Regional dialectal peculiarities in the collection of holy songs „Dzismies swatas…“ (1801)

m LIETUVIŲ KALBOTYROS KLAUSIMAI XL (1998) m in lu , Hg a mE "im Em = i F [m nm Nn m ĒŪ U i Anna STAFECKA Rim mE Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, Rīga a EE m Hp m M it ar” IZLOKŠŅU ĪPATNĪBAS GARĪGO DZIESMU KRAJUMA -—-—-—- «DZISMIES SWATAS...* (1801) 51 m mm ml 1801. gadā izdotais garīgo dziesmu krājums „Dzismies Swatas..“ ir viens no senākajiem garīgās dzejas pieminekļiem augšlatviešu jeb latgaliešu rakstu valodā, kas saglabājies līdz mūsdienām un pieder pie jezuītu perioda darbiem. Tas piedzīvojis vairāk nekā 10 izdevumu arī pēc jezuītu darbības izbeigšanas. Arī 1801. gada izdevums nav pirmais. Par to liecina vispirms jau garīgās cenzūras atzīme Reimprimatur, kā arī ziņas, ka vēl 20. gadsimta sākumā esot bijuši sastopami 1786. un 1793. gada izdevumi, kuri līdz mūsdienām vairs nav saglabājušies.” Nav gan izslēgts, ka atzīme Reimprimatur varētu būt attiecināma arī uz kādu citu grāmatu, piemēram, 1771., 1786. vai 1793. gadā izdoto lūgšanu grāmatu „Naboženstwo..*, kurā arī ir ievietotas garīgās dziesmas. Grāmatā ir 90 garīgo dziesmu. Daudzas no tām ir tulkojumi, kā to rāda papildvirsraksti latīņu un poļu valodā. Tomēr daļai dziesmu ir tikai latviskie nosaukumi, tātad tās varētu būt arī oriģinālsacerējumi. Dziesmu mākslinieciskais līmenis, kā to norādījuši literatūrzinātnieki, ir visai nevienāds. Pamatojoties uz šo atziņu, ir izteikta hipotēze, ka pie grāmatas ir strādājuši vairāki autori.” Arī valodas līdzekļu izvēlē, it īpaši morfoloģisko formu lietojumā vērojamas atšķirības, kuras veidojušās, no vienas puses, jau pastāvošās rakstības tradīcijas iespaidā, no otras puses, vietējo izlokšņu ietekmē. Kaut gan dziesmu krājums valodas ziņā turpina iepriekšējo latgaliešu rakstu tradīciju, tomēr tajā sastopamas arī citiem šā perioda rakstiem netradicionālās īpatnības. Vispirms jāmin tas, ka, vērtējot kopumā šo dziesmu krājumu, nevar nepamanīt, ka tas izceļas ar vietējām Latgales izloksnēm tuvāku valodu nekā, piemēram, iepriekšējie augšlatviešu rakstu valodā publicētie darbi. Rakstā aplūkotas galvenokārt krājumā „Dzismies Swatas..“ sastopamās morfoloģiskās īpatnības, tomēr jāatzīmē, ka dziesmu rakstība visai precīzi atsės S Fm | mar I pāļi zu Tā pilns nosaukums ir „Dzismies Swatas uz Guda Diwa Kunga, Jumpr. Maryas un Diwa Swātu, izdrukowotas Polockā pi Baznickungu Jezuitu 1801. godā”. *Bukšs M. Vacēkī rakstnīceibas pīminekli, Minhenē, 1952, 79. 5 Sīkāk par to skat. Kalvāne S. Latgaliešu literatūras sākumi (garīgā literatūra 18. un 19. gadsimtā). Disertācijas kopsavilkums filoloģijas doktora grāda iegūšanai, Rīga, 1997, 16.—17. 41 M m m i a ua o spogulo arī atsevišķas Latgales izloksnēm raksturīgās fonētiskās parādības. Tā, piemēram, priekšējās rindas patskaņi di un di apzīmēti ar ia un id, piemēram, ziamid, laimia. Tāpat, neskatoties uz garīgo dziesmu visai ierobežoto leksikas slāni, sastopamas arī vairākas, atsevišķām Latgales izlokšņu grupām raksturīgas leksémas kā, piemēram, Dienvidlatgalē raksturīgais ciema nosaukums sola, arī reitiškas *brokastis', vaidi *karš', Latgales austrumu izloksnēs izplatītais dyžan ‘loti’. — Tomēr lielāku uzmanību piesaista izlokšņu morfoloģisko īpatnību atspoguļojums. Tajā varētu izdalīt trīs galvenās grupas. I. Vispirms minamas tādas izlokšņu morfoloģiskās parādības, kuras raksturīgas vairumam Latgales izlokšņu, bet kuras nav lietotas ne senākā posma latgaliešu rakstos, ne arī kļuvušas par latgaliešu rakstu valodas normu tās vēlākajā normēšanas gaitā. Kā spilgtākais piemērs te būtu minamas sieviešu dzimtes nomenu vienskaitļa ģenitīva un daudzskaitļa nominatīva un akuzativa formas "ar galotnēm -is, -ys. Kaut gan dziesmu krājumā vairumā gadījumu lietotas no — lejaslatviešu rakstības pārņemtās formas ar galotnēm -as, -es kā, piemēram, jau pašā grāmatas nosaukumā lasām „Dzismies Swatas"* nevis „Dzismis Swatys“ kā tas skanētu vairumā Latgales izlokšņu, tomēr visai bieži lietotas arī gaU L atraun sirdi mu Mai Bieri Span ul K nu milibas ziamis 13; ir I EE m m. mel m Raudit pi smiertis 47; m V o i Sh Wyssas tyucis leyta 47; nl "S! F a g al Uz Diwa walis wyss adsadudamis 8257 plius | Kas man nu naudys un bogotieybys, pujūLēt — | Jo natureszu swatas myuzeybys '? 89 | Tomēr galotņu -is un -ys lietojums dziesmās ne vienmēr ir konsekvents, iespējams, ka dažreiz to noteikusi atskaņu nepieciešamība. Tā, piemēram, dziesmā sv. Jura godam lasām: fg: Tys launigs Cezars, byudams optom tapnys, —— Aproka Tiewi dzil iksz korstas wapnys 71. Savukart vienskaitla genitiva forma no varda zeme parasti ir ar izloksném raksturīgo galotni -is, piemēram, am a U Jar Ig Iš nu milibas ziamis 13; FIT wren 1 =. S ki stoios uz ziamis ktaia 24; tk #1 of nu sausas ziamis upi tacinowi 120. Kā redzams jau citētajos piemēros, blakus lietoti sieviešu dzimtes nomeni ar vienskaitļa ģenitīva un daudzskaitļa nominatīva un akuzatīva galotnēm -as, -es. ——— mo Wo, Mpm o nu. Im I | Citēts pēc 1821. gada izdevuma. o Kaas 42 = "Ņemot vērā to, ka iepriekšējos šī perioda latgaliešu rakstu avotos jau par tradiciju bija kļuvis galotņu -as un -es lietojums, bieži sastopamās galotnes -is un -ys krājumā „Dzismies Swatas* liecina par visai spēcīgu vietējo izlokšņu ietekmi. Plašā areālā Latgales austrumu un dienvidaustrumu izloksnēs ē-celma lietvārdu daudzskaitļa datīva un instrumentāļa galotne ir -om, pirms kuras seko mīkstināts līdzskanis kā aglom, up om u. tml. Taču latgaliešu rakstos šādas formas nav ieviesušās. Izņēmums ir aplūkojamais dziesmu krājums, kur tās atrodamas trijās dziesmās: ko F ar..dzismiom 25; ] i a Diwu gudynoy ar dzismiom 112; m Th m o Ar zwaygzniomkrunieyta 115. p u = am II. Krājumā „Dzismies Swatas..“ sastopamas arī Latgales centrālajām un austrumu izloksnēm raksturīgās morfoloģiskās īpatnības, kuras nav raksturīgas U senākā posma latgaliešu rakstiem. Te vispirms būtu minami ar priedēkļiem atvasināto verbu atgriezenisko formantu varianti, kuri izloksnēs veido stabilus un noturīgus arealus arī mūsdienās. Jāatzīmē, ka pirmajos latgaliešu rakstu avotos, it īpaši 1753. gadā izdotajā evaņģēliju tulkojumā „Evangelia Toto Anno..* dominē atgriezeniskais formants -si-. Tas visai bieži sastopams arī citos šī perioda rakstos. Taču krājumā „Dzismies Swatas..* tas konstatēts retāk, piemēram, apsywierszonu, apsigrizies 56, parasti -sisastopams vārdā apsižāloj ‘apz€lojies’ (arī visos vēlākajos šī perioda izdevumos). Vairumā gadījumu dziesmās lietots Latgales dienvidu un rietumu izloksnēm raksturīgais variants, kad atgriezeniskais formants -salietots aiz priedēkļiem, kuri beidzas ar patskani vai nebalsīgu līdzskani, un -zaaiz priedēkļiem ar z. Arī krājumā „Dzismies Swatas..' dominē šis variants, piemēram, pasasteydzas 12, nasaroda 96, izapildieios 25. Tomēr divās dziesmās atrodam arī Latgales centrālajām un austrumu izloksnēm raksturīgo -saun -zalietojuma variantu — -satikai aiz priedēkļiem, kuri beidzas ar nebalsīgu līdzskani, bet pārējos gadījumos -za-. Tā šajās dziesmās lasām: EE; I i m nazanias letuma 90; i wiertis nazagryb 91; ZE Layks pazacieltis 91. || Divās dziesmās sastopami arī galvenokārt Latgales austrumu un centralajām izloksnēm raksturīgie adjektīvi ar sufiksiem -inkvai -enk-: i mozinkus barnus [nāve] szkin kay drywā i Rat U ziernus 91, il kn x = m m Un uz winia, mozenkinia, tay tab ~~ pasiwiersimies” 25. Krājums „Dzismies Swatas..* tāpat kā pārējie senākā posma latgaliešu raksti, konsekventi atspoguļo Dienvidlatgales izloksnēm raksturīgās vēlējuma izteiksmes formas ar -mun atšķirīgām galotnēm katrai personai. Tomēr atseviš43 i m kas dziesmās sastop vienskaitļa 1.un2. personas formu lietojumu daudzskaitļa 1. un 2. personas vietā, piemēram, Kab diel’ tewis pracawotum, Debes dabotum 2. lpp. - kab mes celus Towus sorgotum 2; ša kab mes Debes' nupielnieytum 94. Nav izslēgts, ka tas ir dzejas ritma labad, taču tikpat labi te varētu būt atspoguļots Latgales centrālajām un austrumu izloksnēm raksturīgais personas formu jaukums. Dziesmu krājumā sporādiski fiksēta arī daudzskaitļa 2. personas forma ar -tu (tu itu 15), kas raksturīga plašam izlokšņu areālam Latgales austrumos un Ziemeļos. III. Atsevišķās dziesmās atspoguļotas šauri lokālās Latgales izlokšņu īpatnības. Tā, piemēram, dažās dziesmās sastop vīriešu dzimtes lietvārdu daudzskaitļa akuzatīva formas ar galotnes patskaņa zudumu, kas raksturīgs dažām Latgales rietumu izloksnēm, piemēram, ~~ graks mozgojam 7, whitey = m — Zėboksuz Towu maucia koju72, ma R Fm līks Mm Si) Judins..teyrums neayzley 96, TRE (TA 4 ayo - ~~ lyka mierdieyt barns 112; Apion lag 14, * inl sal. izloksnēs: fync pl’iés Nīcgalē, ak. kūks Preiļos. Divās dziesmās sastopama pēc icelma parauga darinātā noteiktā vietniekvārda pats vienskaitļa akuzatīva forma pati, kas mūsdienās konstatēta tikai atsevišķās Dienvidlatgales izloksnēs; "AFA. TI pati Kungu uz krysta pakora 49, — edn at ~~ Un pec' Tawu pāti, rād smaidīt.) o ~~ Ttus barnu moti smierts nukaun 91. LE i Dziesmu krājumā fiksētas arī dažās mūsdienu Latgales rietumu un dienvidu izloksnēs sastopamās sieviešu dzimtes lietvārdu daudzskaitļa nominatīva un akuzatīva kopīgās formas aiz prievārdiem, piemēram, PĀRI S. a i. (Lk m. kas neredz ar acis 35, t KH m x caur tos towas mukas 41, ——————————- = | ar Debies moksoy 42, | ! nf m Smierts' uz lauds’ stieydzas 92; | m JĒ = sal. izloksnēs: m 'ežs klausuos ar auss, tčirums vērās rac Kalupē, ai auzys, ai gryūdim nūkaišeja Šķaunē, — R BEI pilių brāuc da kūozys Līksnā. Vēl varētu minēt dziesmu krājumā sastopamās komparativa konstrukcijas ar prepozīciju aiz, piemēram, m ayz wyssu dorgumu toboku tur skaystumu 24, Bigs m m — Skaystoku pamiets’ misu ayz lilijay 82, Ee =F mm pr vail F M ayz wysu miliga 67. o _ dj IEEE VR NL Nu = Č o 44 = m | X en ral IS PT S ss Cenā. nieks āra Kai i i onli eis | Šādas konstrukcijas kā novecojušas fiksētas arī dažās mūsdienu Latgales izloksnēs, piemēram, skaistuéka Mūorfānā aiz vysys drāudžis Asūnē, jaunietbd jis b'eja styprokais aiz vysim, Līvānos. Konstatėta ari vairumam izlokšnu raksturiga konstrukcija ar prepoziciju par. Skaystoks biei par liliju 117. Kopumā garigo dziesmu krājumā „Dzismies Swatas..“ vērojama morfoloģisko formu variantu dažādība. Dziesmās sastopamās dažādiem vietējo izlokšnu areāliem raksturīgās valodas parādības ļauj secināt, ka krājumu varētu but veidojuši vairāki autori no dažādām Latgales vietām. pl BATE K linu ms p === P d Em fF oi = ~~ Gauta1998 04 15 um | TARMINES YPATYBES GIESMIŲ RINKINYJE „DZISMIES SWATAS...“ (1801) — = m Santrauka | ū „Straipsnyje nagrinėtos regioninės tarminčs ypatybės giesmių rinkinyje “Dzismies Swatas...*. Pagrindinis dėmesys skirtas morfologinių formų variantams. Analizuota medžiaga leidžia daryti išvadą, kad šią knygą sudarė keli autoriai, atstovaujantys skirtingiems Latgalos regionams. E I REGIONAL DIALECTAL PECULIARITIES IN THE COLLECTION OF HOLY SONGS „DZISMIES SWATAS..* (1801) EE | p EE + EB l IF" EI J A EN gq LS M U Bath = mm Ear Nd m The article deals with the analysis of the regional dialectal peculiarities reflected in the collection of holy songs „Dzismies Swatas..*. Main attention is paid to the variations of the morphological forms. The analized material lets to draw a conclusion that this book has been compi- | led by various authors representing different regions of Latgale. | i! m“ m wd gg 1 i | tia BAN = Ik m Um mo foul rom GB - Worm m mcf ML m A DK N a i | „Er da a Eh ney U Meri iki i _' rs lu mel MN m "fm == „m | ii — VE o — I ml nv” m a m E dr”: ppm Ti pls Gp So mo "Ef n ui ki: = rate 7 im = go m. pm Ūū cs m o -—_FE am = ager Pope "spn Ge = MTS a ee rs |1 V = m [J = = m mm By = b= 45 |