Regional dialectal peculiarities in the collection of holy songs „Dzismies swatas…“ (1801)

LIETUVIŲ KALBOTYROS KLAUSIMAI XL (1998) Anna STAFECKA Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, Rīga IZLOKŠŅU ĪPATNĪBAS GARĪGO DZIESMU KRĀJUMĀ „DZISMIES SWATAS...“ (1801) 1801. gadā izdotais garīgo dziesmu krājums „Dzismies Swatas...“1 ir viens no senākajiem garīgās dzejas pieminekļiem augšlatviešu jeb latgaliešu rakstu valodā, kas saglabājies līdz mūsdienām un pieder pie jezuītu perioda darbiem. Tas piedzīvojis vairāk nekā 10 izdevumu arī pēc jezuītu darbības izbeigšanās. Arī 1801. gada izdevums nav pirmais. Par to liecina vispirms jau garīgās cenzūras atzīme Reimprimatur, kā arī ziņas, ka vēl 20. gadsimta sākumā esot bijuši sastopami 1786. un 1793. gada izdevumi, kuri līdz mūsdienām vairs nav saglabājušies.2 Nav gan izslēgts, ka atzīme Reimprimatur varētu būt attiecināma arī uz kādu citu grāmatu, piemēram, 1771., 1786. vai 1793. gadā izdoto lūgšanu grāmatu „Nabożeństwo..“, kurā arī ir ievietotas garīgās dziesmas. Grāmatā ir 90 garīgo dziesmu. Daudzas no tām ir tulkojumi, kā to rāda papildvirsraksti latīņu un poļu valodā. Tomēr daļai dziesmu ir tikai latviskie nosaukumi, tātad tās varētu būt arī oriģinālsacerējumi. Dziesmu mākslinieciskais līmenis, kā to norādījuši literatūrzinātnieki, ir visai nevienāds. Pamatojoties uz šo atziņu, ir izteikta hipotēze, ka pie grāmatas ir strādājuši vairāki autori.3 Arī valodas līdzekļu izvēlē, it īpaši morfoloģisko formu lietojumā vērojamas atšķirības, kuras veidojušās, no vienas puses, jau pastāvošās rakstības tradīcijas iespaidā, no otras puses, vietējo izlokšņu ietekmē. Kaut gan dziesmu krājums valodas ziņā turpina iepriekšējo latgaliešu rakstu tradīciju, tomēr tajā sastopamas arī citiem šā perioda rakstiem netradicionālas īpatnības. Vispirms jāmin tas, ka, vērtējot kopumā šo dziesmu krājumu, nevar nepamanīt, ka tas izceļas ar vietējām Latgales izlokšņu tuvāku valodu nekā, piemēram, iepriekšējie augšlatviešu rakstu valodā publicētie darbi. Rakstā aplūkotas galvenokārt krājumā „Dzismies Swatas..“ sastopamās morfoloģiskās īpatnības, tomēr jāatzīmē, ka dziesmu rakstība visai precīzi at- 1 Tā pilns nosaukums ir „Dzismies Swatas uz Guda Diwa Kunga, Jumpr. Maryas un Diwa Swātu, izdrukowotas Poločķā pi Baznickungu Jezuitu 1801. godā“. 2 B u k š s M. Vacōkī rakstnīceibas pīminekli, Minhene, 1952, 79. 3 Sīkāk par to skat. K a l v ā n e S. Latgaliešu literatūras sākumi (garīgā literatūra 18. un 19. gadsimtā). Disertācijas kopsavilkums filoloģijas doktora grāda iegūšanai, Rīga, 1997, 16.–17. 41 spoguļo arī atsevišķas Latgales izloksnēm raksturīgās fonētiskās parādības. Tā, piemēram, priekšējās rindas patskaņi ä un ä apzīmēti ar ia un iâ, piemēram, ziamiā, laimiā. Tāpat, neskatoties uz garīgo dziesmu visai ierobežoto leksikas slāni, sastopamas arī vairākas, atsevišķām Latgales izlokšņu grupām raksturīgas leksēmas kā, piemēram, Dienvidlatgalē raksturīgais ciema nosaukums sola, arī rei­tiskas ‘brokastis’, vaidi ‘karš’, Latgales austrumu izloksnēs izplatītais dyžan ‘ļoti’. Tomēr lielāku uzmanību piesaista izlokšņu morfoloģisko īpatnību atspoguļojums. Tajā varētu izdalīt trīs galvenās grupas. I. Vispirms minamas tādas izlokšņu morfoloģiskās parādības, kuras raksturīgas vairumam Latgales izlokšņu, bet kuras nav lietotas ne senākā posma latgaliešu rakstos, ne arī kļuvušas par latgaliešu rakstu valodas normu tās vēlākajā normēšanas gaitā. Kā spilgtākais piemērs te būtu minamas sieviešu dzimtes nomenu vienskaitļa ģenitīva un daudzskaitļa nominatīva un akuzatīva formas ar galotnēm -is, -ys. Kaut gan dziesmu krājumā vairumā gadījumu lietotas no lejaslatviešu rakstības pārņemtās formas ar galotnēm -as, -es kā, piemēram, jau pašā grāmatas nosaukumā lasām „Dzismies Swatas“ nevis „Dzismis Swatys“ kā tas skanētu vairumā Latgales izlokšņu, tomēr visai bieži lietotas arī galotnes -is, -ys, piemēram, atraun sirdi munu nu milibas ziamis 13;* Raudit pi smiertis 47; Wyssas tyucis leyta 47; Uz Diwa walis wyss adsadudamis 82; Kas mañ nu naudys un bogotieybys, Jo natureszu swatas myužeybys ? 89 Tomēr galotņu -is un -ys lietojums dziesmās ne vienmēr ir konsekvents, iespējams, ka dažreiz to noteikusi atskaņu nepieciešamība. Tā, piemēram, dziesmā sv. Jura godam lasām: Tys launigs Cezars, byudams optom tapnys, Aproka Tiewi dzil iksk korstas wapnys 71. Savukārt vienskaitļa ģenitīva forma no vārda zeme parasti ir ar izlokšņēm raksturīgo galotni -is, piemēram, nu milibas ziamis 13; stōios uz ziamis ktaia 24; nu sausas ziamis upi tačinowi 120. Kā redzams jau citētajos piemēros, blakus lietoti sieviešu dzimtes nomeni ar vienskaitļa ģenitīva un daudzskaitļa nominatīva un akuzatīva galotnēm -as, -es. * Citēts pēc 1821. gada izdevuma. 42 Ņemot vērā to, ka iepriekšējos šī perioda latgaliešu rakstu avotos jau par tradīciju bija kļuvuši galotņu -as un -es lietojums, bieži sastopamās galotnes -is un -ys krājumā „Dzismies Swatas“ liecina par visai spēcīgu vietējo izlokšņu ietekmi. Plašā areālā Latgales austrumu un dienvidaustrumu izlokšņes ē-celma lietvārdu daudzskaitļa datīva un instrumentāļa galotne ir -om, pirms kuras seko mīkstināts līdzskanis kā aglom, up’om u. tml. Taču latgaliešu rakstos šādas formas nav ieviesušās. Izņēmums ir aplūkojamais dziesmu krājums, kur tās atrodamas trijās dziesmās: ar..dzis miom 25; Diwu gudynoy ar dzismiոմ 112; Ar zwąygzniom krunieyta 115. II. Krājumā „Dzismies Swatas..“ sastopamas arī Latgales centrālajām un austrumu izlokšnēm raksturīgās morfoloģiskās īpatnības, kuras nav raksturīgas senākā posma latgaliešu rakstiem. Te vispirms būtu minami ar priedēkļiem atvasināto verbu atgriezenisko formantu varianti, kuri izlokšnēs veido stabilus un noturīgus areālus arī mūsdienās. Jāatzīmē, ka pirmajos latgaliešu rakstu avotos, it īpaši 1753. gadā izdotajā evaņģēliju tulkojumā „Evangelia Toto Anno..“ dominē atgriezeniskais formants -si-. Tas visai bieži sastopams arī citos šī perioda rakstos. Taču krājumā „Dzismies Swatas..“ tas konstatēts retāk, piemēram, apswyierszonu, apsigrižies 56, parasti -si- sastopams vārdā apsižaloj ‘apžēlojies’ (arī visos vēlākajos šī perioda izdevumos). Vairumā gadījumu dziesmās lietots Latgales dienvidu un rietumu izlokšnēm raksturīgais variants, kad atgriezeniskais formants -sa- lietots aiz priedēkļiem, kuri beidzas ar patskani vai nebalsīgu līdzskani, un -za- aiz priedēkļiem ar z. Arī krājumā „Dzismies Swatas..“ dominē šis variants, piemēram, pasasteydzas 12, nasaroda 96, izapildieios 25. Tomēr divās dziesmās atrodam arī Latgales centrālajām un austrumu izlokšnēm raksturīgo -sa- un -za- lietojuma variantu – -sa- tikai aiz priedēkļiem, kuri beidzas ar nebalsīgu līdzskani, bet pārējos gadījumos -za-. Tā šajās dziesmās lasām: nazanias letuma 90; wiertis nazagryb 91; Łayks pazacielts 91. Divās dziesmās sastopami arī galvenokārt Latgales austrumu un centrālajām izlokšnēm raksturīgie adjektīvi ar sufiksiem -ink- vai -enk-: i mozinkus barnus [nāve] szkin kay drywâ ziernus 91, Un uz winia, mozenkinia, tay tab pasiwersimies’ 25. Krājums „Dzismies Swatas..“ tāpat kā pārējie senākā posma latgaliešu raksti, konsekventi atspoguļo Dienvidlatgales izlokšnēm raksturīgās vēlējuma izteiksmes formas ar -m- un atšķirīgām galotnēm katrai personai. Tomēr atseviš- 43 kās dziesmās sastop vienskaitļa 1. un 2. personas formu lietojumu daudzskaitļa 1. un 2. personas vietā, piemēram, Kab diel’ tewis pracawotum, Debes dabotum 2. lpp. kab mes celus Towus sorgotum 2; kab mes Debes’ nupielnieytum 94. Nav izslēgts, ka tas ir dzejas ritma labad, taču tikpat labi te varētu būt atspoguļots Latgales centrālajām un austrumu izloksnēm raksturīgais personas formu jaukums. Dziesmu krājumā sporādiski fiksēta arī daudzskaitļa 2. personas forma ar -tu (tu itu 15), kas raksturīga plašam izlokšņu areālam Latgales austrumos un ziemeļos. III. Atsevišķās dziesmās atspoguļotas šauri lokālās Latgales izlokšņu īpatnības. Tā, piemēram, dažās dziesmās sastop vīriešu dzimtes lietvārdu daudzskaitļa akuzatīva formas ar galotnes patskaņa zudumu, kas raksturīgs dažām Latgales rietumu izloksnēm, piemēram, graks mozgojam 7, Zōboks uz Towu maucja kōju 72, Judins..teyrums neyazley 96, tyka mierdeyt barns 112; sal. izloksnes: tync pl’ieš Nicgalē, ak. kūks Preiļos. Divās dziesmās sastopama pēc i-celma parauga darinātā noteiktā vietniekvārda pats vienskaitļa akuzatīva forma pati, kas mūsdienās konstatēta tikai atsevišķās Dienvidlatgales izloksnēs; pati Kungu uz krysta pakora 49, Un pec’ Tawu pati, I tus barnu moti smierts nukawn 91. Dziesmu krājumā fiksētas arī dažās mūsdienu Latgales rietumu un dienvidu izloksnēs sastopamās sieviešu dzimtes lietvārdu daudzskaitļa nominatīva un akuzatīva kopīgās formas aiz prievārdiem, piemēram, kas neredz ar acis 35, caur tos towas mukas 41, ar Debies moksoy 42, Smierts’ uz lauds’ stieydzas 92; sal. izloksnes: m’ežs klāusuōs ār āuss, têirums vêrās ār acs Kalupē, ài āuzys, ài gryūdim nukāisēja Škaunē, bràuc da kūozys Līksnā. Vēl varētu minēt dziesmu krājumā sastopamās komparatīva konstrukcijas ar prepozīciju aiz, piemēram, ayz wyssu dorgumu toboku tur skaystumu 24, Skaystoku pamiets’ misu ayz lilijay 82, ayz wysu miliga 67. 44 Šādas konstrukcijas kā novecojušas fiksētas arī dažas mūsdienu Latgales izlokšnēs, piemēram, skāistuo ka Miuorānā aiz vysys draudzīs Asūnē, jaunēibā jis b’eja styprōkais aiz vysim, Līvānos. Konstatēta arī vairumam izlokšņu raksturīgā konstrukcija ar prepozīciju par. Skaystoks biei par liliju 117. Kopumā garīgo dziesmu krājumā „Dzismies Swatas..“ vērojama morfoloģisko formu variantu dažādība. Dziesmās sastopamās dažādiem vietējo izlokšņu areāliem raksturīgās valodas parādības ļauj secināt, ka krājumu varētu būt veidojuši vairāki autori no dažādām Latgales vietām. Gauta 1998 04 15 TARMINĒS ĪPATNĒBES DZIESMU RINKINYJE „DZISMIES SWATAS…“ (1801) Santrauka Straipsnyje nagrinėtos regioninės tarminės ypatybės giesmių rinkinyje “Dzismies Swatas…“. Pagrindinis dėmesys skirtas morfologinių formų variantams. Analizuota medžiaga leidžia daryti išvadą, kad šią knygą sudarė keli autoriai, atstovaujantys skirtingiems Latgalos regionams. REGIONAL DIALECTAL PECULIARITIES IN THE COLLECTION OF HOLY SONGS „DZISMIES SWATAS…“ (1801) Summary The article deals with the analysis of the regional dialectal peculiarities reflected in the collection of holy songs „Dzismies Swatas..“. Main attention is paid to the variations of the morphological forms. The analized material lets to draw a conclusion that this book has been compiled by various authors representing different regions of Latgale. 45