etapus: buvimas sinonimy | a! sara eilutės, iš kurios išsiskiria vienas, dažniausiai terminu vartojamas, žodis, to termino pamatu forin | di — it |: muojasi terminų lizdas. Terminų lizdo susidarymas yra tam tikras termino prigijimo latvių filoMitra he sofijos terminijoje rodiklis. i io Sąvoka „jutimo organai“ (III—TV šio amžiaus dešimtmetyje buvo reiškiama Sia sinonimų či ee | TT eilute: jutekļi, jūtekļi, jutekļa orgāni, maņu organi, sajūtu organi. Dabartinēje latviy filosofijos K {AE pak leksikoje bevartojami tik du šios sinonimų eilutes terminai sajūtu orgāni ir jutekļi, dažniau varLi k dy fs +> tojamas antrasis. Būtent jo pamatu ir susidaré terminy lizdas. 4 i bo Vienas sinonimijos šaltiniy yra skolinimasis. Prie filosofijos terminijos priklauso ir internacioM SK Ti nalizmai, turintys savos kalbos atitikmenis kaip absoliučiuosius sinonimus. 1987 m. paskelbtame i Es a rų rusy-—latviy kalby f ilosof ijos ir etikos terminų sąraše yra apie 1200 terminų, apie 30 jų išversta sail vais Ir tarptautiniais sinonimais. iš SE by Be jau minéty absoliučiyju sinonimy, yra terminy, kurie skiriasi tik morfologiškai, pvz.: ārpusRTL, AJ J a pe . VĒL Kija . gn - . ti : . sa A | vāji Taa i pieredzisks | ārpuspieredzes „nepatirtinis . lidzesamiba | lidzūsesamiba „įvykis ; Kartais tai pačiai i tva sąvokai reikšti sinonimiškai vartojamas sudurtinis Zodis ir žodžių junginys, pvz.: ārējā pasaule| i i nl arpasaule „išorinis pasaulis*, pasaules uzskats | pasauluzskats „pasaulēžiūra”. i į rą x Nors terminologijoje reikalaujama vienareikšmiškumo, latvių filosofijos terminijai aktuali i | ER a ir polisemija. Tai verčia kurti tokią filosofijos terminų sistema, kurioje terminai būtų panašūs į labai logiškus matematikos ženklus. Šią mintį iškėlė vokiečių filosofas V. Leibnicas. Tačiau to paii 4 3 siekti nepavyko, ir filosofijos terminas tebéra daugiareikšmis — vieno kalbos ženklo ir keleto defi3 dk «še * A niciju junginys. Tai galima paaiškinti ekstralingvistiniais faktoriais. Mat, pirma, filosofija yra istoriA | ši nis mokslas. Ji neprasideda ir nesibaigia kartu su kurios nors visuomenės santvarkos susikūrimu. i Fo Ir, antra, filosofija atspindi žmoniy minties raidos kelia, susidedantj iš daugelio labai skirtingy i | a i srovių. i {Ep Straipsnyje gvildenamas terminas esamība „būtis*. Pirmoji filosofiné būties koncepcija buvo vz iškelta ikisokratiniy filosofų, ir skirtingose mokyklose ši sąvoka buvo skirtingai vartojama. Jeigu i if pažiūrētume, kokiomis reikšmēmis ji vartojama dabar, pamatytume, kad skirtingy filosofijos sroi tak) viy atstovai ir mūsy dienomis ja vartoja skirtingomis reikšmēmis. Marksistinēje filosofijoje termik i 3 nas būtis turi dvi reikšmes: 1) tai filosofijos sąvoka, reiškianti nuo žmogaus sąmonės nepriklausanU” ti objektyvuji pasauli, materiją; 2) tai bendriausia ir abstrakčiausia sąvoka, reiškianti ko nors egzispi ; tavimą apskritai. = ff Kiekviena mokslo disciplina reikalauja apibrēžtumo, o jo galima pasiekti tik aiškia ir vienareikšmc Sh me definicija. Latviy kalboje linkstama antraja termino būtis reikšme žymēti atskiru žodžiu esiba, Je =e vadinasi, esiba „egzistavimas, buvimas apskritai“. Sis bendrojo leksikos klodo žodis kalbama reikšme latvių filosofijos terminijoje palaipsniui įgyja termino statusą. Ā Sie Kalba nuolatos kinta, Kaip bendrinės kalbos pasistemis plėtojasi ir filosofijos leksika. Ta plétar ti ra atsispindi aktualiuose ir filosofijos leksikai sinonimijos bei polisemijos procesuose. Sabi ish g: vē 2 ET SYNONYMY AND POLYSEMY IN LATVIAN PHILOSOPHICAL Kaiaia grind | vei CRA pain IRSA VE vos wad Rd si - pimīdtjā jā | darn vitgn geb aim Has iedinivatrīmot tt izorniīfol čojigoloni:ms! A: IRA Philosophical terminology being one layer of the language system undergoes the same lexico20 = semantic processes as the language in general. The present paper focuses on two of these processes, IAV ip i.e., synonymy and polysemy in Latvian philosophical terminology. kri TR; Philosophy deals with the development of abstract thinking. The word is not merely a technikis mb. cal vehicle of communicating ideas. Ideas mature within the word — as the Russian psychologist ši = 24 ATR 13 „tt | Mr net rR A ei g ara oh LO OHI, eh US S ag a RE eh hz ER ep eR SE ihe ta) “ši AE Es, Lavas mel oa fA riai a S Se t dn AE eg Tl |, es 11 ezi = Lev Vigotsky held it. The very process of thinking and search for the most adequate way to desigEri nate a certain philosophical concept is the source of appearance of synonymous denominations for R id Synonymous terms are found both at the period of formation of Latvian philosophical termiI = nology and at its present stage. When Latvian philosophical terminology was being developed į aiš (beginning with the second half of the 19th cent.) for some notions there existed a group of synoį hi lohs nymous denominations, As a rule, from the existing series of synonyms one word came to be used an most frequently and gradually acquired the qualities of a special term. Subsequently other derivaTo ¥ tions and collocations were formed from the most frequently used term to express notions assoLAA t ciated with the original concept. a Borrowing is a well-known source of synonyms. International and native words exist as synonyFe? mous terms in philosophical terminology. Another group of synonymous terms is that of terms Ta differing morphologically, e.g., pieredzisks| pieredzes (empirical); that is, an adjective and a noun 4 ta in the genitive case. One more group of synonyms is formed by terms — compound words and terms : ti 8 — collocations, e.g., pasauluzskats| pasaules uzskats (world outlook). i iš A philosophical term may convey more than one concept. Thus polysemy is present in philoaids sophical terminology. It is due to the fact that philosophy has a long history of development and a, consists of various trends. This paper presents the analysis of one of the basic terms in philosophy, taiko namely “esamiba” (being) as an example of a polysemantic philosophical term. ~~ ri of gi trtitnese. st ar x 114 sti +2 x » kai" “is . 5 s ir) į! dr 28 smigsneiain sche unlioinse sobipaidtion sodhybun dens panai Orai g abu Ey — Nr Epes) įšlamiešati gidi ssrelii toa ions gdlad artabētīev noibaspt:.Attama ei 73 Ri aduom9uīv. IE dui dit med indie visais had, E Duro dang perikaltgog EE i nite Aig AE sit aiškia ša raitieji is zidisvog —— 2 PET Ter y= id —4t A sl i k w ik vii 4 ip is . 4 ak... "Betiškat bei kollel da an 167 dist ninās „anos pe redlshiloungly =: OF ra jų = > - F už 4 k pr Ka a ' | kr 1 - į sur X «kis easton misao ade oiohgt scl rosso Jai lonely. ZUG < anaaninod rilož oq odilqey tilee plitā 27 sdled plas mink „zerirtiju gs % pb georiidigte ead aim. SdH. rideg dees Gadžieivi alii aod lid Wi rion Fry fears IĢILOI aE a simak pent we delat zsdizd ātrs sini evdesioing Kia wiagaliiog veined zalalirbaug ein mise ealepggrintlediauį tankiai MICA mitai rs dēr aE re) doiieneuus sāta omtd: ARSE ra eiitdavūds „zdkimūsiisd! tainai — AIS T auoējakalēts sh pus gms govinda edie irāgomoizg ojaigizbaud eon palm of al cisiszojddu mi ut et Ar abild og gtiaiibag vē agzev ideildesd duidely 4 Ie ji ai ? F r ji + TS tdpa Ti 4 + 4 Fi - MLS aria Baa. a pēnītskēru tonāijuu Jirsaspionīimuotirstaetniūbn itreībaisk toad ise Gis galių vr kbs it minėtų uida visi Sprehdiamia, Pi ofan Stžešl: epizst hos kia da BRT ition sii itzokvs arth ah wifi ee atopisgiinbāus eoptebiily died; tad | nid višailšiaio Staci Linnie riai is E gira Bovė: silsdue ployed pizeulkame ——— vātesamt:aikiioiaskofordanoio? atakiiiairi pies chin (ritroraš grgiriennia pla ki | Siiauzīnsainigoonenmalotsitoieduslbegutoālzoai «stoergim mangled Šano | RT ir kaka iol a BE EE side i i iš a ste A sr M ki . Mal du hii x PER "ats Mūtdnmaiggisd +: diekāmaib zēna gāmidsmpiokuīrioi vpmijomav sodind pieniškas TPN PRION sgl vadai se domes gen dudbūtkocēttdiņgaies 2isiqimiodiel obs oof siete t al šias vipipoktėa Mtraakaleiv Samii Tisa sod Aaoaitėšbarimoiria we talibų pē ti tei een ās ma fig t kathos-peinaiiisme wnat iine Sade pa aa šie skābs iek 4 o Sāku, g soo |) sorrskIrinku Rest TAS U ts EE pT LJ ee Lietuvos FSR vaistybinė Joslin (medias dokerdenssil KA tos? ALT LOL M or Pa IES ESIA Su x ER ar I ir "e Taa a trai EET SSR ie žė I Apr sR an a Lipis Cod aaa eis i CE S sa E REE EI = Tali Vas asa iu Siena TU visi ee ai ias poh e120 IF 0 pa ire Lidl cs, ti =i et AT J ērti i ar IE Ata NE e gps el St eT js S ed ri