Die Rolle des semantischen Aspekts bei der Typuswahl für Mundartwörterbücher

BEI i LIETUVIU KALBOTYROS KLAUSIMAI XXXVII (1997) Theat LEKSIKOGRAFIJOS IR LEKSIKOLOGIJOS PROBLEMOS | tās "ij Etela DA AIRY Ty "ižu sedis | SEA aa patil BROT - 252urį SETA alta iu ggļ WII Žaną aks] die Ala T „iravāfiļeļ krordāisdeāu nak Cr iN Baits “hed + "kau Elga KAGAINE iki fi imkit kandi bi stīvi dt a el OTS in + eit ās Pilietinė wedges SEMANTISKĀ ASPEKTA LOMA IZLOKŠŅU VĀRDNĪCU TIPA IZVĒLĒ | i Dialektālā leksikografija kā atsevišķa leksikografijas nozare nav aplūkojama atrauti no vispārīgās leksikogrāfijas, tās attīstība, dažādu dialektālo vārdnīcu izveide ir cieši saistīta ar visas valodas leksikogrāfijas līmeni, leksikografijas: tradīcijām un leksikologijas sasniegumiem. Tāpat kā vispārīgajā, arī dialektalają leksikografija eksistē dažādu vārdnīcu tipu daudzveidība ( par izlokšņu vārdnīcu tipiem sk., piemēram, Bušmane, Kagaine 1980: 59—75), kurās atkarā no izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem parādās izlokšņu faktu dažādas interpretējuma iespējas, ko nosaka gan objektīvi faktori — rīcībā esošais materiāla daudzums 4 kvalitate, leksikografijas limenis, tradicijas u.c., gan ari zinami subjektivi apsvėrumi, izvėloties leksikografiskas informacijas dominantes un atspoguļojuma aspektus. Piemēram, ja vārdnīcas veidotāju rīcībā ir samērā plašs materiāls un iecere vairāk vai mazāk vispusīgi raksturot izlokšņu leksiku, semantiku, tad acīmredzot piemērots varētu būt nediferenciālas vārdnīcas tips, turpretim ja šī iecere saistās galvenokārt ar dialektālo īpatnību atklāsmi, tad vairāk piemērota i varētu būt diferenciala vārdnīca; ja materiāla daudzums ir samērā neliels, ierobežots, tad iespējams veidot dialektālu vārdu reģistru ar vietas norādēm, nozīmju un lietojuma paskaidrojumiem un tāpat kā literārajā valodā, ir iespēj ams veidot dazadas aspekta vardnicas. Leksikografiskaja literatura ir izteikta arī. doma par noteiktas vārdnīcu sistēmas, vārdnīcu kompleksa nepieciešamību, ja grībam maksimāli vispusīgi ar leksikografiskajiem līdzekļiem raksturot kādas izloksnes vai izlokšņu grupas īpatnības - piemēram, šādā kompleksā varētu ietilpt izlokšņu skaidrojošās vārdnīcas, sinonīmu vārdnīcas, tematiskas vai ideogrāfiskas i vardnicas, varddarinašanas un vardu savienojumu vardnicas (par to sk., piemēram, Sorokoletov, Kuznecova 1987: 87-92). Rakstā aplūkotā tēma ir saistīta ar vienu no latviešu dialektālās a, turpmākajiem, svarīgākajiem uzdevumiem — jaunas latviešu izlokšņu vārdnīcas veidošanu, jo kopš līdzšinējā plašākā latviešu valodas vispārlietojamās un dialektālās leksikas apkopojuma — K. Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīcas un tās papildinājumu (ME I-IV, 1923 — 1932, EH I-II, 1934 — 1946) — publicēšanas ir apritējis jau pusgadsimts, ir nākuši klāt jauni fakti un savākts jauns materiāls, publicēti pētījumi etimoloģijā, lingvoģeogrāfijā u.c., un tāpēc jaunas vārdnīcas veidošana ir uzlūkojama par fundamentālu latviešu dialektālās leksikografijas uzdevumu (par to sk. arī Kagaine 1985: 64 — 86). Vārdnīca (lielās līnijās) ir iecerēta kā izlokšņu skaidrojoša vārdnīca, kurā apvienoti sinhronijas un | in 127 a LS Im diahronijas elementi — sasaiste ar ME un EH (diahroniskā plāksne) un īsa informācija par vārda cilmi vai norādes uz etimoloģisko literatūru, un — no otras puses — mēģinājums iekļaut izlokšņu leksiku sistēmā, kas atspoguļotu esošo stāvokli ( sinhronā plāksne). Jautājumu (gan problemātisku, gan diskutējamu), kā ikvienas vārdnīcas projektu veidojot, ir daudz; rakstā aplūkoti tikai daži aspekti, kas saistās ar izlokšņu vārdnīcu kultūrvēsturisko nozīmi un vārdu semantiskās struktūras atspoguļojumu. Kā zināms, dialektālās vārdnīcas vienlaikus ir gan lingvistiskas informācijas avots, gan kultūrvēsturisks piemineklis, kurā leksikografiski fiksētā veidā atklājas valodas lietotāju asociatīvā pasaules uztvere, vēsturiskā pieredze un zināšanas kā materiālās, tā garīgās dzīves jomās. Šādu uzdevumu vislabāk spēj veikt nediferenciāla relatīvi pilnīga vārdnīca, kurā ietvertais ilustratīvais materiāls atklāj ne tikai vārda semantiskās un gramatiskās īpatnības, bet arī dažādus izteiksmes līdzekļus, izloksnēs lietotos vārdu savienojumus (salīdzinājumus, frazeoloģismus), dialektālo terminoloģiju, kā arī informāciju par novadu etnogrāfiskajām reālijām, materiālo un garīgo kultūru. No kultūrvēsturiskā viedokļa nediferenciāla vārdnīca ir ļoti svarīga, jo par izlokšņu un dialektu savdabībām informāciju var gūt ne tikai no leksiski un semantiski atšķirīgā, bet arī no vispārlietojamā vārdu krājuma, no to leksiski semantiskā izmantojuma. | Piemēram, vārds biezputrair literārs bieza miltu un putraimu ēdiena nosaukums (sk. šķirkli raksta beigās), tas ir sastopams visā latviešu valodā un tā nozīmes izloksnēs atbilst šī vārda nozīmēm literārajā valodā, un tātad, veidojot vārdnīcu | pēc diferenciālā principa, izlokšņu vārdnīcā to nebūtu pamata iekļaut. Taču vārds ir izplatīts vārdkopnosaukumu - dialektālu terminu — komponents, un šie nosaukumi un ilustratīvais materiāls atspoguļo gan reāliju ( šajā gadījumā Tā ēdienu) etnogrāfiskās (sastāva un gatavošanas) īpatnības, gan nosaukumu veidošanas motivējošās pazīmes, asociācijas, kādas radušās, veidojot nosaukumu. Atspoguļojot vārdkopnosaukumus tikai pie dialektālajiem komponentiem, visa | Šī leksiski semantiskā grupa tiek izkliedēta, bet, aplūkojot to vienkopus pie neatkarīgā komponenta, var gūt pārskatu par šīs vārdu grupas dažādām īpatnībām. Tā, piemēram, šķirklī vienkopus atspoguļojas tāda semantiska īpatnība kā ēdiena — dažādu no diviem izejproduktiem gatavotu biezputru — | nosaukumu veidošana, izmantojot audumu vai ar aušanu saistitus apzimėjumus — nātna biezputra, pusnatna biezputra, pusdamašķa biezputra, Sketeréta vai sketinata biezputra, bukstiņu biezputra u.c., kam līdzīgi nosaukumi (kartupeļu — un putraimu vai miltu biezputras apzīmēšanai) sastopami arī lietuviešu valodā (LKA I 1977: 84; Laumane 1979: 154). Tātad, veidojot vārdnīcu (faktu bāzi) pēc šāda principa, interesenta rīcībā nonāk visai plaša informācija. Līdzīgi var minēt arī citas ar etnogrāfiskajām reālijām un materiālās kultūras priekšmetiem saistītas leksémas, piemēram, budmuis ir vispārlietojamās leksikas sastāvdaļa; vārda nozīmes ir kopīgas izloksnēs un literārajā valodā. Šeit savukārt kultūrvēsturiskajā aspektā var redzēt šī ģermānisma izplatību dažādās latviešu | 128 = valodas izloksnēs ar aušanu saistītajā leksika — steļļu daļu nosaukumos: baka buomis, dzeiņa buomis, drēbju buomis, krūšu buomis, šķēru buomis u.c. (sk. šķirkli raksta beigās). = Dialektālajās vārdnīcās līdz ar citām informatīvām ziņām (piemēram, par vārda reģistrācijas areālu, cilmi, gramatiskajām īpatnībām u.c.) viens no būtiskākajiem ir semantiskais aspekts, ziņas par izloksnē, izlokšņu grupā vai dialektā reģistrēto vārdu un vārdu savienojumu nozīmēm un lietojumu. Vārdu [m semantiskās struktūras atklāsme (vienotā sistēmā) uzmanības centrā ir paturéta arī, domājot par latviešu izlokšņu vārdnīcu, bet tas zināmā mērā ietekmē arī vārdnīcas tipa izvēli. Ja latviešu dialektoloģijā fonētikas, morfoloģijas, kā arī leksikas izpētē ir zināmas tradīcijas un sasniegumi ( te pirmām kārtām minami J. Endzelīna fundamentālie darbi, izlokšņu aprakstu sērijas, leksikas tematisko i grupu lingvogeografiskie pėtijumi u.c.), tad semantikas problėmas latviešu valodnieciskaja literatūrā teorētiski nav pietiekami risinātas. Teiktais attiecas arī uz izlokšņu leksikas semantikas pētījumiem (te var minēt atsevišķus plašāka vai šaurāka apjoma darbus — Kagaine 1992; Reķēna 1985; Reķēna 1989 u.c.), jo šādu pētījumu veikšanai ir nepieciešama atbilstoša leksikografiska bāze. Tāpēc = par vienu no galvenajiem uzdevumiem izvirzās ne tikai dialektālo īpatnību i atklāsme, bet vardu semantiskas struktūras atspoguļojums vienotā sistēmā, kas parādītu arī sekundāro nozīmju attīstību un savstarpējo saistību. Kā zināms, diferencialas vārdnīcas ļauj labi izdalīt dialektālās īpatnības, galvenokārt leksiskos | dialektismus, turpretim semantikas, it īpaši vispārlietojamo vārdu dialektālo nozīmju — atklāsme šāda tipa vārdnīcās ir ierobežota. Vispārlietojamiem vārdiem, : kas sastāda izlokšņu vārdu krājuma pamatfondu, diferencialajas vārdnīcās materiāla atlases un uzbūves specifikas dēļ tiek izjauktas sistēmiskās attieksmes un sekundāro nozīmju veidošanās asociatīvās saiknes, nav iespējams konstatēt vārdu semantiskās struktūras attīstību, jo, iekļaujot vārdnīcā tikai kāda vispārlietojamā vārda dialektālu nozīmi, neatklāta paliek šī dialektālās nozīmes vieta vārda kopējā semantiskajā struktūrā; tādā veidā ievērojami sašaurinās semantiskās informācijas apjoms. Jāatzīmē, ka samērā maz ir dunci jā leksému, kas semantiski pilnīgi atšķiras no atbilstošā vārda literārās valodas sistēmā, lielā daļā gadījumu nevar runāt par atšķirībām semantiskajā struktūrā kopumā, bet gan tikai par atsevišķu dialektālu nozīmju eksistenci. Parasti dala — nozīmju (vai vismaz viena nozīme) ir kopīga ar atbilstošo vārdu nozīmēm literārās valodas sistēmā un tikai daļa nozīmju ir veidojušās izloksnēs un ir saistītas ar novadu kultūrvēsturiskajiem un sadzīves apstākļiem, lokālām citvalodu ietekmēm (Kagaine 1992: 40—45). Tāpat diferenciālajās vārdnīcās problemātisks ir jautājums par sarunvalodas nozīmju atspoguļošanu vārdnīcās — tās nav dialektālās nozīmes, taču izlokšņu pārstāvju valodā tām ir liels īpatsvars. Atspoguļojot vārdnīcā tikai specifiski dialektālās nozīmes, nav iespējams materiālu pa virzīt kopējā vārda semantiskas struktūras attīstības shēmā, konstatēt sekundāro nozīmju veidošanās modeļus, lai varētu tos izmantot tipologiskos salidzinajumos. = = BB 5am — m | K 129. a Ilustrācijai var minēt, piemēram, leksiko semantiskās vārdu grupas nozīmju attīstību, kas saistīta ar mutvārdu komunikācijai raksturīgo ekspresiju un konotāciju. Šajā ziņā visai tipiski ir fiziskās iedarbības verbi, kuriem piemīt intensitātes semantiskais komponents. Šo verbu sekundārajām nozīmēm, iekļaujoties ekspresīvo nozīmju grupā, intensitāte sāk dominēt pār darbības nomināciju, ievērojami paplašinās to lietojums dažādā situatīvā kontekstā: b/rezt ‘spécigi sist; cirst” ‘Saut’; "ātri skriet”; "ātri, strauji likt, celt, nest u.tml”; “ėst (ātri, lielākā daudzumā)”; ‘runat; teikt, sacīt (asi, tieši, bez aplinkiem)’. Vārds ietilpst latviešu vispārlietojamās leksikas sarunvalodas slānī (LLVV II: 102), tātad to var uzlūkot par visā latviešu valodā zināmu un lietojamu vārdu. Atspoguļojot izlokšņu vārdnīcā tikai literārās valodas vārdnīcās nereģistrētās nozīmes, tiek sarautas semantiskās saites starp primāro nozīmi un sekundārajām i nozīmēm, jo diferenciālajās vārdnīcās informācija par izloksnēs un literārajā valodā kopīgajām nozīmēm parasti netiek dota, un šīs sekundārās nozīmes sāk figurēt it kā nesaistītas ārpus kopējā semantiskā konteksta. Turpretim aplūkojot šīs leksikosemantiskas vārdu grupas semantikas attīstību vienotā sistēmā, var konstatēt zināmu semantikas attīstības likumsakarību un izveidot noteiktu attīstības modeli (fiziskās iedarbības verbs+intensitātes semantiskais komponents un desemantizācija — jebkura cita intensīva darbība) un fiksēto materiālu izmantot tālākos pētījumos un salīdzinājumos. Atšķirības dažādās izloksnēs un izlokšņu grupās mēdz būt konkrētu verbu lietojuma ziņā, piemēram, jau minētais b/iezt lokalizējas galvenokārt sēliskajās un tām teritoriāli tuvās izloksnēs, savukārt citās izlokšņu grupās izplatītāki ir citi fiziskās iedarbības verbi, piemēram, Ziemeļvidzemē mistit, mizuot [| mizāt ( ‘dalit nost (kam) mizu; | lobīt ārējo apvalku” > "intensīvi (ko) darīt, stradat’— ‘sist; stipri pērt — ‘dauzit, | kult (ar spriguli)— "ātri iet, braukt’— *šaut'—="ēst (ar lielu apetīti) = "intensīvi | noritēt (par parādībām dabā)'), s/uodzīt, sukāt u.c., bet semantikas attīstības tendences ir kopīgas. Šie semantikas attīstības modeļi tālāk izmantojami, | salīdzinot vairāku valodu materiālu. Piemēram, aplūkojot lokālo aizguvumu semantikas attīstību, var secināt, ka šīs semantiskās grupas vārdiem šādu nozīmju attīstība nav atkarīga no vārda cilmes — Baltijas somu valodu lokāliem aizguvumiem tā ir līdzīga kā mantotajiem attiecīgās leksikosemantiskas grupas vārdiem: koskat (< koska; ME II 255 koska...Tannenod. Fichtenrinde... Nebst kaska wohl aus estn. kosk “Fichtenrinde”) ‘dalit nost (mizu kokam); mizot (koku) —'dalīt, ņemt nost (sacietējušu virskārtu, plēvi) > 'dīrāt' "ātri iet "sist; dauzit’. Tas ļauj izvirzīt pieņēmumu par vairākām valodām kopīgām psiholoģiskās motivācijas tendencēm un par šī semantiskā modeļa īpašo produktivitāti izloksnēs un sarunvalodā vispār. Šie ir tikai daži piemēri no plašā vārdu semantiskās attīstības modeļu klāsta, kuri atkarā no materiāla daudzuma vairāk vai mazāk pilnīgi var atklāties nediferenciālā vārdnīcā. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, var teikt, ka vārda semantiskās struktūras 130 i izvērsts raksturojums vārdnīcā (resp. datu bāzes radīšana dažādiem semantiskiem pētījumiem) lielā mērā ietekmē vārdnīcas tipa izvēli — šāda uzdevuma veikšanai visoptimālākā ir tieši nediferenciāla vārdnīca, jo diferenciālajās vārdnīcās (materiāla atlases un uzbūves specifikas dēļ) vārdu semantiku nav iespējams aplūkot vienotā sistēmā. ——— sama side Ērls Sane = ērts mita = din + | TH di Saletan x Anttisbuit) shee al od v8 rs 31 CAMERA šis ane! Pa. radis eps GRU UT 4 +) au." carn Ra TY Bluse | biezputra subst. Ediens pabiezas masas veida (parasti no putraimiem vai miltiem). biésputras vārija dažādas, vārija putraimu biésputru, vārija ari tā saūcamu0 Sketerétud biésputru. vārija ari miltu biésputru nué rudzu miltiém. vel vārija kartupeļu biésputru Zantē; ka kāds laūk dafbs nudbeidz, ta var biésputr, Jai vis kas citgad aūg biézaks Jeros; nuo rita, ka beeidza [mazgāt veļu/, ta jau aka vārija biésputru, lai tā veļa neisklist, biezāka lai stay Nīcā; biésputru vārija, ka cifpa aites, lai būtu biéza villa Kursīšos; kamēr biezputru vārija, bērniem | pusvārījušuos nedeva ēst, lai nebūtu lieli plapas, mēle neietu ple, ple! Valmieras i apkārtnē. // No kartupeļiem un putraimiem, retāk no kartupeļiem un miltiem varits ēdiens pabiezas masas veidā. ka rāceņu 1 un milti, ta ta i ritiga biésputra Nīcā; Augšzemē, Vidzemē, Ziemeļlatgalē. afsildita (arī atvārīta) biezputra— —' kartupeļu un miltu biezputra. atvāritā biézputra — kaftupeļu biézputrai pl piēnu un drusku bīdelmiltus Snēpelē; arī Ārlavā. baku biezputra — kartupeļu biezputra. Kazdangā. baltā (arī rāceņu) biezputra — kartupeļu biezputra. | = racenu biésputru, baltuo bičsputru — tā viņu saūc. tuo mica ar sturītpu Aizvīķos; baltā biésputra, sasturītpā bes stērķelēm Nīcā; baltā biésputra ir ta pate rāceņu dt biēsputra. Kalētos; arī Barta, Dunikā, Dolē, Embūtē, Gramzda, Grobiņā, Laidzē, Lubezerē, Nīgrandē, Nogalē, Priekulē, Stelpē, Upesgrīvā, Užavā, Vandzenē, Vecsaulē. || bīdelētā biezputra — bīdelētu rudzu miltu biezputra. Pociemā. [| | bukstin(u) biezputra — a) kartupelu un putraimu biezputra Aizupė, Libagos, i Pastendē, Piltenē, Renda, Sabilē, Valgalē. b) kartupeļu un miltu biezputra. Matkulē. || cērpuotā (arī kumāsīnu) biezputra — kartupeļu biezputra ar rīvētu F kartupeļu klimpām. cērpudta biésputra — tiē ķifķeni rivétié kā cērpi rāceņu į biėsputra Nīcā; senāk kumāsinu bičsputra bija — sariva rāceņus, nudsic tué zupu, iemica drusku saliti. tuos rīviņus izvāra — tuos kumāsinus Nīcā. OU gluma | biezputra — rivėtu kartupeļu biezputra. g/umā biésputra — sarivė rāceņus, nuospiėž, nuo rivétiém raceniém vāra biezputru. liėk piēnā, sali klāt, ėduot nem — sviéstu klāt Zantē. [1 iejava (arī iejavas) biezputra — no maizes iejava vārīta biezputra. Bārbelē, Bauskā, Birzgalē, Elkšņos, Lašos, Nautrēnos, Sabilē, Slatē, | Valgalē, Vecumniekos, Zasā. [ igauņu biezputra — kartupeļu un putraimu biezputra. Cirgaļos. U jaukta biezputra — kartupeļu un miltu biezputra. Barta. || kratītā biezputra. EH 1 643 Brei aus Gerstengriitze und Kartoffeln (miežu putraimu un katrupeļu biezputra). [| Lambārtes biezputra — kartupeļu un putraimu biezputra. izvāris Larībārtes biésputru! [Lambarte — muiža Iecavas i i 131 i ciemā/ tā mūsu pusė visi teica. ta | biezputra/ ir kaftupeļi ar biēsputru Iecavā. [1 maisīta biezputra— kartupeļu un putraimu biezputra. Mālpilī, Snēpelē. | | maizes biezputra— no iejava vārīta biezputra. Jaunsaulē, Lašos, Skaistkalnē, Varakļānos. U mēmā biezputra — a) biezputra, ko klusējot vāra un apēd Jaungada naktī (lai varētu nosapņot nākošā gada notikumus). Bunkā, Cīravā, Dunalkā, Embūtē, Gudeniekos, Kazdangā, Priekulē, Raņķos, Rudbāržos, Skrundā. b) no rīvētiem kartupeļiem (un putraimiem) vārīta biezputra (tā ātri jāvāra, lai nepiedeg) Priekulē, Tadaiķos. | musinama biezputra. ME 11 671, 672 eine von feinem Mehle mit kleinen Stūcken Speckes gekochte dicke Grūtze (no smalkiem miltiem ar maziem speķa gabaliņiem vārīta biezputra). D natna biezputra — kartupeļu un putraimu biezputra. ndtna biēsputra — putraimus pavāra labi mikstus, tad 4 ber kartupeļus Kursīšos; arī Ezerē, Zūrās, Kurmalē. [| Pēterburgas biezputra individ. liet. — kartupeļu un putraimu biezputra. Pēterburgas biēzputra — mana māte teic : tā ilgi stāu karsta, us Pēterburgu var aizvest Džūkstē. | pūpuoļu biezputra — biezputra, ko vāra Pūpolsvēdienā, lai jēri labi izdotos. Dikļos. || pūr(e)nieku biezputra— kartupeļu un putraimu biezputra. Céré. pusdamašķa biezputra — kartupeļu un putraimu vai miltu biezputra. Barta, Kalētos, Priekulē, Ų Purmsātos, Virgā; ME III 424 ein Brei aus Mehl und Griitze (biezputra no miltiem un putraimiem) Kalētos od. aus Kartoffeln und Mehl (vai ari no kartupeļiem un miltiem) Dunikā. C pusnātna biezputra— kartupeļu un putraimu vai miltu biezputra. pusnātnu biezputru pagatavuoja nuo miežu putraimiem un kartupeļiem Priekulē; arī Aizputē, Alsungā, Bunkā, Cīravā, Dunalkā, nit Gaviezē, Gramzdā, Jūrkalnē, Kalētos, Krotē, Kurmālē, Nīgrandē, ier Planica, Rudbāržos, Virgā, Zūrās; ME III 431 Ventspilī. C rīvēta (arī rīvāta, rīvuota) biezputra — rivétu kartupeļu biezputra. rivudta biésputra ... kaftufeļus sarīvuēja, nubspiéda mellué zupu, lika grāpi, pielēja piēnu, maisija Barta; arī Cīravā, Dunalkā, Grobiņā, Piltenē, Stendē. || spēka biezputra — rudzu tiltu biezputra (senāk kopā ar sēnalām). Bunkā. || staipīta biezputra — kartupeļu un i miltu biezputra. Cīravā. D stėrkeju biezputra — kartupeļu biezputra ar cieti. stērķeļu biēsputra (bija/. pašī sarīvā rūseišus rāceņus... a viénu sezdienas vakariém | varija tuo biėsputru. baltus rāceņus nudkasija, savārija, sasturūpāja, ka bi miksti. : ka bi laps saumniēks, deva piénu, cic tajā pašā zupā lūdenī, kur vārījušies kartupeļi/ iēmaišija tuos stērķeļus, piébéra sali pēc vaidzibas. maisija kuopa uz uguni, lai tié stērķeļi saplūk Nica [| šķeterētā (arī šķetinātā) biezputra a kartupeļu un putraimu vai kartupeļu un miltu biezputra. šķetinātā biésputra — kartupeli ar putraimiem kuopa. gaļu /arī/ var vārit iekšā. ar pienu | arī/ vāra Zantē; arī Aisterē, Īvandē, Krotē, Kurmālē, Piltenē. | trakā biezputra — kartupeļu un miltu vai kartupeļu un putraimu biezputra. trakā biésputra — tā tā trakudja vāruot Rudbāržos; arī Ugālē. [| vadmalu biezputra — kartupeļu un miltu biezputra Dzirās. [| biezputras pameita — pašķidra biezputra no miežu miltiem (arī no kartupeļiem), savārīta kopā ar sīki sagrieztu un saceptu gaļu. Rozēnos. 9 bērza (arī bērzu) biezputra (arī biezaputra) — bērza žagari; pēriens 132 U i — m = "ar bērza žagariem Žērzu biezputra — bērnu kuļami Žagari, kas stāv aiz balkas aizbāsti Valmieras apkārtnē; dabūsveļ bārza bizaputrys, ka naklāuseis Kalupē. | — buomis; buomssubst. 1. Paresns, pagarš, parasti nodarināts koks; resna koka kāts. buémi bi visadigi. bi mazi buémisi — kudki, gludi nuogludinati ar asu galu. ar buomiti vēla baļķus Vecaté; baļķu veļamie buomi. celmu laužamais buomis ap pusuotras asis garš. seru buomis gluds, asu galu, ar ruoktura iestrādātu rezgali Valmieras apkārtnē; ka Žāvei labib uz ardim, ta stafpa izbakstij ldus a buomit Jeros; bučmiņs pabāž apukse zem tupež un nes uz liēlak kaūdzLaucienā; ja liēli celmi, saknes atrudk, nudcert galus un a buēmi ceļ ārā Kursīšos; a resniém buēmjiēm aka cēla akmiņus [no zemes ārā] Džūkstē; || s/imks kā buomis — ļoti slinks. tu esi vienmēr slinks bijs k°4 būomis Sinolē; slynks ka buēms! kā buēms'stiimāms un grūžams Mārcienā; arī Lazdonā, Praulienā. D smags kā buomis — ļoti smags. vinč i smaks ka buoms Jeros. [1 stivs kā buomis — ļoti stīvs. stius kā buomis — nevār palūocitiės, pa daū sabakéc Rencēnos; ari Ranka. in slinkais buomis. ME I 362 Faulenzer. | buomis jaliek apakša — saka par cilvēku, kuru grūti uzmodināt, piecelt. ritu natikset aūkšā pie dofba, ta būs būomis jāliek apukš zām s°aniem Sinolē. [1 iet kā buomis. ME 1 362 er geht wie ein Peitschenstiel, ūberall anstossend (viņš iet kā pātagas kāts, visur piegrūzdamies). 9 (kā) ar buomi ceļams — saka par slinku cilvēku. vinš ir kā ar _buomi ceļams, dzenams Valmieras apkārtnē; viņš ir s/āisc, naceļās, ir ar būomi per Sinolē. 9 kā ar buomi pa pieri (arī galvu) — saka,ja pēkšņi uzzin ko negaidītu, pārsteidzošu. viņš patéice t'ādu vardu, ka iedeve k°4 ar būomi pa _pieri Sinolē; kā ar buomi pa galvu, kā ar ¢muri pa pieri, kā ar mietu pa galvu — kaut kas negaidīts, šausmīga nuotikuma ziņa Valmieras apkārtnē. // Gara, resna kārts (siena, labības u.tml.) vezuma nostiprināšanai. sién vezmam jāliēk buoms pār Limbažos; liélus vezmus krāva — ar buomi pāri, un viri nudsēja ar virvi Iecavā; ser buoms jeb vezmsiénamas buoms Svētciemā; tys sara buéms, kūo liek pārī lāb'ības vazumam Praulienā; buomis pāri [vezamam] un nudsién ar triskāršu striķi Nīgrandā; vazumu sieja ār būmi Kalncempjos; sakrāun va:zumu, poarsin ar būmi Dignājā. C sera buomis — sliņķis. sara buém’ a:bi : na:kust ni nūo loba prāta po:ši Saikavā; kučmāt tuo sara buēmi i:skustana pā:*t'e izdoru Praulienā; EH I 259 ein Faulpelz, ein ungeschickter Arbeiter (sliņķis, neveikls strādnieks) Saikavā. buoms Grobiņā, Nīcā, Popē, Rucavā, Strazdē; pi LLVV II 109 bomis, EIV 1196 buēmis, ME I 362, EH I 259 buēmis. ifs 2. Veltnis aužamajiem stāviem. 19. gs. otrajā pusē visā Vidzemē veltņiem bija divi paralēli kopīgi nosaukumi — kuoki un buomji, kam paralēli saglabājās vairāki seni, kā arī veidojās daži jauni nosaukumi. Alsupe DLJ 158; buomis — apaļš kuoks, uz kura pirms aušanas škėrus uztin Valmieras apkārtnē; griēza tio aūdeklu us tūo buomi, ta tur i nitis, janiti un ta jakernmé Jērcēnos; velku buémis vel ir, ap tuo velki apkārt aptinusiés, un tas uotrs buémis ir, ap kuo tinas apkārt i zi sirdij Je ey kkas ) i a 133 = = i k drēbe Iecavā; ka sagriesc [velku dzijas] šitai būomi iekšā, ta viņu tik ver nitēs Bruknā; 0 baka buomis — velku veltnis Rozēnos, dzeiņa buomis Lielvārdē, Rembatē, dziju buomis Karkos, metu buomis Allazos, uzgriežamais buomis Alsviķos, Cirgalos, Dūrē, Koknesē, Priekuļos un uzvglkamais buomis Lizumā. Alsupe DLJ I 160-161. [1 dzīvu buomis — velku veltnis. dzivu buémis, ku dzīves tinas riūiki EIV I 196. C lielais buomis — velku veltnis. tas i pakaļč vai liēlaš buéms [stellēm], ku nedūstaš dūdakļc rifiki. atlaiden laiž no liēla buém Jeros; arī Karkos, Bruknā; Baižkalnā, Koknesē, Rozēnos un Vecpiebalgā. Alsupe DLJ I 161. || pakaļas buomis — velku veltnis. uz pakaļas bioma uzgrieze naaūstās — dzijs Sinolē; arī Jeros; pakaléjais buomis Bilskā, Vecpiebalgā. Alsupe DLJ I 161. || šķēru buomis — velku veltnis. šķēru buomi griēž ar kuéku Baunos; tūo sāuca pa šķēru buēmi, ku uzgriēž aūdeklu ĒIV 1 196. | dréb(j)u buomis - auduma veltnis. tas drébu budmis, ap tuo tinas aūdeklis EIV 1196. ieaužamais buomis— auduma veltnis Mālupē, iegriežamais buomis Lubānā, ragača buomis Mālupē, šķīvja buomis Ozolos, Vainižos, Vecpiebalgā, uztinamais buomis Lubānā un zvaigžņu buomis Liepā. Alsupe DLJ I 158. L fejas buomis— auduma veltnis. fejas bud“ms 4 bij āpāls, tik nu viēnā pusč iskala reni, lei var iestiprānāt dūdeklu a veldeni Vecpiebalgā; arī Mālupē un Skujenē. Alsupe DLJ I 158. | ragainais buomis — auduma veltnis. tām [veltnim] 7 trē ragi, kūo pagriéz, pa ragainuo buémi sauc Karkos; arī Suntažos. L krūšu buomis — veltnis, pār kuru virzās noaustais audekls. stē//u krūšu būomis ir priekšas būomis, tām iét gotavāis aūdaklis p°ari Sinolē; krū*šu buēms i:r aūdčijšai pret krū'tiēm Praulienā; tūri — rēncbuomis, ku tinas riūki, krūšu buémic, ku iét pāri tas aūdeklis Trikātā; arī Bauņos, Burtniekos, Jērcēnos, Mālpilī, Rencēnos, Valmieras apkārtnē, Vecpiebalgā; EIV I 196; ME I 362. D ceļu buomis— šķērsis audekla nostiepuma palielināšanai un audēja kāju norobežošanai no audekla veltņa. Allažos, Alsviķos, Anna, Cēsīs, Dzērbenē, Ilzené, Katlakalnā, Lielvārdē, Lizumā, Mārcienā, Mēdzīlā, Priekuļos, Rīgā, Siguldā, Skujenē, Turaidā, Vaidavā, Vainižos, Vecatē, Veclaicenē, ceļgalu buomis -Liepā, Morė, Sērmūkšos, kāju buomis — Bauņos, Cirgalos, Launkalnē un Vijciemā. Alsupe DLJ I 164. [| kemlades buomis — steļļu sastāvdaļa — koks, pie kā piestiprina kern/ždi (detaļu, kur ievieto šķietu). blākus nišu buo“mišam i kemmlédes bud*mic Vecpiebalgā. sistavas buomis — steļļu sastāvdaļa — koks, pie kā piestiprina sistavu Ranka. [| nīšu buomis — aušanas aparāta turētājs. Alojā, Birzuļos, Cēsīs, Ērgļos, Jaunpiebalgā, Kosā, Lielvārdē, Limbažos, Rozēnos, Sērmūkšos, Smiltenē, Trikātā, Turaidā, Vainižos, Vecpiebalgā un Viļķenē. Alsupe DLJ I 165. | pa/aižamais buomis — nūjiņa velku veltņa pagriešanai Svētciemā un Vecatē. Alsupe DLJ I 164. LLVV II 109 novec.; ĒIV 1 196; ME 1 362; EHI1259. 3:1, rīt īsi! = rk Ed ti HEP 3. Atsevišķu darbarīku, ierīču, konstrukciju sastāvdaļa. ecežam i kuok va dzelž taps, kas visos buomos i pamiš Laucienā; [koka ecēšas] a kudka buémi un kuoka pufķiēm Kursīšos; [orei] priėkša un pakaļā bij buomi Iecavā; garedeļ ratem pa'višem ceter buom, katre redle di:y buom. redel buom no egel un redel vi:rb 134 asi i «1 tā'pat, le redels iznāk viēglak Dundagā; buru buomis, ku liétud pié spritburas. a tué tiék pacelc galvenais vēja smēlēja stūris Nīcā; tas [plosta] irklis izlikc iz krūšu būoma, ar tūo irklu tūo ūdeni škir Sinolē. // Vērpjamā ratiņa detaļa (nostiprināta uz t.s. ratiņa krūts), kurā iestiprināti divi stabiņi spoļu turēšanai. buomiti ielikti stabini Bauņos; krūšu būomis, stabiņi, kur liek sp”ārnus iešk. krūšu būomis stāu iz krūc Sinolē. ME I 362 buomitis, ein Teil des Spinnrades kuoks, kurš iestiprināts uz rāceņa un kurā stāv ruociņas. // EH I 259 ein unter den Rāndern eines Wagens befindliches sechs— oder achtkantiges Holzstūck, das die iibrigen Teile des Wagens zusammenhālt (seškantains vai astoņkantains koka gabals zem ratu malām, kas satur kopā ratu pārējās daļas) Džūkstē. 4. Aizšķērsis; barjera. nabrāuc, redzi, ko ceļam priška būms, kod būmi pacels, variės brāukt Ziemerī; val nūule buéms bij prie*ska - ar zy:rgu tyltām broukt pā*ri nādrikst Lazdonā. Aizgūts; sk. ME I 362 nebst li. bomas “Hebebaum” und estn. pom dass. aus iūnd. DOI TBAT, eine cs AE I sassoštit sate 1] Proti ab SRA TEL IM prime] Asu sen tā tl suhlenaEl e al « šļonioīnoi nl Žagariai ri) SLRETRER ST Thing un skāttg areal; a el agora woh dds? eb Whi daļa Āā giptaunrdīujgē LITERATŪRA kl mažai ont the ibuffstīrūw Bušmane B., Kagaine E. 1980: Izlokšņu vārdnīcu tipi un latviešu dialektālo vārdnīcu veidošanas jautājumi. — ZPSR ZA Vēstis 8, Rīgā: Zinātne, 59-75. DLJ I - Dialektalas leksikas jautājumi 1, Rīga: Zinātne, 1986. EH -Il: Endzelīns J. un Hauzenberga E. Papildinajumi un labojumi K. Mūlenbacha į Latviešu valodas vardnicai 1-2, Rīgā, 1934—1946. EIV I-Kagaine E, Rage S. Ērģemes izloksnes vārdnīca 1, Rīgā: Zinātne, 1977. Kagaine E. 1985: Apvienotās latviešu izlokšņu vārdnīcas veidošanas problēmas. — Valodas aktualitātes 1984, Rīgā: Zinātne, 64—86. Kagaine E. 1992: Semantiskie dialektismi Ziemeļrietumvidzemes izloksnēs, Rīgā: Zinātne. Laumane B. 1979: Lietuviešu valodas atlants. — ZPSR ZA Vēstis, 2, Rīgā: Zinātne, 150-155. LKA I — Lietuvių kalbos atlasas 1, Leksika, Vilnius: Mokslas, 1977. | LLVV II — Latviešu literārās valodas vārdnīca 2, Rīgā: Zinātne, 1973. ME I-IV - Mūlenbachs K. Latviešu valodas vārdnīca. Rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns 1-4, Rīgā: Kultūras fonda izdevus, 1923—1932. Reķēna A. 1985: Par augšzemnieku dialekta Kalupes izloksnes priedēkļverbu semantiskajam atšķirībām no latviešu literārās valodas. — Va/odas aktualitātes 1984 Rīgā: Zinātne, 87-97. Reķēna A. 1989: Aizguvums — semantikas diferencētājs. — Baltistica 3 (1) priedas, Vilnius: Mokslas, 173—178. Sorokoletov FEP,Kuznecova O. O. 1987: Ocerki po russkoj dialektnoj leksikografii, B Leningrade Naka, © "Wile COA DĒNICS ond Ye ROR re, R Ę i " g = in i SEMANTINIO ASPEKTO VAIDMUO PASIRENKANT TARMIŲ ŽODYNO TIPA si BE L | m Ņ ERT || sr * Jy! i = Santrauka Ld = (Mr. "Et ae Dig? EL 5 pak Rig gl nr C Vienas iš svarbiausių tarmių žodyno aspektų yra semantika. Todėl žodyno tipo pasirinkimą iš dalies sąlygoja išplėstinė žodžių semantinės struktūros charakteristika, kurią kaip darnią kalbos i IT Labia Lo Ss EE ———— THE = EE 1 i = EE as da "U us a ; u 155 | m