Somijas uzvārdu saraksts baltu valodu pētnieka lasījumā

LIETUVIŲ KALBOTYROS KLAUSIMAI, XXXII (1993) BALTŲ ONOMASTIKOS TYRINĖJIMAI OJARS BŪSS SOMIJAS UZVĀRDU SARAKSTS BALTU VALODU PĒTNIEKA LASĪJUMĀ1 Ko baltu valodu pētnieks var šādā sarakstā atrast? Bez šaubām, ne pārāk daudz. Taču, ja jau par baltistikas ievirzes onomastika pētījuma materiāla avotu var noderēt Berlīnes telefongrāmata (kā to savulaik spīdoši pierādīja Anatolijs Nepokupnijs), tad relatīvi pilnīgs Somijas uzvārdu saraksts var tomēr sniegt vismaz tikpat daudz ievērības cienīgas informācijas. Šobrīd gan zinātniekiem, gan citiem interesentiem ir pieejami 3 šādi saraksti: Somijas Pensiju pārvaldes 1970. gadā sagatavotais, kā arī 1985. g. un 1990. g. Iedzīvotāju uzskaites centra sagatavotie. Divi pēdējie gan ir jaunāki un acīmredzot arī pilnīgāki, taču pieejami tikai uz mikrofilmām kopētā alfabētiska saraksta (ar statistisku papildinformāciju) veidā. Turpretim 1970. g. saraksts eksistē 3 variantos 3 biezu kantogramātu izskatā: 1) alfabētiskais saraksts ar frekvences (uzvārda īpašnieku skaita) norādi; 2) uzvārdu saraksts frekvences secībā; 3) saraksts inversā alfabēta secībā. Visi minētie saraksti glabājas Helsinkos Vietējo valodu pētniecības centra (Kotimaisten kielten tutkimuskeskus) Onomastikas nodaļas arhīvā (šeit jāizsaka sirsnīga pateicība šīs nodaļas vadītājai Dr. Ēval-Marijai Nerhi (Eeva-Maria Närhi) par laipnu iepazīstināšanu ar nodaļas arhīvu un palīdzību tā izmantošanā). Izstudējot šos uzvārdu sarakstus, baltists var iegūt vismaz trējādu sev interesantu informāciju. Pirmkārt, tie ir dažādi vērojumi sev interesantu informāciju. Pirmkārt, tie ir dažādi vērojumi, kas nav tieši saistīti ar vienas vai otras valodas konkrēto specifiku un vairāk attiecas uz vispārējo onomastiku (vai arī, būdami saistīti tieši ar somu valodu, tomēr ir interesanti dažādu valodu speciālistiem). Otrkārt, ir jāpamana un jāfiksē tie somu uzvārdi, kas varētu maldināt ar somugristiku nesaistītu baltu valodu pētnieku, resp., tie uzvārdi, kas t.s. starpvalodu homonīmijas dēļ šķiet baltiski, tomēr patiesībā nav tādi. Un treškārt, protams, jāapseko patiesi baltiskie uzvārdi, iekļaujot šajā kategorijā arī tos, kas ir baltiski tikai no gramatiski morfoloģiskā noformējuma viedokļa (bet ne saknes morfēmas cilmes ziņā), piem., Gareckis, Orlavčius. Jāņem vērā, ka baltiskie uzvārdi Somijā kā izpētes objekts ir mazāk lingvistiska, vairāk vēsturiska kategorija, un attiecīgs pētījums varbūt vairāk iekļaujas vēsturē nekā valodniecībā. 1 Raksta pamatā Baltijas pētījumu konferencē Stokholmā 16.VI.1991. nolasītais referāts, kura sagatavošana Helsinkos kļuva iespējama, pateicoties Ziemeļvalstu Ministru Padomes piešķirtajai stipendijai. 15 Kas attiecas uz pirmo jautājumu loku — vispārējo onomastiku — tad vispirms izvirzās jautājums par teritoriāli piesaistītā antroponīmijas kopuma vai sistēmas (ja to atzīst par sistēmu) izpētes metodēm. Kā labi zināms, tradicionāli antroponīmijā ir pētītas etniski piesaistītas vai lingvistiski norobežotas sistēmas. Sākotnēji šāds etniski lingvistisks saistījums bieži vien bija būtībā identisks ar teritoriālo piesaisti. Taču mūsdienu pasaulē etniski ”tīru” teritoriju paliek arvien mazāk. Somija gan vēl joprojām ir valsts ar relatīvi viendabīgu iedzīvotāju sastāvu (resp., divdabīgu, ja īpaši izdalām Somijas zviedriski runājošos). Un tomēr arī šādā valstī ir jau krietni daudz tādu pastāvīgo iedzīvotāju, kuru uzvārdi liek atcerēties gan vairāk vai mazāk eksotiskus reģionus — Japānu (Aoki, Kawasumi, Kono, Nakabe, Nakagawa, Suzuku, Yamakawa), musulmaņu valstis (Abdulla, Mohammed, Ibrahim, Allahwerdi, Ahmed, Fisq metadin, Salahettdin), Indiju (Chatterjee, Rao), Dienvidaustrumāziju (Phrasithidet, Nguyen, Maung), Ķīnu (Chao, Chen, Chia-Chi, Tcheng, Wang), gan arī visdažādākās Eiropas valstis - Ungāriju (Nagy, Kiss, Szabo, Dömöter), Armēniju (Gasparjan, Sarkissian, Aghazarian, Bagdasarian, Kevor k'jan, Khachlatournants), Gruziju (Abashidze, Reischvili), Angliju (Baskerville, English, England, James, Robinson, Stanley), Grieķiju (Athanassakis, Papatheochari, Polemikos), Serbiju un Horvātiju (Bjeloglic, Dejanovic), Poliju (Adamczyk, Hawryluk, Urbanowicz), Rumāniju (Negrca), Islandi (Kristjansdóttir, tradicionālais islandiešu tēvvārds — ”Kristjana meita” — Somijā pārtapis par uzvārdu). Te minēta tikai neliela daļa, Somijas uzvārdu sarakstā var atrast vēl daudzus jo daudzus piemērus, pārāk daudzus, lai tos varētu traktēt tikai kā atsevišķus kuriozus². Turklāt viens otrs no minētajiem uzvārdiem laulību rezultātā ir iekļāvies arī etnisko somu personvārdu sistēmā. Kā redzams, Somijas antroponīmiskā aina vairs nav iedomājama bez bagātīgas cittautodu inkrustācijas. Vēl jo piesātinātāka šāda inkrustācija ir tādās valstīs kā Zviedrija vai Vācija, arī Latvija un Igaunija (protams, ar atšķirīgām inkrustācijas elementu proporcijām). Kā pētīt šādu heterogēnu antroponīmijas kopumu — uz šo jautājumu izsmeļoša atbilde vēl ir meklējama. Katrā ziņā šķiet skaidrs, ka ar tīri lingvistiskām metodēm vien šeit pārāk daudz panākt neizdosies. Un tagad pievērsīsimies šī raksta galvenajam priekšmetam, proti, somu un baltu uzvārdu paralēlēm. Ko gan teiktu valodnieks, redzot tādus uzvārdus kā Vilkas, Kaunas, Raitis, Asite, Bernas, Sarma, Wasma, Saule, ² Tiesa, daudz sev lietderīga šajā sarakstā atrastu arī kuriozu meklētājs — gan mītu varoņu dubultniekus (Totgamesh, Ra, Aja, Faust, Sadko, Naserddin), gan ”rakstniekus” (Merime, Puschkin, Turgenev, Chlebnikov, Pasternak, Sienkiewicz, Vergilis, Kafka, Shaw) gan ”politikus” (Churchill, Lincoln, Franklin, Kennedy, Nizon, Romanov, Godunov, Uljanov, Sverdlov, Wrangell, Kalinin, Lukjanow, Sobtschák, Franco, Moubarak, Hussain), gan sporta pasaules pārstāvjus (pat gandrīz pilnu Holandes izlasi ātrslidošanā — Schenk, Verkerk, Visser), gan visdažādāko citu nozaru slavenības (Ferrari, Nobel, Gagarin, Casanova, Lisi). Uzmanību sev pievērš arī dubultuzvārdi ar savstarpēji kontrastējošiem elementiem (Berg-Ahmed, Ilmonen-Schaworonkoff, Venediktov-Vaskelainen, Singer-Semenoff-Tjan-Schang-ki) un uzvārdi ar savdabīgu cilmes semantiku (Filosof, Appelsin, Aspiranta, Komandiroff, Landwehr, Pikku-Sianoja, ”mazais čuku grāvis”). 16 Liesma? Ja šis valodnieks būtu lietuvietis vai latvietis, tad viņš bez mazākās šaubīšanās uzskatītu šos uzvārdus par baltiskiem. Un viņš nepavisam nebūtu pelnījis pārmetumus par nekritisku pieeju, jo gandrīz vienmēr šim pētniekam būtu pilnīga taisnība. Gandrīz vienmēr — taču ne tad, kad šādi uzvārdi ir atrodami Somijas uzvārdu sarakstā. Šai pēdējā gadījumā tie ir lielākoties tīri somiski uzvārdi, un arī tie daži, kuru somiskums nav gluži neapšaubāms, tomēr nekādā ziņā nav baltiski. Aplūkosim, piemēram, uzvārdu Vilkas, kas 1970. g. Somijā ir reģistrēts 90 reizes (tātad 90 Somijas pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir bijis šāds uzvārds); vēl 7 reizes ir reģistrēts uzvārds Vilka, kas tik pārliecinoši izskatās pēc latviešu valodas sieviešu dzimtes. Starp citu, arī relatīvi augsta frekvence jeb sastopamība ļauj dažos ne gluži skaidros gadījumos par ticamāku uzskatīt somisku interpretāciju. Bet šajā konkrētajā gadījumā, par Vilkas runājot, nekāda pamata šaubām par tā somiskumu nav, jo somu valodā ir vispārpazīstams adjektīvs vilkas ”mundrs, žirgts”. Protams, ka šajā tāpat kā visos citos līdzīgos gadījumos nevar gluži kategoriski apgalvot, ka starp visiem šiem somiem ar uzvārdu Vilkas nav ”nomaskējies” arī kāds lietuvietis Vilkas. Šādu iespējamību nevar noliegt, pārbaudīt to ir grūti, kaut arī principā iespējami, taču šādas pārbaudes rezultāti nekādi nemaina pamattēzi: uzvārdam Vilkas Somijā ir somiska cilme (varbūtējs izņēmuma gadījums tikai apstiprinās likumu). Pavērosim vēl dažus piemērus. Uzvārds Kaunas, kas gan reģistrēts tikai četras reizes, acīmredzot cilmes ziņā saistāms ar somu kauna ”naids, ļaunums”, nav izslēgts arī saistījums ar somu kaunis ”skaists”. Tiesa, šī uzvārda īpašnieku nelielais skaits Somijā ļauj arī lietuvisku interpretāciju uzlūkot par ne gluži neiespējamu. Uzvārdam Raitis (51 īpašnieks) savukārt nav nekāda kopēja ar latviešu adjektīvu raits vai no tā atvasināto latviešu personvārdu Raitis. Somu valodā ir adjektīvs raitas ”nenoreibis; svaigs”, un minētais uzvārds neapšaubāmi saistāms ar to. Uzvārdam Wasara ir kopēja cilme nevis ar latviešu un lietuviešu apelatīvu vasara, bet gan ar somu vasara ”āmurs”, kas, kā zināms, pieder pie vienas etimoloģiskas ligzdas ar latviešu valodas somugrismu veseris. Somijā ir arī tādi uzvārdi kā Suni un Aste. Kaut gan tie izskatās tik latviski, to cilme tomēr visticamāk ir atrodama somu valodā. Jo aste ir ne tikai latviešu suņa lepnums, bet arī somiski ”pakāpe, grāds”. Jāatzīst gan, ka vārds ar šādu nozīmi nevar diez cik labi noderēt antroponīma motivācijai. Ne jau velti attiecīgā uzvārda frekvence ir 1 — tātad 1970. g. Somijā ir bijis viens vienīgs cilvēks ar šādu uzvārdu. Šis uzvārds tomēr var būt tīri somisks; starp citu, ir vēl daudz citu neapšaubāmi somisku uzvārdu ar tikai vienu īpašnieku, piem., Hautapakkonen, Hietinen, Hyötiläinen, Iteskinen, Ryssä, Kustaanpoika u.d.c. Uzvārda Aste latviska cilme ir maz ticama arī tāpēc, ka latviešu valodā tas nav populārs3, kaut gan attiecīgais apelatīvs pieder pie leksikas pamatslāņa. Varbūt ir vērts apsvērt arī kādu citu šī uzvārda cilmes 3 V. Staltmanes vārdā šāda uzvārda vispār nav, bet vienreiz reģistrēts Vilkate (Сталтмане В. Латышская антропонимия. Фамилии. М., 1981, С. 126). 17 iespēju (no ģermāņu valodām?)? Nedaudz savādāka ir situācija ar uzvārdiem Bernas (24 reģistrējumi), Bārmas (16 reģistrējumi). Kopā tātad 40 reģistrējumu, un tas ir pārāk daudz, lai skaidrotu šos uzvārdus kā baltiskus, kaut gan arī somiski tie nav. Tiem nav atbilsmu somu valodas mantotajā apelatīvajā leksikā un nemaz arī nevar būt jau tīri fonētisku iemeslu dēļ, jo b-skaņa somu valodā ir ievies­ta tikai līdz ar rakstu valodas attīstību. Varbūt šie uzvārdi ir zviedriski? Zviedrijā satopami uzvārdi⁴ Barne, Bern, Berna, Bernas, arī citi ar šo vārda celmu, tomēr to frekvence ir stipri neliela (mūs visvairāk interesējošais Berna­s ir reģistrēts 4 reizes, bet vispopulārākais no šīs grupas — Bern — 12 reizes). Un tomēr Somijas uzvārdu Bernas, Bārmas zviedriska cilme šķiet daudz ticamāka nekā baltiska (jo vairāk tāpēc, ka lietuviešu valodā gan ir apelatīvs bermas, bet atbilstošs uzvārds nav fiksēts⁵). Iespējams, ka tie saistāmi ar populāro skandināvu personvārdu Björn? To, ka viena vai otra uzvārda cilme nav meklējama svešās zemēs, var apgalvot ne tikai tad, kad šim uzvārdam ir samērā liels reģistrējumu skaits, bet arī tad, kad tas iekļaujas veselā uzvārdu virknē, kuri atvasināti no viena un tā paša vārda celma. Tā, piem., uzvārdam Sarma Somijā ir tikai viens vienīgs īpašnieks, arī atbilstošs somu valodas apelatīvs nav tik viegli atrodams. Tādējādi baltiska cilme liktos gluži iespējama. Taču jāņem vērā uzvārdu virkne, kas sastāv no Sarmas, Sarme, Sarmi, Sarmia, Sarmio, Sarmo, Sarmu, Sarmasto, Sarmavuori u. c. (starp citu, šiem uzvārdiem frekvence ir neliela). Šādas virknes eksistenci var uzlūkot par pietiekamu pierādījumu tam, ka visi šie uzvārdi, tai skaitā arī Sarma (lai kāda būtu to konkrētā etimoloģija), tomēr galu galā ir somiski. Un, nobeidzot šo uzvārdu tipa (tos varētu saukt par pseidobaltiskiem) īsu apskatu, jāpiemin vēl viena uzvārdu virkne: Latvia, Latve, Latvela, Latvāla, Latvri, Latvio, Latvisto, Latvonen, Latvus, Latvisto, Latuanne, Latvās. Šeit nav nekādu problēmu — ir diezgan augsta frekvence (piem., Latvus — 21, Latvio — 38 un Latvia — pat 625 reģistrējumi), un arī atbilstošo somu valodas apelatīvu nav grūti atrast, tas ir latva ”lapotne”. Tātad šajā gadījumā jāpiemin tikai zināšanai, ka minētajai uzvārdu virknei ar Latviju nav nekāda saistījuma — gluži tāpat, kā uzvārdiem Lieto, Liettu, Lietu — ar Lietuvu (šo uzvārdu pamatā ir somu īpašības vārds lieto ”maigs”). Nobeigumā — daži apsvērumi par patiesi baltiskajiem uzvārdiem Somijā. Somu valodniece Pirkko Nuolijervi (Pirkko Nuolijärvi) rakstā ”Monikielinen Suomi” (”Daudzvalodīgā Somija”)⁶ ir iekļāvusi skaitļus, kas rāda Somijas iedzīvotāju sadalījumu atbilstoši viņu dzimtajai valodai. Saskaņā ar šiem skaitļiem (kas aizgūti no oficiālās statistikas) 1990. g. 1 janvāri Somijā 4 Zviedrijas uzvārdu saraksts ar frekvences norādēm arī pieejams mikrofilmās Helsinku Vjetējo valodu pētniecības centru Onomastikas nodaļas arhīvā. 5 Skat. Lietuvju pavardžių žodynas / Ats. red. A.Vanagas. V., 1985. T. 1. P. 239. 6 1991. g. aprīlī autore laipni iepazīstināja ar sava tobrīd vēl nepublicētā raksta manuskriptu. 18 dzīvojuši 11 cilvēki, kas par savu dzimto valodu atzinuši latviešu valodu, un 10 — lietuviešu (šajos skaitļos nav iekļauti dati par cilvēkiem, kas Somijā uzturas pagaidām). Starp citu, abās grupās — gan latviešu, gan lietuviešu — sieviešu ir stipri vairāk nekā vīriešu, tāpēc var domāt, ka ne visiem 21 ir arī balitiski uzvārdi. Tomēr to Somijas iedzīvotāju skaits, kam ir neapšaubāmi balitiski uzvārdi (ieskaitot, kā jau sākumā teikts, arī tikai formas ziņā baltiskos), ir krietni lielāks — varbūt četras reizes, varbūt arī piecas, gluži precīzi to nevar pateikt nepārvaramo interpretācijas grūtību dēļ. Par lietuviskiem var uzskatīt Somijas iedzīvotāju uzvārdus Abmitis, Gazītis, Grasūtis, Graudaitis, Jasbutis, Kairas, Kheinnonas (?) , Kinaitis, Klimavičius, Lydeck, Loleytis, Marganavicius, Matschulaidis, Mikalunas, Miklowait, Moraitis, Naujoks, Orlavičius, Panteleit, Wischtukait; par lietuviskiem vai latviskiem — Boleckis, Bruklis, Dauksz, Galinis, Gareckis, Norvila, Norwill, Rimeika, par latviskiem — Behrisch, Behrsin, Behrms (bet sal. jau teikto par Bernas, Barnas), Ziprus, Zihruls, Tchivtschis, Dauguls, Driksna, Dzirnejs, Gribust, Graudums, Kadik, Kaleij, Kalva (bet sal. somu kalvaa “grauzt”, kalvo “plēve”), Kruming, Kurmis, Leijneck, Mellais, Norbutts, Ozolins, Peebalg (1 cilvēks, kurš 1990. g. sarakstā jau atzīmēts kā miris), Plattai, Preits-Freimanis, Pukit, Purin, Upnal, Vitol un Vitoll, Zemitis, Zvaigzne (tikai 1990. g. sarakstā). Bez tam ir reģistrēta vesela virkne uzvārdu, kuru interpretācija nav droša, tomēr vismaz daļai no tiem acīmredzot ir baltiska cilme (dažkārt tā liek domāt nevis valodiski, bet vēsturiski apsvērumi): Abol, Airis, Apala, Ape, Asara, Bemeleit, Bundul, Dreijmann, Dundar, Egli, Eglon-Terho, Elks, Esars, Gabran, Hennieks, Jaeran, Jacobi (kā zināms, šāds itālisks tipa uzvārds sastopams arī starp latviešu pseidoitāliskajiem), Jering, Jurasch, Kabata, Kalving, Kamara, Karrasch, Karring, Keyzers, Kerkis un Kärkis, Kylkis, Kischis, Klinthe, Kluss, Kupri, Laisma, Lapina, Lejman, Lohse, Maltusch, Mellen, Nabba, Namdar, Niera, Nykull, Ogle, Otto-Sprunck, Plewe, Presas, Pulkis, Pundars, Purves, Pusor, Rabeneck, Raini un Rains, Rieka, Rosenthal, Sarkano, Seme, Silke, Skrivars, Skroderus, Skuji, Sparre un Spurr, Sporis, Staurast, Svidis, Tolkis, Treij, Valkas un Walk, Vaarnas, Voittis, Zalcman, Zeifert. Daudzas šaubas te varētu relativī vienkārši atrisināt ar intervijas metodi, taču tas prasā vairāk laika nekā, uzturoties Somijā, bija šī raksta autora rīcībā. Tas pats jāsaka par vēl vienu grupu — uzvārdiem, par kuru varbūtēju saistību ar latviešu valodu varētu domāt to izskaņas -s dēļ. Vairumā gadījumu šādas saistības tomēr acīmredzot nav, tāpēc šeit tikai pāris piemēru: Adolfs, Arnolds, Daniels, Edmunds, Ehwalds, Henrichs, Herberts, Georgs; Akers, Birgers, Dahls, Gerts, Jägers, Meiners, Sanders, Smullers, Vilsons, Vollmers, Zeitis u.c. Nepievēršoties šoreiz augstākminēto baltisko resp. baltiešu uzvārdu detalizētai lingvistiskai analīzei, jāatzīmē tomēr kāda to grafikas īpatnība, proti, vairāki latviešu uzvārdi ir saglabājuši visai senas (20. gadsimta sākumam raksturīgas) ortogrāfijas īpatnības, piem., Peebalg (mūsdienu rakstībā Piebalgs), Behrsin (Bērziņš), Plattais (Platais), Zīhruls (Cīrulis), Kaddik (Kadiķis), Kruming (Krūmiņš), Dszinnejs (Dziņejs)). Šo uzvārdu īpašnieki resp. viņu dzimtās tātad Somijā dzīvo jau sen, vairums no viņiem acīmredzot kopš mūsu gadsimta pirmajiem diviem gadu desmitiem. Varētu izteikt 19 hipotēzi, ka lielākā daļa no šiem cilvēkiem ir izceļojuši no Latvijas tūlīt pēc 1905. gada revolūcijas. Vēsturisks pētījums par to, kā šie cilvēki nonākuši Somijā un kādas ir bijušas viņu turpmākās likteņgaitas kopā ar ģimenēm līdz pat mūsu dienām, būtu, bez šaubām, ne tikai interesants, bet arī pamācošs. Varbūt atradīsies vēsturnieks, kas uzņemsies šādu uzdevumu? Personvārdu lingvistiskā analīze šai gadījumā veidotu analīzes pirmo pakāpi. SUOMIŲ PAVARDŽIŲ SĄRAŠAS BALTŲ KALBŲ TYRINĖTOJO AKIMIS Reziumė Straipsnyje pateiktų tyrinėjimų duomenys imti iš trijų Suomijos gyventojų pavardžių sąrašų, esančių Helsinkio vietinių kalbų tyrimo centro Onomastikos skyriaus archyve. Pagrindinis straipsnio tikslas – suomių ir baltų pavardžių paralelės. Tokios pavardės kaip Vilkas, Kaunas, Aste, Bernas, Sarma, Vasara ir kt. tik iš pirmo žvilgsnio atrodo baltiškos. Iš tikrųjų tai dažniausiai suomiškos pavardės, kilusios iš bendrinės kalbos atitikmenų (pvz.: Vilkas iš suomių būdvardžio vilkas ”žvalus, guvus”; Kaunas iš suomių apeliatyvo kauna ”priešiškumas, blogybė” arba būdvardžio kaunis ”gražus”; Vasara iš suomių apeliatyvo vasara ”plaktukas”; plg. lat. vasaris, kilusį iš suomių—ugrų kalbų ir t.t. Šiek tiek kitokia situacija yra su pavardėmis Bernas ir Bärnas. Suomių apeliatyvinėje leksikoje jų atitikmenų nėra, o garsas b – įsivestas tik iš raštų. Galimas daiktas, kad šios pavardės stenginos su skandinavišku asmenvardžiu Bjorn. Pavardės Latvia, Lāve, Latvella, Latviala, Latvī, Latvio, Latvisto, Latvonen, Latvus ir kt. iš pirmo žvilgsnio atrodo latviškos kilmės. Vis dėlto nesunkiai randamas jų suomiškas apeliatyvas, tai latva ”lapai, lapija”, taigi šios pavardės su Latvija neturi jokio ryšio. Tas pats ir su Lieto, Liettu, Lietta (suomių lieto ”švelnus”). Reikėtų akcentuoti tai, kad dauguma latvių pavardžių Suomijoje yra išlaikiusios tikrai senas (20 amžiaus pradžiai būdingas) ortografijos ypatybes, pvz.: Peebalgs (dabar Piebalgs), Zihruls (Cīrulis), Kadak (Kadikis), Dszmejs (Dzinējs) ir kt. 20