Somijas uzvārdu saraksts baltu valodu pētnieka lasījumā

Bv Air ia SL A tais sak is "ra WATE 1 ph ir ele) ol I zs SR te SE he ati Pa) Via kos Wo Dsi sis aa aki Jonų HI e ia Fi LIETUVIU KALBOTYROS KLAUSIMAI, XXXII (1993) A © BALTŲ ONOMASTIKOS TYRINEJIMAT SL Cat Ae als wor pr Yaoi san eH SOMIJAS UZVARDU SARAKSTS BALTU VALODU SE PĒTNIEKA LASI JUMA ' + aaa | Ko baltu valodu pētnieks var šādā sarakstā atrast? Bez šaubām, ne pārāk — AR davdz. Taču, ja jau par baltistikas ievirzes onomastika pētijuma materiāla —— avotu var noderēt Berlīnes telefongrāmata (ka to savulaik spīdoši pierādīja — Anatolijs Nepokupnijs), tad relatīvi pilnīgs Somijas uzvārdu saraksts var tomēr sniegt vismaz tikp>t daudz ievērības cienīgas informācijas. Š me Sobrid gan zinatniekiem, gan citiem interesentiem ir pieejami 3 šādi sabai | raksti: Somijas Pensiju pārvaldes 1970. gadā sagatavotais, kā arī 1985. g. un — 1990. g. Iedzīvotāju uzskaites centra sagatavotie. Divi pēdējie gan ir jaunāki ——— un acīmredzot arī pilnīgāki, taču pieejami tikai uz mikrofilmām kopēta alfabētiska saraksta (ar statistisku papildinformāciju) veidā. Turpretim 1970. kri g. saraksts eksiste 3 variantos 3 biezu kantorgrāmatu izskatā: 1) alfabētiskais —— saraksts ar frekvences (uzvārda īpašnieku skaita) norādi; 2) uzvārdu saraksts a | frekvences secībā; 3) saraksts inversā alfabēta secībā. Visi minētie saraks- — ti glabājas Helsinkos Vietējo valodu pētniecības centra (Kotimaisten kielten di tutkimuskeskus) Onomastikas nodaļas archiva (šeit jāizsaka sirsnīga pateicība — šis nodaļas vadītājai Dr. Evai-Marijai Nerhi (Eeva-Maria Nārhi) par laipnu A iepazīstināšanu ar nodaļas arhīvu un palīdzību tā izmantošanā). i Izstudējot šos uzvārdu sarakstus, baltists var iegūt vismaz trejadu sev Žā 3 interesantu informāciju. Pirmkārt, tie ir dažādi vērojumi sev interesantu in- — "i formāciju. Pirmkārt, tie ir dažādi vérojumi, kas nav cieši saistīti ar vienas vai E otras valodas konkrēto specifiku un vairāk attiecas uz vispārējo onomastiku — (vai arī, būdami saistīti tieši ar somu valodu, tomēr ir interesanti dažādu er. S valodu speciālistiem). Otrkārt, ir jāpamana un jāfiksē tie somu uzvārdi, kas i varētu maldinat ar somugristiku nesaistītu baltu valodu pētnieku, resp., tie ar Ca 3 uzvārdi, kas t.s. starpvalodu homonīmijas dēļ šķiet baltiski, tomēr patiesībā —— nav tādi. Un treškārt, protams, jāapseko patiesi baltiskie uzvārdi, iekļaujot šajā kategorijā arī tos, kas ir baltiski tikai no gramatiski morfoloģiskā noai formējuma viedokļa (bet ne saknes morfēmas cilmes ziņā), piem., Gareckis, k“ : Orlavicius. Jāņem vērā, ka baltiskie uzvārdi Somijā kā izpētes objekts ir R mazāk lingvistiska, vairāk vēsturiska kategorija, un attiecīgs pētijums varbū, š R. vairāk iekļaujas vēsturē nekā valodniecībā. pyp te kels malig T ? | ! Raksta pamatā Baltijas pētījumu konferencē Stokholmā 16.VI.1991. nolasītais d referāts, kura sugatav »šana Helsinkos kļuva iespējama, pateicoties Ziemeļvalstu Mi- "AIR nistru Padomes piešķirtajai stipendijai. — ARC wd PES, RRN ās AS ti Gal AE as at oi ea VAR KA | Ta Anis AK UE ka ASR. ATC Nom Sea) i AE SEIT aE AEE Sa NE ou J IR Srl gs ina, pūci, dei: 0 ms el A SE EC Ada oo Tak dedas tai Ee a Sag od Seja, VM S Tes sm R V a a k pas Ari HL TR gbe Ta genas sai Kia Le Ato AE na A Taa "PAS Kas attiecas uz pirmo jautājumu loku — vispārējo onomastiku — tad = vispirms izvirzās jautājums par teritoriāli piesaistīta antroponīmijas kopuma Ārā vai sistēmas (ja to atzīst par sistēmu) izpētes metodēm. Kā labi zināms, i RY tradicionāli antroponīmijā ir pētitas etniski piesaistītas vai lingvistiski noroKET bežotas šistēmas. Sākotniēji šāds etniski lingvistisks saistījums bieži vien bija IE būtībā identisks ar teritoriālo piesaisti. Taču mūsdienu pasaulē etniski tīru” dis "teritoriju paliek arvien mazāk. LER Somija gan vēl joprojām ir valsts ar relatīvi viendabīgu iedzīvotāju sastāvu TES (resp., divdabīgu, ja īpaši izdalām Somijas zviedriski runājošos). Un tomēr m arī šādā valstī ir jau krietni daudz tādu pastāvīgo iedzīvotāju, kuru uzvārli =. di liek atcerēties gan vairāk vai mazāk eksotiskus reģionus — Japānu (Aoki, < i.“ Kawasumi, Kono, Nakabe, Nakagawa, Suzuki, Yamakawa), musulmanu vals- — 2 vē tis (Abdulla, Mohammed, Ibrahim, Allahwerdi, Ahmed, Hisa metdin, Salahetciti din), Indiju (Chatterjee, Rao), Dienvidaustrumāziju (Phrasithidet, Nguyen, einą Maung), Kīnu (Chao, Chen, Chia-Chi, Tcheng, Wang), gan arī visdažādākās #5 Eiropas valstis - Ungāriju (Nagy, Kiss, Szabo, Dēmēter), Armēniju ( GasparSie jan, Sarkissian, Aghazarian, Bagdasarian, Kevor kijan, Kchachatouriants), 5 A Gruziju (Abaschidze, Revischvili), Angliju (Baskerville, English, England, — ebm, James, Robinson, Stanley), Grieķiju (Athanasakis, Papatheocharis, PolemiVE kos), Serbiju un Horvātiju ( Bjelogrlic, Dejanovic), Poliju ( Adamezyk, Hawrysatiku, i luk, Urbanowicz), Rumāniju ( Vegrca), Islandi ( Kristjansdottir; tradicionālais Ln islandiešu tēvvārds — ” Kristjana meita” — Somijā pārtapis par uzvārdu). Te A Te minēta tikai neliela dala, Somijas uzvārdu sarakstā var atrast vēl daudzus jo Ki daudzus piemērus, pārāk daudzus, lai tos varētu traktēt tikai kū atseviškus ale kuriozus®. Turklāt viens otrs no minētajiem uzvārdiem laulību rezultātā ir rk iekļāvies arī etnisko somu personvārdu sistēmā. Kā redzams, Somijas antroponīmiskā ainava vairs nav iedemājama bez bagātīgas citvālodu inkrustācijas. Vēl jo piesātinātāka šāda inkfustācija ir tādās valstīs kā Zviedrija vai Vācija, arī Latvija un Igaunija (protams, ar atšķirīgām inkrustācijas elementu proporcijām). Ka pētit šādi heterogēnu antroponīmijas kopumu — uz šo jautājumu izsmeļoša atbilde vēl ir meklējama. Katrā ziņā šķiet skaidrs, kā ar tīri lingvistiskām metodēm vien šeit pārāk daudz panākt neizdosies. Un tagad pievērsīsimies šī raksta galvenajam priekšmetam, proti, somu un baltu uzvārdu paralēlēm. Ko gan teiktu valodnieks, redzot tādus uzvārdus kā Vilkas, Kaunas, Raitis, Aste, Bernas, Sarma, Wasara, Saule, SADATS COONEY LIAM tra S UATRKIGRUCITE Wi GREE EO KAS viriai: dini (871006 ieižā kb najimīsnomod vbolevrits a amd „ibiēvīu ilu AE idos d d baitu pes gēl * tRŽĀLA Edin aij _ iba Vs! Tiesa, daudz sev lietderīga šaja sarakstā atrastu arī kuriozu meklētājs — gan mī tu varoņu dubultniekus (Toktamesh, Ra, Ajar, Faust, Sadko, Nasretdin), gan ”rakstniekus” (Merime, Puschkin, Turgenev, Chlebnikov, Pasternak, Sienkiewicz, Vergilis, Kaffka, Shaw) gan "politikus" (Churchill, Lincoln, Franklin, Kennedy, Nizon, Rcmanov, Godunov, Uljanov, Sverdloff, Wrangell, Kalinin, Lukjanow, Sobtschak, Franco, Moubarak, Hussain), gan sporta pasaules pārstāvjus (pat gandrīz pilnu Holandes izlasi ātrslidošanā — Schenk, Verkerk, Visser), gan visdažādāko citu nozaru slavenības (Ferrari, Nobel, Gagarin, Casanova, List). Uzmanību sev pievērš arī dubultuzvārdi ar savstarpēji kontrastējošiem elementiem ( Berg-Ahmed, — Ilmonen-Schaworonkoff, VenediktowVaskelainen, Singer-SemenoffTjan-Schanskj) un uzvārdi ar savdabīgu cilmes semantiku (Filosof, Appelsin, Aspiranta, Komandsroff, Landwehr, Pikku-Stanoja, ” mazais cūku grāvis” ). Y x Maršas VE RS TE TR SE i EL = 3 cat JONS Fu So bs F+- | V na J ai) pā ās sb VIET, VI ARAA a on KĀ TT. pe Sane ALS = SL | Jar tat ERASE ak SR rh TONE aaa SS LD ol [Re i TY - = Tol SEE SL SES sa Talis a ia jai 3 Sn ey oe AE) K Z | Th +1 banal ad A Lat ot adi] Ot SACS C |77, A ea] RAE, as itn ek Iš SARL hoa AON CH A ja gatis: Atis ti sr 7 ss ro a ; pig he M ksi Eo aga S is gi tē Liesma? Ja šis valodnieks būtu lietuvietis vai latvietis, tad viņš bez mazākās Z il. šaubīšanās uzskatītu šos uzvārdus par baltiskiem. Un viņš nepavisam nebūtu ET pelnījis pārmetumus par nekritisku pieeju, jo gandrīz vienmēr šim pētniekam i būtu pilnīga taisnība, Gandrīz vienmēr — taču ne tad, kad šādi uzvārdi ir iv atrodami Somijas uzvārdu sarakstā. Šai pēdējā gadījumā tie ir lielākoties LS VIE tīri somiski uzvārdi, un arī tie daži, kuru somiskums nav gluži neapšaubāms, — bi a CR) omēr nekādā ziņā nav baltiski. ASS = ā Aplūkosim, piemēram, uzvārdu Vilkas, kas 1970. g. Somija ir reģistrēts 90 Es Aa eizes (tātad 90 Somijas pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir bijis šāds = gt uzvārds); vēl 7 reizes ir reģistrēts uzvārds Vilka, kas tik pārliecinoši izskatās Ei "R pēc latviešu valodas sieviešu dzimtes. Starp citu, arī relatīvi augsta frek- — vence jeb sastopamība ļauj dažos ne gluži skaidros gadījumos par ticamāku — uzskatīt somisku interpretāciju. Bet šajā konkrētajā gadījumā, par Vilkas = runājot, nekāda pamata šaubām par tā somiskumu nav, jo somu valodā ir Aš visparpazistams adjektīvs vilkas "mundrs, žirgts”. Protams, ka šajā tāpat 34d ni kā visos citos līdzīgos gadījumos nevar gluži kategoriski apgalvot, ka starp SKS | visiem šiem somiem ar uzvārdu Vilkas nav "nomaskėjies" arī kāds lietuvietis AT Vilkas. Šādu iespējamību nevar noliegt, pārbaudīt to ir grūti, kaut arī prin. į | cipā iespējami, taču šādas pārbaudes rezultāti nekādi nemaina'pamattēzi; — | uzvārdam Vilkas Somijā ir somiska cilme (varbūtējais izņēmuma gadījums — 4 tikai apstiprinās likumu). ā | Pavērosim vēl dažus piemērus. Uzvārds Kaunas, kas gan reģistrēts tikai četras reizes, acīmredzot cilmes ziņā saistāms ar somu kauna "naids, I ļaunums”, nav izslēgts arī saistījums ar somu kaunis "skaists". Tiesa, šī uzvārda īpašnieku nelielais skaits Somijā ļauj arī lietuvisku interpretāciju uz- (nt! lūkot par ne gluži neiespējamu. Uzvārdam Raitis (51 īpašnieks) savukārt nav 1 nekā kopēja ar latviešu adjektīvu raits vai no tā atvasināto latviešu personvārdu Raitis. Somu valodā ir adjektīvs raitis "nenoreibis; svaigs”, un minētais — uzvārds neapšaubāmi saistāms ar to. Uzvārdam Wasarair kopēja cilme nevis ļ ar latviešu un lietuviešu apelatīvu vasara, bet gan ar somu vasara "āmurs”, į kas, kā zināms, pieder pie vienas etimologiskas ligzdas ar latviešu valodas | somugrismu veseris. L: | Somijā ir arī tādi uzvārdi ka Suni un Aste. Kaut gan tie izskatās tik latviški, to cilme tomēr visticamāk ir atrodama somu valodā. Jo aste ir ne tikai latviešu suņa lepnums, bet arī somiski "pakāpe, grāds”. Jāatzīst gan, ka vārds ar šādu nozīmi nevar diez cik labi noderēt antroponīma motivācijai. | Ne jau velti attiecīgā uzvārda frekvence ir 1 — tātad 1970. g. Somijā ir bijis | viens vienīgs cilvēks ar šādu uzvārdu. Šis uzvārds tomēr var būt tīri somisks; | starp citu, ir vēl daudz citu neapšaubāmi somisku uzvārdu ar tikai vienu | īpašnieku, piem., Hautapaakkonen, Hietinen, Hyétilainen, Ileskinen, Ryssā, Kustaanpotka u,d.c. Uzvārda Aste latviska cilme ir maz ticama arī tāpēc, ka — latviešu valodā tas nav populārs *, kaut gan attiecīgais apelativs pieder pie —— leksikas pamatslāna. Varbūt ir vērts apsvērt arī kādu citu šī uzvārda cilmes Kia) REVI {a Z, eR A Vei dg S08 - 3 V.Staltmanes vākumā šāda uzvārda vispār nav, bet vienreiz reģistrēts Vilkaste — (Cranrmane B. Jlarsuuckas amrpononumusa. Pamuxuu. M., 1981, C. 126). sa iar į S BUDS EVRY gadina, prrmājiers citviet gadu dzcautiem, Varbiu TF A ld i er "ŠĀ Ho tn yes "Uu i A HE raged, LE Lote SNR Rey SS tei ra Jr LSS EPs Eine sek era sai ae ly TS ia srg EC Ty ans vo VAS SEE Plants Tho a Sh Une 27 kia es es a i che ki mk pn ib cdwomia dl Sue ša Si iespēju (no ģermāņu valodam?)? So Nedaudz savādāka ir situācija ar uzvārdiem Bernas (24 reģistrējumi), NG Bārnas (16 reģistrējumi). Kopā tātad 40 registréjumu, un tas ir pārāk daudz, — lai skaidrotu šos uzvārdus kā baltiskus, kaut gan arī somiski tie nav. Tiem RR <. nav atbilsmju somu valodas mantotajā apelatīvajā leksikā un nemaz arī nePR var būt jau tīri fonētisku iemeslu dēļ, jo b-skaņa somu valodā ir ieviesta tikai MĒB) līdz ar rakstu valodas attīstību. Varbūt šie uzvārdi ir zviedriski? Zviedrijā ata satopami uzvārdi” Barne, Bern, Berna, Bernas, arī citi ar šo vārda celmu, tomēr to frekvence ir stipri neliela (mūs visvairāk interesējošais Bernas ir i reģistrēts 4 reizes, bet vispopulārākais no šīs grupas — Bern — 12 reizes). skat: Un tomēr Somijas uzvārdu Bernas, Būrnas zviedriska cilme šķiet daudz ti- ~ camaka nekā baltiska (jo vairāk tāpēc, ka lietuviešu valoda gan ir apelatīvs tā bernas, bet atbilstošs uzvārds nav fiksēts”). Iespējams, ka tie saistāmi ar tk populāro skandināvu personvārdu Bjorn? k alų To, ka viena vai otra uzvārda cilme nav meklējama svešās zemēs, var = apgalvot ne tikai tad, kad šim uzvārdam ir samērā liels reģistrējumu skaits, Ši — bet arī tad, kad tas iekļaujas veselā uzvārdu virknē, kuri atvasināti no vienā un ta paša vārda celma. Tā, piem., uzvārdam Sarma Somijā ir tikai Li, viens vienīgs īpašnieks, arī atbilstošs somu valodas apelatīvs nav tik viegeh h atrodams. Tādējādi baltiska cilme liktos gluži iespējama. Taču jāņem Era vērā uzvārdu virkne, kas sastāv no Sarmas, Sarme, Sarmi, Sarmia, Sarmio, — a Sarmo, Sarmu, Sarmasto, Sarmavuori u. c. (starp citu, šiem uzvardiem Rs frekvence ir neliela). Šādas virkues eksistenci var uzlūkot par pietiekamu pierādijumu tam, ka visi šie uzvārdi, tai skaitā arī Sarma (lai kāda būtu to konkrētā etimoloģija), tomēr galu galā ir somiski. S Un, nobeidzot šī uzvārdu fipa (tos varētu saukt par pseidobaltiskiem) īsu apskatu, jāpiemin vēl viena yzvārdu virkne: Latva, Latve, Latvela, Latvala, Latvi, Latvio, Latvisto, Latvonen, Latvus, Latvusto, Latvanne, Latvas. Šeit nav nekādu problēmu — ir diezgan augsta frekvence (piem., Latvus — 21, Latvio — 38 un Latva — pat 625 reģistrējumi), un arī atbilstošo somu valodas apelatīvu nav grūti atrast, tas ir latva ”lapotne”. Tātad šajā gadījumā jāpieņem tikai zināšanai, ka minētajai uzvārdu virknei ar Latviju nav nekāda saistījuma — gluži tāpat, kā uzvārdiem Lieto, Liettu, Lietu — ar Lietuvu (šo uzvārdu pamatā ir somu īpašības vārds lieto "maigs”). Nobeigumā — daži apsvērumi par patiesi baltiskajiem uzvārdiem Somijā. Somu valodniece Pirko Nuolijervi (Pirkko Nuolijārvi) rakstā ” Monikielinen Suomi” (”Daudzvalodīgā Somija”)* ir iekļāvusi skaitļus, kas rāda Somijas iedzīvotāju sadalījumu atbilstoši viņu dzimtajai valodai. Saskaņā ar šiem skaitļiem (kas aizgūti no oficiālas statistikas) 1990. g. 1 janvāri Somijā 4 Zviedri jas uzvārdu saraksts ar freņkvences norādēm arī pieejams mikrofilmās : Helsinku Vietējo valodu pétr..ecibas centr* Onomastikas nodaļas archiva. ris Skat. Lietuvių pavardžių žodynas / Ats. red. A.Vanagas. V., 1985. T. 1. P. : 6 1991. g. aprīlī autore laipni iepazīstināja ar sava tobrīd vēl nepublicētā raksta manųuskriptu. ei 8 iuakīmgroj si, I=" mt rit Te a perma S LE da V TEVA NAY ae pam SV TT Renn LZS ij Si A V EA E A M, JE S SS, VE SO EE K, Artio. i i 4 EnS ad KA m T ių "(F a g FR 4 , itis arti S L | "o SRR SR RTL keg aijo dit 7 a eg Fear Pie TR a Ary sr ia ro Ease ag SR us A E ia tid eT Ey dzīvojuši 11 cilvēki, kas par savu dzimto valodu atzinuši latviešu valodu, un takas, : 10 — lietuviešu (šajos skaitļos nav iekļauti dati par cilvēkiem, kas Somijā 2 = uzturas pagaidām). Starp citu, abās grupās — gan latviešu, gan lictuviee —— šu — sieviešu ir stipri vairāk nekā vī riešu, tāpēc var domāt, ka ne visiem SE | 21 ir arī baltiski uzvārdi. Tomēr to Somijas iedzīvotāju skaits, kam ir nePE | apšaubāmi baltiski uzvārdi (ieskaitot, kā jau sākumā teikts, arī tikai formas ao | zina baltiskos), ir krietni lielaks — varbūt četras reizes, varbūt ari piecas, Tap : gluži precīzi to nevar pateikt neparvaramo interpretācijas grūtību dēļ. Par Lr a lietuviskiem var uzskatīt Somijas iedzīvotāju uzvārdus Abraitis, Gaizulis, asų J Grasutis, Gruzdaitis, Jasbutis, Kairas, Kheimonas (?), Kinaitis, Klimaviiš ši Tą cius, Lydeck, Loleytis, Marganavicius, Matschulaidis, Mikalur.as, Miklowatt, oda | | Morattis, Naujoks, Orlavicius, Panteleit, Wischtukat; par lietuviskiem vai zona : latviskiem — Boleckis, Bruklis, Dauksz, Galinis, Gareckis, Norvila, Noravill, : 5 į Rimeika, par latviskiem — Bebrisch, Behrsin, Behrns (bet sal. jau teikto par da & Bernas, Barnas), Ziprus, Zihruls, Tchivtschis, Dauguls, Driksna, Dsinnejs, Da: | Gribust, Graudums, Kad_ik, Kaleij, Kalva (bet sal. somu kalvaa "grauzt", Atā | kalvo ” plēve”), Kruming, Kurmis, Leijneck, Mellais, Norrbutts, Ozolins, Peeoe Ē balg (1 cilvēks, kurš 1990. g. sarakstā jau atzīmēts kā miris), Plattais, an į Pretts-Freimants, Pukit, Purin, Upmal, Vitol un Vitoll, Zemitis, Zvaigzne sea | (tikai 1990. g. sarakstā). Bez tam ir reģistrēta vesela virkne uzvārdu, kuru — ; | interpretācija nav droša, tomēr vismaz daļai no tiem acīmredzot ir baltisA AP = ka cilme (dažkārt ta liek domāt nevis valodiski, bet vēsturiski apsvērumi) : aa : | Abol, Airis, Apala, Ape, Asara, Bemeleit, Bundul, Dreijmann, Dundar, Egli, TR a Eglon-Terho, Elks, Esars, Gabran, Hennieks, Jaaran, Jacobi (ka zinams, JS ; šāds itāliska tipa uzvārds sastopams arī starp latviešu pseidoitāliskajiem), JeSag : ring, Jurasch, Kabata, Kalving, Kamara, Karrasch, Karring, Keyzers, Kerkis dūc "| un Kārkis, Kylkis, Kischis, Klinthe, Kluss, Kupri, Laisma, Lapina, LejRos „4 man, Lohse, Maltusch, Mellen, Nabba, Namdar, Niera, Nykull, Ogle, Otto- «keel | Sprunck, Plewe, Presas, Pulkkis, Pundars, Purves, Pusar, Rabeneck, Raini Ean un Rainis, Rieks, Rosenthal, Sarkano, Seme, Silke, Skrivars, Skroderus, Skuj, KES į ķi Sparre un Sparr, Sporis, Staarast, Svidis, Tolkis, Treij, Valkas un Walk, Vaar- — | nas, Voittis, Zalcman, Zeifert. Daudzas šaubas te varētu relatīvi vienkārši AE | atrisināt ar intervijas metodi, taču tas prasa vairāk laika nekā, uzturoties Sohe ly i mijā, bija šī raksta autora rīcība. Tas pats jāsaka par vēl vienu grupu — uzvārES r diem, par kuru varbūtėju saistību ar latviešu valodu varētu domāt to izskaņas a? = -s dēļ. Vairumā gadījumu šādas saistības tomēr acīmredzot nav, tāpēc seit — tikai pāris piemēru: Adolfs, Arnolds, Daniels, Edmunds, Ehwalds, Henrichs, § i Herberts, Georgs; Akers, Birgers, Dahls, Gerts, Jāgers, Meiners, Sanders, — Smulters, Vilsons, Vollmers, Zeitis u.c. kas F Nepievēršoties šoreiz augstākminēto baltisko resp. baltiešu uzvārdu dePa į talizetai lingvistiskai analīzei, jāatzīmē tomēr kāda to grafikas īpatnība, proki | ti, vairaki latviešu uzvardi ir saglabājuši visai senas (20. gadsimta sākuR cela | mam raksturīgas) ortogrāfijas īpatnības, piem., Peebalg (mūsdienu rakstībā Ga | Piebalgs), Behrsin (Bėrzinš), Plattais (Platais), Zihruls (Cirulis), Kaddik as | (Kadiķis), Kruming (Krūmiņš), Dsinnejs (Dzinējs). Šo uzvārdu īpašnieki ah ā resp. viņu dzimtas tātad Somijā dzīvo jau sen, vairums no viņiem acīmresat | — dzot kops mūsu gadsimta pirmajiem diviem gadu desmitiem. Varētu izteikt as SA aa a izlādi g A Sa e Ak aa, ka TER MO ių ds gs Vip. i AES IRE V ARS + 0 SEES Sa i UE pa VĒL Se EE Se S šā 2 5 40 Sedā Rall BL aa Se A SU k ar = X ri ķi: PH oid =e | x nil Ņ Ka < SE T Ku! = ek g 5 sv i ch a fide a vaja: MIGS mi ay ne a R R T hipotēzi, ka lielākā daļa no šiem cilvēkiem ir izceļojuši no Latvijas tūlīt pēc Ši he 1905. gada revolūcijas. Vēsturisks pētījums par to, kā šie cilvēki nonakusi Somijā un kādas ir bijušas viņu turpmākās likteņgaitas kopā ar ģimenēm līdz art . -— = - sāk . + -— - v RA; pat mūsu dienām, būtu, bez šaubām, ne tikai interesants, bet arī pamācošs. Varbūt atradīsies vēsturnieks, kas uzņemsies šādu uzdevumu? Personvārdu . lingvistiskā-analīze šai gadījumā veidotu analīzes pirmo pakāpi. he Xie sti ad Fx = g R ; ! iesāk | TE akis ta: i SUOMIŲ PAVARDŽIU SĄRAŠAS BALTŲ KALBŲ airi daro at S x Ba i į o Aa Ee E Net KAZU tā itt J CY RINETOSO AKIMIS T dis ai) LL ee CR adas 0807 aidu tēti lā i Reziumė dk: Straipsnyje pateiktų tyrinifimy duomenys imti iš trijy Suomijos gyventojy pass 0 vardžiy sgrašy, esančiy Helsinkio vietiniy kalby tyrimo centro Onomastikos skyriaus Ws] Pagrindinis straipsnio tikslas — suomiy ir balty pavardžiy paralelēs. Tokios — pavardes kaip Vilkas, Kaunas, Aste, Bernas, Sarma, Vasara ir kt. tik iš pirmo — žvilgsnio atrodo baltiškos. Iš tikrųjų tai dažniausiai suomiškos pavardės, kilusios iš — bendrinės kalbos atitikmenų (pvz.: Vilkas iš suomių būdvardžio vilkas "žvalus, gui _vus”; Kaunas iš suomių apeliatyvo kauna "priešiškumas, pi dē arba būdvardžio _katunis "gražus"; Vasara iš suomių apcliatyvo vasara "plaktukas"; plg. lat. vaseris, — kilusį iš suomiy—ugry kalbų ir t.t. <a Siek tiek kitokia situacija yra su pavardėmis Bernas ir Barnas. Suomių apelia- — tyvineje leksikoje jy atitikmenų nėra, o garsas b — isivestas tik iš raštų. Galimas a daiktas, kad šios pavardēs sietinos su skandinavy asmenvardžiu Bjorn. i Pavardės Latva, Latve, Latvela, Laivala, Latvi, Latvio, Latvisto, Latvonen, Latvus ir kt. iš pirmo žvilgsnio atrodo latviškos kilmės. Vis dėlto nesunkiai randamas jy suomiškas apeliatyvas, tai latva "lapai, lapija", taigi šios pavardės su Latvija neturi jokio ryšio. Tas pats kab Lieto, Liettu, Lieta (suomių lieto ”švelnus”). Reikėtų akcentuoti tai, kad dauguma latvių pavardžių Suomijoje yra išlaikiusios tikrai senas (20 amžiaus prūdžiai būdingas) ortografijos ypatybes, pvz.: Peebalg (dabar Piebalgs), Zihruls (Cīrulis), Kaddik (Kadikis), Dsinnejs (Dzinējs) ir kt. ae 0 {Ur SE AT RR CL yo Bak BRR SLUT SL RE ar Rah do mv Jia | „Alkai wD jāt ai oS iia] Malų gal DM "sl | AR kait te pasai are ai To Atia Gr sid Pirae Got ig dil rial navel mae oar and IN issued Fe va tą HAMNER ow id EA 1 riai En at NTL Bs Wt) - Ala a EA, ne rai a tnd aa RL A Visi i Tw th (RAN aL sd ED red Nae Som CA et Tano M M SE jukās redeli Er ae] a hay ost al = oat rātei weit Tine menos geļiofsvošgati TE fee SR veh oi di NT he SA a ja fos. =< Ar RN nate Sant Sd Alet an i AREAS Nakai av |B a a ei ārmalā S wi «dj 0] Agla A tarė dj shevies dzesi) Vinita, ordi) mvs tagindas” „i ta, AU T RRR) ai ēka Akto) rosīgi I eee ay „ari vis ēiīmo? balai zeīmie5 upiv Bo Gam rw meittiush vhay masis meiisanty atmibeg vau dqod web 20 “hn oe EFL VM ak Kns he tke N Dl oleae Ra K ati, ed Ryo et SALE varen per Jis jā Pal Cie ore ji Pi di sti t Tedis i ja kās" MeL ES SR rte LS Mr JE S amid jā pie ihe Sito