Benennungen des Zaunes aus liegenden Hölzern in der Lexik lettischer Mundarten

ACTA LINGUISTICA LITHUANICA R LIETUVIŲ KALBOTYROS KLAUSIMAI XLIII (2900) i — mo Em ey m EEN EER mmm, Ineta KURZEMNIECE |= Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, Rīga ui GUĻŽOGU NOSAUKUMI LATVIEŠU VALODAS ar IZLOKSNU LEKSIKA = Wm a No seniem laikiem līdz pat mūsu dienām cilvēki ir centušies norobežot un aizsargāt kādu piemiņas vietu, apmetni, vēlāk lauku sētu vai savrupmāju. Sim nolūkam Latvijas teritorijā celti daudzi atšķirīgas konstrukcijas Žogi, tai skaitā arī guļžogi (skat., piem., etnogrāfu pētījumus par žogu veidiem: Cimermanis; Jaunzems; Krastiņa; Kundziņš). = Pēc arheologu atzinumiem gulžogu taisīšanas pirmsākumi datējami ar 1. g.t. p.m.ē. otro pusi (Sedovs 1992: 34). Arheoloģisko izrakumu apraksti liecina, ka Latvijas pilskalnu malās guļžogi bijuši plaši lietoti, piemēram, to paliekas atrastas Ķentes pilskalnā, kas bijis apdzīvots mo 5.-9. gs. (Stubavs 1976: 40), Āraišu ezerpilī, kas celta ap 830. g. (Apals 1993: 6), Mežotnes pilskalnā, kas izveidots ap 8., 9. gs.(Sedovs 1992: 105). I Guļžogi ir ierobežojuši arī Latvijas pilsētas. To apliecina, piemēram, J. K. Broces Rīgas pilsētas zīmējums 1499.g. u. c. (Broce 1992: 19). Vēlākos laikos saimniecības un lopu ceļu malās guļžogus cēla zemnieki, kuri dzīvoja mežiem bagātās vietās. Guļžogu taisīšanā sastopami lielākoties divi paveidi: 1) zemē ap 3 pēdu dziļumā ierakti 1,5 līdz 2,0 m gari stabi, kam abās pusēs ar cirvim līdzīgu darba rīku ar platu asmeni iekaltas renes. Stabi rakti apmēram no 3 līdz 7 m attālumā viens no otra. Starp stabiem guleniski likti dažāda resnuma koki, kuru gali tika nostiprināti stabu renēs; 2) stabi pa 2 blakus ierakti zemē, bet guļkoki pie tiem piestiprināti ar klūgām. Lai ietaupītu kokmateriālu, starp guļkokiem likti klucīši. Gulzogi bija pazīstami visā Latvijas teritorijā, bet pēc etnogrāfu atzinumiem visilgāk saglabājušies Kurzemē, Ziemeļvidzemē un Latgalē. Mūsdienās gulžogi vairs netiek taisīti. Lai gan guļžogi mūsdienās vairs netiek lietoti, tomēr gan rakstu avotos, gan izlokšņu leksikā nosaukumi ir rodami. Šajā rakstā aplūkota minētā žogu veida nosaukumu daudzveidība Latvijas novados, arī vārdnīcās, pievēršoties galvenokārt nosaukumu semantiskajam un cilmes aspektam. | Literārajā valoda gulžogu apzīmēšanai lietoti vairāki nosaukumi — guļžuogs, | guļsēta, guļkuoku žuogs (LILV V 3, 173), slita ‘no guļbaļķiem veidots žogs" (LLVV 71, 597), bet kā apvidvards vārdnīcā iekļauts nosaukums kritenis (arī kritenis) "žogs, kurā šķērskoku gali balstās stabu gropés’ (LLVV 4, 439). 1. Visvairāk latviešu valodas izloksnēs lietoti tādi guļžogu nosaukumi kuri raksturo žogu pēc: 1) tajā izmantotajām žoga daļām; — dt Kr — 2) žoga daļu novietojuma veida; L m" Hu mm | i m = m — m= Im 136 i] 3) žoga daļu apstrādes veida; Hm ga mi Bella „nu a 4) senuma; Eu gm i nn mi 5) darbības, kas raksturīga žogu taisot. Tie lielākoties ir vārdkopnosaukumi, kuros atkarīgais komponents ir vispārināts žoga apzīmējums, (sēta, ko lieto Zemgalē, Vidzemē un daļā Latgales izlokšņu, žuogs, ko lieto Kurzemes, Zemgales un dažās Vidzemes un Latgales izloksnēs, sétina, ko lieto sēliskajās izloksnēs un sētmalis, kuru kā vispārinātu žogu nosaukumu lieto daļā Latgales izlokšņu). 1.1. Tā izlokšņu leksikā pierakstīti guļžogu nosaukumi, to varianti, kuros ietverta norāde uz balkiem vai resnām kārtīm: vārdkopnosaukums baļķēnu sēta reģistrēts Ziemeļvidzemē, piem., Kūdumā — balķēnu sēt's like leīderiēm un cūkām, tur jai vaiga tād's stiprāks. stabiem katrā pusė riévina. lika tād's pusbaļķēn's iéksa tomi renē, vai nu plesc's vai apal's (Apv.). Vārds balķis, no kura celma ar deminutīva izskaņu — ēns atvasināts vārds balkéns, lietots ar nozīmi “der Balken’ un līdz ar liet. balkis, ig. pal'k aizgūts no vlv. balke ‘Balken’ (ME I 261; Sehwers 1936: 8; LEV I 105; Lgr 147$). Vārdkopnosaukums kritiņu žuogs ar sufiksu -inatkarīgajā komponentā zināms vairs tikai no ME II 281 Nīcā, bet ar sufiksu -enatkarīgajā komponentā atvasinātais kriteņu žuogs reģistrēts izlokšņu vākumos Grobiņā — bi tādi kritināti žuēgi — resni stabi , izzina a tādu platu ēveli tādu riévu un ta tik tā kritināja iekšā apaļus kuokus (Apv.). Ar sufiksu -en-, iespējams, aizstāts seniskākais -in- (Rudzīte 1964: 105). Variants kriteņa žuogs ar vienskaitļa ģenitīva lietojumu vārdkopnosaukuma atkarīgajā komponentā konstatēts EH I 656 literatūrā. Vārdi kritenis, kritinis minētajos nosaukumos lietoti ar nozīmi ‘diine Balken od. dicke Stangen, deren Enden man in die Rinnen zweier Pfosten eines Zaunes von oben hineinfallen lāst un atvasināti ar izskaņām -enis, -inis no verba krist (liet. kristi) (ME II 281; Lgr 144-58). Atsevišķās latviešu valodas izloksnēs sastopami guļžogu nosaukumi, kuros ietverta norāde uz bieziem dēliem. = Gludus biezus dēļus guļžogiem apaļkoku vietā sāka lietot vēlākos laikos, kad radās iespēja gateros baļķus sazāģēt dēļos. LT g " = any "ET AVI - i Vārdkopnosaukums blanku sėts reģistrēts apvidvārdu vākumos 1936. g. Svēt- — ciemā — blarjk sēc. stabu sānuos ir ruobi, kuruos saliek blankas, tagad gludus apaļus dēļus, agrāk resnas apaļas kārtis, kam tad aptēsa tikai galus, kas nāk ruobuos (Apv.). Vārds blānka lietots ar nozīmi 'Planke, Bohle” un ir aizguvums no vlv. blanke *t:p” (ME I 309; Sehwers 1936: 13). Vārdu savienojums dēļu sēta ar nozīmi ‘gulzogs’ pierakstīts vietumis latviešu valodas izloksnēs, piem., Kūdumā — ziémel“ gala ar dēļ" s¢t* nuo viēn*s siēn's līdz — 137 a m m udtrai bi nuodalīt* aitu būd“ (Grabis 1991: 67); vārdkopnosaukums dēlu žuogs zināms no Pļaviņām (A.), bet vārdu savienojums dēļu sētmalis sastopams dazviet Latgalē, piem., Ciblā — dieļu sātmaļs. ap laidaru (A.). Vārds dēlis ir aizguvums no vlv. dele ‘das Brett’ (ME I 462; Sehwers 1936: 26; LEV I 207). Latviešu valodā ir reģistrēts guļžoga nosaukums, kurā ietverta norāde uz Žoga stabiem. Vārdkopnosaukums stulpeņu žuogs pierakstīts Kārsavā un Gaigalavā (Strods 1991: 49). Tā atkarīgais komponents ar deminutīva izskaņu -ens darināts no substantīva stulps ‘der Pfoster’ celma un izplatīts Latvijas austrumdaļas izloksnės, piem., Kalupē — ka stat'ēņč taisa, to sadzān stūļp'ēņč i p'i stūļp'eņu pisyt kūorc (Reķēna 1975: 191) (par izskaņu -eņš sīkāk skat. Lgr 146$, Rudzīte 1964: 317). Vārda stulps* cilme ir neskaidra. Sakne stulp-, iespējams, atvasināta no saknēm stelpun stup-. Vārds sal. ar liet. stulpas, kr. cmoans un latv. stulbs (ME III 1104; LEV II 313). . 1.2. Latviešu valodas izlokšņu leksikā ir izplatīti gulzoga nosaukumi, kuri raksturo žogu pēc tā daļu novietojuma guļus. Tā bez literārajā valodā lietotajiem nosaukumiem (skat. iepr.) izloksnēs vietumis reģistrēti arī vārdkopnosaukumi gulā sēta, piem., Kauguros — gulā sēta (R.-Dr. 46); guldēļu sēta, piem., Jaunpiebalgā (A.). == g Vārds gulu ‘liegend’ saist. ar verbu gult (ME I 678; LEV 1324). 1.3. Dažkārt izloksnēs guļžoga apzīmēšanai lietots nosaukums, kurā ietvarta norāde uz žoga daļu apstrādes veidu. | Vardkopnosaukums gruopu žuogs zināms pagaidām tikai no Kursišiem (VMP). Vārds gruope lietots ar nozīmi ‘die Hohlkehle, Nute, Rinne, Felze' un aizgūts no vlv. grope (ME 1 671). 1.4. Vietumis izlokšņu leksikā reģistrēts guļžoga nosaukums, kurā ietverta | norāde uz Žoga seniskumu. | Vārdkopnosaukums tēvu sēta pierakstīts apvidvardu vakumos Valmiera — | zēna gaduos rešēju arī guļkuoku sētu, kuo sauca par tēvu sētu. tādai vajaga daus un labi resnu kuoku blukus. iy Eg Vārds tēvs sal. ar liet. tėvas un ir mantots (ME IV 177). 1.5. Latviešu valodas izloksnēs lietoti tādi guļžoga nosaukumi , kuros ietverta norāde uz darbību, kas raksturīga žogu taisot. ME IV 289 reģistrēts nosaukums tvāra Mēmelē un tvāre Mēmelē un Neretā. Mūsdienu izlokšņu vākumos rodams variants tvora (LVDA). Vārds tvāra ‘ein Zaun aus horizontal liegenden Stangen' (liet. tvora *Zaun') ar derivatīvām galotnēm -a,-e darināts no verba tvert (ME IV 289). Tā kā nosaukums reģistrēts Lietuvas pierobežā, tas varētu būt aizguvums no liet. tvorā “Zaun, Hecke, Grenzmauer’, kurš saist. ar ssl. tvarm "Erzeugnis, Gegenstand, Shopfung’, p. twarz ‘Gesicht, Antlitz” u.c. (Fraenkel 1962: 1155). | I N I I V S S i i K as = i = ā-celma nosaukums slita ar nozīmi ‘gulzogs’ sastopams vairs tikai vārdnīcās — ME III 933-4 Latgalē, Mētrienē un Zasā, bet o-celma nosaukums slits — ME III 933 Lubānā, Neretā un VMP materiālos Asūnē. Vārdkopnosaukums slitu sētiņa ar nozīmi ‘ein aus liegenden holzern gemachteter Zaun' reģistrēts ME III 934 Zasā un uzskatāms par vārda slita vai slits precizējumu. Seniskais no verba sliet (liet. šliēti) skaņu mijā ar izskaņām -ts, -ta darinātais nosaukums izloksnēs pārnests uz jaunākām žogu formām (ME III 9334; LEV II 230; Fraenkel 1962: 1006; Lgr 199, 201$; Skardžius 1943: 181-38). 2. Bez jau minētajiem latviešu izlokšņu leksikā lietoti tādi guļžogu nosaukumi, kas radušies metonīmiska pārnesuma rezultātā, balstoties uz reāliju sakaru. Gulžogu nosaukumos ir izmantota sinekdoha — *..metonīmija, kuras pamatā kvantitatīva rakstura attieksmes starp parādībām” (Paegle,1980: 11). 2.1. Vairāki guļžogu nosaukumi radušies metonīmiska pārnesuma "Žoga dala’ — "žogs rezultātā. Tā baļķa vai resnas kārts nosaukumi kritenis, kritinis (skat. iepr.) izloksnēs var tikt lietoti arī paša guļžoga apzīmēšanai, piem., ME II 281 vārds kritenis lietots arī ar nozīmi ‘Zaun von dūnnen Balken od. dicken Stangen, deren Enden man in die Rinner zweier Pfosten von oben hinein fallen last’ literatūrā, bet EH I 656 vārds kritinis pierakstīts ar tādu pat nozīmi Dunikā (sal. skat. arī LLVV 4, 439 reģistrēto nosaukumu kritenis, kritinis nozīmi). Izņemamas žoga kārts nosaukums vārstulis izloksnēs var tikt lietots arī gulžoga nosaukšanai, piem., ME IV 509 vārds vārstulis reģistrēts ar nozīmi ‘=gulséta’ Gudeniekos. Vārds vārstulis ar izskaņu -ulis ir atvasināts no verba vārstit celma (ME IV 509; Lgr 163$). 2.2. Viens guļžoga nosaukums latviešu valodas izloksnēs radies metonīmiska pārnesuma ‘Zogs’ — “žoga daļa rezultātā. Tā nosaukums bulverkis izloksnēs tiek lietots žoga guļkoku apzīmēšanai, piem., etnogrāfiskajos aprakstos par Kurzemi rodams vārdkopnosaukums bulverku žuogs (Jaunzems 1940: 20; Kundziņš 1974: 254), tas reģistrēts arī izlokšnu vākumos Stendē — bulvérk žuoks ‘ein aus dicken Holzstangen gemachteter Zaun', kur bulverks lietots ar nozīmi ‘dicke Zaunstange’ (Mund. St II 75). Variants ar vienskaitļa ģenitīva lietojumu nosaukuma bulverka žuogs atkarīgajā komponentā reģistrēts VMP materiālos Laidzē, Strazdē, Spārē, Lubezerē un Lībagos. Dažviet izloksnēs nosaukums var tikt lietots kā vārda bulverkis precizējums: sal. latviešu valodā nemotivējams guļžoga nosaukums bulverķis ‘Bollwerk’ minēts rakstu avotos kopš 18. gs., piem., St I 31; U I 40; bulverkis ‘no gariem resniem kokiem taisīta sēta” Blīdienē (Etn. III 162). Nosaukums U rodams arī tautasdziesmā, kas pierakstīta Rundālē — de gi lijis al i Ko mēs, brāļi, darīsim? / Nemsim mēs tās vecas meitas. ~~ Kamērt kāzas turesim, / Tamērt mīļi dzīvosim; —— pr Kad jau kāzas pagalam, / Sit pierč, grūd mucā, fi — nā OT am i o IE mdtā i 139 m Sit pierē, grūd mucā, / Sasit viņas pulveri Mu LE Ek] | — Naks rudenis, vanderzeļļi / Izpirks viņu mārciņām, i ll — Pavasara izšaudis / Pa tiem Rigas bulverkiem (LD II 13017 8. var.). — Gulžoga nosaukumam bulverkis izloksnēs konstatēti daudzi varianti, piem., fonētiskais variants bulveķis pierakstīts LD II 13017 8. var. no Mežotnes, bulverģis sastopams Zvārdē un Lutriņos (LVDA), bet bulvēģis — izlokšņu vakumos Ciecerē (bulvēģis: mietam abās pusēs renes, tanīs kāršu gali; starp kārtīm kluciši nepilnu pēdu, lai cūk*s nevār izlīst caūri LVDA). Variantu bagātība parasti raksturīga aizguvumiem, jo *.. dzirdot runā kādu svešu, mazpazīstamu vārdu, tas ne vienmēr tiek uztverts adekvāti izrunātajam, un līdz ar to iespējami dažādi individuāli pārveidojumi (Kagaine 1993: 12; par to skat. arī Jansone 1998: 75). Vārds bulverķis un tā varianti ir aizgūti no vlv. bolwerk ‘Schanz-, Befestigungs-, Festigungswerk' (Sehwers 1936: 20). Aizgūts no vlv. bolle *Bohle' + rick ‘lange Stange’ un tātad latviešu valoda nemotivējams ir arī nosaukums buldriķis, kas reģistrēts EH I 250 Dundagā ar nozīmi ‘ein ziemlich hocher, zwischen Gebāuden befindlicher guļžuogs mit grossen Pfahlen'. 3. Atsevišķās latviešu valodas izloksnēs ir konstatēti guļžogu nosaukumi, kuru semantiskā motivācija un cilme ir neskaidra. Viens no tiem ir vārdkopnosaukums kreteņu sēta, kas zināms pagaidām tikai no ME II 274 bez vietas norādes: kretenu sēta ‘=séta, kur Skilas cita uz citas saliktas virsū. 1995. g. veiktajā aptaujā Mērdzenē pierakstīts vārdkopnosaukums lūkšņu sētmalis. Arī tā atkarīgā komponenta cilme un semantiskā motivācija ir neskaidra. 4. Vietumis latviešu izlokšņu leksikā un rakstu avotos ir saglabājušies gulžogu sastāvdaļu nosaukumi, ar kuriem iespējams bijuši darināti arī guļžogu nosaukumi. Pagaidām tikai no rakstu avotiem zināms nosaukums ar sakni kamp- — kampine ‘kritenis, žoga koks, ko ieliek starp diviem stabiem guleniski” Etn. I 121 Nīcā un ME II 151. Nosaukums, šķiet, darināts no verba kampt celma ar izskaņu -ine un iespējams norāda uz darbību, kas raksturīga žogu taisot (Lgr 1445$$). B | m Šajā gadījumā guļžogu taisot, žoga koki tika guleniski iestiprināti jeb iekampti nevis viena | r staba renē, bet gan starp diviem stabiem. [ — VMP materiālos Dvietė konstatēts žoga guļkoku nosaukums Zergi. Vākumos no izloksnēm, kā arī rakstu avotos žogu nosaukumi ar šo vārdu nav rodami. U Vārds žerģi ir aizguvums no Kr. »cepdb *cpy61eHHOe IEJIHKOTB H OYHIIEHHOC | nepeBo' (lanes 1989: I, 534), bet, piemēram, bijušās Vladimiras Suzdaļskas knazistes, kura pastāvēja 12., 13. gs., teritorijā Krievijā nosaukums nozīmes pārnesuma ‘zoga koks — ‘Zogs’ rezultātā apzīmē arī guļžogu (Menbnnuenko 1974: 129). | FT) 140 a Kā redzams, Latvijas teritorijā lietoti dažādi nosaukumi guļžogu raksturošanai. Nosaukumiem izmantoti gan mantoti, gan galvenokārt no vācu valodas aizgūti vārdi. Līdz ar guļžogu izzušanu no Latvijas iedzīvotāju sadzīves, arī aprakstītie nosaukumi neglābjami izzūd no mūsdienu runātāju valodas vai iegūst citu nozīmi. — m IA] nr pā vei i mm ēru i SAĪSINĀJUMI = Ba? ENG an of K ru i wn g. — gads = m= ml gs. — gadsimts gt. — gadu tūkstotis -- = —»- m oo kr. ui zu krievu i a 7 ——— —— — em uz a U = m WE M latv. — latviešu liet, = M Thiel eB, U i Hp piem. — piemēram mE km liku p.m.ē. — pirms mūsu ēras m p. - polu L ES N LA saist. = saistams g Us m Elamas pri vp) sī sal. — salīdzināms I] =a — skat. — skatīt Sat * š = . x ur — _— skat. iepr. — skatīt iepriekš = tv pps Ranga Pi a wy ssl. = senslavu a mm m= — — m J —— a ML m m mam nl mu tp. ~~ — tas pats Veni mams SOG el = le pl a pe var. — variants NE I T I J, = viv. — viduslejasvācu — mk iai mm mA POE et Raja va m i 1 A.: 1995. autores organizētā aptauja par žogu nosaukumiem. m Apals J. 1993: Āraišu ezerpils, Cēsis. and Cm] 2 «1 fe Apv. : Latviešu apvienotā apvidvārdu kartotēka. Broce J. K. Zīmējumi un apraksti 1-2, Rīga, 1992—1996. Cimermanis S.1994—1998: Būves un to izmantošana lībiešu ciemos. — Līvli, Rīga, 1994, Nr. 8— m 12; 1995, Nr. 1-7; 1996, Nr. 1-12; 1997, Nr. 1-4; 1998, Nr. 1-2. Cimermanis S. 1990: Latvijas sēta gadsimtu gaitā. — Dabas un vēstures kalendārs 1991, Rīga, 187-197. EH: Endzelīns J, Hauzenberga E. Papildinājumi un labojumi K. Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīcai 1-2, Riga, 1934—1946. Etn.: Etnogrāfiskas ziņas par latviešiem. — Laikraksta „Dienas lapa* pielikums 1-4, Rīga. Fraenkel E.1962: Litauisches etymologisches Wērterbuch 1-2, Heidelberg-Gottingen. Grabis R.1991: Kūduma izloksnes teksti, Rīga. Jansone I. 1998: Vārda cilme un tā semantiskā motivācija (latv. piedurkne). — Lietuvių kalbotyros klausimai 40, Vilnius, 74—79. Jaunzems J.1943: Kurzemes sēta. Etnogrāfisks apcerējums, Rīga. Kagaine E. 1993: Dielektalas un vispārlietojamās leksikas attieksmju raksturojums. — LZA o Vēstis, Nr. 7.,8—17. Aaaa o 141 Krastiņa A.1963: Zemnieku celtnes Vidzemē 19. un 20. gs.— Arheoloģija un etnogrāfija 5, Rīga, 159—192. Kundziņš P 1974: Latvju sēta, Stokholma. | LD: Barons K, Visendorfs H. Latvju Dainas 1-6, Jelgava-Pēterburga, 1894—1915. g LEV: Karulis K. Latviešu etimoloģijas vārdnīca 1-2, Rīga, 1992. FU nų DE ka Lgr: Endzelīns J. Latviešu valodas gramatika, Rīga, 1951. m Bm LLVV: Latviešu literārās valodas vārdnīca 1-8, Rīga, 1972-1996. ET It LVDA: Latviešu valodas dialektu atlanta materiāli. ME: Mīlenbahs K. Latviešu valodas vārdnīca 1-4, Rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns, Rīga, 1923—1932. Mund. St.: Draviņš K,, Rūķe V. Leute und Nominalformen der Mundart von Stenden 1-2, Lund, 1955—1956. Paegle Dz.1980: Motivācijas aspekts nominācijā, Rīga. R.-Dr.: Rūķe-Draviņa V. Senie žogi Ziemeļvidzemē ap Valmieru. — Baltu filoloģija 5, Rīga, 1995, 44—51. Reķēna A.1975: Amatniecības leksika dažās Latgales dienvidu izloksnēs un tās sakari ar atbilstošiem nosaukumiem slāvu valodās, Rīga. Rudzīte M.1964: Latviešu dialektoloģija, Rīga. Sedovs V. 1992: Balti senatnē, Rīga. Sehwers J. 1936: Sprachlich-kulturhistorische Untersuchungen vornehmlich iiber der deutschen Einfluss im Lettischen, Leipzig. ” r By Skardžius P 1943: Lietuvių kalbos žodžių daryba, Vilnius. TF r= St: Lettisches Lexicon ... von Gotthard Friedrich Stender 1-2, Mitau, 1789. Be al Strods H. 1991: Latgales etnogrāfisko terminu skaidrojums, Riga. | m Ę Stubavs A. 1976: Kentes pilskalns un apkartne, Riga. | AE U: Lettisches Wērterbuch. Teil 1. Lettisch-deutsches Wērterbuch von Bischof C. C. Ullmann, Riga, 1872. VMP: Latvijas Vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas bij. Pieminekļu valdes (V) dokumentu kolekcija Nr. 2503; 2592; 2415; 2904; 2748; 2671; 1932; 2945; 2822; 3153; 1918. Hanb B.: Tonkosorū cnoeapb »xu6020 seaukopycckoeo Abika 1-4, Mocxsa, 1989—1991. Menbknnuenko T. T. 1974: CnoBa O6o3Hauaio He H3ropojib. — Hexomopbie n1ekcuueckue epynnbl 6 = i co6peMennbix 2080pax Ha meppumopuu Bnadumupo-Cy3darivckozo knaoicecmēa XII — nau. o XIII 6., ApocītaB1IB. eli m | GULSČIU TVORU PAVADINIMAI LATVIŲ KALBOS TARMIU LEKSIKOJE — UL J IVORY FAV: NĀVI. / 8 p AR „ LEK — m Un =i = R Ę Santrauka me aaa E] [© | F Daugiausia latvių kalbos tarmėse vartojami gulsčių tvorų pavadinimai, kurie apibūdina hog pagal: F. pis 1) jose vartojamas tvoros dalis, pvz., baļķēnu sēta, stulpeņu žuogs; 2) tvoros dalių išdėstymo būda, pvz., guļsēta; «te 3) tvoros daliy apdirbimo būda, pvz., gruopu žuogs; IEEE LU r m ja 4) senumą, pvz., tēvu sēta; „Ff ci 5) veiksmą, kuris būdingas darant tvorą, pvz., slita, tvāre. i Keli gulsčių tvorų pavadinimai atsirado kaip metonimiško perkėlimo rezultatas: "tvoros dalis’ — ‘tvora’, pvz., kritinis, bei ‘tvora’ + ‘tvoros dalis’, pvz., bulverķu žuogs. Pavadinimai — tai ir paveldėti, ir dažniausiai iš vokiečių kalbos pasiskolinti žodžiai. Kadangi“ gulsčios tvoros kaip realijos nebelieka Latvijos gyventojų buityje, ir jų pavadinimai dingsta iš dabartinės kalbos vartotojų kalbos arba jie įgauna kitą reikšmę. i o EE o TT Ty ii ni ia 142 i I gpl pile goon pt OF ow Ē m BENENNUNGEN DES ZAUNES AUS LIEGENDEN HOLZERN ll ur n IN DER LEXIK DER LETTISCHEN MUNDARTEN o k m fl Zusammenfassung Im Artikel werden mundartliche Benennungen fiir Zāune aus liegenden Holzern behandelt. Am meisten werden in den Mundarten des Lettischen solche Benennungen des Zaunes aus liegenden Holzern gebraucht, die den Zaun folgendermassen charakterisieren: 1) nach Gebrauch der Zaunteile, z. B.baļķēnu sēta, stulpenu žuogs; — 2) nach der Weise der Unterbringung von Zaunteilen, z.B. gulseta; — rā 3) nach der Bearbeitung von Zaunteilen, z.B. gruopu žuogs; m 4) nach Altertūmlichkeit, z.B. tēvu sēta; 5) nach der Tātigkeit, z.B. slita, tvāre. Lona LE Il o Mehrere Benennungen des Zaunes aus liegenden Hēlzern sind als Ergebnis der metonymischen Ūbertragung ‘Zaunteile’ — 'Zaun', z.B. kritinis, ‘Zaun’ + ‘Zaunteile’, z.B. bulverku žuogs, entstanden. Als Benennungen werden sowohl ererbte als auch hauptsāchlich aus dem Deutschen entlehnte Wērter verwendet. Mit dem Verschwinden des Zaunes aus liegenden Holzern aus dem Alltagsleben der Bevēlkerung Lettlands verschwinden auch ihre Benennungen aus der Sprache heutiger Mundarttrāger, oder aber sie erhalten eine andere Bedeutung. —— yy, 0 _ , apps uz pel kumu Ineta KURZEMNIECE mi“ = ii Gauta 1999 05 22 Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts m Akadēmijas lauk. 1 | | i EIETE LV-1050, Rīga, Latvia pss = El. pastas [email protected] 2 =m " i i EN EL Ēsma = m — si FRI i] m sl k M a m = - F DE = = IT m m i U ET" he rea E T «es em ze ——— —— m + 7 pli ui) Fpl sis | ul = vs GE aaa L - = =. Ir. mm E o o o = m = imi = i „II = al a = Ik m == = M ML m W En om mtbpluzpewm „Baz rami Daan Ll a La = Il! == M -_- = — Kalk kl 143