Die Areale Charakteristik von Wörtern und Wortbedeutungen im nichtdifferenzierenden Mundartwörterbuch

į = © LIETUVIŲ KALBOTYROS KLAUSIMAI XXXVII (1997) LEKSIKOGRAFIJOS IR LEKSIKOLOGIJOS PROBLEMOS psn, marist | meta dx pa“ UM WISER G gtti A) kat „1 if apēas brace bead da) eee (alia Tin in eit I omen i r F i tine ātrs nū Vites LANSONE i gov dh doth Em Sela] BA lūši Yo mh a Aris "| saboic7 are 1" moun RI-I, ēzes VĀRDU UN VĀRDU NOZĪMJU AREALAIS RAKSTUROJUMS "fen NEDIFERENCIĀLĀ IZLOKŠŅU VĀRDNĪCĀ Šen Specifisks un maz pētīts dialektalaja leksikografija ir jautājums par ģeogrāfisko norāžu sistēmu, kas sniedz ziņas par vārda vai vārda nozīmes izplatību. Šīs norādes sevišķi nepieciešamas vārdnīcās, kas aptver plaša novada leksiku; tātad arī topošajā "Latviešu valodas izlokšņu vārdnīcā” (Bušmane, Kagaine 1980: 59—75; Kagaine 1985: 64—86), kas iecerēta kā relatīvi pilna tipa izlokšņu vārdnīca. Ģeogrāfiskās norādes atkarā no to vispārīguma vai konkrētuma pakāpes var būt dažādas: + vispārīgās norādes — dialekts, izlokšņu grupa vai kultūrvēsturiskais apgabals; + konkrētās norādes — noteikta izloksne. Nediferenciālā izlokšņu vārdnīcā ("Latviešu valodas izlokšņu vārdnīcā”) atkarā no materiāla blīvuma parasti ir lietderīgi izmantot abus šo norāžu veidus. Tomēr jāievēro, ka tiem abiem ir savi plusi un mīnusi. Vispārīgās norādes aizņem maz vietas un uzskatāmi parāda kāda vārda vai vārda nozīmes lokalizācijas vietu, taču iespējamas neprecizitātes — kādu leksisko vai semantisko dialektismu minētā areāla atsevišķās izloksnēs var arī nelietot. Konkrētu izlokšņu uzskaitījums (sevišķi, ja ir blīvs materiālu vākums) aizņem daudz vietas, bet sniedz precīzas ziņas par leksēmas lietojumu norādītajā izloksnē. Vārdnīcas lietotājam, kurš pilnībā nepārzin Latvijas administratīvi teritoriālo iedalījumu, konkrētās norādes ne vienmēr sniedz pietiekamu priekšstatu par vārda vai vārda nozīmes | lokalizācijas vietu. Nemot vērā, ka katrai vārdnīcai piemīt zināma abstrakcijas | pakāpe (piemēram, izlokšņu vārdnīcas arealas izplatības ziņā nedublē dialektalas leksikas atlantus, kas sniedz ziņas par nedaudzu vārdu izplatību relatīvi visās | izloksnēs), vispārīgās norādes ieteicams lietot tad, ja vārds vai vārda nozīme aptver vai nu plašu izplatības areālu [sk. bikis1, bruceklis1], vai arī tas sastopams šaurā kompaktā areālā [sk. blozmēļ. Leksikogrāfiskajā praksē vērojams, ka abi šo norāžu veidi tiek kombinēti. Nediferenciālā izlokšņu vārdnīcā ģeogrāfiskās norādes sastopamas divējādi: | + pastarpināti — pie ilustrativa materiāla un leksikografisko avotu atsaucēs; + tieši — kā vārdisks (vai arī šifrēts) vispārīgo arealo norāžu vai konkrēto | izlokšņu uzskaitījums un karšu veidā. | Katra vārdnīca (īpaši izlokšņu vārdnīca) ir ne tikai lingvistisko, bet arī kultūrvēsturisko faktu avots — vārdnīcā ievietotais ilustratīvais materiāls sniedz j Ziņas gan par etnogrāfiskajām reālijām, gan par tautas paražām un ticējumiem. i 137 | Lai maksimāli parādītu šo kultūrvēsturisko slāni, “Latviešu valodas izlokšņu vārdnīcā” leksémas katrai nozīmei pievienoti izlokšņu piemēri, kas izraudzīti tā, lai tie aptvertu dažādu kultūrvēsturisko apgabalu (Vidzemes, Zemgales, Kurzemes, Latgales, arī Sēlijas) izloksnes [sk. bedre]. Pastarpināti ziņas par Ieksēmas arealo izplatību var iegūt arī no leksikografisko un citu publicēto avotu atsaucēm. "Latviešu valodas izlokšņu vārdnīcai” nozīmīgākais leksikografiskais avots ir K.Mīlenbaha un J.Endzelīna “Latviešu valodas vārdnīca” (ME I-IV) un tās papildinājumi (EH I-II), kuros rodamas norādes par vārdu ģeogrāfisko izplatību, kas tiek pārnestas” arī uz topošo vārdnīcu [sk. bļorcāt 1,2, blikstiens]. Bez tam tiek izmantotas arī citas (pēc ME un EH izdotās) izlokšņu vārdnīcas, piemēram, "Ērģemes izloksnes vārdnīca” (EIV I-III), un izlokšņu materiāli, piemēram, izlokšņu apraksti Filologu biedrības rakstos un Valodas un literatūras institūta rakstos [sk. blumīzers ..], atsevišķas monogrāfijas, piemēram, Stendes izloksnes apraksts (DR 1955 u.c.), kas arī netieši sniedz ziņas par leksému arealo izplatību. Atsauce uz "Latviešu literārās valodas vārdnīcu” (LLVV I-VIII) rāda, ka attiecīgā lekséma tiek uzlūkota par literārās valodas sastāvdaļu, resp. tā ir pazīstama arī izlokšņu pārstāvjiem. Ja vārds vai vārda nozīme nav izplatīts kompaktā areālā jeb, ja nav pietiekami blīvs vārda reģistrs, "Latviešu valodas izlokšņu vārdnīcā” tiek izmantotas tiešās ģeogrāfiskās norādes, t.i., tiek uzskaitītas izloksnes, kurās attiecīgais vārds ir reģistrēts. (Lai šis uzskaitījums neaizņemtu pārāk daudz vietas, ir iespējams izstrādāt izlokšņu nosaukumu saīsinājumus, ka tas ir darīts arī ME un EH). Savdabīgs un maz izplatīts tiešo ģeogrāfisko norāžu veids izlokšņu vārdnīcā ir kartes (Viereck 1988: 101-113), kuru izmantošanā ir vairākas priekšrocības. Pirmkārt, kartē var apvienot vairākus fonētiskos un morfoloģiskos variantus [sk. blusāt, blusuot; blusāties, blusuoties], otrkārt, kartē pārskatāmāk redzama leksiski semantisko dialektismu izplatība ārpus kompaktā areāla [sk. bruceklis]. Aplūkojot nediferenciālā izlokšņu vārdnīcā ietveramo vārdu krājumu areālā un lietojuma plašuma ziņā, lietderīgi šķiet izdalīt vairākas grupas. 1. Izloksnēs un literārajā valodā kopīgie vārdi. Ņemot vērā masu komunikācijas līdzekļu īpatsvaru, literārās valodas ietekme ir nenoliedzama visās izloksnēs un literārās valodas vārdus zin visu izlokšņu pārstāvji. Tomēr daudziem vārdiem noteiktā izlokšņu grupā var būt spilgti izteikts literārisma raksturs. Tādā gadījumā, kad ir iespējams konstatēt kāda literārās valodas vārda retu lietojumu kādā apvidū vai izlokšņu grupā, būtu dodamas | ierobežojošās ģeogrāfiskās norādes: reti; lieto tikai jaunākā (vidējā) paaudze; nelieto u.c. [sk. bedre 1]. Ģeogrāfiskās norādes dodamas pie tām literārās valodas vārdu nozīmēm, stabilajiem vārdu savienojumiem vai frazeoloģismiem, kas atšķiras no literārās valodas. Protams šis dalījums nebūs absolūts, jo par vienīgo kritēriju literārās valodas vārda vai vārda nozīmes nošķiršanā tiek uzlūkota “Latviešu literārās valodas vārdnīca” (LLVV), kuras pirmais sējums iznācis jau 1972. gadā , bet ~ RAEI ASY TE] Teta TSR) Raita T noiarila IT KF i 138 o R pēdējais 1996. gadā vēl atrodas tipogrāfijā. Svarīgi ir norādīt izplatības areālu | arī tiem vārdiem vai vārdu nozīmēm, kas LLV V ievietoti ar norādi ‘apv.’ [sk. bruceklis 1], kā arī etnogrāfisko reāliju apzīmējumiem. 2. Neliterārās sarunvalodas vārdiem, kas veido starpslāni starp literārās valodas vārdu krājumu un izlokšņu leksiku, piemīt zināms teritoriāls ierobežojums, kas parasti ir vēsturisko apstākļu nosacīts. Piemēram, ģermānismi vairāk izplatīti Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē, bet slāvismi 3 Latgalē. Dažiem šīs grupas vārdiem, kas saistīti ar noteiktu areālu, varētu dot vispārīgās ģeogrāfiskās norādes [sk. blumīzers .. (iespējama vispārīgā norāde: Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē), blūdāt ..]. 3. Dialektālās leksikas vārdiem, kas sastopami plašā areālā, (ja ir pietiekams materiālu vākums) būtu dodamas vispārīgās ģeogrāfiskās norādes uz kompaktu areālu, kā arī uzrādāmas konkrētas izloksnes, kur vārds vai vārda nozīme reģistrēta ārpus areāla [sk. bruceklis ..]. Šīs grupas vārdu areālo izplatību varētu atspoguļot arī lingvoģeogrāfiskajās kartēs [sk. karšu paraugus]. (Vārdiem, kuri ir iekļauti "Latviešu valodas dialektu atlanta” leksikas kartēs, | jadod atsauce uz šo darbu). 4. Dialektālās leksikas vārdiem, kas sastopami šaurā areālā, nepieciešams norādīt konkrētas izplatības vietas — izloksnes [sk. blozmē, biksiņš]. Šis dalījums ir iespējams tikai tad, ja ir pietiekami blīvs un pārbaudīts izlokšņu materiālu vākums; vārdnīcas sagatavošanas posmā, lai izvairītos no neprecizitātēm, ieteicams vairāk izmantot konkrētās ģeogrāfiskās norādes. kiojsļalķoegasā 610746 Xi vv het Erie shu se ae |) bačiņas, bačiņi; vsk. bačiņš subst. Biešu (ari balandu) lapu zupa ar putraimiem un piena vai krējuma piedevu. bacinas, biēšu bacinas, zupč isvāra putraimus mikstus, lapas nudvāra acsevišķi, a nazi tā sakapā, liék iekšā [zupa], piėlei piēnu-tās i biēšu bačiņas Kursīšos; biēšu lapu zupu vāra ar piēnu vai krējumu, vārijām bačinus zupč ēst, kamer vēl nebija [biešu], bietes lapas kamļēr — vėl nebija. ar piénu vārija, piébéra putraimus klāt, sagriéza tās lapas, — nuokveldinaja vēl bišķi Sniķerē; vecuos laikuos, ta viņu [biešu zupu] sāuca — bacini, par bačiņiem Bruknā; saūc par bačiņām. lapām uzlei vārudšu ūdeni, sīki siki sagriež. kad putraimi miksti, ber klāt. tā:pat kā pie skābeņu zupas pičlīēk uolas, liésu gaļu, krējumu Zantē. Kurzemes un Vidzemes dienviddaļā, Zemgalē. a ME 1247 ein Essen aus Beeten Auros, Pļaviņās, aus Beetenblāttern Blīdienē; Šķēdē — bačiņš oder aus Sauerampferblāttern Kursīšos; EH I 197 Bēnē, Saldū (hier: in Milch gekochte Beetenblātter), Džūkstē (hier: eine Speise aus Beetenund Meldenblāttern und Griitze), bačiņi Beetensuppe Grenčos. Žana ur Poni 4 POR aan dt A i a riai ašis k ns a sa ied ag ply tgs i [m CU štai) Shas wal I Hd = 189 R CH ATRI T TIS 7 | bačiņas ‘bieSu lapu zupa” 3. T y SLE Er ph gir m i | " rik HET 1 tyr Viru da [4 pilis 819m THA |lī AEE gets? a Fs argue "fa tie"! al Ads, R POSTS kd I Ati IL RR a ap ATC ES 2 30753 ROSNER SIRI uses LE tas LS RAS La | C bacipa — TR AVAL > mh of) Kaas vērsa aija T Č AS NA HE O oi Mis kis uidslsil «ctolsv ptokts S? A AN i bedre subst. 1. Padziļinājums, iedobums (parasti zemes virsmā). aiz dārz bi — ličis dziļš bed, kur vis vasar ūdenc stāvej iekša Svētciemā; [mīkla]: juo vairāk ņem nuost, juo lielāks paliek — bedri, marku ruok Valmieras apkārtnē; pa visu senu laiku ta jai durītbēris bi, taga jaū saūc bedreNīcā; tupuļuļkartupeļu] bedres — bii uz Runča kallina. tūr iebērem rudeni tupuļus sāklāi Sinolé; kartupeļusļziemā uzglabāšanai] /ika bedrē, teica ari — kapčā Bauskā. oo e miruonu bedre, arī cietmetama bedre kartupeļu uzglabāšanas bedre, no — kuras kartupeļus ziemā ārā neņem. mums nau tādas klātejamās bedres, bet ciētmetamās. veci cilvēki saka — miruénu bedres EIV I 159. e klātejamā bedre — kartupeļu uzglabāšanas bedre, no kuras kartupeļus ņem ārā arī ziemā. LLVV II 49-50; ME I 276; ĒIV I 158; reti (kā liter.) augšzemnieku dialekta latgaliskajās izloksnēs, tā vietā duobe. 2. ... biksiņš subst.; demin. Salocīts auduma (parasti marles) autiņš, ko liek zīdainim starp kājām. tuo soūc pa biksiņ, kuo liēk kājstatpiņa coūri priekš tuo diben, lai nenudvārt liēlejs drēbs Svētciemā. m bikstitiės v. Baidīties, bities. aits nebikstas, ka nāy sun. viņ jo nevar no labibs i izdzīt Jeros; nebikstiės pa skadi, tā būs mana skāde, bet teū tik vaiga darit tā, kā es liēku Džūkstē; arī Mežamuižā. EH I 223 Augstkalnē, Džūkstē. — bikis subst. 1. Āmurveida rīks dzirnakmeņu asināšanai. brķs i a ku6 kapin dziērņs. viņam 4b gal spič, vide kāc Wvandē; sudmaļu zellis kapinājis a tuo biķi tās dziērnas Grobiņā; dziērnakmeņ:s kapan a bik Puzē. Kurzemē. — EH I 219 Īvandē, Grobiņā. Fi Mia B= cu F o Hm 140 mu = = o // Āmurveida rīks (ar metāla daļas vienu smailu, otru plakanu galu) kā cieta (piemēram, sasalušas zemes, ledus) smalcinašanai, drupinašanai. bikis r, ku cērt. viņam bi viéns gals nuo dzelļža spic, uotrs plakans, vidū kāc nuo kuoka. priéks ciēt(a)s zemes ciršan(a)s, cért zemi — ku ciétu va Ig cifst, sasalušu zemi a biķi cērt Nīcā; jaunākā laukā iegādāti biķi ar vienu galu platu sasalušas zemes ciršanai un citām vajadzībām Grobiņā. Kurzemē. EH 1219 Grobiņā. 2. Ķeksis. bikis i nuo dzelža uskalc uz kuoka kātu, viéns zars i uz priéksu un uotrs i liks, ka var pasturūt un piēvilkt Nīcā. 3. Stampa. kPapustus bikéja mucā ar biki Sinolē; kāpuostu stampājamais, kad kapuosti saéveléti un salikti mucā, tuos sastampa jeb sabik€ ar biki — pasmagu kuoku, kam apaļa ripa galā Alūksnē. wie CR) Sent Luda Tin dž ra EH 1219 Mālupē, Gulbenē. tat ežio = lina tiem mins tā Aizgūts; sk. EH I 219: aus d. Bicke. —— “rie SRT CS | blikstiéns, blikstiņš subst. Acu plaksts. katre ace sovs blikstis. blikstiņ kad | emieg, aizkrit ciet: Dundagā; es jail gaīd, ka mūs meitens a driz sāks malet tos | blikstiéns zils va zals Laucienā; blikstin a i liēls (govij) tič i uz acs. ja viš gul aizmīdzīčs, ta acs i cié. ja viš gul laūke un gremud, ta viņam acs i vaļem Strazdē. EH 1229 Talsos. blozmē lok., nelok. Barā, kaudzē. atnāk [krogā], aizjęm rim, karst’es pa | kaktem. darīc'e un Iėk'ę vién kā zviērbaļ, kad sagāj:š viēn € blozm '€ kudp Puzē; tā sasvi¢sts viéne blozme Ugālē; arī Piltenē. | EH 1231 Ugālē. | | blūdāt, blūdėt, blūdit v. Maldities; bezmėrkigi klaiņot. kur tu tik ilgi blūdefi, ka is satu naguoji? Preilos; jis vysu nakt'i bludā pa mežu Pilda; pyrmū rāizi, ka beju Rėiga, blūd'ieju v'in Kalupē. Latgalē. | Aizgūts; sal. kr. 61yauTe '61yxļgaTB, rnpryrarb” CPS I 116. i blumīzers, blumīzeris, blūmīzers, blūmīzeris subst. Mutes harmonikas. blumizeri — tud pas a muti tā, ka lai skan. smukas meldiņas var isspēlēt Kursīšos; mate nudpirka nué mugurbuédniéka blumizeri, lai bralitis pūš Irlavā; bérniém bij mutes plēšiņas vai blūmizefs Bauskā; nekāda balle tur nebija, ar blumizeru viēn spēlēja Kuldīgā; mutes ārmūoņikas sauce pār blūmizeri Sinolē; spēleja uz kemmém, un bij ar tic blūmizers Mežotnē; blumizers visres līdze. kad vaig, tad uzpūšsou blumizer Dundagā; bluméizérs — koddrais tāiceDignājā; blumizeris Piltenē, Zantē; b/umizers Kandavā, Laidzē (Graudiņa VI), Puzē, Vandzenē: blumizērs (iio <.) Stendē (DR 1955, 111). dzert V kā eg A ai 13 Aizgūts; < nā.bdrmunīsera DR 1955, 111... June V) river arī 2 blusāt; blusudt v. 1.... 2. Sīki burbuļot pirms vārīšanās. ūdenic b/usu6, tū lin sāks varitiės Braslavā; ..ka tas ūdēns blusuo, tad tā maizes jāušana Jērcēnos; abrinā ielēja tādu, kā jau blusuēja ūdēnc, milti [klāt], ņēma saklapēja ritigi [miklu] Burtniekos; ūdēnc blusuo. ta ka ūdēnc blusuo, tad vis ritigākāis priekš māizesRencēnos; arī b/usuot EE a pete S ias i = Em o = 141 = Jaunburtniekos, b/usāt Trikātā. ——————— | o Sal.'ari blusatiės (2), blusuoties; 3. ... 101 o ii ss ns aa, — blusatiės; blusuotiės v. 1. ... : T aa 2. Siki burbulot pirms vārīšanās. blusuojas ūdenc. ūdenc ta kā kustas, vēl nevārās, bet blusuojās Naukšēnos; ka sāk ūdenc blusotes, ka lēka dūkša tāds ka blusins, ta lej miltim virsu Jeros; ūdēnc tādučs burbulišuos met, blusājas, ta esuot laps[miklas jaušanai] Ēvelē; ūdenc sak blusuoties, ta kul milts iéksaKonos; ūdēnc blusudjas, met, sit aūkšā [burbulīšus], varitiés nevār laist, milti pardeg, ta I tāda glīdaina [maize], garaūzu sit vaļā Rencēnos; blusatiės arī Jērcēnos; blusuotiés Karkos. g B EH I 232 b/usuotiės sub v. blusuot Jeros; EIV I 177 blusātīēs. ~~ Sal. arī b/usāt, blusuot (2). 3. ... A at a blusāt 'sīki burbulot pirms vārīšanās Dr tic | ti d? gilgsrs ZI | bid ipl AEWA i. I AS ESTA ET rai mā SOS O ZY MESA GRASS, | Ru Ex mą I {NS ties PSS INE | gz RS A FSO) e D/usāt, blusuot — K A NA i O blusaties, blusuoties (RK i DU Ya. SAI igpūlā 1st No, | bļorcāt v. 1. Stampāt. b/ofcā malus — miica, lai siksti Vecatė. | ~ MEI 321 Duntē, Stiené. 2. Brist, bradāt (pa dubļiem, netiriem, dulkainiem ūdeņiem). neviénc negrib pa netīrīrt ūdeņirt pa tuo blofcu bļofcāt Vecatē; nebļofca pa dublim!Svétciema. ME I 321 b/orcāt; EH I 234 b/ofcāt Lielsalacā. | 3. Kustināt (piemēram, ko skalot šķidrumā), radot šļakstiem līdzīgu troksni. lēj kartin kufvirā ūdenī virsa un bļofcej, kustinej tu6 kufu Vainižos. 4. Maisīt, jaukt (šķidrumu), radot šļakstiem līdzīgus trokšņus. neb/orca, bet ēd! Svētciemā. i = = a 1 5. Mazgāt. Limbažos. VAS Ad) „gėrį, «LEĻTIG sus bruceklis; brucegkls subst. 1. Galoda (parasti izkapts asināšanai). tuo sauc striks. vec ļaūds saūc pa brucek]. iskapš brucekļs. nu jaū pa strik saūc Dundagā; tie ritigié brucekļ i tad kuok dēlīt, kam abās pusės uzsmérét tad aš grant. te I U al 142 a = graīīte, es duomīā, i piējaūkc cemeīīc, la viņ, saturās, la viņ nebiērst nuost. ta i tad akmen brucekļ a tiēm kudks ne-maz nau. vis tas brucekļs i nuo vién akmen. senāk jau paš tuos brucekļs taisi. ūztaisi tid kudk lāpstiņ un ta a ilen nuo abam pusem viņ lāb saduērsti. ta nudsmērč abs tas pus a dar un uzkaisi aš smilt viérs. tuo smilt a amar iésit iēkš tuos caūrumiņuds. ta Jav viņam nudkalst un ta nuddžruo un nudkaisi akal a smilt. ta tik ilg, kamēr bi diēzgan biéz kārt. it senāk tie brucekļ bi vel savādāk. ta tik bi tad saduorstit kuok lāpstiņ. ka ga plaūt, ta paņēm tāde kulite smilt līdz. ka vaidzē brucināt, ta uzkaisi tuo smilt uz tuo brucekļ un brucinā. la ta smilt labāk turétiés klāt, ta tuo brucekļ apslapinā pa'priēkš ku biūdensĪvandē; bruceklis i pastaisita galuoda, kuo uzasinat iskapti. iedu6d man savu brucekli uzbrucināt iskapti! Nīcā; brucekļi taisīti nué smirgela akmeņa. tāda galuēdiņa. pa tu6 zudbiņu nudšvikstina. tad atkal pié kuoka lēja klāt tādu piķa masu kuopa af šmifģeli. tat bruceklirt bij tāda ruēciņa. pļaūjuēt brucekli tur rukā vai kabatā Nīgrandā; vys iskep’c’ bru:cyna ar briic’ekli Saikavā; bruceklis — galuddīna vai māksliks smilsakmific af dēlīti vidū. brucekļus pirka buodė izkapšu asināšanai Vecatē. Kurzemē; ārpus areāla Vecatē, Saikavā. ME I 338 bruceklis Dundagā, Kuldīgā; EH I 244 bruceklis arī Saldū, Īvandē, Saikavā; EH I 244 brucekfs Dunikā, Grobiņā, Kalētos, Barta, Rucavā. LLV V I 130 apv. i zr 2. Linu kulstamā ierīce. [kulstīšanai] br aka/ tāda dēle un tic bruceklis bi, tic braūceklis bi, a kuo linus kulkstit Nīcā. 3. EH I 244 bruceklis ‘ein Schrapeisen’ Bikstos. | 4. Lieks, nevajadzīgs cilvēks. tas tāc bruceklis — grudzas pa vidu Nica. — ME I 338 bruceklis ‘ein ūberflūssiger Mensch, ein fūnftes Rad’ Grobiņā. 5. ME 1 338 brucekls ‘ein unordentlich gekleideter Mensch’ Zasā. bruceklis ‘galoda’ a R tuvā 4i- | C SR "hitāūn *ypāīdīla sine ARDS nari ado va J) Uu pi sirtt41s A Ene GO al TAY kaa BO er 580) CARA TEN ATE Lis i Maga Ir CS /] sis Eyes P RSS LKA iT ŪSAS EE e bruceklis, brucekis a (> YJ zudumu S VL LIN Sh R 143 | | — LITERATŪRA - | "aa, Šia ir kalta A kasa viki, Zv * piktas. „a Bušmane B,Ka gaine E.1980: Izlokšņu vārdnīcu tipi un latviešu dialektālo vārdnīcu veidošanas jautājumi. — Latvijas PSR ZA Vēstis 8, 59—75. DLJ - Dralektālās leksikas jautājumi, Rīgā: Zinātne, 1986. DR 1955: D raviņš K, Rūķe V. Leute und Nominalformen der Mundart von Stenden 1 Einleitung, Akzent und Intonation, Lautlehre. Lund. EHI-II-Endzelins J. un Hauzenberga E. Papildinājumi un labojumi K. Mūlenbacha Latviešu valodas vārdnīcai 1-2, Rīgā, 1934 — 1946. ĒIV I-III -Kagaine E., Rage S. Ērģemes izloksnes vārdnīca 1-3, Rīgā: Zinātne, 1977 1983. Graudiņa M.1958: Laidzes un Kandavas izloksne. — Vā/odas un literatūras institūta raksti 6, Rīgā, 1958, 257-297. Kagaine E. 1985: Apvienotās latviešu izlokšņu vārdnīcas veidošanas problēmas. — Va/odas aktualitātes 1984, Rīgā: Zinātne, 1985, 64—86. LLVV I-VIII — Latviešu literārās valodas vārdnīca 1-8, Rīgā: Zinātne, 1972—1996. ME I-IV -Mūlenbachs K. Latviešu valodas vārdnīca. Rediģējis, papildinājis, turpinājis J.Endzelīns 1-4, Rīgā: Kultūras fonda izdevums, 1923—1932. Viereck W 1988: A Dictionary of English Dialects — the Date of the Survey of English Dialects Dictionarized. — Symposium on Lexicography TV. Proceedings of the Fourth International Symposium on Lexicography April 20—22, 1988 an the University of F Copenhagen. Lexicographica Series Maior 26, Tiibingen, 101-113. VLIR VIValodas un literatūras institūta raksti 6, Rīgā: Zinātne, 1958. CPA ICrosaps pycckoro aseika 1, Mocxsa: FocynapcTBeHHoe H3JļaTeJIBCTBO HHOCTpAHHBIX H i = Hall HOH cnoBapet, 1957. R. gear LA R mater ĖS rita” $8 datagsuiok tus" āsi 57 9 Hd £ 3 x a a ia ii io ST) Lup peu Cul (a : ZODZIU IR JU REIKSMIU AREALO CHARAKTERISTIKA NEDIFERENCINIAME i TARMIŲ ŽODYNE KIBA ZAG iīzii9i CL rifs GAS MIO ats) ATA © sos si ss I SOS ai as žalia ana === S) in M | Santrauka p i r) į Šiame straipsnyje nagrinėjama specifinė tarmių leksikografijos problema — geografinių nuorodų pateikimo sistema, kurią sudaro bendrosios nuorodos (tarmė, istorinė sritis, rajonas) ir konkrečiosios nuorodos (šnekta). Tokios nuorodos, aiškinančios žodžio ar tam tikros jo reikšmės paplitimą, nediferenciniame tarmių žodyne pateiktinos dvejopai — netiesiogiai (prie iliustracinės medžiagos) ir tiesiogiai (arealo nuorodų ar šnektų sąrašas bei žemėlapiai). Arealo ir vartojimo požiūriu tikslinga išskirti kelias žodžių grupes, kurios čia analizuojamos smulkiau: — rr T 1) tarmių ir bendrinės kalbos bendroji leksika; ku r | 2) neliteratūrinē šnekamosios kalbos leksika; ED) ees 3) tarmių leksika, vartojama plačiame areale; Ti „B Saias į 4) tarmybės, vartojamos vienoje ar keliose šnektose. AL) ejās pst | | DIE AREALE CHARAKTERISTIK VON WORTERN UND WORTBEDEUTUNGEN IM i į m. "4 TĀ NICHTDIFFERENZIERENDEN MUNDARTWORTERBUCH 1 TE i i gr ist ej er tālām aidu i. “r į X 2, Zusammenfassung ~~ LH] ey ta vīr i Ia i Xr Ee “a "R si url rīti qe In der dialektalen Lexikographie ist das Problem des Systems geographischer Angaben, die die Information ūber Verbreitung des Wortes resp. der Wortbedeutung bieten, spezifisch. In T E. EE | iai knisa js aa "IE ES NE i Sains 1 K 144 = der lettischer Sprachwissenschaft hat sich dieses Problem wāhrend der Arbeit am "Wērterbuch lettischer Mundarten” aktualisiert. Geographische Angaben kēnnen hinsichtlich des Grades ihrer Verallgemeinerung oder — Konkretisierung unterschiedlich sein: 1) allgemeine Angaben — Dialekt, die Mundartgruppe oder kulturhistorisches Gabiet, Region; 2) konkrete Angaben — eine bestimmte Mundart. Im nichtdifferenzierenden Wérterbuch (abhānging von der Dichte des Materials) ist in der Regel angemessen, diese beide Typen der Angaben zu verwenden, die am entsprechenden Wort bzw. der entsprechenden Wortbedeutung zu bieten sind: 1) vermittelt — bei illustrativem Matei rial und lexikographischer Quelle; 2) direkt — als wortliche (oder auch kodierte) Auflistung von allgemeinen arealen Angaben oder konkreten Mundarten sowie als Karten. Es erscheint zweckmāBig, bei Betrachtung des ins nichtdifferenzierende Worterbuch einzufiigenden Wortgutes in arealer Hinsicht und betrāchtlich seiner Gebrauchsdynamik mehrere Gruppen aufzustellen: 1. Fūr Mundarten und Literatursprache gemeinsame Worter. L . . . . . COMET NAL) gti LIFT F 2. Nichtliterarische umgangssprachliche Wērter. Na I — 3. Wērter der dialektalen Lexik, die in breitem Areal vorkommen. NE 4. Wērter der dialektalen Lexik, die in engem Areal vorkommen. a ių fidrizud srr hia ® hakas ZlēdtrēārsTikētut7 izttviss FR ob 221 | 5 5 a PRR LINAC LL VOR wah Bers 15 (N amIBĪĀ < USGS — TAB VUBZOKUFIOIT puso wads zērsris ave EOS oe dente Ziel a strralskivaešas ifitetāa pills. frtdsēas ote. o Bai vainirīmēt it) izribgā Biīd! Amador ilaf6t nfdbot ailing) virjien +) "I | sukas āra 1 Liuka ma la asie Lai a 7 WT To [IF SUE Gre rīgā * | za kia FIE C ID ” rīga Arvbeš oui cis gfttgāb Tied ta! suey tc m= sr . r == „ia a g. i R = HOT Ere SETTER T ZF IEEE Tal Mā» 3 + rāda T IZ EE TAYE FFL AK VE FAR AKTI 4 vara NTP silabeda Srey wish xa dvrsais sere aud ašnēļode dē dzi uritumou vert acts zodytkb IGS POP AO NENT ARISKKOFEMIEATNIV TAISNI Puē S vaid or ha¥ ell Hailes ikelta A sā dittsečri eto ts + cred uinigvita „irmsig0tt: KA Ema ās rāti Br gas Sg dain „a ir ZA Nida. = JEL) ri U ma) «i SSK sā aa ČL «ban Fag pi o (8 REISE BE Co Fike nestle) nm tavas trādāku dt] gins sdrteldsbjājidā or ameeli ae Fu sirdis geris i RITA Ki LAT Pījuss SMS TIE Mss LV BAS Ito "g "E AR SLI = raža Tare ES Ty rT izndšisā sured ptīītdiai pide sbseiv oti pos | x zn = vizotds I (zūt sud (tē? žogisrēlīsmn gizā atsķitaragu „vinnē seimrīriotēte Sirio. sļiozrmngīmi gprs? Į ON, Kana E seu Ana“ atra 61 - +7 airiai Brae šrrtl vo rirmilvg ion. green am mms į gg: owed til afd vod ziedi only gretīgot Pprovurrameastb laid to rinkai 1 20 Lk 145 F